Jaunumi

Aicinām izteikt savu viedokli par Kuldīgas novada pašvaldības aģentūras “Sociālais dienests” darbu 2025. gadā un palīdzēt identificēt iedzīvotāju galvenās vajadzības.   Dalība ir anonīma, un iegūtie dati tiks izmantoti tikai apkopotā veidā. Aizpildīšana aizņems līdz 15 minūtēm un tā aizpildāma līdz 31. martam. Neskaidrību gadījumā lūdzam sazināties, rakstot uz e-pastu: soc.dienests@kuldigasnovads.lv saite uz iedzīvotāju aptauju pieejama šeit: https://forms.gle/zY7TBez3bSNVUHg37 iedzīvotāju aptauja

Kuldīgas novada pašvaldības aģentūra “Sociālais dienests” izsludina konkursu uz divām amata vietām: Sociālais darbinieks darbā ar jauniešiem Prasības: augstākā izglītība sociālajā darbā, prasme uzklausīt un motivēt, vadīt atbalsta un izglītojošās grupas…. Piedāvājam atbildīgu darbu, profesionālu kolēģu atbalstu, profesionālās pilnveides mācības. Informācija par sociālā darbinieka darbā ar jauniešiem vakanci pieejama šeit Sociālais darbinieks darbā ar atkarīgām personām Prasības: augstākā izglītība sociālajā darbā, psiholoģijā vai citā atbilstošā jomā, izpratne par sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības sniegšanu, labas komunikācijas prasmes, empātija un spēja strādāt ar dažādām mērķgrupām… Piedāvājam atbildīgu darbu, profesionālu kolēģu atbalstu, profesionālās pilnveides mācības. Informācija par sociālā darbinieka darbā ar atkarīgām personām vakanci pieejama šeit Pieteikšanās līdz 2026. gada 20. martam. Dokumentus sūtīt uz sarmite.seglina@kuldigasnovads.lv ar norādi “Sociālā darbinieka darbā ar jauniešiem amata konkursam” / “Sociālā darbinieka darbā ar atkarīgām personām amata konkursam” vai iesniegt klātienē Kuldīgas novada p/a “Sociālais dienests”, Dzirnavu ielā 9, Kuldīgā.

Ziemā, kad ārā valda sals un mājokļu apkure prasa ievērojamus izdevumus, iedzīvotājiem ir būtiski zināt, ka ir pieejams mājokļa pabalsts, kas var palīdzēt tikt galā ar pieaugošajiem ikmēneša maksājumiem par mājokļa lietošanu. Mājokļa pabalstu var saņemt iedzīvotāji, kuriem ir grūtības segt mājokļa izmaksas, piemēram, īri, apsaimniekošanas maksu, apkures, elektrības vai ūdens rēķinus. Pabalsta mērķis ir atbalstīt tos, kuru ienākumi ir zemāki, un palīdzēt segt pilnīgi vai daļēji mājokļa izdevumus. Lai izvērtētu iespēju saņemt mājokļa pabalstu, nepieciešams pieteikties uz konsultāciju Sociālajā dienestā, kurai var pieteikties pa tālruni 63350107. Mājokļa pabalsta aprēķins ir sarežģīti skaidrojams, tāpēc konsultācijas laikā Sociālā dienesta darbinieks izskatīs dokumentus un konsultēs par mājokļa pabalsta saņemšanas iespējām. Vairāk par mājokļa pabalstu 

2026. gadā Kuldīgas novada pašvaldība konkursā finansiāli atbalstīs nevalstiskās organizācijas (NVO), kuru darbība saistīta ar sociālo jomu, piešķirot līdzekļus gan darbības atbalstam, gan pasākumu īstenošanai sociālajā jomā. Konkursa mērķis ir iesaistīt NVO sektoru aktivitātēs sociāli mazaizsargāto personu grupu sociālās integrācijas veicināšanai, veicināt un dažādot šo iedzīvotāju grupu aktivitāti un līdzdalību problēmu risināšanā, sekmējot viņu dzīves kvalitātes uzlabošanos. NVO būs iespēja saņemt līdz 1000 EUR uzturēšanas izdevumu segšanai (telpu īrei, ar telpu lietošanu saistītiem maksājumiem, biroja preču iegādei, administratīvo resursu nodrošināšanai u. c.) un līdz 200 EUR pasākumu īstenošanai. Konkursa nolikums un pieteikuma veidlapa pieejama pašvaldības tīmekļvietnē www.kuldigasnovads.lv, kā arī šos dokumentus iespējams saņemt klātienē Baznīcas ielā 1, Kuldīgā. Aizpildīta pieteikuma veidlapa līdz 2026. gada 23. janvārim jāiesniedz Kuldīgas novada pašvaldībā – Baznīcas ielā 1, Kuldīgā, Kuldīgas novadā – pie klientu apkalpošanas speciālista, nosūtot to, izmantojot e-adresi, vai uz e-pasta adresi dome@kuldiga.lv.

No 2026. gada 1. janvāra stāsies spēkā izmaiņas sociālajā jomā, kuru mērķis ir uzlabot iedzīvotāju sociālo drošību un sniegt lielāku atbalstu dažādām sabiedrības grupām. Šajā informatīvajā materiālā apkopota būtiskākā informācija par Kuldīgas novadā pieejamajiem sociālās palīdzības un atbalsta veidiem. Aicinām iedzīvotājus iepazīties ar aktuālajām izmaiņām un izmantot pieejamo atbalstu atbilstoši savām vajadzībām. Valstī noteiktie minimālo ienākumu sliekšņi (piemēram, garantētais minimālais ienākums jeb GMI) tiek aprēķināti, balstoties uz ienākumu mediānu. Tiek noteikts konkrēts procents no mediānas, kas tiek uzskatīts par minimāli nepieciešamo ienākumu līmeni, lai nodrošinātu iedzīvotāju pamatvajadzības – pārtiku, mājokli un citus ikdienas izdevumus. Ja personas vai ģimenes ienākumi ir zem noteiktā minimālo ienākumu sliekšņa, tai var būt tiesības saņemt sociālo palīdzību un pabalstus. Tādējādi ienākumu mediāna kalpo kā objektīvs pamats, lai sociālais atbalsts būtu taisnīgs, samērīgs un pielāgots faktiskajai ekonomiskajai situācijai valstī. Ar 2026. gada 1. janvāri tiek paaugstināts garantētā minimālā ienākuma slieksnis: pirmās vai vienīgās personas mājsaimniecībā ienākumu slieksnis ir 187 eiro, bet pārējām personām mājsaimniecībā – 131 eiro. Arī trūcīgu un maznodrošinātu mājsaimniecību ienākumu sliekšņi ir palielināti. Trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksnis pirmajai vai vienīgajai personai ir 425 eiro, savukārt pārējām personām mājsaimniecībā – 298 eiro. Kuldīgas novadā maznodrošinātās mājsaimniecības sliekšņi ir attiecīgi 553 eiro un 387 eiro. Šīs izmaiņas veicinās lielāku sociālo drošību un samazinās ienākumu nevienlīdzību.

Kuldīgas novada pašvaldības aģentūra “Sociālais dienests” aicina darbā sociālās palīdzības organizatoru uz noteiktu laiku darbam Kurmāles, Pelču un Īvandes pagastos. Galvenie darba pienākumi: informēt klientus par viņu tiesībām uz sociālo palīdzību un sociālajiem pakalpojumiem, sniegt konsultācijas par problēmu risināšanas veidiem; organizēt sociālās palīdzības sniegšanu Kuldīgas novada iedzīvotājiem; novērtēt mājsaimniecības sociālo un materiālo situāciju un nodrošināt pašvaldības sociālās palīdzības piešķiršanu atbilstoši normatīvajiem aktiem; klienta interesēs apzināt un piesaistīt nepieciešamos resursus; datu un informācijas apstrāde programmā SOPA. Prasības pretendentam: iegūta augstākā izglītība un vēlme iegūt izglītību sociālajā jomā. Izglītība sociālajā jomā tiks uzskatīta par priekšrocību; sociālo palīdzību un sociālos pakalpojumus reglamentējošu normatīvo aktu pārzināšana; spēja patstāvīgi plānot un organizēt savu darbu, pieņemt lēmumus; labas komunikācijas prasmes, emocionāla noturība un augsta atbildības sajūta; izpratne par Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības sniegšanas pamatprincipiem; spēja apgūt jaunu informāciju un orientēties lielā informācijas daudzumā; labas iemaņas darbā ar datoru un biroja tehniku; izpratne par dažādu sociālo grupu sociālajām vajadzībām; prasme identificēt un analizēt klientu sociālās problēmas, to cēloņus un sekas; B kategorijas transportlīdzekļa vadītāja apliecība un savs transports; Darba pieredze sociālās palīdzības organizēšanā un darbā ar lietotājprogrammu SOPA tiks uzskatīta par priekšrocību. Mēs piedāvājam: dinamisku, radošu, atbildīgu darbu; ​profesionālu kolēģu atbalstu ikdienas darbā; profesionālās pilnveides mācības un supervīzijas; atalgojumu bruto 1178 eiro.    Iesniedzamie dokumenti: dzīves, darba gaitu apraksts (CV); motivēts pieteikums, kurā iekļauta informācija par atbilstību izvirzītajām prasībām. Dokumentus līdz 2025. gada 16. decembrim  sūtīt uz e-pastu: sarmite.seglina@kuldigasnovads.lv ar norādi “Sociālās palīdzības organizatora amata konkursam” vai pa pastu, adresējot Kuldīgas novada p/a “Sociālais dienests”, Dzirnavu ielā 9, Kuldīgā, Kuldīgas novadā, LV-3301, vai iesniegt personīgi. Tālrunis informācijai 63350604.

    Kuldīgas novada pašvaldības aģentūra “Sociālais dienests” aicina darbā direktora vietnieku uz nenoteiktu laiku Prasības pretendentam: augstākā izglītība sociālajā darbā vai vadību zinībās; darba pieredze sociālajā darbā (par priekšrocību tiks uzskatīta pieredze sociālajā darbā ar ģimenēm un bērniem); nevainojama reputācija; izpratne par sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības organizēšanu, administrēšanu un uzraudzību; zināšanas un pieredze bērnu tiesību aizsardzības jautājumos; izpratne par Sociālā dienesta iekšējo normatīvo aktu un dokumentu izstrādi; spēja saglabāt objektivitāti un neitralitāti lēmumu pieņemšanā, ievērojot profesionālās ētikas principus un konfidencialitāti; prasme sagatavot pārskatus, ziņojumus, priekšlikumus un attīstības plānus; izcilas digitālās prasmes, spēja izmantot aktuālākos tiešsaistes komunikācijas rīkus un paņēmienus; labas vadības, komunikācijas, sadarbības un konfliktu risināšanas prasmes, spēja motivēt un iedvesmot darbiniekus; vēlme pilnveidoties profesionāli un sekot nozares attīstības tendencēm.   Darba pienākumi: piedalīties stratēģiskajā plānošanā sociālās jomas attīstībai Kuldīgas novadā; plānot un organizēt sociālos pakalpojumus, sociālo palīdzību un citus sociālā atbalsta pasākumus klientu vajadzībām Kuldīgas novadā; nodrošināt Sociālā dienesta sniegto sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības kvalitātes kontroli un ieteikumu sagatavošanu pakalpojumu pilnveidošanai; organizēt un uzraudzīt Ģimeņu ar bērniem atbalsta nodaļas darbu; sagatavot Sociālā dienesta darbību reglamentējošos un plānošanas dokumentus, gada publiskos pārskatus; sniegt priekšlikumus pašvaldības saistošo noteikumu, Sociālā dienesta iekšējo normatīvo aktu izstrādei.   Piedāvājam: dinamisku, radošu, atbildīgu darbu; profesionālu kolēģu atbalstu ikdienas darbā; profesionālās pilnveides mācības un supervīzijas; atalgojumu bruto 1782 eiro; veselības apdrošināšanu pēc nostrādātiem sešiem mēnešiem.   Iesniedzamie dokumenti: dzīves, darba gaitu apraksts (CV); motivēts pieteikums, kurā iekļauta informācija par atbilstību izvirzītajām prasībām; stratēģiskais redzējums par Sociālā dienesta darba organizāciju un attīstību, iekļaujot informāciju par sociālā darba ar ģimenēm un bērniem darbu un prioritātēm (apjoms ne vairāk kā divas A4 lapaspuses).   Dokumentus līdz 2025. gada 22. oktobrim  sūtīt uz e-pastu: sarmite.seglina@kuldigasnovads.lv ar norādi “Direktora vietnieka amata konkursam” vai pa pastu, adresējot Kuldīgas novada p/a “Sociālais dienests”, Dzirnavu ielā 9, Kuldīgā, Kuldīgas novadā, LV-3301, vai iesniegt personīgi. Tālrunis informācijai 63350604.   Ar konkursa nolikumu var iepazīties šeit.  

  Izsludinām pieteikšanos bezmaksas nodarbībām vecākiem  “Kā ar mīlestību un cieņu noteikt bērnam robežas”*. Nodarbībām var pieteikties pirmsskolas vecuma bērnu vecāki. 📅 Pirmā tikšanās notiks 2025. gada 22. oktobrī. Nodarbības notiks 6 trešdienas pēc kārtas. 🕑 Laiks: plkst. 14.00–16.00 📍 Vieta: Dzirnavu iela 9, Kuldīga 💰 Dalība: BEZMAKSAS, bet vietu skaits ierobežots! Nodarbības vada: sociālās darbinieces Ligita Bergmane un Laila Štāle. 6 nodarbību laikā vecākiem būs iespēja ▪izvērtēt, kā dažādas audzināšanas metodes ietekmē bērnu; ▪trenēt prasmes atpazīt un kontrolēt savas emocijas; ▪izmēģināt pozitīvas un draudzīgas pieejas, lai spētu ar bērnu sadarboties; ▪ar empātiju mācīties palīdzēt sev un savam bērnam emocionāli sakāpinātus un grūtus brīžus, kādi ikdienā gadās ikvienam no mums; ▪praktiski izspēlējot dažādas situācijas, trenēt tās risināt gudri un mierīgi. 📞 Pieteikšanās un plašāka informācija: 27020738 * Nodarbības tiek īstenotas centra “Dardedze” apmācību ietvaros.

  Sākoties jaunajam mācību gadam, Kuldīgas novada dome ir veikusi grozījumus saistošajos noteikumos, lai paplašinātu saņēmēju mērķa grupas un palielinātu pabalsta apmēru skolas piederumu iegādei bērniem un mājsaimniecībām, kurām tas visvairāk nepieciešams.   Atbalsts audžuģimenēm Ar 2025. gada 6. septembri stājas spēkā jauns pabalsta veids – pabalsts skolas piederumu iegādei audžuģimenēm. Pabalstu var saņemt audžuģimene, kura nodrošina bērna ārpusģimenes aprūpi saskaņā ar Kuldīgas novada bāriņtiesas lēmumu. Pabalsta apmērs ir 50,00 eiro gadā par katru bērnu. Atbalsts tiek piešķirts par bērniem, kuri mācās obligātās izglītības posmā, vispārējās vidējās izglītības programmās vai profesionālās vidējās izglītības programmās. Pabalstu var saņemt vienu reizi kalendāra gadā, iesniedzot iesniegumu Kuldīgas novada pašvaldības aģentūrā “Sociālais dienests”.   Papildu atbalsts trūcīgām un maznodrošinātām mājsaimniecībām Savukārt ar 2025. gada 30. septembri stājās spēkā grozījumi saistošajos noteikumos “Par maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksni un sociālajiem pabalstiem Kuldīgas novadā”, bet 2025. gada 16. septembrī grozījumi saistošajos noteikumos “Par brīvprātīgās iniciatīvas pabalstiem Kuldīgas novadā”, kas paredz, ka pabalsts skolas piederumu iegādei trūcīgām un maznodrošinātām mājsaimniecībām tiek palielināts no 35,00 līdz 50,00 eiro gadā. Tām ģimenēm, kas pabalstu šogad jau ir saņēmušas, starpība (15,00 eiro) tiks pārskaitīta automātiski uz iepriekš norādīto kontu. Šīs izmaiņas noteikumos palīdzēs audžuģimenēm un mājsaimniecībām ar zemākiem ienākumiem sagatavot bērnus jaunajam mācību gadam, nodrošinot iespēju iegādāties nepieciešamos skolas piederumus.   Papildu informāciju iespējams saņemt, sazinoties ar Kuldīgas novada pašvaldības aģentūru “Sociālais dienests” pa tālruni 63350107 vai e-pastā soc.dienests@kuldigasnovads.lv.  

  Kad laiks paliek arvien vēsāks un tuvojas apkures sezona, ikvienam svarīgi ir zināt, ka ir pieejams mājokļa pabalsts, kas var palīdzēt tikt galā ar dārgajiem ikmēneša izdevumiem par mājokļa lietošanu. Mājokļa pabalstu var saņemt iedzīvotāji, kuriem ir grūtības segt mājokļa izmaksas, piemēram, īri, apsaimniekošanas maksu, apkures, elektrības vai ūdens rēķinus. Pabalsta mērķis ir atbalstīt tos, kuru ienākumi ir zemāki, un palīdzēt segt pilnīgi vai daļēji mājokļa izdevumus.   Kā saprast, vai es varu saņemt mājokļa pabalstu? Atbilstību mājokļa pabalsta saņemšanai izvērtē Kuldīgas novada pašvaldības aģentūra “Sociālais dienests” (Sociālais dienests). Lai saņemtu mājokļa pabalstu, Sociālais dienests vispirms izvērtē mājsaimniecības materiālo situāciju. Par mājsaimniecību uzskata visas kopā dzīvojošas personas neatkarīgi no radniecības vai deklarētās dzīvesvietas.   Pabalstu piešķir, ņemot vērā mājsaimniecības: 1. Ienākumus – Sociālajā dienestā jāiesniedz visu mājsaimniecībā esošo personu kredītiestāžu maksājumu vai pasta norēķinu sistēmas kontu izrakstus par pēdējo trīs pilnu kalendāra mēnešu naudas līdzekļu kustību un konta atlikumu minētā perioda sākumā un beigās, darba vietas darba līgumu un citu ienākumus apliecinošus dokumentus. 2. Īpašumus – Mājsaimniecībai var piederēt viens nekustamais īpašums vai tā daļa, kur savu dzīvesvietu deklarējis un dzīvo iesniedzējs un pārējās mājsaimniecības personas. Zemes īpašumus, kas kopumā nepārsniedz piecus hektārus, un vienu transportlīdzekli. Mājsaimniecībai ar bērniem var piederēt divi transportlīdzekļi. 3. Naudas līdzekļu uzkrājumus – Trūcīgas mājsaimniecības ienākumu sliekšņa apmērā. 2025. gadā trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksnis ir 377 eiro pirmajai personai un 264 eiro katrai nākamajai personai mājsaimniecībā. 4. Dzīvesvietu – Mājokļa pabalstu var pieprasīt mājsaimniecība, kura dzīvo īpašumā esošā vai īrētā mājoklī Kuldīgas novadā un tur ir deklarējusi savu dzīves vietu. Ja mājoklis tiek īrēts, ir jābūt noslēgtam īres līgumam par nekustamā īpašuma lietošanu.   Mājokļa pabalsta apmērs Tā apmērs ir atkarīgs no konkrētās situācijas un var atšķirties, jo katrai mājsaimniecībai ir atšķirīga dzīvojamā platība, izdevumi par mājokli un mājsaimniecības ienākumi. Lai aprēķinātu mājokļa pabalstu, Sociālajā dienestā jāiesniedz rēķini, kuri apliecina mājokļa izdevumus par iepriekšējo vai kārtējo mēnesi, kā arī jāuzrāda mājokļa lietošanu apliecinoši dokumenti, ja minēto dokumentu nav Sociālā dienesta rīcībā (piemēram, īres līgums).   Kā aprēķina mājokļa pabalstu? Pirmais solis ir aprēķināt mājsaimniecības ienākumus mēnesī. Tas ietver algas, pensijas, stipendijas un jebkurus citus ieskaitījumus kontā, kā arī citus ienākumus. Ienākumi tiek vērtēti pēc nodokļu nomaksas. Tālāk tiek aprēķinātas mājokļa izmaksas. Tas ietver ne tikai īri (ja tāda ir), bet arī komunālos maksājumus, piemēram, apkuri, ūdeni, elektrību un citus pakalpojumus. Jo vairāk izdevumu veidu par mājokli tiek iesniegti, jo iespējami lielāks pabalsta apmērs veidosies. Pabalsta apmērs tiek aprēķināts, ņemot vērā ienākumus un mājokļa izmaksas. No mājsaimniecības ienākumiem tiek saglabāts mājsaimniecības GMI līmenis * iztikai un vērtēts, vai no atlikušajiem ienākumiem nosedzas mājsaimniecības izdevumi par mājokli. Ja nenosedzas, tiek piešķirts mājokļa pabalsts. Piemērs: 1 pensionārs dzīvo īrētā pašvaldības dzīvoklī ar kopējo platību 48m2 un malkas apkuri. Personas ienākumi ir 415 eiro mēnesī. Izdevumi par mājokli mēnesī ir 88 eiro. Mājokļa pabalsta aprēķins: 166×2,1*+ 88,00 eiro (izdevumi) – 415,00 eiro (ienākumi) = 21,60 eiro ir ikmēneša mājokļa pabalsts. Savukārt kurināmā pabalsts šai mājsaimniecībai ir 576 eiro gadā.   Uz kādu periodu piešķir mājokļa pabalstu? Pabalstu piešķir uz trim kalendāra mēnešiem, ja mājsaimniecībā ir vismaz viena persona darbspējīgā vecumā, bet uz sešiem kalendāra mēnešiem, ja mājsaimniecībā nav nevienas personas darbspējīgā vecumā.   Mājokļa pabalsts = pabalsts kurināmā iegādei? Mājokļa pabalsta apmēru mājsaimniecībai, kura mājokli apkurina, izmantojot individuālo apkures sistēmu (malkas, granulu utt.), aprēķina un piešķir vienu reizi kalendāra gadā. Kurināmā pabalstu aprēķina, ņemot vērā mājsaimniecības ienākumus, izdevumus un apkurināmo platību, līdz ar to kurināmā pabalsta apmērs katrai mājsaimniecībai arī ir individuāls.   Kā tiek izmaksāts mājokļa pabalsts? Piešķirto mājokļa pabalstu ik mēnesi pārskaita apsaimniekotājam vai citiem pakalpojumu sniedzējiem un kurināmā piegādātājam.   Ko ņemt vērā? Iesniedzot mājokļa izdevumus apliecinošus rēķinus, aprēķinā tiek iekļauta rēķina ikmēneša summa, kura mājsaimniecībai attiecīgā mēnesī ir kā izdevumi, neņemot vērā parādus no iepriekšējā mēneša. Tātad Sociālais dienests aprēķinā neiekļauj parādus, taču ņem vērā izveidojušās pārmaksas, un, ja ar izveidojušos pārmaksu rēķina summa ir mazāka, aprēķinā iekļauj šo summu, jo tie ir mājsaimniecības faktiskie izdevumi. Ja mājsaimniecībai pēc lēmuma par mājokļa pabalsta piešķiršanu palielinās izdevumi par mājokli, Sociālais dienests, pamatojoties uz iesniegumu par mājokļa pabalsta pārrēķinu un iesniegtajiem rēķiniem vai kvītīm, veic mājokļa pabalsta pārrēķinu.   Kur iesniegt dokumentus? Lai izvērtētu iespēju saņemt mājokļa pabalstu, nepieciešams pieteikties uz konsultāciju Sociālajā dienestā. Konsultācijai varat pieteikties pa tālruni 63350107. Mājokļa pabalsta aprēķins ir sarežģīti skaidrojams, tāpēc konsultācijas laikā Sociālā dienesta darbinieks izskatīs Jūsu dokumentus un konsultēs par mājokļa pabalsta saņemšanas iespējām. Plašāka informācija pieejama Sociālā dienesta mājas lapā: www.sociālais.kuldiga.lv, rakstot uz soc.dienests@kuldigasnovads.lv vai zvanot pa tālruni 63350107.   *Garantētais minimālais ienākumu (GMI) līmenis uz šo brīdi ir 166 eiro pirmajai vai vienīgajai personai, bet 116 eiro katrai nākamajai personai mājsaimniecībā. GMI tiek reizināts ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 35. panta piektajā daļā noteiktajiem koeficientiem.

    Kuldīgas novada Domes deputāti 31. jūlija sēdē nolēma atkārtoti apstiprināt Sarmīti Segliņu par Kuldīgas novada pašvaldības aģentūras “Sociālais dienests” direktori. Sarmīte Segliņa vada Kuldīgas novada pašvaldības aģentūru “Sociālais dienests” kopš 2020. gada 1. jūlija. Viņai ir otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība iestādes un uzņēmuma vadībā, kā arī profesionālais maģistra grāds sabiedrības vadībā, iegūts Liepājas Universitātē. Papildus tam viņa regulāri pilnveido savas zināšanas profesionālajos kursos, konferencēs un apmācībās, un virza arī sociālos darbiniekus profesionālajai pilnveidei. Atskatoties uz paveikto aizvadītajā darba periodā, nākas secināt, ka ikdienu piesātinājuši dažādi izaicinājumi, proti, 2020. gadā līdzīgi kā citās Latvijas pašvaldībās tika ieviestas sociālā darba specializācijas, nodrošinot, ka katrā pagastā ir pieejams attiecīgās specializācijas darbinieks; tāpat 2020. gadā tika uzsākta projekta “Kurzeme visiem” īstenošana, kā arī visi saskārāmies ar Covid -19 pandēmiju. 2021. gadā stājās spēkā Administratīvi teritoriālā reforma, kā īstenošana rezultātā tika veiktas izmaiņas normatīvajos aktos un izveidoti vienoti saistošie noteikumi. Ne mazākus izaicinājumus nācās pārvarēt nodrošinot atbalstu Ukrainas civiliedzīvotājiem, kā arī pārvarot energoresursu krīzi. 2023. gadā tika pārņemta Deinstitucionalzācijas projekta laikā izveidotā infrastruktūra un ieviesti jauni pakalpojumi Dzeldā savukārt 2024. gadā – arī Kuldīgā. Vienlaikus 2024. gadā tika uzsākta sociālo pakalpojumu kvalitātes izvērtēšana, pabalstu aprēķinu pārbaužu ieviešana; tika uzsākta aprūpes mājās pakalpojuma ieviešana bērniem. Savukārt 2025. gadā tika ieviests jauns sociālais pakalpojums jauniešiem pēc ārpusģimenes aprūpes. Veiksmīgi pārvarot minētos izaicinājumus, izdevies ieviest jaunus pakalpojumus (paplašinātas iespējas sociālās rehabilitācijas pakalpojumam, ieviesti Grupu dzīvokļu, Specializēto darbnīcu, Dienas aprūpes centru, Krīzes dzīvokļa un Aprūpes mājās bērniem pakalpojumi; sociālā mentora pakalpojums, finanšu pratības apguve, atbalsta grupas pakalpojumi jauniešiem pēc ārpusģimenes aprūpes); realizētas sociālo prasmju un grupu nodarbības, izglītojošas nodarbības vecākiem “Sarunas par bērnu audzināšanu”, ieviests pabalsts politiski represētām personām; savukārt mājokļa pabalstam ieviesta jauna aprēķina un izmaksas kārtība. Lai atvieglotu iedzīvotājiem pieteikšanos pie darbiniekiem, ieviesta vienota pieraksta kārtība. Minētajā periodā veicināta sociālo pakalpojumu pieejamība pagastos (piemēram, asistenta pakalpojums), ieviesta sociālo pakalpojumu kvalitātes izvērtēšana, izstrādāti saistošie noteikumi un priekšlikumi sociālā darba uzlabošanai, izveidota mākoņtelpa dokumentu un veidlapu lietošanai tiešsaistē (atbalsts darbiniekiem), uzsākts uzturlīdzekļu piedziņas process vecākiem, kuri nerūpējas par bērniem un nesadarbojas ar sociālo dienestu. Liels ieguldījums veikts arī personāla attīstībā: nodrošinātas profesionālās pilnveides iespējas (semināri, kursi, metodiku apguve). Piecu gadu laikā 27 darbinieki apguvuši Labklājības ministrijas organizētās ilgstošās apmācības no 80 – 340 mācību stundām, pārēje darbinieki – apmācības no 10 – 40 stundu apjomā. Tikko 7 sociālie darbinieki apguva 175 stundu apmācību kopienu sociālā darba metodikā un šobrīd trīs kolēģi apgūst ilgstošās apmācības sociālajā darbā ar senioriem, ar atkarīgām personām un krīzes intervencē. Nodrošināts darbinieku psiholoģiskais atbalsts – supervīzijas, labbūtības diena, darba kolektīva pasākumi, pieredzes braucieni, Sociālo darbinieku dienas atzīmēšana, ieviestas ikmēneša darba sanāksmes kopā visam kolektīvam un atsevišķi pa specializācijām, nodrošināts metodiskais atbalsts un atbalsta personāls sociālajiem darbiniekiem (nodaļas vadītājs, vecākais sociālais darbinieks, lietvedis, datorspeciālists), aktualizēts un iedzīvināts WhatsApp saziņas kanāls, uzsākta DVS lietošana un elektronisko dokumentu aprite, veiktas anonīmas darbinieku aptaujas un uzlabota fiziskā darba vide (datortehnika, aprīkojums). Arī nākamajā darba periodā plānu ir daudz! Tiks ieviestas Labklājības ministrijas izstrādātās metodikas darbā ar senioriem, atkarīgām, vardarbībā cietušām un krīzē nonākušām personām. Paredzēta kopienas sociālā darba attīstība un atkarību speciālista piesaiste. Tiks uzlabota sociālā darba uzskaite un administrēšana, ieviešot lietojumprogrammu DigiSoc un nodrošinot darbinieku apmācības. Nākamajā periodā plānota esošo sociālo pakalpojumu un materiālā atbalsta nodrošināšana, kā arī sociālās situācijas izvērtēšana un pakalpojumu attīstība, ņemot vērā iedzīvotāju vajadzības. Tiks turpināts darbs pie sociālo pakalpojumu minimālā groza nodrošināšanas, tostarp atelpas brīža pakalpojuma ieviešanas. Plānota arī jaunu pakalpojumu attīstība – atbalsts bērniem ar grūtībām, kuriem nav noteikta invaliditāte, labklājības atbalsta personas piesaiste senioriem, nakts patversmes izveide un citi risinājumi. Darbs ar ģimenēm tiks papildināts ar daudzpakāpju riska novērtēšanas pieeju, kas līdz 2028. gadam kļūs obligāta, kā arī tiks ieviests sociālā gadījuma vadīšanas modelis. Tiks turpināta darbinieku profesionālās kompetences pilnveide, nodrošinot apmācības, supervīzijas, pieredzes apmaiņas braucienus un iniciatīvu atbalstu. Tiks veicināta darbinieku labbūtība, organizējot darba sanāksmes un neformālus pasākumus. Lai pilnveidotu darbu, tiks ieviestas īsas darbinieku noskaņojuma aptaujas, atkārtotas atgriezeniskās saites vākšanas iniciatīvas, kā arī strukturētas sarunas ar nodaļu vadītājiem un darba grupu izveide priekšlikumu sagatavošanai un ieviešanai. *Saskaņā ar normatīvajiem aktiem pašvaldības aģentūras direktoru amatā ieceļ dome uz pieciem gadiem. Beidzoties Sarmītes Segliņas pilnvaru termiņam, viņas līdzšinējais darbs un redzējums par aģentūras attīstību tika izvērtēts īpaši izveidotā komisijā. Komisija analizēja aģentūras darbības rezultātus, direktores pašnovērtējumu, kā arī iestādes darbinieku un sadarbības partneru sniegto vadītājas profesionālās darbības novērtējumu.

  20.06.2025.   Projekts “Vienlīdzību Kuldīgā” (Nr. 4.3.4.2/1/24/A/005) no 2025. gada janvāra sešu mēnešu laikā sekmīgi pulcēja cilvēkus ar invaliditāti, seniorus un arī pirmspensijas vecuma cilvēkus, lai veicinātu izpratni par vienlīdzību, iekļaušanu un savstarpējo cieņu.   Projekta laikā norisinājās vairākas aktivitātes: Tematiskas diskusijas par veselību, drošību, izglītības iespējām un sociālo atbalstu, kas rosināja dalībniekus dalīties pieredzē, izteikt savas vajadzības un ierosinājumus, kā arī apzināt pieejamos resursus. Interešu grupu nodarbības, kurās apspriesti mentālās veselības saglabāšanas un diskriminācijas atpazīšanas jautājumi. Nodarbībās tika identificēti iespējamie risinājumi diskriminācijas mazināšanai un veicināta dalībnieku pilsoniskā līdzdalība. Digitālo prasmju speciālista konsultācijas, sociālā darbinieka konsultācijas, kurās projekta dalībniekiem bija iespējams risināt sev aktuālus jautājumus, gan apgūt jaunas prasmes IT jomā. Seminārs un pieredzes apmaiņas brauciens uz Rīgu – biedrību “Rūpju bērns”, kur dalībnieki ieguva jaunu skatījumu uz sociālo pakalpojumu sniegšanas formām, sadraudzējās ar citiem aktīviem kopienas pārstāvjiem un iedvesmojās no citu iniciatīvām. Projektā īpaši uzsvērta dialoga veidošana starp dažādām sabiedrības grupām – senioriem, cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem un citām sabiedrības grupām. Dalībnieki kopīgi mācījās, diskutēja un dalījās dzīves pieredzē, kas veicināja savstarpēju sapratni, cieņu un līdzvērtīgu sadarbību. Sešu mēnešu laikā notikušas 5 diskusijas, kurās piedalījušies 120 dalībnieki, 6 grupu nodarbības – 53 dalībnieki, seminārs – 25 dalībnieki, sociālā darbinieka konsultācijas līdz šim sniegtas 24 dalībniekiem, digitālo prasmju pilnveides konsultācijas sniegtas 60 dalībniekiem. Projekta pasākumu sniegšanas vietām bija iespēja fiziski piekļūt un tās izmantot cilvēkiem ar dažādiem funkcionāliem traucējumiem, tai skaitā ar riteņkrēsliem. Lai nodrošinātu iespēju projektā piedalīties cilvēkam ar dzirdes traucējumiem, tika nodrošināta tulkošana zīmju valodā. Projekts “Vienlīdzību Kuldīga” apliecināja, ka, sadarbojoties dažādām sabiedrības grupām, iespējams veidot iekļaujošāku, saprotošāku un cieņpilnāku kopienu. Šajā laikā veicināta mērķgrupas aktīva līdzdalība sabiedriskajā dzīvē un personīgā izaugsme, dalībnieki izveidojuši jaunus kontaktus un sadarbības iespējas gan vietējā, gan starpnovadu līmenī.  

    Vai ikdienā rūpējies par ģimenes locekli, draugu, kaimiņu vai kādu citu tuvinieku, kuram nepieciešams atbalsts funkcionālu traucējumu dēļ? Tādā gadījumā esi neformālais aprūpētājs. Neformālajiem aprūpētājiem ir pieejamas bezmaksas apmācības, kas sniegs zināšanas un praksi, lai vēl labāk veiktu atbildīgo aprūpes darbu. Līdz 2025. gada beigām Sociālās integrācijas valsts aģentūra (SIVA) turpina īstenot bezmaksas apmācības neformālajiem aprūpētājiem projekta RAITI* ietvaros. Kāpēc piedalīties? Apmācības paredzētas cilvēkiem bez profesionālas aprūpes pieredzes – ikvienam, kurš nestrādā aprūpes vai rehabilitācijas iestādē, bet rūpējas par kādu sev tuvu cilvēku. Apmācības notiek pēc moduļu sistēmas, ļaujot pielāgot zināšanas konkrētām vajadzībām. Tēmas, kuras iespējams apgūt: “Medicīna un aprūpe”, “Saskarsme”, “Sadzīve, vide un ergonomika”, “Aprūpētāja pašaprūpe” un “Tiesības un pienākumi”. Dalība ir bez maksas, un mācību saturs ir paredzēts aprūpētājiem bez profesionālas pieredzes. Ko saka paši dalībnieki? “Paldies par izcili organizētajām apmācībām. Perfekta komunikācija gan starp pasniedzējiem, gan darbiniekiem.” “Liels paldies! Ieguvu daudz vērtīgas informācijas un zināšanu.” “Esmu pirmo reizi šādā projektā, esmu ļoti apmierināta. Informāciju pasniedza ļoti saprotami un interesanti. Paldies.” Kopš apmācību īstenošanas, tajās piedalījušies vairāk nekā 100 dalībnieki un, kā liecina aptauju rezultāti, lielākā daļa dalībnieku augstu novērtē gan apmācību organizāciju, gan saturu un tēmu izklāstu, īpaši pozitīvi atzīmējot iespēju gūt zināšanas no jomas profesionāļiem – SIVA speciālistiem (ārstiem, fizioterapeitiem, ergoterapeitiem, sociālajiem darbiniekiem, psihologiem un citiem). Kā norisinās grupas komplektēšana un apmācības? Jums tiks nosūtīts uzaicinājums e-pastā, priekšroku dodot tiem neformālajiem aprūpētājiem, kuri aprūpē tuvinieku ne ilgāk kā 12 mēnešus un tiem, kuri vēl nav apguvuši nevienu apmācību tēmu (moduli). Katras apmācības norisinās četras līdz piecas darba dienas Slokas ielā 61, Jūrmalā, kā arī atsevišķos izbraukumos. Seko līdzi apmācību kalendāram, lai uzzinātu, kad plānotas tuvākās apmācības. Jāņem vērā, ka, plānojot dalību mācībās, obligāti jāapmeklē pirmās četras mācību dienas. Kā pieteikties? Pieteikuma anketu un sīkāku informāciju meklē SIVA mājaslapā www.siva.gov.lv: Piesakies apmācībām neformālajiem aprūpētājiem!   *Kompetenču attīstības programma notiek Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma fonda investīciju projekta “RAITI: Rehabilitācija. Atbalsts. Iekļaušana. TālākIzglītība.” (Nr.3.1.2.4.i.0/1/22/I/LM/001) ietvaros. Projekts un apmācības tiek īstenotas ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu.  

  Aizvadīts sirsnīgs un nozīmīgs pasākums, atzīmējot 20 gadus kopš mūsu aģentūras dibināšanas. Šie divi gadu desmiti ir bijuši piepildīti ar izaicinājumiem, izaugsmi, līdzcilvēku atbalstu un ciešu sadarbību kopienas labā. Paldies ikvienam, kurš piedalījās svinībās un ar savu klātbūtni pagodināja šo īpašo dienu! Paldies tuvākiem un tālākiem sadarbības partneriem un sveicējiem! Paldies darbiniekiem – gan esošajiem, gan bijušajiem – par nesavtīgu darbu un sirds ieguldījumu! Un vislielākais paldies – sabiedrībai, kuras dēļ mēs strādājam un pastāvam. Ar pateicību un degsmi raugāmies nākotnē, turpinot savu darbu ar vēl lielāku atbildību un mīlestību! Iz sociālā dienesta vēstures: No 1992. gada 15. maija ar toreizējās Kuldīgas pilsētas valdes lēmumu darbu uzsāka Kuldīgas pilsētas aprūpes birojs. Pirms aprūpes biroja izveidošanas, darbu ar pansionātiem un vecajiem ļaudīm veica Kuldīgas rajona Izpildkomitejas sociālās nodaļas vadītāja Maruta Sējēja. Biroja telpas tika ierīkotas dzīvojamās mājas Strautu ielā pirmajā stāvā. Kuldīgas pilsētas aprūpes birojā ar lielu entuziasmu sāka strādāt divas darbinieces – Daira Gansone un Marija Gutlande. 2000. gadā kolektīvam pievienojās Inese Jaunzeme. Pašvaldības izveidotais sociālās aprūpes birojs aizsāka izvērtēt katras personas situāciju un sniegt nepieciešamo atbalstu, lai palīdzētu cilvēkiem, kuri nespēja piemēroties jaunajiem apstākļiem un grūtībām. 2001. gada 25. jūlijā Kuldīgas pilsētas Domes jaunievēlētā vadība izveidoja pašvaldības pārvaldes struktūru ar trīs departamentiem. Kā viens no tiem bija Sociālo lietu departaments, kura pārziņā bija bijušais aprūpes birojs, kas tika pārdēvēts par Sabiedrības veselības un sociālo jautājumu nodaļu Marutas Jautaiķes vadībā. 2005. gada 1. maijā Sabiedrības veselības un sociālo jautājumu nodaļa turpina darbu kā Kuldīgas pašvaldības aģentūra “Sociālais dienests”, kas ir Kuldīgas pilsētas domes pārraudzībā esoša pašvaldības iestāde. 2006. gadā tika veikti renovācijas darbi Dzirnavu ielā 9, un pašvaldības aģentūra no oktobra mēneša pārcēlās uz jaunām telpām, kuru iekārtojums un vides pieejamība radīta cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem. Aģentūras pirmās darbinieces. No kreisās: Sarmīte Segliņa, Inese Jaunzeme, Marija Gutlande, Maruta Jautaiķe, Ineta Enģele, Daiga Šica. Klāt nav Anda Šlakorciņa un Daira Gansone, kā arī Naira un Juris Šķoņi, kuri nu jau ir aizsaulē.

29.04.2025. Lai veicinātu diskriminācijas riskam pakļautas personas iesaisti un līdzdalību dažādos sabiedriskajos procesos, projekta “Vienlīdzību Kuldīgā” (Nr. 4.3.4.2/1/24/A/005) ieviešanas četros mēnešos notikuši vairāki atbalsta pasākumi: diskusijas, interešu grupu nodarbības, individuālas konsultācijas digitālo prasmju pilnveidei un sociālā darbinieka konsultācijas. Gan diskusijas, gan nodarbības notiek vienu reizi mēnesī, bet konsultācijas pēc individuāla grafika. Četrās diskusijās, kurās piedalījušies 92 projekta dalībnieki, apspriesti jautājumi par sociālo pakalpojumu, palīdzības un tehnisko palīglīdzekļu pieejamību, drošību sabiedriskās vietās, uz ceļa, pie ūdens un internetā, jautājumi par izglītību, mūžizglītību un nodarbinātību. Par šiem jautājumiem ar projekta dalībniekiem diskutēja sociālā dienesta speciālisti, Valsts policijas un Kuldīgas novada pašvaldības policijas pārstāvji, pašvaldības Izglītības pārvaldes un mācību centra “BUTS” Kuldīgas filiāles speciālisti. Četrās interešu grupu nodarbībās, kurās piedalījās 36 dalībnieki, pārrunātas tēmas par efektīvu komunikāciju un konfliktu risināšanu, pilnveidotas dalībnieku zināšanas par diskriminācijas veidiem, to atpazīšanu, stereotipiem, aizspriedumiem, to atpazīšana un pārvarēšanu, empātijas jautājumiem. Šajos mēnešos 40 dalībnieki saņēma individuālas konsultācijas digitālo prasmju pilnveidei, 17 dalībnieki – sociālā darbinieka konsultācijas. Lai uzlabotu savas digitālās prasmes, dalībnieki interesējās par e-paraksta, e-pasta, internetbankas lietošanas jautājumiem, sociālo tīklu un mobilo aplikāciju, piemēram, lietotnes “112 Latvija” iegūšanas un izmantošanas jautājumiem, bet ar sociālo darbinieku pārrunāti cilvēku ar invaliditāti un senioru ikdienas problēmjautājumi. Š. g. 28. maijā dalībnieki aicināti piedalīties diskusijā par veselīga uztura nozīmi, kuru vadīs uztura speciāliste, bet 21. maijā aicināti piedalīties nodarbībā par tēmu “Pašapziņa un pašvērtējuma stiprināšana”. Joprojām ir iespēja pieteikties uz individuālām konsultācijām pie informācijas tehnoloģiju konsultanta un sociālā darbinieka. Uz pasākumiem, konsultācijām pieteikties var zvanot 29394721, 26226595 vai aizpildot anketu https://ej.uz/vienlīdzību_kuldīgā.

  17. martā Sociālo pakalpojumu centrs “Tilts”  saņēma vērtīgu ziedojumu no atsaucīgiem un dāsniem ziedotājiem ‘’LATVIJAS SENIOIRU KOPIENAS APVIENĪBAS ‘’– mūzikas instrumentus, kas bagātinās un dažādos mūsu mūzikas nodarbības!     Dienas centra dalībniekiem mūzikas nodarbības ļoti patīk, un nodarbībās tiek pilnveidotas gan dziedāšanas prasmes, gan muzicēšanas prasmes. Šie instrumenti ļaus Dienas centra apmeklētājiem ne vien iepazīt dažādas skaņas un ritmus, bet arī izpaust sevi radoši, veicinot emocionālo labsajūtu un muzikālo attīstību. Mūzika vieno, iedvesmo un dod iespēju ikvienam izjust prieku par radošu darbošanos. Sirsnīgs paldies ziedotājiem par atbalstu un ieguldījumu mūsu centra darbībā!

  SIVA 2025. gadā neformālo aprūpētāju kompetenču attīstības programmu* īsteno arī Latvijas reģionos. Mācības ir paredzētas neformālajiem aprūpētājiem –  tuviniekiem, kuri ikdienā uzņemas rūpes par ģimenes locekļiem, kaimiņiem vai draugiem ar funkcionēšanas traucējumiem, nesaņemot par to samaksu. Otrās izbraukuma apmācības notiks no š.g. 12. maija līdz 16. maijam Kuldīgā tematiskajā modulī “Sadzīve, vide un ergonomika”. Mācības notiks trīs dienas (12.05. līdz 14.05.) attālināti – tiešsaistē un divas dienas (15.05. un 16.05.) klātienē, kad SIVA speciālisti dosies pie mācību grupas uz Kuldīgu. Mācībās uzzināsiet, kā lietot ergonomikas un universālā dizaina principus aprūpes procesā, kā atpazīt un novērst iekšējās un ārējās vides riska faktorus, kā saņemt un droši izmantot tehniskos palīglīdzekļus. Mācību laikā iegūsiet koncentrētu informāciju, praktiskus ieteikumus un iemaņas, kas noderīgas ikdienā, aprūpējot savus tuviniekus. Uzsveram, ka, uzsākot apmācības, dalība ir obligāta visas piecas apmācību dienas. Sekmīgai dalībai attālinātajās tiešsaistes nodarbībās nepieciešams dators ar interneta pieslēgumu un datorlietotāja prasmes pamatlīmenī, prasme pieslēgties tiešsaistes nodarbībām un  aktīvi tajās piedalīties. Klātienes mācības 15. un 16. maijā norisināsies Latvijas Universitātes Kuldīgas filiāles telpās, Kalna ielā 19, Kuldīgā.   Sīkāka informācija par apmācībām: Liena Pētersone, projekta galvenā metodiķe (telefona numurs: 22328958, e-pasta adrese: liena.petersone@siva.gov.lv) vai projekta metodiķe Daniela Mačukāne-Pētersone (telefona numurs: 27064068, daniela.macukane-petersone@siva.gov.lv).   Pieteikšanās: https://www.siva.gov.lv/lv/jaunums/neformalo-aprupetaju-izbraukuma-apmacibas-maija-kuldiga     *Kompetenču attīstības programma notiek Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma fonda investīciju projekta “RAITI: Rehabilitācija. Atbalsts. Iekļaušana. TālākIzglītība.” (Nr.3.1.2.4.i.0/1/22/I/LM/001) ietvaros. Projekts un apmācības tiek īstenotas ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu.

  4 березня закінчиться термін дії довгострокових віз та посвідок на проживання, виданих приблизно 15 000 цивільних осіб України.* Наразі лише невелика кількість цих осіб звернулася до Управління у справах громадянства та міграції (далі – Управління) із заявами про продовження посвідок на проживання. Оскільки розгляд заяв може тривати до трьох місяців, Управління закликає подавати документи завчасно та не зволікати.   «15 000 – це велика кількість заяв, які мають розглянути співробітники Управління. Для цивільного населення України важливо подавати документи вчасно, оскільки з посвідкою на проживання пов’язана можливість отримання як допомоги, так і інших послуг», — підкреслює начальниця Управління Майра Розе (Maira Roze).   Якщо цивільному населенню України раніше було видано посвідку на проживання, для її подовження потрібно подати копію проїзного документа та заяву у вільній формі. Натомість, якщо була видана віза, термін якої закінчився, необхідно подати копію проїзного документа та заповнену анкету-заяву для посвідки на проживання.   Підготовлені документи можна подати: в електронному вигляді, підписавши їх захищеним електронним підписом і надіславши на адресу: pasts@pmlp.gov.lv; поштою, надіславши на адресу територіального відділення; у єдиних центрах обслуговування клієнтів при органах державної влади та місцевого самоврядування.   Якщо рішення буде позитивним, заявнику необхідно буде звернутися до будь-якого територіального відділення Управління для оформлення нової eID-карти посвідки на проживання, яку буде виготовлено впродовж 10 робочих днів. Детальна інформація латиською та українською мовами доступна на сайті Управління: https://www.pmlp.gov.lv/lv/pagaidu-aizsardzibas-statusa-pagarinasana   У період з 1 жовтня 2022 року до 30 квітня 2025 року Управління надає заходи підтримки цивільному населенню України, використовуючи стратегічну ініціативу Фонду двостороннього співробітництва в межах Фінансового механізму Європейської економічної зони та Норвезького фінансового механізму на 2014–2021 рр. під № FM2022/68 (EEZ/NOFI/DIV) «Заходи підтримки в Латвії для вирішення кризи біженців в Європі, насамперед для забезпечення фінансової підтримки потреб для цивільного населення України».   *стосується того цивільного населення України, якому ці документи були видані до 31 грудня 2022 року.  

  Gada sākumā Kuldīgas novadā sociālā mentora apmācības* veiksmīgi apguva 10 mentori, kuri turpmāk sniegs atbalstu jauniešiem pēc ārpusģimenes aprūpes pēc pilngadības sasniegšanas līdz 21 gada vecumam vai 24 gadu vecumam, ja tiks turpinātas mācības.    10 mentori, kuri turpmāk nodrošinās sociālā mentora pakalpojumu visā Kuldīgas novada teritorijā, trīs dienu gaitā apguva mācību programmu 24 akadēmisko stundu apjomā. Mācību programmas saturs veidots fokusējoties uz sociālajam mentoram būtiskāko, lai celtu viņa kompetenci un veidotu viņu kā daudzpusīgu profesionāli, kurš spēj pielāgoties dažādām situācijām un efektīvi risināt situācijas. Apmācību laikā mentori apguva: Pakalpojuma ietvars – mērķis, vieta sociālo pakalpojumu sistēmā, tiesiskais regulējums un ieguvumi klientam un sabiedrībai. Pakalpojuma raksturojums. Sociālā mentora darbības robežas. Nepieciešamās profesionālās kompetences. Darbības principi un attīstāmās prasmes (piemēram, jautājumu uzdošana, aktīvā klausīšanās, skaidra komunikācija). Informācijas izmantošana un konfidencialitāte, sadarbības princips. Līgums, atskaites, darba kārtība, vienošanās ar klientu. Labās prakses piemēri Latvijā. Atbalsta pakalpojumi jauniešiem pirms un pēc ārpusģimenes aprūpes. Pakalpojumi bērniem ar atkarības riskiem. Sociālo prasmju attīstīšana klientiem (patstāvīgas dzīves sākšana, mājoklis, izglītība, nodarbinātība, resursu piesaiste, komunikācijas prasmes). Juridiskie aspekti pakalpojuma nodrošināšanā. Sociālais mentors, izvērtējot katra jaunieša individuālo situāciju un cieši sadarbojoties ar viņu, piedalīsies dažādu juridisku, sadzīvisku jautājumu risināšanā, jaunieša socializēšanās iemaņu stiprināšanā, iesaistīsies jaunietim nozīmīgos notikumos, tai skaitā klātesot izglītības un darba meklējuma procesos. Lai saņemtu sociālā mentora pakalpojumu, jaunietim jāvēršas Sociālajā dienestā – Dzirnavu ielā 9, vai pie Pilngadīgo un personu ar invaliditāti atbalsta nodaļas sociālā darbinieka Kuldīgas novada pagastu teritorijā. Jautājumu un neskaidrību gadījumā ar Sociālo dienestu var sazināties, zvanot uz klientu apkalpošanas tālruņiem: 63350107 (Kuldīga), 63331295 (Skrunda).   *Apmācības mentoriem tika apmaksātas no valsts budžeta līdzekļiem; mācības nodrošināja Nodibinājums “Sociālā atbalsta un izglītības fonds”.

  Darba meklēšana Latvijā ir kā adatas meklēšana siena kaudzē – vakances ir izkaisītas pa dažādiem portāliem, Facebook grupām un personīgiem kontaktiem, daži piedāvājumi pazūd informācijas plūsmā, citi tiek dublēti vairākās vietās. Šajā haosā darba meklētāji nogurst no sludinājumu šķirošanas. Lai šo procesu padarītu vienkāršāku un efektīvāku, sociālais uzņēmums “Visas Iespējas” ir radījis digitālo rīku “Darbnesis”, kas, izmantojot mākslīgā intelekta (AI) tehnoloģijas, apkopo vakances no lielākajiem darba sludinājumu portāliem Latvijā, ļaujot lietotājiem gūt visaptverošu un personalizētu ieskatu par darba iespējām valstī. Kā darbojas Darbnesis? Vietnē darbnesis.lv lietotāji var norādīt savas prasmes un vēlmes, un “Darbnesis” izveidos personalizētu vakanču izlasi no vairāk kā 10 tūkstošiem pieejamajām vakancēm Latvijā. Platforma sniedz iespēju: ● Vienuviet aplūkot atbilstošus darba piedāvājumus no dažādiem portāliem, ko atlasa personalizēts algoritms, ● Saglabāt informāciju par savām prasmēm un vēlmēm, lai nākamreiz nebūtu nepieciešams to ievadīt atkārtoti, ● Pieteikties vakanču izlases saņemšanai e-pastā, lai regulāri uzzinātu aktuālos un atbilstošākos darba piedāvājumus. Darbnesis ir pieejams pilnībā bez maksas un to var izmantot jebkurš interesents! Kāpēc nepieciešami jauni darba meklēšanas veidi? Valstī šobrīd ir pieejamas vairāk nekā 10 tūkstoši vakances, taču daudzi darba meklētāji saskaras ar grūtībām atrast sev atbilstošu darbu. Nereti tiek uzskatīts, ka pieejamās pozīcijas nepiedāvā pienācīgu atalgojumu, prasa pārmērīgu darba pieredzi vai augstāko izglītību. No otras puses, darba devēji sūdzas, ka nevar atrast piemērotus kandidātus. Šis pretrunīgais darba tirgus izaicinājums ir aktuāls gan darba meklētājiem, gan darba devējiem. “Darbnesis” ne tikai palīdz meklēt darbu, bet arī sniedz pārskatāmu ieskatu par jaunākajām darba tirgus tendencēm – pieprasītākajiem amatiem, nepieciešamajām prasmēm u.c. Šī inovācija ir daļa no “Visas Iespējas” ilgtermiņa stratēģijas atbalstīt jauno talantu ienākšanu darba tirgū. “Darba tirgus šobrīd ir paradokss – darba devēji meklē darbiniekus, darbinieki meklē darbu, bet abu pušu ceļi nesakrīt. Ar “Darbnesi” mēs vēlamies mainīt šo situāciju, piedāvājot cilvēkiem tiešu ieskatu par viņu darba iespējām Latvijā, savukārt uzņēmumiem – datus par to, kādas vakances darba meklētājiem interesē. Jo labāk mēs saprotam darba tirgu, jo ātrāk cilvēki atrod savu vietu tajā.”, uzsver uzņēmuma vadītājs Gustavs Mārtiņš Upmanis. No 25. februāra uzņēmums piedāvās arī vēl vienu digitālo rīku – platformu “Darbe”, kas ļaus darba meklētājam ar vienu profilu ērti pieteikties desmitiem vakanču, kā arī, izmantojot “ātro randiņu” tehniku, sniegs iespēju uzņēmumiem un kandidātiem satikties pirmajā darba intervijā vien 3 dienu laikā. Uzzināt vairāk iespējams darbe.lv. Kā sociālā uzņēmējdarbība palīdz risināt bezdarbu? Sociālais uzņēmums “Visas Iespējas” jau vairāk kā 7 gadus mērķtiecīgi iesaistās jauniešu dzīves labklājības veicināšanā, īstenojot platformu, kas apkopo izaugsmes iespējas Latvijā un pasaulē, un rīkojot izglītojošos projektus un karjeras pilnveidei veltītus pasākumus. Platformas “Darbe” un “Darbnesis” ir attīstītas Labklājības ministrijas un “Attīstības finanšu institūcija “Altum”” īstenotā ESF+ projekta “Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai” ietvaros. Šī finansējuma mērķis ir atbalstīt inovācijas, kas rada pozitīvu ietekmi sabiedrībā. Pateicoties šim grantam, “Visas Iespējas” var ne tikai uzturēt un pilnveidot savas platformas, bet arī izstrādāt jaunus risinājumus, kas samazina bezdarbu, veicina izglītību un palīdz cilvēkiem veidot stabilāku nākotni. Aicinām visus darba meklētājus un darba devējus izmēģināt jaunos digitālos risinājumus, lai darba un jauno kolēģu meklēšana kļūtu ātrāka, ērtāka un atbilstošāka mūsdienu realitātei! Apskaties, kādas vakances Darbnesis piedāvā Tev – darbnesis.lv! Relīzi sagatavoja: Paula Cīrule, “Visas Iespējas” mārketinga vadītāja E-pasts: paula@visasiespejas.lv visasiespejas.lv

  Konkursā plānots finansiāli atbalstīt nevalstiskās organizācijas, kuru darbība saistīta ar sociālo jomu, darbības atbalstam un pasākumu īstenošanai sociālajā jomā. Konkursa mērķis – iesaistīt NVO sektoru inovatīvās aktivitātēs sociāli mazaizsargāto personu grupu sociālās integrācijas veicināšanai, veicināt un dažādot sociāli mazaizsargāto iedzīvotāju grupu aktivitāti un līdzdalību aktuālu problēmu risināšanā, sekmējot viņu dzīves kvalitātes uzlabošanos. Konkursa nolikumus pieejams šeit un pieteikuma veidlapa pieejama šeit, kā arī, dokumentus iespējams saņemt Baznīcas ielā 1, Kuldīgā, Kuldīgas novadā un interneta vietnē www.kuldigasnovads.lv. Aizpildīta pieteikuma veidlapa līdz 2025. gada 21. februārim jāiesniedz Kuldīgas novada pašvaldībā, Baznīcas ielā 1, Kuldīgā, Kuldīgas novadā pie klientu apkalpošanas speciālista vai sūtot uz e-pasta adresi dome@kuldiga.lv.

  No 2025. gada janvāra biedrība “Latvijas Autisma apvienība” (LAA) nodrošina no valsts budžeta finansēto psihosociālās rehabilitācijas pakalpojumu (PR pakalpojums) bērniem ar autiskā spektra traucējumiem (turpmāk – bērniem ar autismu) un viņu ģimenes locekļiem. Pakalpojuma mērķa grupa ir bērni ar autismu no 2 līdz 18 gadu vecumam (neieskaitot), kuriem VDEĀVK ir noteikusi invaliditāti, un viņu ģimenes locekļi (likumiskie pārstāvji, audžuvecāki, brāļi, māsas, vecvecāki u.c.). Kopumā PR pakalpojuma īstenošanā katru gadu plānots iesaistīt vismaz 150 bērnus ar autismu un viņu ģimenes locekļus no visiem Latvijas reģioniem. PR pakalpojuma saņemšanai bērna ar autiskā spektra traucējumiem vecāks, aizbildnis vai audžuģimene iesniedz biedrībā iesniegumu. Iesniegumu var iesniegt, izmantojot biedrības tīmekļvietnē https://www.autisms.lv/atbalstit-cela/ esošo iesnieguma veidlapu, vai iesniegt brīvas formas iesniegumu. Iesniegumu var aizpildīt un nosūtīt: a) uz biedrības e-pasta adresi: liga@autisms.lv, parakstot ar drošu elektronisko parakstu b) vai pa pastu biedrībai uz adresi Strēlnieku iela 9-14, Rīga, LV–1010, c) vai iesniedzot klātienē biedrības telpās. Iesniegumā norāda: * bērna ar autiskā spektra traucējumiem vārdu, uzvārdu, personas kodu, dzimšanas gadu, mēnesi un datumu, faktiskās dzīvesvietas adresi un kontaktinformāciju (ja ir vairāki bērni ar AST, tad par katru aizpilda atsevišķu iesniegumu); * informāciju (vārdu, uzvārdu, personas kodu) par bērna ar autiskā spektra traucējumiem ģimenes locekļiem, kuri tiks iesaistīti psihosociālās rehabilitācijas pakalpojuma saņemšanā. Iesniegumam pievieno ģimenes (vispārējās prakses) ārsta vai ārsta-speciālista slēdzienu, ka bērnam ir autiskā spektra traucējumi, nosūtot dokumentus uz e-pasta adresi liga@autisms.lv vai arī pa pastu uz Strēlnieku ielu 9-14, Rīgā, LV-1010. Plašāka informācija par PR pakalpojumu https://www.autisms.lv/atbalstit-cela/ PR pakalpojuma “Atbalstīt ceļā” komanda Jautājumu/neskaidrību gadījumā aicinām sazināties ar Līgu Radiņu (liga@autisms.lv, 26356332)

    Jau pagājis gads, kopš Kuldīgā, Liepājas ielā 14, durvis vēra un pakalpojumu sniegšanu uzsāka Sociālo pakalpojumu centrs “Tilts”. Gada laikā “Tilta” dalībnieku skaits ir audzis un šobrīd Dienas aprūpes centru pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem un Specializētās darbnīcas apmeklē 40 dalībnieki, savukārt Dienas aprūpes centra pakalpojumu saņem 20 bērni ar funkcionāliem traucējumiem. Lai kopā priecātos par gada laikā paveikto, 2025. gada 10. janvārī Sociālo pakalpojumu centrā “Tilts” tikās darbinieki, dalībnieki, draugi un atbalstītāji. Kā savā uzrunā teica Sociālo pakalpojumu centrs “Tilts” vadītāja Līga Kuršinska – “Lai veidotu sadarbību, vajadzīgi tilti. Un tas, ka mēs šeit esam tik kuplā skaitā, apliecina, cik daudzi tiltu jau ir izveidoti!” Gada laikā “Tiltā” svinēti svētki, dalībnieki kopā daudz mācījušies un apguvuši dažādas prasmes: pateicoties Kuldīgas novada pašvaldības iniciatīvu konkursā “Darīsim paši” saņemtajam finansējumam, iekārtojuši “Labsajūtas dārzu’’, apmeklējuši dažādas izstādes un nodarbības Kuldīgas novada muzejā un Kuldīgas bibliotēkā. Darbības gada laikā “Tilts” ieguvis jaunus draugus un uzsācis sadarbību ar Kuldīgas novada izglītības iestādēm. Dzimšanas diena tika svinēta ar draugiem un atbalstītājiem, lai pateiktos par sadarbību un atbalstu ikdienā, jo tikai kopā esam spēks un varam sasniegt lielus mērķus!   Sociālo pakalpojumu centrs “Tilts” lielu PALDIES saka: Kuldīgas novada pašvaldībai; Kuldīgas Attīstības aģentūrai par atbalstu iekārtojot Dienas aprūpes centru un sadarbību apgūstot visas jaunās telpas un ierīces; Kuldīgas novada muzejam par interesantajām nodarbībām, kuras organizētas tieši “Tilta” dalībniekiem; Janai Bergmanei un Kuldīgas novada tūrisma attīstības centram par iespēju piedalīties Vecpilsētas svētku mājražotāju tirdziņā! Dienas aprūpes centra dalībniekiem tas bija īpašs notikums un lieliska iespēja pastāstīt par Dienas aprūpes centru plašākai sabiedrībai; Kuldīgas galvenai bibliotēkai un Kuldīga Mākslas namam par iespēju apmeklēt izstādes, grāmatu atvēršanas svētkus un sajūtas, ka vienmēr esam gaidīti, radīšanu; Inai Celitānei par Zviedru stāstniekiem, kurus pie mums atvedi un kuri jau uzbūruši mums skaistus stāstus un iedvesmu stāstīt mums katram; Latvijas Universitātes P. Stradiņa Medicīnas koledžai par kopīgu semināru organizēšanu un ne tikai mūsu, bet arī citu iestāžu sociālo rehabilitētāju, aprūpētāju un darbinieku izglītošanu; BUTS par iespēju piedalīties atvērto durvju dienā un dalīties ar mūsu stāstu; Atbalsta centram ģimenēm un bērniem ar īpašām vajadzībām “Cimdiņš” par dalīšanos pieredzē un padomiem; Kuldīgas novada Bērnu un jauniešu centram par iespēju piedalīties jūsu organizētajā pasākumā “Karjeras dienas”, sadarbību un koncertu mūsu Dienas aprūpes centra dalībniekiem; Mācītājam Mārtiņam Burkem-Burkevicam par sapņa piepildīšanu mūsu klientiem – muzicēšana Mārtiņam; Žanetei Škaparei par atbalstu un atsaucību un būšanu līdzās, kad nepieciešams surdotulks; Kuldīgas novada Izglītības pārvaldei par atsaucību sadarboties – esam uzsākuši sadarbību ar vairākām Kuldīgas novada skolām, tādējādi veicinot iekļaujošas sabiedrības veidošanos Kuldīgā un Kuldīgas novadā. Zeberiņa Kuldīgas pamatskolai par atsaucību un sadarbību, lai nodrošinātu mūsu Dienas aprūpes centra dalībniekiem – bērniem ar FT, kuri apmeklē gan pamatskolu, gan mūsu dienas centru kvalitatīvus pakalpojumus. Plūdoņa Kuldīgas vidusskolai par draudzību, kas jau ir vainagojusies ar vairākiem pasākumiem, kuros vidusskolas jaunieši ciemojas pie Dienas aprūpes centra dalībniekiem un organizē koncertus un aktivitātes; Vīgnera Kuldīgas mūzikas skolai par lielisko sadarbību un iespēju apmeklēt koncertus mūzikas skolā; Igitai un biedrībai “ Tu un es” – viens no lielākajiem pirmajiem koncertiem mūsu Dienas aprūpes centrā bija vīru koris no Amerikas, pēc tam mūsu Dienas aprūpes centra dalībniekiem bija iespēja atpūsties “Zāģeros’’ piepūšamajās atrakcijās; Grupu mājai L. Paegles ielā 12, Kuldīgā par drauga un atbalsta plecu; Megijai un Jānim Gailāniem par to, ka esat parūpējušies, lai mūsu Dienas aprūpes centra dalībniekiem būtu mīļš pārsteigums zem eglītes Ziemassvētku pasākumā; Invalīdu biedrībai un Senioru skolai par draudzību; Biedrībai “Tabitas sirds” par ziedojumu akciju Dienas aprūpes centram un sarūpētajā spēlēm un citiem radošajiem materiāliem; Ingai Spēkainei par Ziemupes rūķu pasākumu; SIA Inrad par sagādāto medu, lai Dienas aprūpes centrā varētu tapt gardas piparkūkas!     Sociālo pakalpojumu centru būvniecība īstenota Eiropas Reģionālā attīstības fonda līdzfinansētā projekta Nr. 9.3.1.1/19/I/007 “Sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu infrastruktūras izveide Kuldīgas novadā” ietvaros. Būvdarbus veica SIA “BILDBERG”, apakšuzņēmējs SIA “Rietumu būvvadība” Mārtiņa Puķes un Uģa Pelčera vadībā. Būvprojektu izstrādāja un autoruzraudzību veica SIA “Lejnieku projektēšanas birojs”, būvprojekta vadītājs Mikus Lejnieks. Būvdarbu uzraudzību veica SIA “AB Būvniecība”, atbildīgais būvuzraugs Jānis Āboliņš.

    Aicinām piedalīties aptaujā, lai noskaidrotu Jūsu viedokli par Kuldīgas novada pašvaldības aģentūras “Sociālais dienests” darbu 2024. gadā. Aptauja ir anonīma un iegūtie dati tiks izmantoti tikai apkopotā veidā. Neskaidrību gadījumā lūdzam sazināties, rakstot uz soc.dienests@kuldigasnovads.lv Aptauju iespējams aizpildīt: šeit kā arī anketu papīra formātā pie sociālā darbinieka.     APTAUJU LŪDZAM AIZPILDĪT 7. FEBRUĀRIM 

  Spēkā stājies jaunais zāļu cenu veidošanas modelis: iedzīvotājiem, pērkot recepšu zāles, jāmaksā arī par farmaceita pakalpojumu. Grozījumi paredz, ka pirmreizēji atprečojot recepti un izsniedzot zāles, papildus zāļu cenai aptieka iekasē maksu par farmaceita pakalpojumu. Maksu par farmaceita pakalpojumu 0,75 eiro apmērā sedz zāļu pircējs, savukārt atlikušo summu – atkarībā no aptiekas atrašanās vietas – tai izmaksā Nacionālais veselības dienests no valsts budžeta līdzekļiem. ❗ Ņemot vērā, ka no maksas par farmaceita pakalpojuma ir atbrīvotas personas ar trūcīgas mājsaimniecības statusu, aicinām dodoties uz aptieku līdzi ņemt trūcīgas mājsaimniecības izziņu.     Maksu par farmaceita pakalpojumu nosaka grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 803 “Noteikumi par zāļu cenu veidošanas principiem”, kas stājās spēkā 2025. gada 1. janvārī.

  2025. gada sākumā, 3. janvārī, Sociālo pakalpojumu centrā “Tilts” notika Kuldīgas novada izglītības iestāžu vadītāju vietnieku un mācību jomu koordinatoru seminārs. Lai sniegtu informāciju par aktualitātēm sociālajā jomā, Ģimeņu ar bērniem atbalsta nodaļas vadītāja Lorita Rimaševska un vecākā sociālā darbiniece Ligita Bergmane semināra dalībniekus īsumā iepazīstināja ar nodaļas sociālo darbinieku darbu, kā arī – kādos gadījumos vērsties sociālajā dienestā un kādos – bāriņtiesā. Savukārt Sociālo pakalpojumu centra “Tilts” vadītāja Līga Kuršinska informēja par “Tilta” darbību, piedāvātajiem pakalpojumiem, kā arī aicināja uz sadarbību – organizēt kopīgas aktivitātes, tādējādi veicinot skolēnu informētību un cilvēku ar invaliditāti iekļaušanos sabiedrībā. Pasākuma laikā uzsvērām, cik svarīga ir institūciju savstarpējā sadarbība un vecāku motivācija sadarboties ar sociālo dienestu. Runājām par to, ka pozitīvi rezultāti ģimenes atbalstā iespējami tikai tad, ja vecāki ir gatavi iesaistīties un risināt grūtības. Skaidrojām, ka sociālie pakalpojumi tiek piešķirti saskaņā ar vajadzību novērtējumu un atbalsta plānā izvirzīto mērķu, uzdevumu sasniegšanai un ka sociālais darbs vienmēr balstās uz vienlīdzīgu sadarbību – nekas netiek uzspiests ar varu. Aicinājām sazināties ar mums, organizēt starpinstitucionālas tikšanās, pieaicinot pašu klientu, kur gadījuma vadītājs var būt gan skolas sociālais pedagogs, gan sociālā dienesta sociālais darbinieks. Izstāstījām par pakalpojumiem, kuri pieejami vecākam, ja ir izstrādāts atbalsta plāns, tostarp sociālo rehabilitāciju bērniem, kuri cietuši no vardarbības un pieaugušajiem, kuri cietuši vai bijuši vardarbīgi.

  No 2025. gada 1. janvāra Latvijas iedzīvotājus sagaidīja vairākas būtiskas pārmaiņas sociālajā jomā, kuru mērķis ir uzlabot dzīves kvalitāti un sniegt lielāku atbalstu sabiedrības neaizsargātākajām grupām. Viena no svarīgākajām izmaiņām ir minimālās mēneša darba algas palielināšana, kas no 2025. gada janvāra ir 740 eiro normālā darba laika ietvaros. Tāpat tiek paaugstināts garantētā minimālā ienākuma slieksnis: pirmās vai vienīgās personas mājsaimniecībā ienākumu slieksnis ir 166 eiro, bet pārējām personām mājsaimniecībā – 116 eiro. Arī trūcīgu un maznodrošinātu mājsaimniecību ienākumu sliekšņi ir palielināti. Trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksnis pirmajai vai vienīgajai personai ir 377 eiro, savukārt pārējām personām mājsaimniecībā – 264 eiro. Kuldīgas novadā maznodrošinātās mājsaimniecības sliekšņi ir attiecīgi 491 eiro un 343 eiro. Šīs izmaiņas veicinās lielāku sociālo drošību un samazinās ienākumu nevienlīdzību.   Īpaša uzmanība pievērsta bērnu ar invaliditāti un viņu ģimeņu atbalstam – no 2025. gada bērna ar invaliditāti kopšanas pabalsts pieaugs par 100 eiro un sasniegs 413,43 eiro mēnesī. Turklāt divi iepriekš pilotprojektu ietvaros nodrošinātie sociālie pakalpojumi – psihosociālās rehabilitācijas pakalpojumi bērniem ar autiskā spektra traucējumiem (AST) un viņu ģimenes locekļiem – turpmāk būs pastāvīgi no valsts budžeta finansēti. No valsts budžeta tiks finansēts uzturošās terapijas pakalpojums bērniem ar AST no diviem gadiem līdz sešu gadu (ieskaitot) vecumam pēc autisma diagnosticēšanas vai aizdomām par AST un ārstniecības iestādē saņemtas agrīnās intervences programmas un arī psihosociālās rehabilitācijas pakalpojums bērniem ar AST no diviem gadiem līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai, kuriem Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija ir noteikusi invaliditāti, un viņu ģimenes locekļiem (vecāki, audžuvecāki, brāļi, māsas, vecvecāki). Informāciju par pakalpojumu var atrast mājaslapā www.autisms.lv sadaļā “Atbalstīt ceļā”. Vērā ņemami uzlabojumi skar arī asistenta un pavadoņa pakalpojumus. No 2025. gada to sniedzēju atlīdzība pieaugs līdz 5,72 eiro (līdz šim 5,42 eiro) par vienu pakalpojuma stundu.  

02.12.2024. Katru gadu no 20. līdz 27. novembrim visā Eiropā un arī Latvijā noris Eiropas testēšanas nedēļa, kuras laikā iedzīvotāji tiek aicināti veikt HIV, B un C hepatītu testu. Katru gadu HIV profilakses punkti visā Latvijā iesaistās Eiropas testēšanas nedēļas aktivitātēs, lai veicinātu Latvijas iedzīvotāju izpratni par HIV un hepatītu testu veikšanas nepieciešamību un savlaicīgas infekcijas atklāšanas nozīmi. Arī Kuldīgas “HIV profilakses punkts” iesaistījās šajā akcijā. Kuldīdznieki un Kuldīgas viesi veica testus, lai būtu droši un atbildīgi par savu veselību. Eksprestestu veikšana HIV profilakses punktos ir bezmaksas, anonīma un konfidenciāla, turklāt apmeklētājs pirms un pēc testa veikšanas saņem speciālista konsultāciju. Testa rezultātu iespējams uzzināt jau pēc 20 minūtēm. Par to, kā notiek eksprestestēšana, var uzzināt šeit:  https://www.youtube.com/watch?v=rkpBeoPLa0c Akcijā piedalījās arī Evaņģēlisko Kristiešu draudzes “Zilais Krusts” patversmes iemītnieki. Piecpadsmit patversmes iemītnieki noskaidroja savu veselības stāvokli un no sociālās darbinieces Daigas Zemkes guva izsmeļošu konsultāciju par HIV, B un C hepatītu. Kuldīgā HIV profilakses punkts atrodas Sociālā dienesta ēkā Dzirnavu ielā 9. Savukārt plašāka informācija par HIV profilakses punktiem un Atkarību konsultāciju punktiem atrodama Slimību profilakses un kontroles centra vietnē: https://www.spkc.gov.lv/lv/atrodi-sev-tuvako-hiv-profilakses-punktu   Teksts: Daiga Zemke

  Sociālā dienesta Sociālās palīdzības un atbalsta nodaļas darbinieki 2024. gada 29. oktobrī devās pieredzes apmaiņā uz Dobeles novada Sociālo dienestu. Pēc sociālā dienesta apskates un tikšanās ar sociālā dienesta vadītāju Baibu Lucauu-Makalisteri, Kuldīgas un Dobeles sociālās palīdzības nodaļu darbinieki ļāvās savstarpējai pieredzes apmaiņai un diskusijām par sociālās palīdzības organizēšanu un nodrošināšanu iedzīvotājiem. Dienas noslēgumā  darbinieki devās apskatīt Dobeles novada Sociālā dienesta struktūrvienību, kas piedāvā divus sociālos pakalpojumus – grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojumu, kā arī specializēto darbnīcu pakalpojums. Šie pakalpojumi cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem paaugstina dzīves kvalitāti, nodrošinot mājokli un individuālu atbalstu sociālo problēmu risināšanā, prasmju un iemaņu attīstīšanā, lai persona varētu uzsākt patstāvīgu dzīvi vai spētu pēc iespējas neatkarīgāk funkcionēt.   Ik gadu Sociālā dienesta darbinieki dodas pieredzes apmaiņas braucienos – gan kolektīvā, smeļoties pieredzi no dažādiem pakalpojuma sniedzējiem, institūcijām, gan nodaļā, lai iepazītu citu attiecīgo nodaļu darba ikdienu. Pieredzes apmaiņas mērķis ir: 1. Zināšanu un prasmju paplašināšana: Pieredzes apmaiņa ļauj darbiniekiem iegūt jaunas zināšanas par labākajām praksēm un inovatīviem risinājumiem sociālajā darbā, kas var uzlabot viņu sniegto pakalpojumu kvalitāti. 2. Sadarbība: Apmeklējot citus sociālos dienestus, darbinieki var izveidot kontaktus ar citu novadu kolēģiem. 3. Problēmu risināšana: Pieredzes apmaiņas laikā darbinieki var apmainīties ar pieredzi par konkrētām problēmām un izaicinājumiem, kā arī uzzināt, kā citi ir veiksmīgi risinājuši līdzīgas situācijas. 4. Jaunu ideju iegūšana: Sazinoties ar kolēģiem no citiem novadiem, darbinieki var iedvesmoties no jaunām pieejām un metodēm, kuras var pielietot savā darbā. 5. Kvalitātes uzlabošana: Apmeklējot citus dienestus, darbinieki var novērtēt esošo praksi un identificēt jomas, kurās nepieciešami uzlabojumi, tādējādi paaugstinot sociālo pakalpojumu kvalitāti. 6. Profesionālā attīstība: Pieredzes apmaiņa veicina darbinieku profesionālo izaugsmi un motivāciju, jo viņi var redzēt, kā citi profesionāļi risina līdzīgas situācijas.   Vēlreiz sakām paldies Dobeles novada Sociālā dienesta Sociālās palīdzības daļas vadītājai Dainai Purviņai un kolēģēm par uzņemšanu.        

Galvenie darba pienākumi: informēt klientus par viņu tiesībām uz sociālo palīdzību un sociālajiem pakalpojumiem, sniegt konsultācijas par problēmu risināšanas veidiem; organizēt sociālās palīdzības sniegšanu Kuldīgas novada iedzīvotājiem; novērtēt mājsaimniecības sociālo un materiālo situāciju un nodrošināt pašvaldības sociālās palīdzības piešķiršanu atbilstoši normatīvajiem aktiem; klienta interesēs apzināt un piesaistīt nepieciešamos resursus; datu un informācijas apstrāde programmā SOPA.   Prasības pretendentam: iegūta augstākā izglītība un vēlme iegūt izglītību sociālajā jomā. Izglītība sociālajā jomā tiks uzskatīta par priekšrocību; sociālo palīdzību un sociālos pakalpojumus reglamentējošu normatīvo aktu pārzināšana; spēja patstāvīgi plānot un organizēt savu darbu, pieņemt lēmumus; labas komunikācijas prasmes, emocionāla noturība un augsta atbildības sajūta; izpratne par Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības sniegšanas pamatprincipiem; spēja apgūt jaunu informāciju un orientēties lielā informācijas daudzumā; labas iemaņas darbā ar datoru un biroja tehniku; izpratne par dažādu sociālo grupu sociālajām vajadzībām; prasme identificēt un analizēt klientu sociālās problēmas, to cēloņus un sekas; B kategorijas transportlīdzekļa vadītāja apliecība un savs transports; Darba pieredze sociālās palīdzības organizēšanā un darbā ar lietotājprogrammu SOPA tiks uzskatīta par priekšrocību. Mēs piedāvājam: dinamisku, radošu, atbildīgu darbu; ​profesionālu kolēģu atbalstu ikdienas darbā; profesionālās pilnveides mācības; iespēju strādāt mērķtiecīgā komandā; veselības apdrošināšanu pēc nostrādāta gada; Atalgojumu bruto līdz 1178 euro mēnesī.   Motivācijas vēstuli un CV sūtīt līdz 2024. gada 11. novembrim (ieskaitot) sociālā dienesta direktorei Sarmītei Segliņai e-pastā: sarmite.seglina@kuldigasnovads.lv vai pa pastu, adresējot Kuldīgas novada p/a “Sociālais dienests”, Dzirnavu ielā 9, Kuldīgā, Kuldīgas novadā, LV-3301, vai iesniegt personīgi. Kontaktpersona: Sociālās palīdzības un atbalsta nodaļas vadītāja Madara Brūkle, tālrunis: 63320213, 27020751  

  Ik gadu Kuldīgā norisinās festivāls “Teātris ir visur”. Pateicoties organizatoru atbalstam, 2024. gada 12. oktobrī ģimenes izrādi ar klaunu Cronopio “Pačamamo” bez maksas varēja apmeklēt Kuldīgas novada Sociālo pakalpojumu centra “Tilts” apmeklētāji – personas ar garīga rakstura traucējumiem un bērni ar funkcionāliem traucējumiem. Tāpat izrādi bez maksas varēja apmeklēt arī ģimenes ar bērniem, kuras sadarbojas ar Kuldīgas novada pašvaldības aģentūru “Sociālais dienests”.   Visos festivāla notikumos bija iespēja atbalstīt Sociālo pakalpojumu centru “Tilta”, ziedojot “Tilta” apmeklētāju  sociālo prasmju attīstīšanai un iekļaušanos sabiedrībā veicināšanai.   Kopumā ziedojumos saņemti 119,06 EUR. Pateicoties ziedotāju atbalstam, tiks iegādāti materiāli sociālo prasmju attīstīšanai un veicināta iekļaušanās sabiedrībā, izveidojot Sociālo pakalpojumu centra “Tilts” apmeklētāju foto darbu izstādi.  

  Nodibinājums “IDEA.M” sadarbībā ar Kuldīgas novada pašvaldības aģentūru “Sociālais dienests” un Jelgavas sociālo lietu pārvaldi realizēja projektu “Es zinu kā!” (projekta Nr. VP2024/1-29) Kuldīgas novadā un Jelgavā dzīvojošiem jauniešiem. Sociālā dienesta Ģimeņu ar bērniem atbalsta nodaļas sociālo darbinieku uzrunāti, 15 Kuldīgas novadā dzīvojoši jaunieši piedalījās projektā “Es zinu kā!”, un laika posmā no jūlija līdz augustam ļāvās diviem divu dienu  piedzīvojuma pieredžu izglītības braucieniem ar nakšņošanu dabā. Jauniešiem bija iespēja baudīt ūdens priekus, aktivitātes brīvā dabā, darboties grupās un kopīgi gatavot. Viens no nometnes dalībnieki atzina, ka labprāt arī nākotnē piedalītos šādā projektā: “Viss bija ļoti forši, fantastiski! Vislabāk patika gulēt lielajā teltī. Vakariņas bija labākās, kuras jebkad ēdis – to gatavošanā piedalījāmies mēs visi”.   Ieva Rancāne, Sociālā dienesta Ģimeņu ar bērniem atbalsta nodaļas sociālā darbiniece, kura ikdienā strādā tieši ar jauniešiem, uzsver, ka šī jauniešiem ir bijusi lieliska iespēja ne tikai izkāpt no savas komforta zonas, bet arī apgūt dzīvē noderīgas prasmes un iegūt jaunu pieredzi, veicinot savu personīgo izaugsmi un spēju darboties komandā. Sociālais dienests saka PALDIES projekta organizatoriem un aktīvajiem jauniešiem! *** Projekta mērķis: Integrēt jauniešu ar ierobežotām iespējām iekļaušanu sabiedrībā un sekmētu to aktīvo pilsonisko un politisko līdzdalību, izmantojot neformālo un pieredžu izglītības pieeju un āra dzīves metodes. Projekta mērķa grupa ir jaunieši ar ierobežotām iespējām vecumā no 13 līdz 17 gadiem, īpaši tie, kas līdz šim nav bijuši aktīvi iesaistīti darbā ar jaunatni. Galvenās aktivitātes notika klātienē āra vidē, piedzīvojuma pieredžu izglītības  braucienu ietvaros. Kurzemes un Zemgales reģionā tika nodrošinātas četras izbrauciena aktivitātes jeb 8 dienas ar nakšņošanu. Projektā sasniegtie rezultāti: Noskaidrotas jauniešu intereses, vajadzības un gaidas, identificēts un uzsākts process mazināt šķēršļus  jauniešu aktīvai iesaistei politiskos procesos; Prasmju un iemaņu attīstīšana, kas veicinātu jauniešu savstarpējo attiecību nostiprināšanu, pašaprūpju prasmju nostiprināšana, sociālo kontaktu izveidošana, mazinātas sociālās izolēšanās iespējas un nodrošinātas regulāras socializēšanās iespējas; Veicināta integrācija un mazināt sociālo atstumšanas risku vienaudžu vidū. Motivācijas paaugstināšana un uzsākts process veicināt vēlmi ilgtermiņā iesaistīties reģionālā vai nacionālā līmeņa jaunatnes organizācijās, jauniešu domēs, pašpārvaldēs. Caur simulācijas lomu spēlēm, tika dota iespēja iejusties lomās un piedzīvot tās sajūtas, kas veicina vēlmi iesaistei un būt aktīvam jaunietim; Veicināta personīgā izaugsme, lai sekmētu iniciatīvu, līdzdalību lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē. Tas palīdzēs attīstīt vēlmi iesaistīties skolu, pašvaldību, valsts mēroga jautājumu risināšanā, stiprinot demokrātisko vērtību, cieņu un jauniešu piederības sajūtu Latvijai, savai kopienai; Hobiju un interešu attīstīšana. Tika sniegta iespēja piedzīvot jaunu pieredzi, par attīstošām un saturīgām laika pavadīšanas iespējām, kas turpmāk var palīdzēt veidot veselīgu ikdienas režīmu; Jaunieši kļuvuši komunikablāki, prasmīgāki, empātiskāki, kā arī ir ieguvuši plašāku redzējumu un izpratni par dažādiem pilsoniskiem un politiskiem procesiem, kā rezultātā palielinās iespējamība, ka projektā iesaistītie jaunieši ilgtermiņā turpinās padziļinātāk interesēties  par politiskiem procesiem savā kopienā vai Latvijā kopumā. Projekts īstenots Izglītības un zinātnes ministrijas Jaunatnes politikas valsts programmas 2024. – 2026. gadam valsts budžeta finansējuma ietvaros.

  Aicinām Latvijas NVO, kuras pārstāv cilvēku ar invaliditāti intereses, iesūtīt informāciju par saviem projektiem   Vai Jūsu NVO ir īstenojusi projektu, aktivitāti, iniciatīvu vai citu labu darbu cilvēkiem ar invaliditāti un labprāt par šo veikumu Jūs gribētu pastāstīt citiem? Vai domājat par jauniem projektiem un gribētu uzzināt, vai ko līdzīgu jau Latvijā kāds nav īstenojis, vai meklējat sadarbības partnerus? Tam ir domāta platformas asistenti.lv sadaļa “NVO kontaktbirža”!   Tāpēc Apeirons, tiesībsargs un Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Latvijas NVO, kuras pārstāv cilvēku ar invaliditāti intereses, izdarīt 3 lietas: 1) līdz 1. oktobrim vietnē ej.uz/NVOkontaktbirza aizpildīt par sevi un savu projektu informāciju, kura tiks publicēta platformā asistenti.lv sadaļā “NVO kontaktbirža“; 2) rezervēt savā kalendārā 4. decembri – dienu, kad nevalstiskās organizācijas aicināsim uz klātienes NVO kontaktbiržu Latvijas Nacionālās bibliotēkas telpās, lai uzklausītu veiksmes stāstus, satiktu NVO draugus, uzzinātu, kādu atbalstu valsts, pašvaldība un dažādas institūcijas sniedz, lai stiprinātu Latvijas NVO; 3) reģistrēties jaunumu saņemšanai par NVO kontaktbiržas pasākumu programmu.   Platformu  https://asistenti.lv/nvo-kontaktbirza jeb digitālo “NVO kontaktbiržu” uztur Invalīdu un viņu draugu apvienība “Apeirons” un tā iecerēta kā vienota digitāla vietne, kurā apkopota visaptveroša informācija par Latvijas NVO, kuras darbojas cilvēku ar invaliditāti interešu laukā, un to realizētajiem projektiem. Informācijas ievietošana un aktualizēšana ir bez maksas.   Klātienes NVO kontaktbirža notiks 2024. gada 4. decembrī Latvijas Nacionālās bibliotēkas telpās, tās organizatori ir Tiesībsarga birojs, Invalīdu un viņu draugu apvienība “Apeirons” un Latvijas Nacionālā bibliotēka sadarbībā ar vairākām Latvijas augstskolām. Dalība pasākumā ir bez maksas.   Jūsu iesūtītā informācija tiks izmantota tikai un vienīgi iepriekš norādīto mērķu sasniegšanai. Neskaidrību gadījumā aicinām sazināties ar Apeirona sabiedrisko attiecību projektu vadītāju Lienu Eisaku +371 29860162 vai liena@apeirons.lv.   Vienlaikus vēršam uzmanību, ka platformas asistenti.lv sadaļai “NVO kontaktbirža” iesniegtā informācija nav pieteikums konkursam “Gada balva cilvēku ar invaliditāti atbalstam 2024”!   Noskaties video un tiekamies NVO kontaktbiržā!   Papildu informācijai: Edgars Lākutis Latvijas Republikas Tiesībsarga biroja Komunikācijas un starptautiskās sadarbības nodaļas vadītājas vietnieks +371 29644138 edgars.lakutis@tiesibsargs.lv

  2024. gada 25. jūlijā stājās spēkā grozījumi Kuldīgas novada saistošajos noteikumos Nr. KNP/2021/12 “Par sociālajiem pakalpojumiem Kuldīgas novadā”. Saistošajos noteikumos aktualizēti un precizēti sociālo pakalpojumu piešķiršanas, saņemšanas un izbeigšanas nosacījumi, kā arī pakalpojumu samaksas un finansēšanas kārtība. Līdz šim spēkā esošie saistošie noteikumi stājās spēkā 2022. gada sākumā un kopš tā laika veiktie grozījumi galvenokārt bijuši saistīti ar jaunu pakalpojumu ieviešanu, ne esošo pakalpojumu pārskatīšanu. Grozījumi veikti, lai novērstu, mazinātu sociālo atstumtību, kā arī veicinātu dzīves kvalitātes uzlabošanos mazaizsargātām iedzīvotāju grupām, nodrošinot pakalpojuma saņemšanu, vienlaikus efektīvi pārvaldot sociālo pakalpojumu saņemšanas nepieciešamību un budžeta izdevumus pakalpojumu samaksai. Lai nodrošinātu atbalstu personām, kuru spējas sociāli funkcionēt vai iekļauties sabiedrībā dažādu sociālu, garīgu, fizisku traucējumu dēļ ir apgrūtinātas, ģimenes asistenta pakalpojums būs pieejams arī personām ar garīga rakstura traucējumiem, pilngadību sasniegušiem bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem pēc ārpusģimenes aprūpes beigšanās. Minētie grozījumi paredz, ka turpmāk aprūpes mājās pakalpojuma pilngadīgai personai, senioru dienas aprūpes centra un drošības pogas pakalpojumu saņemšanai personai jāveic līdzmaksājums 25% apmērā no pakalpojuma maksas. No samaksas par minētajiem pakalpojumiem atbrīvotas personas, kurām piešķirts trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statuss. Savukārt personai, kurai izsniegts VDEĀVK atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību un piešķirts pabalsts personai ar invaliditāti, kurai nepieciešama kopšana, senioru dienas aprūpes centra un aprūpes mājās pakalpojuma saņemšanai jāmaksā līdzmaksājums 50% apmērā no piešķirtā pabalsta personai ar invaliditāti, kurai nepieciešama kopšana, bet ne vairāk kā pilna pakalpojuma maksa. Saistošajos noteikumos mainīti arī nosacījumi pašvaldības finansēta pakalpojuma saņemšanai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā pilngadīgām personām. Tas ir, tiesības saņemt pašvaldības finansētu pakalpojumu ir personai, kurai nav likumisko apgādnieku, vai apgādnieks ir persona, kurai piešķirts trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statuss – uz trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusa laiku; kura pati vai kuras likumiskie apgādnieki, pamatojoties uz Ministru kabineta noteikumos noteiktā kārtībā veiktu mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtējumu, atbrīvoti no pienākuma veikt samaksu par pakalpojumu; kura nav noslēgusi uztura līgumu; kura pēdējo 24 mēnešu laikā pirms pakalpojuma pieprasīšanas nav noslēgusi sev piederoša nekustamā īpašuma dāvinājuma līgumu; kuras īpašumā nav vairāk kā viens nekustamais īpašums. Personām, kuras sasniegušas 90 gadu vecumu un kurām līdz 2024. gada 25. jūlijam piešķirts aprūpes mājās pakalpojums un ir atbrīvotas no līdzmaksājuma, saistošo noteikumu grozījumi paredz, ka atbrīvojums no samaksas par pakalpojumu saglabājas, ja pakalpojuma sniegšanas nepieciešamības pārvērtēšanas rezultātā netiek noteikts cits aprūpes mājās līmenis. Jautājumu un neskaidrību gadījumā ar Sociālo dienestu var sazināties, zvanot uz klientu apkalpošanas tālruņiem: 63350107 (Kuldīga), 63331295 (Skrunda).

    2024. gada 26. un 27. jūlijā Kuldīgas norisinājās Vecpilsētas svētki, kuri priecēja gan lielos, gan mazos apmeklētājus. Kuldīgas pilsētai tie bija pirmie Vecpilsētas svētki, bet Sociālo pakalpojumu centra “Tilts” apmeklētājiem  – pirmā pieredze kā tirdziņa dalībniekiem! Vecpilsētas svētku laikā 27. jūlijā “Novadnieku pagalmā” norisinājās Kuldīgas novada mājražotāju un amatnieku tirdziņš, kurā savus darinājumus atrādīja arī “Tilta” apmeklētāji  – cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem. Šie cilvēki piedalījās ar darbiem, kas rūpīgi un ar mīlestību tapuši Specializētajās darbnīcās – galda sedziņas, pašu šūti un apdrukāti auduma maisiņi, magnēti, sveces, tējas. Dalība šajā pasākumā nozīmēja iespēju veicināt “Tilta” apmeklētāju  integrāciju sabiedrībā, dodot viņiem iespēju ne tikai atrādīt savus talantus un iemaņas, bet arī gūt prieku no savas klātbūtnes un socializācijas ar citiem. Dalība tirdziņā deva iespēju lepni parādīt paveikto, nostiprinot pašapziņu un atvērtību pasaulei, kā arī raisot izpratni sabiedrībā par iekļaujošu un atbalstošu kopienu. Tāpat tirdziņa apmeklētājiem bija iespēja apskatīt jaunizveidotā pakalpojuma centra telpas, savukārt klientu darinātos darbiņus varēja iegādāties pret ziedojumiem. Kopā ziedojumos tika saņemti 450,00 eiro. Iegūti līdzekļi tiks izlietoti, lai iegādātos jaunus materiālus specializēto darbnīcu  un radošajām nodarbībām. Paldies ikvienam tirdziņa apmeklētājam par interesi un vēlmi atbalstīt Sociālo pakalpojumu centru “Tilts”.  

  Aicinām pieteikties Labklājības ministrijas un OnPlate koordinētām bezmaksas atbalsta grupām vecākiem, audžuģimenēm vai aizbildņiem, kuri aprūpē bērnus, kuri ir cietuši no noziedzīga nodarījuma vai veikuši noziedzīgu nodarījumu, tai skaitā emocionālu vardarbību, mobingu   Grupas tiks komplektētas atsevišķi (cietušie/ veikušie), un vienā grupā var pieteikties abi vecāki. Kuldīgā augustā tiks organizētas divas jaunas atbalsta grupas: atbalsta grupa vecākiem, audžuģimenēm vai aizbildņiem, kuri aprūpē bērnus, kuri cietuši no vardarbības; atbalsta grupa vecākiem, audžuģimenēm vai aizbildņiem, kuri aprūpē bērnus, kuri veikuši vardarbību.   Atbalsta grupās būs iespēja satikties ar vecākiem, kas ir nonākuši līdzīgā situācijā, dalīties pieredzē, sniegt un saņemt atbalstu no citiem vecākiem un grupas vadītāja. Atbalsta grupu nodarbības sniegs iespēju vecākiem uzlabot psihoemocionālo veselību pēc notikuma piedzīvošanas, uzlabot savstarpējo komunikāciju ģimenē un palīdzēt savam bērnam mazināt traumatisko pārdzīvojumu. Nodarbībās tiks apskatītas tādas tēmas, kā bērna un vecāka reakcija un emocijas pēc piedzīvotā notikuma, nodarījuma veidi, cēloņi un sekas bērna attīstībai,  bērna uzvedības mērķi, vecāka un bērna savstarpējās attiecības. Tiks apspriests, kā vecākiem sniegt atbalstu sev un kā palīdzēt savam bērnam, pārrunātas palīdzības iespējas vardarbības gadījumu risināšanai.   Atbalsta grupu vadītāja: Lorita Rimaševska, Ģimeņu ar bērniem atbalsta nodaļas vadītāja Kuldīgas novada sociālajā dienestā, speciāliste ar vairāk kā 15 gadu darba pieredzi bērnu tiesību aizsardzībā un sociālajā darbā ar ģimenēm un bērniem, bakalaura grādu sociālajā darbā, sociālajā pedagoģijā un maģistra grādu tiesību zinātnē. Atbalsta grupas notiks: Dzirnavu ielā 9, Kuldīgā, sākot no 2024. gada 28. augusta. Nodarbības notiks vienu reizi nedēļā, vienas nodarbības ilgums – 2 stundas, plānotais laiks: no plkst. 17.00. Vienas grupas ietvaros paredzētas 10 nodarbības. Dalībnieku skaits grupā ir ierobežots. Pieteikšanās: tel. 29394721 vai e-pasts: lorita.rimasevska@kuldigasnovads.lv.        

  2024. gada pirmā puse sociālajā jomā ir aizritējusi dinamiski – ir sniegti sociālie pakalpojumi un sociālā palīdzība, tādējādi veicinot Kuldīgas novada iedzīvotāju labklājību. Pirmajā pusgadā sociālie pakalpojumi nodrošināti 1029 iedzīvotājiem. Aizvien viens no nepieciešamākajiem pakalpojumiem ir asistenta pakalpojums, kas ietver palīdzības nodrošināšanu personai nokļūt uz darbu, izglītības iestādi, dienas aprūpes centru, brīvprātīgā darba veikšanas vietu, uz regulārām ārstnieciskām procedūrām, uz dažādiem sociāliem un sabiedriskiem pasākumiem. Pirmajā pusgadā pakalpojumu saņēmuši 200 iedzīvotāji, tai skaitā 36 bērni. Personām, kuras vecuma, funkcionālu traucējumu vai veselības stāvokļa dēļ nespēj nodrošināt savas pamatvajadzības un veikt nepieciešamo aprūpi dzīvesvietā, pieejams aprūpes mājās pakalpojums. Šo pakalpojumu 2024. gada pirmajā pusē saņēmuši 194 Kuldīgas novada iedzīvotāji – 165 Kuldīgas pilsētas un un pagastu iedzīvotāji, 29 Skrundas iedzīvotāji. Savukārt, ja sociālās aprūpes un rehabilitācijas pakalpojumi dzīvesvietā nav pietiekami vai neatbilst personas vajadzībām, iespējams saņemt sociālās aprūpes un rehabilitācijas pakalpojumu institūcijā. Pakalpojums piešķirts 144 iedzīvotājiem. Jūnija Domes sēdē apstiprināti grozījumi Kuldīgas novada saistošajos noteikumos Nr. KNP/2021/12 “Par sociālajiem pakalpojumiem Kuldīgas novadā”. Grozījumi paredz izmaiņas samaksas kārtībā senioru dienas aprūpes centra, aprūpes mājas pakalpojuma un ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā pakalpojumu saņemšanai. Vienlaikus, grozījumos paredzēts, ka pakalpojumu klāsts, piemēram, ģimenes asistenta pakalpojums, pieejams plašāki sabiedrības grupai, tas ir, arī cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem. Kad noteikumi stāsies spēkā, iedzīvotāji, kurus skar plānotie grozījumi, tiks informēti personiski, un noteikumu izmaiņas tiks publicētas Kuldīgas novada Vēstīs. No 2024. gada janvāra Sociālajā dienestā pieejams aprūpes mājās pakalpojums bērniem, kuriem ir funkcionāli traucējumi un Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas atzinums par īpašo kopšanu. Pakalpojums ietver bērna aprūpi, pašaprūpes spēju attīstību un brīvā laika saturīgu pavadīšanu, ja bērna likumiskais pārstāvis vai audžuģimene nodarbinātības, izglītības programmas apguves, dalības nodarbinātības pasākumos, vai citu objektīvu iemeslu dēļ nevar nodrošināt bērna aprūpi un uzraudzību nepieciešamajā apjomā un konstatēta šādas aprūpes nepieciešamība. 2024. gada pirmajā pusgadā pakalpojumu saņēmuši 12 bērni. 2023. gada decembrī Kuldīgas novada pašvaldība nodeva Sociālajam dienestam DI projektā izveidoto Dienas aprūpes centru bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un Dienas aprūpes centru, Specializētās darbnīcas pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem Liepājas ielā 14, Kuldīgā. Kopā šo sociālo pakalpojumu ēku kompleksu izveidojot kā Sociālā dienesta struktūrvienību ar nosaukumu Sociālo pakalpojumu centrs “Tilts”. Šobrīd “Tiltā” ikdienā pakalpojumus saņem 35 pilngadīgas personas un 21 bērns. Darba dienās klientiem tiek nodrošināta uzturēšanās un uzraudzība dienas aprūpes centra telpās, tiek piedāvātas nodarbības sadzīves prasmju attīstīšanai, nodarbinātības veicināšanai un savstarpējās komunikācijas uzturēšanai. Uzturoties Dienas aprūpes centrā, klienti piedalās izglītojošās nodarbībās un saturīgās brīvā laika pavadīšanas aktivitātēs, piedalās nodarbībās, apmeklē izstādes un nodarbības Kuldīgas novada muzejā un Kuldīgas Galvenajā bibliotēkā. Pakalpojumu mērķis ir nodrošināt klientiem telpu un vietu, kurā justies piederīgiem, un iespēju speciālistu klātbūtnē apgūt prasmes, kas palīdz iekļauties sabiedrībā un nodrošināt savas pamatvajadzības, tas ir, specializētajās darbnīcās klienti pilnveido tekstilapstrādes un ēdiena pagatavošanas prasmes – mācās gatavot, apgūst veselīga uztura pamatus. Katrs šūšanas dūriens, katrs pabeigtais darbs ir mazs solis uz lielu mērķi – neatkarību un pašapziņu. Savukārt bērniem no  jūnija pieejamas gan individuālas speciālistu nodarbības, gan grupu nodarbības, tai skaitā, mūzikas terapija, logopēda  un speciālā pedagoga nodarbības. Darbu turpina arī DI projektā izveidotās infrastruktūras, kas nodrošina Grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojumu Dīķu ielā 1, Nīkrāces pagastā, L. Paegles ielā 12, Kuldīgā, Dienas aprūpes centrs un Specializētās darbnīcas pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem Torņa ielā 6, Nīkrāces pagastā. Arī šajā gadā Sociālais dienests nodrošina sociālo rehabilitāciju pilngadīgām personām un bērniem, kuri cietuši no vardarbības. Psihologa konsultāciju veidā pirmajā pusgadā pakalpojumu saņēmuši 42 bērni. Šā gada 11. jūnija izmaiņas Ministru kabineta noteikumos Nr. 1613 paredz, ka turpmāk īpaši smagos un komplicētos gadījumos bērni, kuri cietuši no vardarbības, varēs saņemt līdz 120 psihologa konsultācijām (iepriekš – līdz 20 konsultācijām). Savukārt vecākiem, kuru bērni cietuši no noziedzīga nodarījuma vai veikuši noziedzīgu nodarījumu, tiks organizētas atbalsta grupu nodarbības. Atbalsta grupas sniegs vecākiem iespēju uzlabot psihoemocionālo veselību pēc notikuma piedzīvošanas, uzlabot savstarpējo komunikāciju ģimenē un palīdzēt savam bērnam mazināt viņa pārdzīvojumu.  Sociālais dienests turpina organizēt dažādas grupu nodarbības gan pilngadīgam personām, gan bērniem. No 25. marta līdz 28. maijam deviņi Kuldīgas novada jaunieši piedalījās jauniešu atbalsta grupā “Zona bez aizspriedumiem”. Atbalsta grupā veicināta jauniešu pašizaugsme, mentālā labsajūta, pienākumu un atbildības sajūta. Maijā noslēdzās “Ceļvedis audzinot pusaudzi” 10 nodarbību cikls, kurā piedalījās 10 vecāki, savukārt jūnijā Kuldīgā uzsāktas nodarbības “Sarunas par bērnu audzināšanu”. Pilngadīgām personām, kuras vēlas uzzināt par atkarībām, laika un budžeta plānošanu u.c. aktuāliem jautājumiem, būs pieejamas socializēšanās grupu nodarbības. Pirmā tikšanās paredzēta Ēdoles pagastmājā 19. jūlijā plkst. 10.00. Apmeklēt nodarbības tiek aicināts ikviens iedzīvotājs. Papildus informācija, zvanot sociālajām darbiniecēm – Daiga (27020736), Jana (26467345). Sociālais dienests turpinās strādāt, lai uzlabotu sabiedrības dzīves kvalitāti, sniedzot nepieciešamo atbalstu un radot iespējas ikvienam iedzīvotājam. Aicinām visus iedzīvotājus sekot līdzi mūsu aktivitātēm un piedalīties sociālās labklājības veicināšanā. Kopā mēs varam radīt spēcīgu un iekļaujošu sabiedrību! Nepieciešamības gadījumā ar Sociālo dienestu var sazināties zvanot uz klientu apkalpošanas tālruņiem: 63350107 (Kuldīga), 63331295 (Skrunda).

  Jūnija sākumā sociālo dienestu vadītāji, tai skaitā Kuldīgas novada pašvaldības aģentūras “Sociālais dienests” direktore Sarmīte Segliņa, piedalījās Labklājības ministrijas organizētā vasaras skolā “Saziņa ar medijiem un politikas veidotājiem”, kur papildināja un nostiprināja savas zināšanas un prasmes par komunikāciju ar žurnālistiem un politikas veidotājiem.     Trīs intensīvu dienu garumā diskutēts par to, kā iepazīstināt ar sociālo darbu, palīdzēt izprast, kādas funkcijas veic sociālais dienests, kā arī – kā definēt prioritātes un pie tām pieturēties.     Vasaras skola tika organizēta Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gadam Eiropas Sociālā fonda Plus 4.3.5.4. pasākuma projekta “Profesionāla un mūsdienīga sociālā darba attīstība” ietvaros. Foto: Profesionāla un mūsdienīga sociālā darba attīstība

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) informē, ka kampaņas “Ļauj vecajam azbesta jumtam aizbraukt!” ietvaros no š.g. 3. jūnija sākas azbestu saturošā šīfera krājumu nodošanas apglabāšanai atbalsta programmas 2. kārta, kuras ietvaros iespēja nodot azbestu saturošo šīferi ir ne tikai trūcīgām un maznodrošinātām personām, bet arī Latvijas Goda ģimenes apliecības “Goda ģimene” turētājiem. Š.g. 2.maijā tika uzsākta atbalsta programma azbestu saturošā šīfera nodošanai apglabāšanai trūcīgām un maznodrošinātām personām. Ņemot vērā 1.kārtas pieteikumu skaitu, no š.g. 3.jūnija mērķa grupa ir paplašināta ar Latvijas Goda ģimenes apliecības “Goda ģimene” (– apliecība “Goda ģimene”) turētājiem, kas var pieteikties azbestu saturošā šīfera krājumu nodošanai bez maksas. 2.kārtas ietvaros pieteikties azbesta saturošā šīfera krājumu nodošanai vēl joprojām varēs trūcīgās un maznodrošinātās personas. No vienas mājsaimniecības var nodot ne mazāk kā 0,2 tonnas (aptuveni 10 šīfera loksnes) un ne vairāk kā 3 tonnas (aptuveni 150 šīfera loksnes) azbestu saturoša šīfera. Kopējais finansējuma apmērs visās atbalsta programmas pieteikšanās kārtās ir 350 tūkstoši eiro. Lai pieteiktos atbalsta programmai, pretendentam jāaizpilda pieteikuma veidlapa, kas kopā ar atbalsta nosacījumiem ir pieejama: https://wastetoresources.varam.gov.lv/azbests/azbesta-atbalsta-programmas-veidlapa. Pieteikumu var iesniegt elektroniski, parakstot to ar drošu elektronisko parakstu un nosūtot uz VARAM e-pasta adresi pasts@varam.gov.lv. Pieteikumu var iesniegt arī papīrā parakstītu, sūtot pa pastu VARAM Peldu ielā 25, Rīgā, LV-1494 vai iesniedzot klātienē. Pieteikumus var iesniegt līdz š.g.28 jūnijam. Svarīgi – atbalsta pieteikuma iesniegšanas dienā jābūt spēkā esošam trūcīgās vai maznodrošinātās personas statusam, vai apliecībai “Goda ģimene”! Apstiprinājums atbalsta saņemšanai tiks nosūtīts e-pastā viena mēneša laikā no pieteikšanās termiņa beigām, savukārt pakalpojumu būs iespējams saņemt divu mēnešu laikā no pieteikšanās termiņa beigām.   VARAM atgādina, veicot darbu ar azbestu saturošiem materiāliem, jāievēro drošības prasības. Darbu jāveic piemērotā apģērbā (vienreizējās lietošanas virsvalks, cimdi, respirators P3, mazgājami apavi) un šīferi nedrīkst lauzt, jo tādā veidā rodas putekļi, kas ir bīstami veselībai un videi. Tāpat azbestu saturošus atkritumus nedrīkst aprakt zemē, izmantot ceļu uzbēršanai vai citiem mērķiem. Tos drīkst nodot apglabāšanai tikai atkritumu poligonos, kas ir saņēmuši Valsts vides dienesta atļauju. Par azbestu saturošu atkritumu nepareizu apsaimniekošanu ir paredzēta administratīvā atbildība. Atcerieties! Azbests ir bīstams materiāls, kas var izraisīt nopietnas veselības problēmas. Tāpēc aicinām pieteikties azbesta atbalsta programmai, pasargājot sevi un apkārtējo vidi no azbesta radītajiem riskiem!

  Galvenie darba pienākumi: informēt klientus par viņu tiesībām uz sociālo palīdzību un sociālajiem pakalpojumiem, sniegt konsultācijas par problēmu risināšanas veidiem; organizēt sociālās palīdzības sniegšanu Kuldīgas novada iedzīvotājiem; novērtēt mājsaimniecības sociālo un materiālo situāciju un nodrošināt pašvaldības sociālās palīdzības piešķiršanu atbilstoši normatīvajiem aktiem; klienta interesēs apzināt un piesaistīt nepieciešamos resursus; datu un informācijas apstrāde programmā SOPA.   Prasības pretendentam: iegūta augstākā izglītība un vēlme iegūt izglītību sociālajā jomā. Izglītība sociālajā jomā tiks uzskatīta par priekšrocību; sociālo palīdzību un sociālos pakalpojumus reglamentējošu normatīvo aktu pārzināšana; spēja patstāvīgi plānot un organizēt savu darbu, pieņemt lēmumus; labas komunikācijas prasmes, emocionāla noturība un augsta atbildības sajūta; izpratne par Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības sniegšanas pamatprincipiem; spēja apgūt jaunu informāciju un orientēties lielā informācijas daudzumā; labas iemaņas darbā ar datoru un biroja tehniku; izpratne par dažādu sociālo grupu sociālajām vajadzībām; prasme identificēt un analizēt klientu sociālās problēmas, to cēloņus un sekas; B kategorijas transportlīdzekļa vadītāja apliecība un savs transports.   Darba pieredze sociālās palīdzības organizēšanā un darbā ar lietotājprogrammu SOPA tiks uzskatīta par priekšrocību.   Mēs piedāvājam: dinamisku, radošu, atbildīgu darbu; ​profesionālu kolēģu atbalstu ikdienas darbā; profesionālās pilnveides mācības; iespēju strādāt mērķtiecīgā komandā; atalgojumu bruto līdz 1178 euro; veselības apdrošināšanu pēc nostrādāta gada.   Pieteikumu un CV sūtīt līdz 2024. gada 1. jūlijam (ieskaitot) sociālā dienesta direktorei Sarmītei Segliņai e-pastā: sarmite.seglina@kuldigasnovads.lv vai pa pastu, adresējot Kuldīgas novada p/a “Sociālais dienests”, Dzirnavu ielā 9, Kuldīgā, Kuldīgas novadā, LV-3301, vai iesniegt personīgi. Kontaktpersona: Sociālās palīdzības un atbalsta nodaļas vadītāja Madara Brūkle, tālrunis: 63320213, 27020751

  Kādas senioru organizācijas darbojas Latvijā, kurās seniori var vērsties un meklēt domubiedrus, mūžizglītošanās un radošo nodarbību iespējas, dažāda veida atbalstu? Kādi ir Latvijas seniorus atbalstošie resursi? Kur vērsties senioru ģimeņu pārstāvjiem, lai šos jautājumus uzzinātu paši un būtu zinoši ieteikt savas dzimtas senioriem? Lai visdažādākās sabiedrības grupas būtu informētas par šiem jautājumiem, biedrības “Vidusdaugavas NVO centrs” mājaslapā https://www.vidusdaugavasnvo.lv/ izveidota Senioru resursu karte, ko var aplūkot sadaļā “Resursu kartes”, šeit: https://www.vidusdaugavasnvo.lv/lv/pakalpojumi/senioriem/ (nospiežot uz saites). Zem kartes pieejama arī izdrukas versija pdf formātā.   Resursu kartē ir trīs veidu atzīmes dažādās krāsās: senioru resursi valsts sektorā, nevaldības sektorā un biznesa vides piedāvājumi. Katrs atzīmētais punkts, uz tā uzklikšķinot, informē par saziņas iespējām ar konkrēto organizāciju. Lielākajā daļā no Senioru resursu kartē norādītajiem punktiem ir pieejams bezmaksas atbalsts, bet, lai visa informācija būtu vienuviet, pievienoti arī maksas pakalpojumi, visbiežāk – komercsektorā. Senioru resursu karte sagatavojusi biedrība “Vidusdaugavas NVO centrs” Atveseļošanās un noturības mehānisma programmā realizētā projekta “Trešās paaudzes universitāšu tīkla izveide Latvijā sabiedrības vecākās paaudzes sociālās labklājības un drošības vairošanas interesēs” ietvaros, sadarbojoties pieciem partneriem visā Latvijā – kopā ar biedrībām “Baltā māja” (Līvāni), “Ikšķiles senioru skola”, “Latvijas senioru kopienu apvienība” un “Kuldīgas senioru skola”. Aicinām organizācijas, kas atbilst šīs Senioru resursu kartes standartam, bet šobrīd sevi kartē neatrod, sazināties ar projekta vadību, rakstot info@vidusdaugavasnvo.lv, lai pārrunātu Jūsu pievienošanu kartei! Informāciju sagatavoja: Biedrība “Vidusdaugavas NVO centrs” Vairāk informācijas: Biedrības valdes priekšsēdētāja un projekta vadītāja Agita Pleiko Tālr. 29449622   Informācijai: Trešās paaudzes universitātes jeb U3A (University of the Third Age) ir pieaugušo neformālās izglītības iniciatīva, populāra un atzīta daudzās pasaules valstīs, kura piedāvā izglītošanos pensionētām personām un ikvienam interesentam, kas uzsaka sevi par senioru jeb trešās paaudzes pārstāvi. Pirmā U3A sāka darbu 1973.gadā Francijā Tulūzas universitātes Sociālo zinātņu fakultātē, to dibināja profesors Pjērs Vella. Turpmākajos gados šī kustība attīstījās gandrīz visās Eiropas valstīs, t.sk.mūsu kaimiņvalstīs – Lietuvā, Igaunijā, Polijā. Trešās paaudzes universitāšu fenomens ir populārs Eiropā, kur tas plaši tiek lietots kā senioru sociālās politikas rīks apstākļos, kad sabiedrība strauji noveco. Sabiedrības novecošanās ir ilgstošs un neatgriezenisks process, ko nevar apturēt, bet var censties mazināt tā negatīvās sekas. Arī Latvijā demogrāfijas jomas pētnieki jau ilgākā laika periodā ir brīdinājuši, ka, pagarinoties mūža ilgumam un pieaugot senioru īpatsvaram sabiedrībā, par vienu no lielākajiem izaicinājumiem valstī kļūs sabiedrības novecošanās. Tikai nupat tā sāk iegūt paātrinājumu, un vistuvākajā laikā šī problēma par sevi atgādinās daudz skaudrāk. Tas būs brīdis, kad politikas veidotājiem nāksies pievērsties jautājumam – kā mazināt sabiedrības novecošanās sekas?

  Kuldīgas novada pašvaldības aģentūra “Sociālais dienests” uz nenoteiktu laiku aicina darbā sociālo darbinieku darbam ar pilngadīgām personām un personām ar invaliditāti Alsungā, Gudeniekos, Ēdolē un Īvandē.   Prasības: 2. līmeņa profesionālā augstākā izglītība sociālajā darbā, vai arī studijas sociālajā darbā; izpratne par sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības sniegšanu; izpratne par personu un dažādu grupu sociālajām vajadzībām; iemaņas darbā ar MS Office programmām; patstāvīgi spēt organizēt savu darbu; B kategorijas transportlīdzekļa vadītāja apliecība; pieredze sociālajā darbā tiks uzskatīta par priekšrocību.   Darba pienākumi: darbs ar pilngadīgajiem un personām ar invaliditāti Alsungā, Ēdolē, Gudeniekos un Īvandē; darbs programmā SOPA; cilvēku individuālo vajadzību, materiālo un personisko resursu novērtēšana; sociālo gadījumu vadīšana.   Piedāvājam: dinamisku, radošu, atbildīgu darbu; profesionālu un saliedētu kolēģu atbalstu ikdienas darbā; profesionālās pilnveides mācības un supervīzijas; iespēju strādāt mērķtiecīgā komandā; atalgojumu bruto 1137 euro; veselības apdrošināšanu pēc nostrādāta gada.   Pieteikumu un CV līdz 2024. gada 19. martam sūtīt Sociālā dienesta direktorei Sarmītei Segliņai e-pastā: sarmite.seglina@kuldigasnovads.lv, vai iesniegt personīgi Dzirnavu iela 9, Kuldīga, vai pa pastu.  

  Aicinām līdz 2024. gada 8. maijam piedalīties Eiropas Komisijas organizētajā sabiedriskajā apspriešanā, aizpildot anketu tiešsaistē. Aptauja tiek veikta, lai izvērtētu Eiropas Atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām efektivitāti un lietderību, sasniegto rezultātu ilgtspēju. Aptaujas rezultāti tiks izmantoti apkopotā veidā, tie tiks publicēti EK mājaslapā, sniedzot iespēju iepazīt rezultātus arī  dalībvalstu līmenī.   Aptauja pieejama   šeit. 

  Konsultācijas iebraucējiem, trešo valstu pilsoņiem, bēgļiem un patvēruma meklētājiem Latvijā Ierodoties Latvijā pirmo reizi, lai dzīvotu, strādātu vai mācītos, jums var rasties daudz jautājumu. Vienas pieturas aģentūra sniedz personalizētas konsultācijas par visiem ar imigrāciju saistītiem jautājumiem. Mūsu mērķis ir sniegt visu nepieciešamo informāciju un atbalstu par dzīvi Latvijā vienuviet. KONTAKTINFORMĀCIJA Rožu iela 6, Liepāja, www.integration.lv, https://www.facebook.com/iialatvia/, +371 29570364 (arī Whatsapp) , kristina.eroda@sif.gov.lv Darba laiks: Pirmdiena 14.00 – 18.00 Otrdiena 09.00 – 13.00 Trešdiena 09.00 – 13.00 Ceturtdiena 12.00 – 16.00 Piektdiena 12.00 – 16.00   PIEDĀVĀTIE PAKALPOJUMI Klātienes konsultācijas – mūsu birojā Liepājā. Vēlams iepriekš telefoniski pieteikt savu vizīti. Attālinātās konsultācijas – telefoniski Whatsapp aplikācijā un e-pastā. Mutiskā & rakstiskā tulkošana – vairāk nekā 24 valodās. Psiholoģiskais atbalsts – psihologa vai psihoterapeita individuālās konsultācijas. Juridiskā palīdzība – attālināti un klātienē.   KONSULTĀCIJAS Individuālās konsultācijas pieejamas attālināti un klātienē mūsu birojos Rīgā, Liepājā, Jelgavā un Daugavpilī vai pa tālruni un tiešsaistes kanāliem latviešu, krievu un angļu valodās, savukārt gadījumos, ja klients saziņā lieto citu valodu, nodrošināsim tulku.   SNIEDZAM KONSULTĀCIJAS ŠĀDOS JAUTĀJUMOS: Migrācija – ieceļošanas un uzturēšanās dokumentu noformēšana (vīza, pase, uzturēšanās atļauja). Nodarbinātība – darba tiesības, darba atrašanas un biznesa uzsākšanas iespējas Latvijā. Mājoklis – dzīvesvietas deklarēšanas iespējas, mājokļa atrašana un sociālā palīdzība. Veselības aprūpe – Latvijas veselības sistēma un kārtība, kādā pieteikties pie ģimenes ārsta. Sociālais atbalsts – sociālo pabalstu veidi un to saņemšanas kārtība, informācija par valsts un pašvaldību sniegtajiem sociālajiem pakalpojumiem. Izglītība – izglītības uzsākšana vai turpināšana, esošo izglītības dokumentu atzīšana Latvijā, neformālās izglītības iespējas un brīvprātīgo aktivitātes. Vienas pieturas aģentūras pakalpojumu īstenošana tiek nodrošināta Sabiedrības integrācijas fonda īstenotā Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda projekta ietvaros (līguma Nr. PMIF/13.1./2022/1/01). Finansējums piešķirts no Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda (75%) un Latvijas valsts budžeta (25%).  

  Kuldīgas novada pašvaldība izsludina konkursu pašvaldības finansējuma saņemšanai 2024. gadā biedrībām un nodibinājumiem, kuru darbība ir saistīta ar sociālo jomu. Konkursā plānots finansiāli atbalstīt nevalstisko organizāciju, kuru darbība saistīta ar sociālo jomu, darbības atbalstam un pasākumu īstenošanai sociālajā jomā. Konkursa mērķis – iesaistīt nevalstisko organizāciju sektoru inovatīvās aktivitātēs sociāli mazaizsargāto personu grupu sociālās integrācijas veicināšanai, veicināt un dažādot sociāli mazaizsargāto iedzīvotāju grupu aktivitāti un līdzdalību aktuālu problēmu risināšanā, sekmējot viņu dzīves kvalitātes uzlabošanos. Konkursa nolikums un pārējie dokumenti atrodami zemāk. Par tiem var interesēties arī Kuldīgas novada pašvaldībā (Baznīcas ielā 1) pie apmeklētāju pieņemšanas un informēšanas speciālista. Aizpildīta pieteikuma veidlapa līdz 2024. gada 20. februārim jāiesniedz Kuldīgas novada pašvaldībā, Baznīcas ielā 1, Kuldīgā, Kuldīgas novadā pie klientu apkalpošanas speciālista vai sūtot uz e-pasta adresi dome@kuldiga.lv.   Pieteikums    Nolikums  

  Biedrība “Mini SD” darbojas ar mērķi veicināt sabiedrības locekļu integrāciju sociālās vides uzlabošanā, kā arī veicināt iedzīvotāju sociālekonomisko attīstību, iedzīvotāju sociālo prasmju veicināšanu un dzīves kvalitātes uzlabošanu, mūžizglītības un pieredzes apmaiņas veicināšanu. “Mini SD” realizējis jau neskaitāmas aktivitātes, kur iesaistīti vietējie Skrundas un apkārtējo pagastu iedzīvotāji.  

  Biedrība “Mini SD” darbojas ar mērķi veicināt sabiedrības locekļu integrāciju sociālās vides uzlabošanā, kā arī veicināt iedzīvotāju sociālekonomisko attīstību, iedzīvotāju sociālo prasmju veicināšanu un dzīves kvalitātes uzlabošanu, mūžizglītības un pieredzes apmaiņas veicināšanu. “Mini SD” realizējis jau neskaitāmas aktivitātes, kur iesaistīti vietējie Skrundas un apkārtējo pagastu iedzīvotāji.    

  Aicinām piedalīties aptaujā, lai noskaidrotu Jūsu viedokli par Kuldīgas novada pašvaldības aģentūras “Sociālais dienests” darbu 2023. gadā. Aptauja ir anonīma un iegūtie dati tiks izmantoti tikai apkopotā veidā. Neskaidrību gadījumā lūdzam sazināties, rakstot uz soc.dienests@kuldigasnovads.lv Aptauju iespējams aizpildīt šeit   APTAUJU VAR AIZPILDĪT LĪDZ 31. JANVĀRIM 

    Kuldīgas novada pašvaldības aģentūra “Sociālais dienests” aicina darbā sociālo rehabilitētāju uz nenoteiktu laiku Prasības: pirmā līmeņa augstākā profesionālā izglītība un sociālā rehabilitētāja kvalifikācija; vēlama pieredze sociālajā darbā; spēja operatīvi un konstruktīvi pieņemt lēmumus un izrādīt iniciatīvu; prasme strādāt komandā; jāpārzina MS Office standarta programmatūra, elektroniskā sarakste, interneta vide. apgūtas dažādas metodes darbā ar cilvēkiem ar invaliditāti; zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jautājumos; izpratne par personu un dažādu grupu sociālajām vajadzībām; iepriekšēja pieredze darbā Dienas centrā tiks uzskatīta par priekšrocību. Darba pienākumi: piedalīties klienta sociālās rehabilitācijas plāna izstrādē, atbilstoši identificētajām problēmām; veikt  klienta sociālo funkcionēšanas spēju un vajadzību izvērtēšanu; uzlabot un attīstīt klienta sociālās prasmes; iesaistīt klientus izglītojošos, kultūras, veselību veicinošos un sporta pasākumos; sekmēt klientu sociālās aktivitātes, palīdzot saglabāt aktīvu dzīvesveidu; dokumentēt sociālās rehabilitācijas procesu.  Piedāvājam: dinamisku, radošu, atbildīgu darbu; profesionālu kolēģu atbalstu ikdienas darbā; profesionālās pilnveides mācības; atalgojumu bruto 1070 eiro; veselības apdrošināšanu pēc nostrādāta viena gada. CV līdz š.g. 12. janvārim sūtīt Sociālo pakalpojumu centra “Tilts” vadītājai Līgai Kuršinskai e-pastā: liga.kursinska@kuldigasnovads.lv vai pa pastu, adresējot Kuldīgas novada p/a “Sociālais dienests”, Dzirnavu ielā 9, Kuldīgā, Kuldīgas novadā, LV-3301, vai iesniegt personīgi. Tālrunis informācijai 26226595.

  2023. gada beigās noslēdzas Kurzemes plānošanas reģiona, pašvaldību un valsts sociālās aprūpes centra “Kurzeme” kopīgi īstenotais deinstitucionalizācijas projekts “Kurzeme visiem”, ievērojami palielinot ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību dzīves vietā cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem (GRT), bērniem ar funkcionāliem traucējumiem (FT) un ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem. Kurzemes reģionā deinstitucionalizācijas ietvaros kopumā septiņu gadu laikā infrastruktūras izveidē un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu attīstīšanā un nodrošināšanā investēti vairāk nekā 18 miljoni eiro. Projekta kompensētus sociālos pakalpojumus kopumā saņēmuši 265 cilvēki ar GRT, 418 bērni ar FT un 250 bērnu ar FT vecāki. Tika izvērtētas arī projektā iesaistīto pieaugušo ar GRT un bērnu ar FT vajadzības, lai izstrādātu individuālu sociālās aprūpes vai sociālās rehabilitācijas plānu. Ar projekta “Kurzeme visiem” ietvaros sniegtu atbalstu no valsts sociālās aprūpes centra uz dzīvi sabiedrībā pārgājuši un daudz patstāvīgāku dzīvi grupu dzīvokļos uzsākuši 37 cilvēki ar GRT. “Septiņus gadus Kurzemes plānošanas reģions kopā ar pašvaldībām ir strādājis, lai veidotu un nodrošinātu jaunus sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus pēc iespējas tuvāk cilvēku ar GRT, bērnu ar FT un viņu vecāku dzīvesvietai. Projekta “Kurzeme visiem” ietvaros sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu attīstībā un nodrošināšanā Kurzemes reģionā ieguldīti vairāk nekā 7,9 miljoni eiro, no kā 6,7 miljoni ir Eiropas Sociālā fonda finansējums un 1,2 miljoni valsts līdzfinansējuma. Savukārt infrastruktūras izveidei sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanai ieguldīti 10,14 miljoni ERAF, pašvaldību un valsts līdzfinansējuma. Tā rezultātā visās Kurzemes reģiona pašvaldībās ir sniegti projekta “Kurzeme visiem” kompensēti sociālie pakalpojumi un tapušas kopumā 27 jaunas pakalpojumu sniegšanas vietas. Priecājos par katru bērnu ar FT, viņa vecāku un pieaugušo ar GRT, kuram kopīgi esam radījuši iespēju  – attīstīt un papildināt sociālās prasmes un iemaņas, saņemt sociālo rehabilitāciju, saturīgi pavadīt laiku, apgūt jaunas zināšanas tuvāk dzīvesvietai vai pat iegūt savu mājvietu, kur, saņemot atbalstu, dzīvot daudz pilnvērtīgāk,” stāsta Kurzemes plānošanas reģiona projekta “Kurzeme visiem” vadītāja Sandra Miķelsone – Slava. Lai veicinātu sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību, projekta ietvaros tika izstrādāts “Kurzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plāns”, kā ietvaros tika plānota un Kurzemes pašvaldību īstenota jaunas infrastruktūras izveide sociālo pakalpojumu sniegšanai bērniem ar FT un viņu vecākiem, cilvēkiem ar GRT, kā arī ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem. Kopumā Kurzemes reģionā bērniem ar FT un viņu vecākiem tapuši divi dienas aprūpes centri (Kuldīgā un Ventspilī) un divi sociālās rehabilitācijas centri (Aizputē un Saldū). Dienas aprūpes centrs ir vieta, kur tiek nodrošināti sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumi, sociālo prasmju attīstība, izglītošana un brīvā laika pavadīšanas iespējas. Savukārt sociālās rehabilitācijas centrā tiek nodrošināta iespēja saņemt sociālās funkcionēšanas spēju uzturēšanai un atjaunošanai nepieciešamo sociālo rehabilitāciju. Cilvēkiem ar GRT izveidoti seši dienas aprūpes centri (Kuldīgas novada Dzeldā, Kuldīgā (2), Priekulē, Talsos, Ventspilī), kur saturīgi pavadīt laiku, saņemt sociālās aprūpes un rehabilitācijas pakalpojumus, kā arī iegūt ikdienai noderīgas prasmes, lai spētu labāk iekļauties sabiedrībā. Lai mācītos darba dzīves ritumu, jaunas prasmes un iemaņas, kas ļautu veiksmīgāk iekļauties darba tirgū, Kurzemes reģionā dzīvojošie cilvēki ar GRT varēs apmeklēt piecas specializētās darbnīcas (Kuldīgas novada Dzeldā, Kuldīgā, Liepājā, Priekulē, Saldū).  Kurzemes reģionā izveidoti arī deviņi grupu dzīvokļi (Dienvidkurzemes novada Rucavas pagastā, Kuldīgas novada Dzeldā (2), Kuldīgā, Liepājā, Saldus novada Ezeres, Lutriņu un Pampāļu pagastos, Ventspils novada Ugālē). Grupu dzīvoklis ir mājvieta cilvēkiem ar GRT, kur tiek nodrošināts individuāls ikdienā nepieciešamais atbalsts. Bērniem no ārpusģimenes aprūpes Kurzemes reģionā tapuši trīs ģimeniskai videi pietuvināti pakalpojumi – divi Liepājā un viens Ventspilī. Šajos pakalpojumos bērniem un jauniešiem būs iespēja daudz ģimeniskākos apstākļos apgūt ikdienā nepieciešamās prasmes un iemaņas, saņemt aprūpes speciālistu atbalstu un iegūt vietu, ko varētu saukt par savām mājām. “Aiz katra liela darba, sasniegta rezultāta, izveidota un sniegta sociālā pakalpojuma ir cilvēki, kuri ir gatavi plānot, radīt, ieguldīt savu laiku un enerģiju, lai kaut pa mazam solītim nokļūtu līdz mērķim. Paldies ikvienam, kurš iesaistījās projekta “Kurzeme visiem” īstenošanā, jaunu sociālo pakalpojumu radīšanā un nodrošināšanā! Pateicoties Jums, esam spēruši pirmos soļos deinstitucionalizācijas procesā, lai mazinātu institūcijās pakalpojumus saņemošo cilvēku skaitu Kurzemē,” piebilst S.Miķelsone  – Slava. Projekta “Kurzeme visiem” ietvaros veiktas arī citas izglītojošas un uz ieļaujošākas sabiedrības veidošanu mērķētas aktivitātes. Projekta ietvaros rīkotas 14 integratīvas nometnes gan bērniem ar un bez funkcionāliem traucējumiem un viņu ģimenēm, gan bērniem no ārpusģimenes aprūpes un ģimenēm, kas varētu kļūt par potenciālajiem aizbildņiem, audžuģimenēm vai adoptētājiem. Kopumā nometnēs dažādām aizraujošām aktivitātēm piepildītu laiku, apgūstot arī jaunas prasmes un iemaņas, pavadījuši 445 dalībnieki, tostarp 139 ģimenes.  “Sarunu vakaros” un individuālās konsultācijās izglītoti 157 potenciālie aizbildņi, audžuģimenes un adoptētāji. Projekta ietvaros savas zināšanas papildinājuši arī 89 sociālās jomas speciālisti – sociālās aprūpes centru darbinieki un sociālie mentori. Par saskarsmi ar cilvēkiem ar GRT, bērniem ar FT un ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem izglītoti 1200 Kurzemes reģiona skolēni un skolotāji, kā arī 239 dažādu vispārējo pakalpojumu sniedzēji no Kurzemes reģiona, piemēram, izglītības iestāžu darbinieki, bibliotekāri, kultūras darbinieki, tirdzniecības un pakalpojumu jomā strādājošie, kā arī citu institūciju darbinieki, piemēram, policisti, bāriņtiesu darbinieki. Tāpat projekta ietvaros notikuši dažādi pasākumi, pieredzes apmaiņas braucieni, kā arī gatavoti dažādi materiāli un video sabiedrības informēšanai un izglītošanai gan par projektu “Kurzeme visiem”, gan tā mērķgrupām – bērniem ar FT un viņu vecākiem, pieaugušajiem ar GRT un bērniem ārpusģimenes aprūpē. Projekta noslēguma video, kas tapis 2023.gada decembrī sadarbībā ar jauniešu multimediju studiju “Frekvence”: https://www.youtube.com/watch?v=Dm12ig81okQ Savukārt plašāk ar deinstitucionalizācijas ietvaros tapušo infrastruktūru var iepazīties Kurzemes plānošanas izveidotajā brošūrā “Jauna infrastruktūra Kurzemē sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanai”. Par projektu “Kurzeme visiem” Projekts “Kurzeme visiem”  tika īstenots, lai palielinātu ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību dzīvesvietā personām ar invaliditāti un bērniem. To no 2015. līdz 2023.gadam ar Eiropas Sociālā fonda un valsts finansējuma atbalstu īstenoja Kurzemes plānošanas reģions sadarbībā ar pašvaldībām, to bērnu sociālās aprūpes centriem un valsts sociālās aprūpes centru “Kurzeme”. Valsts mērogā deinstitucionalizācijas procesa ieviešanu koordinēja Labklājības ministrija, un to īstenoja visā Latvijā – Kurzemes, Latgales, Vidzemes, Zemgales un Rīgas plānošanas reģionos. Vairāk par projektu www.kurzemevisiem.lv un Kurzemes plānošanas reģiona mājas lapā. Papildu informācijai: Laura Homka Kurzemes plānošanas reģiona projekta “Kurzeme visiem” Sabiedrisko attiecību speciāliste E-pasts: laura.homka@kurzemesregions.lv

  Noslēgušās Labklājības ministrijas projekta Profesionāla sociālā darba attīstība pašvaldībās mācības “Sociālais darbs ar grupu”. Vairāku mēnešu garumā Sociālās palīdzības un atbalsta nodaļas vadītāja Madara Brūkle, Ģimeņu ar bērniem atbalsta nodaļas sociālā darbiniece Una Pole piedalījās mācībās “Sociālais darbs ar grupu”. Intensīvā mācību programmā vairākos moduļos tika apgūtas teorētiskas zināšanas par grupu vadīšanas pamatiem – grupas komplektēšanas procesu, posmiem, vadīšanas pieejām un metodēm. Paralēli klātienes mācībām, dalībnieku mājasdarbs bija organizēt dažādas grupu nodarbības savā pašvaldībā, tā pilnveidojot praktiskās zināšanas. Madara vadīja atbalsta grupu cilvēkiem ar veģetatīvo distoniju, bet Una – pašizaugsmes grupu jauniešiem. Kā atzina Una: “Tas ir ļoti liels ieguvums sev – esmu kļuvusi par sevi pārliecinātāka un sapratusi, ka varu izdarīt vairāk kā domāju. Ļoti patīk darbs ar jauniešiem, jo sanāk atrast īsto komunikāciju, iespējams, ka tas ir tāpēc, ka vecuma starpība nav milzīga un saprotu viņus, viņu aktualitātes. Katrā grupas tikšanās reizē piedzīvoju neaprakstāmas sajūtas, jo spēju ko dot jauniešiem un arī viņi dod man daudz zināšanu, enerģiju, atbalstu. Tuvojoties grupas noslēguma posmam, jaunieši secina, ka laiks ir aizgājis ļoti ātri, labprāt vēlētos, ka veido jaunu grupu, kurā ar viņi var turpināt piedalīties.” “Maldīgs ir priekšstats, ka grupas apmeklē atkarīgas personas vai sociālā dienesta klienti. Grupas mērķis ir pamanīt kopīgo vajadzību un vienuviet pulcēt dažādas personas ar vienu vienojošo elementu – problēmu. Arī pēc praktiskās pieredzes varu secināt, ka grupā strādājot ar personām, kurām ir veģetatīvā distonija, personas kļūst pašpārliecinātākas, harismātiskākas, apzinās savu vērtību, iemācās kontrolēt sevi un savas sajūtas. Būtiskākais, ko novēroju, ir grupu process. Grupas norises laikā tika izdzīvota grupas dzīve, sākot ar grupas piedzimšanu jeb izveidi un beidzot ar grupas nāvi jeb šķiršanos. Visu iemaņu stiprināšana, apziņas trenēšana, fokusēšanās uz domāšanu notika netieši caur dažādām metodēm, pašiem dalībniekiem to pat reizēm neapzinoties. Tikai gala acīmredzamais rezultāts dod patiesāko novērtējumu par paveikto darbu,” secina Madara. Dalība mācībās “Sociālais darbs ar grupu” ir liels pienesums Kuldīgas novada iedzīvotājiem, jo mācībās gūtās pieredze ļaus attīstīt darbu ar grupu, kas Latvijā ir salīdzinoši neattīstīts.  Grupu nodarbības jauniešiem turpināsies arī nākamajā gadā, pirmā pietura – Skrunda. Tāpat tiks organizētas dažādas grupu nodarbības pilngadīgām personām.  

2023. gada 22. decembrī tika atklāti Grupu dzīvokļi L. Paegles ielā 12 un Sociālo pakalpojumu centrs “Tilts” Liepājas ielā 14, Kuldīgā. “Tā vietā, lai koncentrētos uz šķērsli savā ceļā, koncentrējies uz tiltu, kas ved tam pāri.” /Mērija Lū Retona/ Šodien, 22. decembrī, tika atklāts šāds tilts, kas ikdienā palīdzēs gan bērniem, gan pieaugušajiem pārvarēt dažādus šķēršļus, vientulību un atstumtību. Kā uzsvēra Kuldīgas novada pašvaldības aģentūra “Sociālais dienests” direktore Sarmīte Segliņa, šodien ir sociālo pakalpojumu svētki! Lai taptu šis tilts, jāsaka paldies ārkārtīgi daudz iesaistītajiem, tai skaitā, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ministrei Inga Bērziņa, Kuldīgas novada pašvaldībai un priekšsēdētājai Inese Astaševska, Kuldīgas attīstības aģentūrai. Sociālo pakalpojumu centrā “Tilts” bērni ar funkcionāliem traucējumiem varēs apmeklēt mūzikas terapiju, montesori nodarbības, darbosies arī īslaicīgās pieskatīšanas telpa, savukārt pieaugušajiem ar garīga rakstura traucējumiem tiks nodrošināta digitālo prasmju nodarbības, mākslas terapija, vingrošanas nodarbības, arī iespēja pilnveidot tekstilapstrādes un ēdiena pagatavošanas prasmes. “Lai ikviens ciemiņš šeit ir mīļi gaidīts! Lai atbalstu saņem tie, kuriem tas vajadzīgs”, tā Sociālo pakalpojuma centra “Tilts” vadītāja Līga Kuršinska. Būvdarbus veic SIA “BILDBERG”, apakšuzņēmējs SIA “Rietumu būvvadība” Mārtiņa Puķes un Uģa Pelčera vadībā. Būvprojektu izstrādāja un autoruzraudzību veic SIA “Lejnieku projektēšanas birojs”, būvprojekta vadītājs Mikus Lejnieks. Būvdarbu uzraudzību veic SIA “AB Būvniecība”, atbildīgais būvuzraugs Jānis Āboliņš. Ēku L. Paegles ielu 12 par mājām sauks 12 cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem. Grupu dzīvokļu pirmajā stāvā atradīsies istabiņas astoņiem iemītniekiem (divas no istabiņām – vienvietīgas), kā arī kopēja virtuve. Savukārt otrajā stāvā – istabiņas četriem iemītniekiem, plaša atpūtas zona, telpa veļas mazgāšanai. Lai mājās vienmēr ir siltums, drošība un prieks! Būvdarbus veic SIA “Amatnieks” ar galveno būvdarbu vadītāju Ģirtu Neimani priekšgalā. Savukārt būvuzraudzību nodrošināja būvuzraugs Aldis Kasakovskis SIA “BaltLine Globe”. Pārbūves būvprojektu izstrādāja un autoruzraudzību veic SIA “JaunRīga ECO”.

  Kuldīgas novada pašvaldības aģentūra “Sociālais dienests” aicina darbā Pilngadīgo un personu ar invaliditāti atbalsta nodaļas vadītāju uz nenoteiktu laiku   Prasības: augstākā izglītība (izglītība vadību zinībās, sociālajā darbā tiks uzskatīta par priekšrocību, var būt pēdējā kursa students sociālajā darbā); pēdējo trīs gadu laikā darba pieredze sociālajā nozarē (pieredze darbā ar sociālo gadījumu vadīšanu tiks uzskatīta par priekšrocību); vismaz divu gadu pieredze vadītāja amatā; iepriekšēja pieredze un zināšanas personālvadībā tiks uzskatītas par priekšrocību; izpratne par sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības sniegšanu, personu un dažādu grupu sociālajām vajadzībām; prasme izstrādāt Sociālā dienesta iekšējos normatīvos aktus, dokumentus, līgumus; zināšanas un izpratne par sociālās nozares tiesību aktiem; iemaņas darbā ar SOPA, MS Office programmām; prasme plānot, administrēt un analizēt nodaļas darbu; labas vadības, komunikācijas, sadarbības un konfliktu risināšanas prasmes; izpratne un spēja izvirzīt prioritātes darbā un ieviest inovatīvus risinājumus; augsta atbildības izjūta, precizitāte, saskarsmes kultūra; patstāvība uzdevumu izpildē un prasme organizēt savu un padoto darbu; B kategorijas transportlīdzekļa vadītāja apliecība. Darba pienākumi: plānot, vadīt un organizēt Kuldīgas novada pašvaldības aģentūras “Sociālais dienests” Pilngadīgo un personu ar invaliditāti atbalsta nodaļas darbu, racionāli administrēt budžeta līdzekļus; nodrošināt klientu sociālo gadījumu vadīšanu; analizēt un plānot sociālo pakalpojumu attīstību pilngadīgām personām un personām ar invaliditāti Kuldīgas novadā; metodoloģiski vadīt nodaļas darbu, kontrolēt noteikto uzdevumu savlaicīgu un kvalitatīvu izpildi; sadarboties ar ieinteresētajām valsts, pašvaldības struktūrām un institūcijām, kā arī sabiedriskām organizācijām (biedrībām, nodibinājumiem), fiziskām un juridiskām personām nodaļas kompetencē esošo jautājumu risināšanā; sagatavot normatīvo dokumentu projektus sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas jautājumos Kuldīgas novadā, kā arī sekot līdzi to pieņemšanas gaitai un praktiskai realizācijai; sagatavot metodiskos norādījumus vienotai sociālo pakalpojumu nodrošināšanai Kuldīgas novada iedzīvotājiem un sekot līdzi to praktiskai realizācijai; apkopot un izplatīt citu valstu sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas iestāžu labāko pieredzi; atbildēt par nodaļai noteikto funkciju un uzdevumu izpildi, saskaņā ar sociālo pakalpojumu jomu reglamentējošo normatīvo aktu prasībām; iesniegt atskaites par valsts un pašvaldības budžeta līdzekļu izlietojumu par nodaļas kompetencē esošiem pakalpojumiem. Piedāvājam: dinamisku, radošu, atbildīgu darbu; profesionālu kolēģu atbalstu ikdienas darbā; profesionālās pilnveides mācības un supervīzijas; atalgojumu bruto 1537 eiro; veselības apdrošināšanu pēc nostrādāta viena gada. CV un redzējumu (uz ne vairāk kā divām A4 lapaspusēm) par Pilngadīgo un personu ar invaliditāti atbalsta nodaļas darbību un attīstību sūtīt līdz 2024. gada 15. janvārim Sociālā dienesta direktorei Sarmītei Segliņai e-pastā: sarmite.seglina@kuldigasnovads.lv, pa pastu, adresējot Kuldīgas novada p/a “Sociālais dienests”, Dzirnavu ielā 9, Kuldīgā, Kuldīgas novadā, LV-3301, vai iesniegt personīgi. Tālrunis informācijai 63350604. Ar konkursa nolikumu var iepazīties šeit.  

  No 2023. gada 1. maija līdz 30. novembrim 18 sociālo dienestu vadītāji no visas Latvijas, tai skaitā Kuldīgas sociālā dienesta direktore Sarmīte Segliņa, piedalījās Labklājības ministrijas īstenotā projekta “Profesionāla sociālā darba attīstība pašvaldībās” Nr. 9.2.1.1/15/I/001 “Vadības kvalitātes modeļa” pilotprojektā.  Pilotprojekta laikā vadītāji apguva mācības 100 stundu apjomā 8 moduļos – pārvaldība un vadība, līderība, procesu vadība sociālajā dienestā, cilvēkresursu vadība, partnerība un resursi, stratēģiskā vadība, rezultatīvo rādītāju iegūšana, analīze, noteikšana. Paralēli klātienes mācībām vadītāji vērtēja katra moduļa esamību un kvalitāti pārstāvētajā sociālajā dienestā. Pilotprojekta galvenais mērķis bija izstrādāt vadības kvalitātes modeli, kas paredz sociālā dienesta darba organizācijas un pašnovērtējuma standartu, kritēriju un aprakstu izstrādi. Tas nozīmē, ka pilotprojekta laikā katrs no 18 iesaistītajiem sociālajiem dienestiem veica pārstāvētā dienesta pašnovērtējumu atbilstoši pilotprojekta laikā izstrādātajiem metodikas kritērijiem: līderība, darbinieki, partneri un resursi, procesi. Lai veiktu kritēriju izvērtēšanu, Kuldīgas novada Sociālajā dienestā tika izveidota darba grupa, kuras sastāvā bija: direktores vietniece Marlēna Vidmane, vecākās sociālās darbinieces Jana Aņišina, Agnese Zīlīte, Ligita Bergmane un klientu apkalpošanas speciāliste Elīna Cīrule. Dalība pilotprojektā ir liels atbalsts sociālā dienesta darba efektivitātes paaugstināšanai, sociālā darba speciālistu profesionalitātes pilnveidošanai un sociālā darba jomas pārvaldības uzlabošanai, jo pēc kritēriju izvērtēšanas noslēguma fāzē tika veidots Sociālā dienesta uzlabojumu un attīstības plāns turpmākajiem diviem gadiem.

  Kuldīgas novada pašvaldības aģentūras “Sociālais dienests” darbinieces saņēma Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas Pateicību par nozīmīgu ieguldījumu bezmaksas juridisko konsultāciju pilotprojektā kā juridiskās palīdzības sniedzējs. Lai izveidotu tieši mūsu valstij piemērotāko atbalsta sistēmu, kas mudinātu cilvēkus apzināties nepieciešamību risināt juridiska rakstura problēmas to agrīnajā stadijā, Latvijas Republikas Tieslietu ministrija un Juridiskās palīdzības administrācija sadarbībā ar Eiropas Padomes Komisiju Tiesu efektivitātei (CEPEJ) no 2023. gada 2. oktobra līdz 8. decembrim īstenoja pilotprojektu, kā laikā vairākās pašvaldībās, tai skaitā Kuldīgā, iedzīvotāji bez maksas varēja saņemt konsultāciju par to, kā rīkoties, lai rastu juridisku risinājumu sarežģītām dzīves situācijām. Konsultācijas mērķis bija sniegt tās saņēmējam norādi par to, kur un kādā veidā vai formā risināma tikko radusies vai varbūt jau ilgstoši pastāvējusi, bet malā atlikta un nerisināta problēma. Lūk, daži secinājumi no Gunitas, Lailas, Loritas, Vinetas: 🔸 Kopumā pilotprojekta laikā klātienē un telefoniski tika konsultēti vairāk kā 30 iedzīvotāji. Gan no Kuldīgas, gan citiem novadiem – Jelgava, Liepāja, Rīga. Pēc juridiskas palīdzības vērsās fiziskas personas, uzņēmēji, īpašumu īpašnieki, apsaimniekotāji. 🔸 Visbiežāk iedzīvotāji vērsās jautājumos par: mantojuma lietas, krāpniecība, parādu piedziņa, nesaskaņas kaimiņu starpā, īpašuma sakārtošana, inventarizācija. 🔸 Iedzīvotāju jautājumi bija visai sarežģīti, un gadījumi – komplicēti. Piemēram, kāds vecāks kungs vērsās ar lūgumu palīdzēt, jo 2022. gadā tika apkrāpts no diviem krieviski runājošiem vīriešiem, kuri uzdevušies par ukraiņu bēgļiem. Krāpniecība notikusi Kuldīgā uz ielas. Vīrietis piekritis izmantot savu pasi un abi krāpnieki, kungam klāt esot, uz viņa vārda nopirkuši ļoti dārgu mobilo telefonu (līzingā). Kungs nu jau vairāk kā gadu maksā kredītu par preci, kura fiziski viņam nav. Kungs iesniedzis Valsts policijā iesniegumu, taču krimināllieta nav uzsākta, jo nav pierādāmu vainīgo. Kungam ieteikts vērsties pēc Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības kā cietušajam. Kopā uzrakstīts pieteikums. 🔸 Sociālie darbinieki arī ikdienā sniedz klientiem juridiskas dabas informāciju, ja tas ir nepieciešams attiecīgā gadījuma risināšanai. Iegūtās zināšanas arī turpmāk tiks izmantotas darbā ar klientiem. Pilotprojekta rezultāti tiks apkopoti un izmantoti turpmākajā valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības politikas plānošanā Latvijā. Paldies CersJurkāns par sadarbību!   Foto: (no labās) Laila Jankovska, Lorita Rimaševska, Vineta Brūdere-Sedliņa.

  Tavai veselībai un sirdsmieram! Kā ziņo Baltijas HIV asociācija, Latvijā ir viens no augstākajiem jauno HIV inficēšanās gadījumu rādītājiem Eiropas Savienībā. Kopš pirmā ziņojuma par slimību, ko tagad zinām kā HIV/AIDS, ir pagājuši 42 gadi. Šī slimība ir atnesusi neiedomājami daudz ciešanu un izmisuma, izraisot vairāk nekā 35 miljonus nāves gadījumu, ieskaitot latviešus, kuri katru gadu mirst no AIDS izraisītām saslimšanām. Visā pasaulē ar HIV inficēti 36,7 miljoni cilvēku, ieskaitot 2,1 miljonu bērnu vecumā līdz 15 gadiem. Daļa no mūsu visu kopējās atbildības ir stāties pretī stereotipiem un aizspriedumiem, kas saistīti ar šo slimību. Jo plašāk sabiedrība iegūs zināšanas par HIV un AIDS, B un C hepatītu, tuberkolozi, jo labāk veidosies uz faktiem balstīta izpratne par šīm slimībām, jo lielāka būs iespējamība pasargāt sevi un citus no inficēšanās. Aicinām Jūs uz informatīvu semināru veltītu AIDS dienai, kuru visā pasaulē atzīmē 1. decembrī.  Seminārs notiks 1. decembrī plkst. 14.00 Dzirnavu ielā 9, Kuldīgā. Seminārā piedalīsies HPP punkta pārstāve Daiga Zemke, Lelde Rozevska un Kuldīgas slimnīcas ārste- ftiziatre Vija Rendeniece.  

  CIEŠANAS, KURAS IR IZRAISĪJIS ZAUDĒJUMS Nodarbībās būs iespējams saņemt atbalstu vientulības mazināšanai, nākotnes stiprināšanai (iekšējā spēka meklējumi) izdzīvojot dziļās skumjas un spēcīgās alkas būt atkal kopā ar zaudēto personu.   Programmas mērķis: informēt interesentus par sociālā darbinieka kompetenci un atbalstu klientu dzīves labklājības pilnveidošanā ciešanu periodā, kuras ir izraisījis zaudējums, par sevis pilnveidošanu, krīzes situācijas pārvarēšanu. Programmas uzdevumi: Skaidrot sēras kā intensīvu emocionālu un fizisku reakciju – “klupšana pār klupšanas akmeni”; Atbalstīt un palīdzēt izdzīvot dziļās skumjas un spēcīgās alkas būt atkal kopā ar zaudēto personu – “dzīves traģiskās jūtas”; Atbalstīt pārvarēt vientulību – “kritiens augšup”; Sniegt atbalstu nākotnes stiprināšanā – “iekšējā spēka meklējumi”. Nodarbības ilgums paredzēts no 40 līdz 60 minūtēm. Interesenti aicināti sazināties ar nodarbību vadītājām/ sociālajām darbiniecēm: Laila Jankovska (25652169) un Ineta Enģele (27020733).

  Biedrība “Mini SD” darbojas ar mērķi veicināt sabiedrības locekļu integrāciju sociālās vides uzlabošanā, kā arī veicināt iedzīvotāju sociālekonomisko attīstību, iedzīvotāju sociālo prasmju veicināšanu un dzīves kvalitātes uzlabošanu, mūžizglītības un pieredzes apmaiņas veicināšanu. “Mini SD” realizējis jau neskaitāmas aktivitātes, kur iesaistīti vietējie Skrundas un apkārtējo pagastu iedzīvotāji.  

  Biedrība “Mini SD” darbojas ar mērķi veicināt sabiedrības locekļu integrāciju sociālās vides uzlabošanā, kā arī veicināt iedzīvotāju sociālekonomisko attīstību, iedzīvotāju sociālo prasmju veicināšanu un dzīves kvalitātes uzlabošanu, mūžizglītības un pieredzes apmaiņas veicināšanu. “Mini SD” realizējis jau neskaitāmas aktivitātes, kur iesaistīti vietējie Skrundas un apkārtējo pagastu iedzīvotāji.  

  Galvenie darba pienākumi: informēt klientus par viņu tiesībām uz sociālo palīdzību un sociālajiem pakalpojumiem, sniegt konsultācijas par problēmu risināšanas veidiem; organizēt sociālās palīdzības sniegšanu Kuldīgas novada iedzīvotājiem; novērtēt mājsaimniecības sociālo un materiālo situāciju un nodrošināt pašvaldības sociālās palīdzības piešķiršanu atbilstoši normatīvajiem aktiem; klienta interesēs apzināt un piesaistīt nepieciešamos resursus; datu un informācijas apstrāde programmā SOPA. Prasības pretendentam: iegūta augstākā izglītība. Izglītība sociālajā jomā tiks uzskatīta par priekšrocību; sociālo palīdzību un sociālos pakalpojumus reglamentējošu normatīvo aktu pārzināšana; spēja patstāvīgi plānot un organizēt savu darbu, pieņemt lēmumus; labas komunikācijas prasmes, emocionāla noturība un augsta atbildības sajūta; izpratne par Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības sniegšanas pamatprincipiem; spēja apgūt jaunu informāciju un orientēties lielā informācijas daudzumā; labas iemaņas darbā ar datoru un biroja tehniku; izpratne par dažādu sociālo grupu sociālajām vajadzībām; prasme identificēt un analizēt klientu sociālās problēmas, to cēloņus un sekas; B kategorijas transportlīdzekļa vadītāja apliecība; Darba pieredze sociālās palīdzības organizēšanā un darbā ar lietotājprogrammu SOPA tiks uzskatīta par priekšrocību. Mēs piedāvājam: dinamisku, radošu, atbildīgu darbu; ​profesionālu kolēģu atbalstu ikdienas darbā; profesionālās pilnveides mācības; iespēju strādāt mērķtiecīgā komandā; atalgojumu pēc pārbaudes laika beigām bruto 1008 euro; veselības apdrošināšanu pēc nostrādāta gada.   Pieteikumu un CV sūtīt līdz 2023. gada 18. oktobrim (ieskaitot) sociālā dienesta direktorei Sarmītei Segliņai e-pastā: sarmite.seglina@kuldigasnovads.lv vai pa pastu, adresējot Kuldīgas novada p/a “Sociālais dienests”, Dzirnavu ielā 9, Kuldīgā, Kuldīgas novadā, LV-3301, vai iesniegt personīgi. Kontaktpersona: Sociālās palīdzības un atbalsta nodaļas vadītāja Madara Brūkle, tālrunis: 63320213, 27020751

  Šajā rudenī – skolēnu rudens brīvlaikā – Kurzemes reģionā dzīvojošajām ģimenēm ar 7 – 16 gadus veciem bērniem, tostarp ar funkcionāliem traucējumiem, ir iespēja pieteikties dalībai divās bezmaksas integrējošās nometnēs. Kurzemes plānošanas reģions, sadarbojoties ar Latvijas Bērnu atbalsta fondu un nodibinājumu “Palīdzēsim.lv”, projekta “Kurzeme visiem” ietvaros organizē divas aizraujošas trīs dienu (divu diennakšu) integratīvās rudens nometnes: 21.- 23. oktobrī “Kurzemes piedzīvojums rudenī” viesu namā “Raganas slota”, Ventspils novadā (rīko nodibinājums “Palīdzēsim.lv”); 26. – 28. oktobrī “Kur tu – tur es!!!” “Dvēseles veldzes dārzā”, Ziemupē, Laiveniekos, Dienvidkurzemes novadā (rīko Latvijas Bērnu atbalsta fonds) Nometņu programmas ir pieejamas projekta mājas lapā https://kurzemevisiem.lv/, un tās paredz bērnu un pusaudžu vispusīgu attīstību un iekļaušanos sabiedrībā – brīvā, radošā, inovatīvā un aktīvā gaisotnē viņi nepiespiesti mācīsies izprast un izzināt pasauli un savus vienaudžus. Savukārt, vecākiem būs iespēja satikt citas ģimenes, dalīties zināšanās un pieredzē, kā arī smelties enerģiju, dzīvesprieku un radošumu, apmeklējot dažādas nodarbības. Pieteikšanās projekta “Kurzeme visiem” ietvaros rīkotajām bezmaksas integratīvajām nometnēm, līdz 12.oktobrim, aizpildot pieteikšanās anketu tiešsaistē https://kurzemevisiem.lv/ lapā. Nometnes dalībnieki: Kurzemes reģionā dzīvojošās ģimenes ar bērniem un pusaudžiem (vismaz viens no bērniem vai pusaudžiem ir vecumā no 7 – 16 gadiem), tai skaitā ar funkcionāliem traucējumiem un noteiktu invaliditāti (kopā 30 dalībnieki). Par projektu “Kurzeme visiem” Projekts “Kurzeme visiem” tiek īstenots, lai palielinātu ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību dzīvesvietā personām ar invaliditāti un bērniem. To no 2015. līdz 2023.gadam ar Eiropas Sociālā fonda un valsts finansējuma atbalstu īsteno Kurzemes plānošanas reģions sadarbībā ar pašvaldībām, to bērnu sociālās aprūpes centriem un valsts sociālās aprūpes centru “Kurzeme”. Vairāk par projektu www.kurzemevisiem.lv un Kurzemes plānošanas reģiona mājas lapā. Papildu informācijai: Laura Homka Kurzemes plānošanas reģiona projekta “Kurzeme visiem” Sabiedrisko attiecību speciāliste E-pasts: laura.homka@kurzemesregions.lv  

  Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna pasākuma “Atbalsta pasākumi cilvēkiem ar invaliditāti mājokļa vides pieejamības nodrošināšanā” ietvaros tiek plānots nodrošināt atbalstu mājokļu pielāgošanai personām ar invaliditāti, kurām ir kustību traucējumi, uzlabot nodarbinātības iespējas un pieejamību pakalpojumiem, tādējādi sekmējot dzīves kvalitāti un cilvēktiesību ievērošanu. Kuldīgas novadā deklarētās personas vecumā no 18 līdz 63 gadiem ar I vai II invaliditātes grupu vai jaunieši ar invaliditāti vecumā no 15 līdz 17 gadiem, kuriem ir kustību traucējumi, var pieteikties atbalstam uzbrauktuvju un pacēlēju ierīkošanai, dzīvojamo un koplietošanas telpu pielāgošanai u.c. pielāgošanas darbiem pēc iedzīvotāja vajadzībām. Lai pieteiktos, nepieciešams personas vai tās likumiskā vai pilnvarotā pārstāvja aizpildīts iesniegums, kas satur mājokļa īpašnieka pilnvarojumu projekta iesniedzējam vai finansējuma saņēmējam veikt visas nepieciešamas darbības, tai skaitā būvniecību, mājokļa vides pieejamības nodrošināšanai, un tam ir pievienoti mērķa grupas personas dokumenti, kā arī dokumenti, kas apliecina mājokļa atbilstību dalībai pasākumā. Iesniegums pieejams   ŠEIT.  Pēc iesnieguma saņemšanas tiks vērtēta personas un mājokļa atbilstība projekta nosacījumiem. Iesniegumu līdz 22. oktobrim var iesniegt klātienē Sociālajā dienestā Dzirnavu ielā 9, Kuldīgā, vai sūtīt elektroniski: ineta.engele@kuldigasnovads.lv. Neskaidrību gadījumā iedzīvotāji aicināti sazināties ar sociālo darbinieci Inetu Eņģeli, zvanot 63350605, 27020733.

  Sveikas rudenī! Kuldīgas novadā dzīvo pašaizliedzīgas, radošas, drosmīgas Latvijas sievietes. Mēs pamanām, novērtējam un ļoti lepojamies ar Jums. Lauku darbi apdarīti un tuvojas rudens tumšie vakari! Ko darīt? Lai tikai kāds pasaka, ka Latvijā “nekas nenotiek”! Pie mums notiek! Ja ir vēlēšanās ārpus mājām kaut ko jaunu iemācīties, satikt citus radošus cilvēkus un interesanti pavadīt laiku, tad ar 2023. gada 10. oktobri tiek organizētas sociālo prasmju nodarbības sievietēm. Nodarbības notiks vienu reizi nedēļā – trešdienās, plkst. 16.00 Liepājas ielā 37, Kuldīgā (ieeja no sētas), Sociālā dienesta telpās. Pirmā tikšanās 04.10.2023. plkst.16.00. Sīkāka informācija pa tel. 27020736 (Daiga Zemke).

  Septiņās Latvijas pašvaldībās tiks īstenots pilotprojekts, sniedzot bezmaksas konsultācijas juridiskos jautājumos Septiņās Latvijas pašvaldībās – Aucē, Madonā, Kuldīgā, Liepājā, Ogrē, Rīgā un Siguldā, kā arī Mālpilī – no 2.oktobra līdz 8.decembrim tiks īstenots bezmaksas juridisko konsultāciju pilotprojekts. Tieslietu ministrijas, Eiropas Padomes komisijas tiesu efektivitātei (CEPEJ) un Juridiskās palīdzības administrācijas kopīgi īstenotā projekta ietvaros iedzīvotājiem būs iespēja bez maksas saņemt sākotnēju konsultāciju par juridiskā veidā risināmiem jautājumiem. Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sistēmas pilnveidošana, tostarp sākotnējās juridiskās palīdzības sistēmas ieviešana un sabiedrības pieejas tiesiskumam uzlabošana ir akcentēta visos nozīmīgākajos valsts politikas plānošanas dokumentos un izvirzīta kā Tieslietu ministrijas prioritāte. Projekts tiek īstenots, lai paplašinātu valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības pieejamību Latvijā un veicinātu sabiedrības izpratni par nepieciešamību juridiska rakstura problēmas risināt to agrīnā stadijā. Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere norāda: “Ne visiem Latvijas iedzīvotājiem līdz šim bijis pieejams kvalitatīvs juridiskais atbalsts dažādu dzīves situāciju risināšanā, savukārt juridisko problēmu savlaicīga nerisināšana būtiski palielina sociālās atstumtības un nabadzības risku. Piemēram, nesakārtoti ātrie kredīti, mantojuma, nekustamā īpašuma vai ilgstoša uzturlīdzekļu piedziņas prasības necelšana ietekmē ģimenes labklājību. Valsts ir atbildīga par tiesiskuma stiprināšanu un pieeju tam, tāpēc esam uzsākuši pilotprojektu, lai nodrošinātu bezmaksas juridisko atbalstu savlaicīgai jautājumu risināšanai. Saredzu, ja būs pieprasījums šādam pakalpojumam, turpmāk valsts to varētu nodrošināt pastāvīgi visā Latvijas teritorijā.” Konsultācijas būs iespējams saņemt jautājumos, kas saistīti ar mantojumu, īpašumu un parādiem, dzīvokļa īri un darba attiecībām, ģimenes problēmām, kuras nav izdevies atrisināt saviem spēkiem, kā arī gadījumos, kad saņemtas vēstules no tiesām, valsts un pašvaldību iestādēm, par kuru saturu un nepieciešamo tālāko rīcību nav radusies skaidra izpratne vai pārliecība. Konsultācijas sniegs speciālisti, kas parasti ir pirmie, pie kuriem cilvēki vēršas pēc palīdzības, – pašvaldību sociālo dienestu, krīžu centru un nevalstisko organizāciju darbinieki, kā arī Latvijas Universitātes Juridiskās prakses un palīdzības centrs. “Šo konsultāciju galvenais uzdevums ir panākt, lai cilvēki apzinās savu problēmu un sāk to risināt, pirms tā samilzusi,” atzina Juridiskās palīdzības administrācijas direktora vietniece Jeļena Bārbale. “Jau 2020. gadā īstenotais pilotprojekts pierādīja, ka Latvijas iedzīvotāji sākotnējo juridisko palīdzību izmanto labprāt un, ka tā viņiem ir nepieciešama,” pirms jaunā projekta uzsākšanas uzsvēra CEPEJ pārstāvis Morics Teilors (Moritz Taylor), norādot, ka nepieciešamā atbalsta saņemšana ir viena no cilvēka pamattiesībām. Plašāka informācija par konsultāciju saņemšanas laikiem un vietām būs pieejama Juridiskās palīdzības administrācijas interneta vietnē www.jpa.gov.lv. * Eiropas Komisijas Tehniskā atbalsta instrumenta finansēto projektu “Strengthening the access to justice in Latvia through fostering and legal aid services (2-nd phase)” (“Stiprināt pieeju tiesiskumam Latvijā, veicinot mediācijas un valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības pakalpojumus (2. daļa)) īsteno Eiropas Padomes komisija tiesu efektivitātei (CEPEJ), sadarbībā ar Eiropas Komisijas Strukturālo reformu atbalsta ģenerāldirektorātu. Tieslietu ministrija un Juridiskās palīdzības administrāciju ir labuma guvēji projektā. *Projekta ietvaros atbalstu sākotnējās juridiskās palīdzības sniedzējiem nodrošina “Zvērinātu advokātu birojs CersJurkāns” SIA.

  Projektā “Sociālās rehabilitācijas pakalpojumi bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un to ģimenēm Kuldīgas novadā” no 2022. gada 1. novembra līdz šim ir jau iesaistīta visa plānotā mērķa grupa – 27 bērni ar funkcionāliem traucējumiem un viņu vecāki, aizbildņi. Nepilnos 11 mēnešos projektā notikušas 300 speciālā pedagoga nodarbības, 275 Montesori pedagoga prasmju attīstošas nodarbības, 88 logopēda konsultācijas, 267 fizioterapijas nodarbības, 89 Kognitīvi biheiviorālās psihoterapijas speciālista konsultācijas, 80 psihologa konsultācijas, 54 speciālā pedagoga nodarbības bērnu vecākiem, aizbildņiem, 84 fizioterapijas nodarbības bērnu vecākiem, aizbildņiem un 36 bērnu neirologa konsultācijas vecākiem, aizbildņiem. Š. g. oktobris būs pēdējais mēnesis, kad projektā bērni vēl varēs saņemt speciālā pedagoga un Montesori pedagoga, fizioterapijas nodarbības, logopēda un Kognitīvi biheiviorālās psihoterapijas speciālista konsultācijas. Projekta pēdējā mēnesī tiks veikta bērnu vecāku, aizbildņu aptaujas apkopošana un izvērtēšana, lai noskaidrotu ģimeņu apmierinātību un rezultātu  par projektā saņemtajiem sabiedrībā balstītajiem sociālajiem pakalpojumiem.

  Projektā “Sociālie pakalpojumi pilngadīgām personām ar GRT Kuldīgas novadā” no 2022. gada 1. novembra līdz šim ir iesaistīta visa plānotā mērķa grupa – 11 pilngadīgas personas ar garīga rakstura traucējumiem. Nepilnos 11 mēnešos projektā notikušas 66 sociālo prasmju un Dabas vides estētikas nodarbības speciālā pedagoga vadībā, 66 Montesori nodarbības, 190 fizioterapijas konsultācijas, 53 Kognitīvi biheiviorālās psihoterapijas speciālista konsultācijas, 96 psihologa konsultācijas un 32 jurista konsultācijas. Š. g. oktobris būs pēdējais mēnesis, kad projektā pilngadīgas personas ar GRT vēl varēs saņemt speciālā pedagoga un Montesori pedagoga organizētas nodarbības, Kognitīvi biheiviorālās psihoterapijas speciālista un jurista konsultācijas. Projekta pēdējā mēnesī tiks veikta projektā iesaistīto cilvēku aptaujas apkopošana un izvērtēšana, lai noskaidrotu viņu apmierinātību un rezultātu  par projektā saņemtajiem sabiedrībā balstītajiem sociālajiem pakalpojumiem.

   “Es Tevi saprotu. Tu nemirsi – viss ir tikai galvā” – tipisks teiciens no tiem, kuriem veģetatīvās distonijas nav. It kā apkārtējie Tevi saprot, bet Tevi nepārņem sajūta, ka tas ir pilnīgi un patiesi. Tev ir neērti dalīties ar tuviniekiem par savām sajūtām, jo tās regulāri atkārtojas. Savā iekšienē Tu jūties viens…. Lai uzlabotu dzīves kvalitāti, daži no priekšnosacījumiem ir – būt vajadzīgam, saprastam un atbalstītam. Atbalsta grupā dalīsimies pieredzē, palīdzēsim un stiprināsim viens otru. Plānots kopā pavadīt 6-8 trešdienas, kurās izzināsim sevi, palīdzēsim izzināt otru, pavadīsim laiku ar “saviem” cilvēkiem. Ar tādiem, kuri saprot un zina, kā ir justies trauksmes brīdī vai brīdī, kad sirds sāk auļot un gaisa trūkt. Brīdī, kad nomoka nelabums, pārņem bailes un bezcerības sajūta. Ar cilvēkiem, kuriem ir veģetatīvā distonija.   Pieteikšanās līdz 1. oktobrim: https://www.visidati.lv/aptauja/2044276098/3/ vai pie grupas vadītājas Madaras pa tālruni 27020751.  

    Kuldīgas novada pašvaldības aģentūra “Sociālais dienests” aicina darbā Dienas aprūpes centra vadītāju uz nenoteiktu laiku   Prasības: augstākā izglītība sociālajā darbā, speciālajā pedagoģijā vai vadību zinībās; vismaz divu gadu pieredze sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanā cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem un bērniem ar funkcionālajiem traucējumiem; vismaz divu gadu pieredze vadītāja amatā; izpratne par sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības sniegšanu; apgūtas dažādas metodes darbā ar cilvēkiem ar invaliditāti; zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jautājumos; izpratne par personu un dažādu grupu sociālajām vajadzībām; iemaņas darbā ar MS Office programmām; prasme lietišķo dokumentu sagatavošanā; prasme plānot, administrēt un analizēt iestādes darbu; izpratne par Sociālā dienesta iekšējo normatīvo aktu, līgumu izstrādi un darbību; labas vadības, komunikācijas, sadarbības un konfliktu risināšanas prasmes, spēja motivēt un strādāt komandā; izpratne un spēja izvirzīt prioritātes darbā un ieviest inovatīvus risinājumus; B kategorijas transportlīdzekļa vadītāja apliecība; iepriekšēja pieredze darbā Dienas centrā tiks uzskatīta par priekšrocību. Darba pienākumi: plānot, organizēt un vadīt Dienas aprūpes centra personām ar garīga rakstura traucējumiem darbu, racionāli administrēt budžeta līdzekļus; atbildēt par Dienas aprūpes centram noteikto funkciju un uzdevumu izpildi, saskaņā ar sociālo pakalpojumu jomu reglamentējošo normatīvo aktu prasībām; organizēt un nodrošināt sabiedrībā balstīto sociālo pakalpojumu sniegšanu personām ar garīga rakstura traucējumiem un bērniem ar funkcionāliem traucējumiem; plānot, sagatavot un iesniegt Dienas aprūpes centra attīstības plānus, izstrādāt budžeta projektu, kontrolēt un atbildēt par piešķirto finanšu līdzekļu un materiālo vērtību racionālu un likumīgu izmantošanu. Sagatavot pārskatus un atskaites; izstrādāt Dienas aprūpes centra iekšējos normatīvos aktus, darbībai nepieciešamos dokumentus, darījumu dokumentu projektus; nodrošināt Dienas aprūpes centra darbinieku amata pienākumu un uzdevumu sadali, kontroli, novērtēt darba izpildes rezultātus, veikt darbinieku darba laika uzskaiti, koordinēt un plānot apmācības un veicināt darbinieku kvalifikācijas paaugstināšanu; pārstāvēt Dienas aprūpes centra intereses valsts un pašvaldības iestādēs, sabiedriskajās organizācijās. Piedāvājam: dinamisku, radošu, atbildīgu darbu; profesionālu kolēģu atbalstu ikdienas darbā; profesionālās pilnveides mācības un supervīzijas; atalgojumu bruto 1542 eiro; veselības apdrošināšanu pēc nostrādāta viena gada. CV un redzējumu par Dienas aprūpes centra darbību un attīstību uz ne vairāk kā divām A4 lapaspusēm sūtīt līdz š.g. 17. oktobrim Sociālā dienesta direktorei Sarmītei Segliņai e-pastā: sarmite.seglina@kuldigasnovads.lv vai pa pastu, adresējot Kuldīgas novada p/a “Sociālais dienests”, Dzirnavu ielā 9, Kuldīgā, Kuldīgas novadā, LV-3301, vai iesniegt personīgi. Tālrunis informācijai 63350604

  ”Sargeņģelis” – atbalsta grupa jaunajiem vecākiem! “Sargeņģeļa” programmu un  nodarbību saturu ir izstrādājis centrs “Dardedze”. Nodarbībās vecāki darbojas kopā ar saviem bērniem, un paralēli tiek pārrunātas dažādas aktuālas tēmas – par bērna attīstību konkrētā vecumposmā, par aprūpi, par drošu piesaisti, par barošanu, zobu nākšanu, par midzināšanas paņēmieniem, bērna drošību, podiņmācību, higiēnu un citiem tematiem. Kopā rotaļāsimies un, atbalstot viens otru, mācīsimies no citu pieredzes. Atbalsta grupā piedalās mamma un/vai tētis kopā ar bērnu. Tiksimies 2 reizes mēnesī. Katras nodarbības ilgums 2 stundas.   Grupas vadītāja: sociālā darbiniece Ligita Bergmane. Tikšanās vieta – Ēdole vai Alsunga (ņemot vērā dalībnieku dzīvesvietu un mobilitātes iespējas). Lūgums potenciālajiem dalībniekiem pieteikties līdz 2023. gada 29. septembrim! Pieteikties un plašāku informāciju var iegūt zvanot uz telefonu 22013423(Ligita) vai rakstīt: ligita.bergmane@kuldigasnovads.lv  

  Kuldīgas novada pašvaldības aģentūra “Sociālā dienests” plāno organizēt atbalsta grupas nodarbības “Senioru tuviniekiem un aprūpētājiem”, lai tiktos ar sociālās aprūpes speciālistiem un  darbojoties kopā, katrs dalītos savā aprūpes pieredzē, gūtu jaunu pieredzi, saņemtu noderīgu informāciju sociālajā aprūpē, gūtu stiprinošu un emocionālu atbalstu, lai pārvarētu grūtības. Aptaujas mērķis ir noskaidrot Jūsu viedokli un vēlmi piedalīties atbalsta grupas “Senioru tuviniekiem un aprūpētājiem” nodarbībās. Gaidīsim Jūsu viedokli līdz 2023. gada 16.oktobrim. Aptauju elektroniski var aizpildīt → šeit Aptauja Word formātā pieejama → šeit  Pēc aizpildīšanas, aptaujas anketas lūgums sūtīt uz: inese.jaunzeme@kuldigasnovads.lv vai daiga.ezerniece@kuldigasnovads.lv Papildus informācija: Inese Jaunzeme, 63350602, 27020734 Daiga Ezerniece, 63350602, 20293012

  Biedrība “Mini SD” darbojas ar mērķi veicināt sabiedrības locekļu integrāciju sociālās vides uzlabošanā, kā arī veicināt iedzīvotāju sociālekonomisko attīstību, iedzīvotāju sociālo prasmju veicināšanu un dzīves kvalitātes uzlabošanu, mūžizglītības un pieredzes apmaiņas veicināšanu. “Mini SD” realizējis jau neskaitāmas aktivitātes, kur iesaistīti vietējie Skrundas un apkārtējo pagastu iedzīvotāji.  

  Īstais brīdis teikt “Paldies!” un pieteikt labo darbu darītājus konkursā “Gada balva cilvēku ar invaliditāti atbalstam” Tiesībsargs sadarbībā ar Invalīdu un viņu draugu apvienību “Apeirons” un Latvijas Nacionālo bibliotēku jau devīto gadu aicina iedzīvotājus būt vērīgiem, pamanīt un novērtēt mūsu līdzcilvēku nozīmīgo ieguldījumu, piesakot viņus konkursam “Gada balva cilvēku ar invaliditāti atbalstam”. To iespējams paveikt līdz 2. oktobrim. Konkursa balvu piešķir par aktivitātēm, kas ir uzsāktas vai īstenotas laika posmā no 2022. gada 1. septembra līdz 2023. gada 31. augustam. Neatkarīga žūrija, kuras sastāvā ir sabiedrībā zināmas personības, no 9. līdz 16. oktobrim vērtēs iesniegtos pieteikumus. Žūrijā šogad darbojas: tiesībsargs Juris Jansons, Invalīdu un viņu draugu apvienības “Apeirons” valdes priekšsēdētājs Ivars Balodis, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītāja Ieva Brante, Latvijas Nacionālās bibliotēkas pārstāve Zane Zvaigzne, žurnālists Aidis Tomsons, Latvijas pašvaldību savienības pārstāve Ilze Rudzīte, influencere un aktīviste Patrīcija Anna Vavilova. Gada balvas saņēmēji publiski tiks paziņoti un apbalvoti svinīgā ceremonijā 5. decembrī plkst. 17.00 Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. Pasākumu pagodinās Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. “Ikvienam cilvēkam sabiedrībā jābūt iespējai apgūt zināšanas un prasmes, darboties un realizēt sevi, nokļūt un iekļūt visur, kur nepieciešams un vēlas, kā arī baudīt dzīves skaistumu un daudzveidību. Diemžēl bieži cilvēkiem ar dažādiem ierobežojumiem vai grūtībām daudz kas no citiem ierastā vai pašsaprotamā ir apgrūtināts – mācīties iecerētajā skolā, strādāt vēlamo darbu, noskatīties teātra izrādi vai koncertu vai nodarboties ar sportu. Aicinu ikvienu sarosīties arī šoruden, jau devīto gadu pēc kārtas, palūkoties sev apkārt un pieteikt konkursam tos labos cilvēkus, kuri nav palikuši vienaldzīgi, bet gan ar savu uzņēmību, zināšanām, sirds siltumu un aizrautību metušies nezināmajā un atraduši iespējas, kā sabiedrību veidot pieņemošāku un iekļaujošāku,” uzsver tiesībsargs Juris Jansons. Palīdzēt un atbalstīt cilvēkus ar invaliditāti var visdažādākajos veidos. To spilgti apliecina iepriekšējo gadu konkursa uzvarētāji, kuriem balvas pasniegtas par draudzīgas un pieejamas vides veidošanu, par palīdzēšanu iekļauties un realizēt sevi darba tirgū, par bērnu iedrošināšanu izzināt kultūras, sporta, mākslas un mūzikas pasauli. Tāpat balvu saņēmuši laureāti, kas snieguši iespēju cilvēkiem ar invaliditāti baudīt mākslu, teātri, koncertus un citus kultūras pasākumus. Mūsdienās arvien pieaug sociālo mediju nozīme, un balvu ir saņēmuši arī tie, kuru viedoklis un pieredzes stāsti, raisītās diskusijas vai rīkotie vebināri radījuši rezonansi plašākā sabiedrībā. Invalīdu un viņu draugu apvienības “Apeirons” valdes priekšsēdētājs Ivars Balodis akcentē: “Nepalikt vienaldzīgam. Iesaistīties. Būt atbildīgam. Redzēt un ieklausīties! Tās ir vērtības, kas raksturo cilvēku ar invaliditāti atbalstu. Vērtības, kas aizdedz cilvēcības liesmu. Katru gadu balvai ir pieteikti uzņēmumi, nevalstiskās organizācijas un vienkārši  cilvēki, kuri ar savu rīcību un attieksmi ir radījuši jaunas iespējas cilvēkiem ar invaliditāti. Tiek pieteikti arī paši cilvēki ar invaliditāti, kuri ir spējuši aiz savu sociālo problēmu barikādēm ieraudzīt jaunu iespēju vīziju un paveikt darbus, ar kuriem varam lepoties.” Par pieteikšanos Īpašs jaunums šajā gadā – lai pieteikšana būtu ērta, vienkārša un neaizņemtu daudz laika, ir izveidota digitāla anketa, kura pieejama šeit. Konkursā drīkst pieteikt sevi vai citu cilvēku, nevalstisku organizāciju (NVO), uzņēmumu, sociālo uzņēmēju vai domubiedru grupu atbilstoši nominācijām. Nominanti tiek iedalīti divās kategorijās: 1) Kolektīvs sniegums; 2) Individuāls sniegums. Nominācijā “Kolektīvs sniegums” var pieteikt NVO, uzņēmumu, sociālo uzņēmēju, domubiedru grupu, bet nevar pieteikt valsts vai pašvaldību iestādi vai institūciju, izņemot, ja pieteikums ir par veikumu, kas nav saistīts ar tās pamatfunkciju īstenošanu. Savukārt nominācijā “Individuāls sniegums” var pieteikt fizisku personu (arī sevi), tajā skaitā, arī valsts vai pašvaldības iestādē strādājošo, ja veikums ir vairāk nekā darba pienākumi prasa. Šogad konkursā līdzīgi kā aizvadītajā gadā ir izvirzītas astoņas nominācijas: “Uzdrīkstēšanās” “Nodarbinātības veicinātājs” “Sociālo tīklu balss” “Izglītotājs” “Bērnu un jauniešu iedvesmotājs” “Gada palīgs” “Pieejamas vides iniciatīvas” “Kultūras vēstnesis”   Par pieteikšanās kārtību un iesniedzamajiem dokumentiem vairāk var uzzināt tiesībsarga mājaslapā. Papildu informācijai: Edgars Lākutis Latvijas Republikas Tiesībsarga biroja Komunikācijas un starptautiskās sadarbības nodaļas vadītājas vietnieks +371 29644138 edgars.lakutis@tiesibsargs.lv

  No 14. līdz 25. augustam notika Kuldīgas novada pašvaldības aģentūras “Sociālais dienests” organizēta dienas nometne “Mans mantojums”, vadītāja – Daiga Zemke, audzinātājas – Jana Aņišina, Līna Speciusa- Andersone. Nometnē piedalījās 17 jaunieši vecumā no 11 līdz 14 gadiem. 11 jaunieši bija no ģimenēm, kurām ir trūcīgas ģimenes statuss. Ņemot vērā, ka Covid-19 laikā jaunieši palikuši noslēgtāki, dalība nometnē bija lieliska iespēja iegūt jaunus draugus, uzlabot komunicēšanas un saskarsmes prasmes, apgūt dažādas jaunas zināšanas, kas noder atpūšoties gan pie dabas, gan telpās, kā arī – kļūt patstāvīgākiem. Jaunieši piedalījās supošanas nodarbībā Usmas Meķos, devās ekspedīcijā pa Alekšupīti, viesojās pie Kuldīgas ugunsdzēsējiem, kur iepazina ugunsdzēsēju darbu,  batikoja kreklus, tādējādi izzinot, kā var dot otro dzīvi vecam kreklam un iejusties mākslinieka lomā. Devās foto-orientēšanās piedzīvojumā Kuldīgas ielās, tā iepazīstot pilsētu. Kanisterapijas nodarbībā “Suns cilvēka dzīvē” (vadītāja – Hardija Druviņa) jaunieši piedalījās suņa dresūrās un mācīja suņiem vairākus trikus. Pirmspēdējā dienā nometnes dalībnieki devās uz Pāvilostu, kur bērni paši radīja savas smilšu skulptūras kopā ar mākslinieci Danutu Sīli, tikās ar ornitologu Ritvaru Rekmani. Un noslēgumā – čalojot pavadīja vakaru pie ugunskura spoku stāstu pavadībā. Nometnes darbinieki ir gandarīti par iespēju apmeklēt bez maksas nometni un divas nedēļas interesanti pavadīt brīvo laiku. Kā atzina nometnes dalībnieki – nevienā nometnē nav bijušas tik mīļas skolotājas! Paldies jauniešiem, nometnes vadītājām, Lindai Agrumai, Kuldīgas ugunsdzēsējiem, Usmas Meķiem, SIA “Bukstiņi S”, Danutai Sīlei, Ritvaram Rekmanim, Hardijai Druviņai par piedzīvojumiem bagātām divām nedēļām, kas ilgi paliks atmiņās!  

  Kuldīgas novada pašvaldības aģentūras “Sociālais dienests” direktore Sarmīte Segliņa piedalās Labklājības ministrijas īstenotā projekta “Profesionāla sociālā darba attīstība pašvaldībās” Nr. 9.2.1.1/15/I/001 “Vadības kvalitātes modeļa” pilotprojektā, kura rezultāts ir izstrādāts Sociālā dienesta pašnovērtējuma standarts. Pilotprojektā, kurš ilgst no 1. maija līdz 30. novembrim, piedalās 18 sociālo dienestu vadītāji no visas Latvijas. Pilotprojekta mērķis ir izstrādāt vadības kvalitātes modeli, kas paredz sociālā dienesta darba organizācijas un pašnovērtējuma standartu, kritēriju un aprakstu izstrādi. Plānots, ka pēc pilotprojekta noslēguma katrs sociālais dienests veidos savu pašvērtējumu ik gadu, lai novērtētu izaugsmi un sava darba kvalitāti. Paralēli standarta izstrādei, projektā notiek 100 stundu mācības vadītajiem 8 moduļos – pārvaldība un vadība, līderība, procesu vadība sociālajā dienestā, cilvēkresursu vadība, partnerība un resursi, stratēģiskā vadība, rezultatīvo rādītāju iegūšana, analīze, noteikšana. Līdz ar klātienes mācībām, vadītājiem tiek uzdoti mājasdarbi, piemēram, izvērtēt katra moduļa esamību un kvalitāti pārstāvētajā sociālajā dienestā. Dalība pilotprojektā ir liels atbalsts sociālā dienesta darba efektivitātes paaugstināšanai, sociālā darba speciālistu profesionalitātes pilnveidošanai un sociālā darba jomas pārvaldības uzlabošanai.

  Tuvojoties mācību gada sākumam, Kuldīgas novada pašvaldības aģentūra “Sociālais dienests” atgādina par iespēju saņemt šādus pabalstus:    Pabalsts pusdienām pirmsskolas izglītības iestādē Pabalstu pusdienām pirmsskolas izglītības iestādē piešķir bērnam, kurš apmeklē Kuldīgas novada pirmsskolas izglītības iestādi līdz obligātās izglītības ieguves uzsākšanai (līdz piecgadnieku programmas uzsākšanai), ja bērna likumiskais pārstāvis ir deklarējis savu dzīvesvietu un faktiski dzīvo Kuldīgas novada administratīvajā teritorijā. Lai saņemtu pabalstu, Sociālajā dienestā jāiesniedz iesniegums un mājsaimniecībai iesnieguma iesniegšanas brīdī jāatbilst kādam no šiem statusiem: trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statuss; daudzbērnu ģimenes statuss, kuru apliecina derīga Latvijas Goda ģimenes apliecība “3+ Ģimenes karte”. Pabalstu piešķir uz periodu, kamēr mājsaimniecība atbilst pabalsta saņemšanas nosacījumiem, bet ne ilgāk kā līdz 31. augustam. Pabalsts tiek izmaksāts pakalpojuma sniedzējam pēc iesniegta rēķina. Pabalsts pusdienām vidējās un vidējās profesionālās izglītības ieguvei Tiesības saņemt pabalstu vidējās un vidējās profesionālās izglītības ieguvei ir vidējās un vidējās profesionālās izglītības programmas izglītojamajam līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai, kura dzīvesvieta deklarēta Kuldīgas novada administratīvajā teritorijā. Lai saņemtu pabalstu ēdināšanas izdevumu (pusdienu) apmaksai, Sociālajā dienestā jāiesniedz iesniegums un mājsaimniecībai iesnieguma iesniegšanas brīdī jāatbilst kādam no šiem statusiem: trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statuss; daudzbērnu ģimenes statuss, kuru apliecina derīga Latvijas Goda ģimenes apliecība “3+ Ģimenes karte”. Pabalstu ēdināšanas izdevumu (pusdienu) apmaksai piešķir uz periodu, kamēr mājsaimniecība atbilst pabalsta saņemšanas nosacījumiem, bet ne ilgāk kā līdz mācību gada beigām. Pabalsts tiek izmaksāts pakalpojuma sniedzējam pēc iesniegta rēķina.  Pabalsts skolas piederumu iegādei Tiesības saņemt pabalstu obligātās izglītības, vidējās un vidējās profesionālās izglītības ieguvei ir vidējās un vidējās profesionālās izglītības programmas izglītojamajam līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai, kura dzīvesvieta deklarēta Kuldīgas novada administratīvajā teritorijā. Pabalsta apmērs skolas piederumu iegādei ir 35,00 euro vienu reizi kalendāra gadā. Lai pabalstu saņemtu, sociālajā dienestā jāiesniedz iesniegums un mājsaimniecībai iesnieguma iesniegšanas brīdī jāatbilst trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusam. Pabalsts ikmēneša izdevumiem bārenim un bez vecāku gādības palikušajam bērnam pēc ārpusģimenes aprūpes beigšanās Pašvaldība, kuras bāriņtiesa pieņēmusi lēmumu par bērna ārpusģimenes aprūpi, pēc ārpusģimenes aprūpes beigšanās pilngadību sasniegušajam bērnam, kurš mācās vispārējās vai profesionālās izglītības iestādē, vai studē augstākās izglītības iestādē, izmaksā pabalstu ikmēneša izdevumiem. Pabalsta apmērs ir 125 euro mēnesī, jaunietim ar invaliditāti kopš bērnības 188 euro mēnesī. Pabalsts ēdināšanas izdevumu segšanai izglītības iestādē bārenim un bez vecāku gādības palikušajam bērnam pēc ārpusģimenes aprūpes beigšanās Tiesības saņemt pabalstu ēdināšanas izdevumu segšanai ir pilngadību sasniegušajam bērnam, ja lēmumu par ārpusģimenes aprūpi pieņēmusi Kuldīgas novada bāriņtiesa. Pabalstu piešķir vidējās vai vidējās profesionālās izglītības programmas audzēknim līdz 24 gadu vecumam sasniegšanai, Sociālajam dienestam slēdzot līgumu ar pakalpojuma sniedzēju. Pabalstu katru mēnesi mācību gada laikā pārskaita pakalpojuma sniedzējam saskaņā ar iesniegto rēķinu. Skolas piederumu komplekti Trūcīgas, maznodrošinātas un krīzes situācijā esošas ģimenes ar bērniem vecumā no 5 līdz 16 gadiem var saņemt skolas piederumu komplektus Eiropas Atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām izdales vietās. Lai saņemtu skolas piederumu komplektu, jāuzrāda sociālā dienesta izsniegta izziņa, kas apliecina, ka statuss ģimenei piešķirts šajā gadā. Katram bērnam kalendārajā gadā pienākas viens skolas piederumu komplekts. Plašāka informācija: Sabiedrības integrācijas fonda mājaslapā www.sif.gov.lv sadaļā “Eiropas Atbalsta fonds vistrūcīgākajām personām” sadaļā “Atbalsta vietas” un mājaslapas www.atbalstapakas.lv sadaļā “Atbalsta vietas” ir publicētas visas izdales vietu adreses un to darba laiki. Madara Brūkle Sociālās palīdzības un atbalsta nodaļas vadītāja

  Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 313 Kuldīgas novada pašvaldība īsteno projektu “Kurzeme visiem”, deinstitucionālizācijas pasākumu ietvaros nodrošinot dienas aprūpes centra un specializēto darbnīcu pakalpojumus mērķa grupām – pilngadīgām personām ar garīga vai funkcionāla rakstura traucējumiem. Lai nodrošinātu iedzīvotāju, kuru dzīvesvieta deklarēta Kuldīgas novada administratīvajā teritorijā, vajadzībām atbilstošus pakalpojumus un veicinātu personu ar garīga rakstura traucējumiem reintegrāciju sabiedrībā, 2023. gada 18. jūlijā  Torņa ielā 6, Dzeldā, Nīkrāces pagastā, tika atklāts dienas aprūpes centrs pilngadīgām personām ar garīga vai funkcionāla rakstura traucējumiem un specializētās kokapstrādes, tekstilapstrādes un vides labiekārtošanas darbnīcas. Šobrīd pakalpojumu saņem 12 klienti, kuru dzīvesvieta ir Dīķu ielā 1, Nīkrāces pagasta Dzelda (nesen atklātajā Grupu mājā).  Pavisam dienas aprūpes centrā paredzētas vietas 16 iedzīvotājiem.  Dienas aprūpes centra un specializēto darbnīcu pakalpojums būs būtisks brīvā laika pavadīšanas veids. Specializētajās darbnīcās tiks apgūtas jaunas prasmes un iemaņas ikdienas darbu veikšanā. Pakalpojumu nodrošina Biedrība “Latvijas Samariešu apvienība”.          

  LU Rīgas 1. Medicīnas koledža piedāvā iespēju mācīties arodizglītības programmā –  Aprūpētājs. Apmācības plānotas Skrundā ceturtdienās un piektdienās. MĀCĪBAS IR PILNĪGI BEZ MAKSAS!!!  

  Kuldīgas novada pašvaldības aģentūra “Sociālais dienests” uz nenoteiktu laiku aicina darbā sociālo darbinieku darbam ar pilngadīgām personām un personām ar invaliditāti Alsungā, Gudeniekos un Ēdolē. Prasības: 2. līmeņa profesionālā augstākā izglītība sociālajā darbā, vai arī studijas sociālajā darbā; izpratne par sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības sniegšanu; izpratne par personu un dažādu grupu sociālajām vajadzībām; iemaņas darbā ar MS Office programmām; patstāvīgi spēt organizēt savu darbu; B kategorijas transportlīdzekļa vadītāja apliecība; pieredze sociālajā darbā tiks uzskatīta par priekšrocību. Darba pienākumi: darbs ar pilngadīgajiem un personām ar invaliditāti Alsungā, Ēdolē un Gudeniekos; darbs programmā SOPA; cilvēku individuālo vajadzību, materiālo un personisko resursu novērtēšana;  sociālo gadījumu vadīšana. Piedāvājam: dinamisku, radošu, atbildīgu darbu; profesionālu un saliedētu kolēģu atbalstu ikdienas darbā; profesionālās pilnveides mācības un supervīzijas; iespēju strādāt mērķtiecīgā komandā; atalgojumu bruto 1137 euro; veselības apdrošināšanu pēc nostrādāta gada.   Pieteikumu sūtīt Sociālā dienesta direktorei Sarmītei Segliņai e-pastā: sarmite.seglina@kuldigasnovads.lv, vai iesniegt personīgi Dzirnavu iela 9, Kuldīga, vai pa pastu.

  Labklājības ministrija aicina piedalīties aptaujā par sniegto atbalstu energoresursu cenu pieauguma kompensēšanai mājsaimniecībām. Aptaujas mērķis ir noskaidrot sabiedrības viedokli par 2022./ 2023.gada apkures sezonā ieviestajiem atbalsta pasākumiem iedzīvotājiem energoresursu cenu pieauguma kompensēšanai. Aptaujas aizpildīšanas laiks ir aptuveni 5 minūtes. Aptauja ir anonīma.Aptauja pieejama šeit.   Liels paldies par sniegto viedokli!

  Kuldīgas novada pašvaldības aģentūra “Sociālais dienests” uz nenoteiktu laiku aicina darbā sociālo darbinieku darbam ar pilngadīgajiem un personām ar invaliditāti Skrundas pilsētā. Prasības: 2. līmeņa profesionālā augstākā izglītība sociālajā darbā, vai arī studijas sociālajā darbā; izpratne par sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības sniegšanu; izpratne par personu un dažādu grupu sociālajām vajadzībām; iemaņas darbā ar MS Office programmām; patstāvīgi spēt organizēt savu darbu; B kategorijas transportlīdzekļa vadītāja apliecība; pieredze sociālajā darbā tiks uzskatīta par priekšrocību. Darba pienākumi: darbs ar pilngadīgajiem un personām ar invaliditāti Skrundas pilsētā; darbs programmā SOPA; cilvēku individuālo vajadzību, materiālo un personisko resursu novērtēšana;  sociālo gadījumu vadīšana. Piedāvājam: dinamisku, radošu, atbildīgu darbu; profesionālu un saliedētu kolēģu atbalstu ikdienas darbā; profesionālās pilnveides mācības un supervīzijas; iespēju strādāt mērķtiecīgā komandā; atalgojumu bruto 1233 euro; veselības apdrošināšanu pēc nostrādāta gada.   Pieteikumu līdz 2023. gada 15. jūlijam sūtīt Sociālā dienesta direktorei Sarmītei Segliņai e-pastā: sarmite.seglina@kuldiga.lv, vai iesniegt personīgi Dzirnavu iela 9, Kuldīga, vai pa pastu. Tālrunis informācijai:  Pilngadīgo un personu ar invaliditāti atbalsta nodaļas vadītāja Sarmīte Embrika 27020739.

  No šā gada 1. jūlija stājas spēkā jaunie maksimālo ienākumu sliekšņu apmēri, kas attiecas uz valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējiem, minimālo vecuma, invaliditātes un apgādnieka zaudējuma pensiju saņēmējiem un sociālās palīdzības pašvaldībā saņēmējiem. Iedzīvotāju materiālo situāciju ir ietekmējuši valsts atbalsta mehānismi: paaugstināta minimālā alga, indeksētas vecuma pensijas. Bet, ņemot vērā preču un pakalpojumu sadārdzinājumu, nemainot ienākumu slieksni, netiktu saglabāta pieejamība pašvaldības sociālajai palīdzībai. Tādēļ no šā gada 1. jūlija stājas spēkā grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 33. pantā, kas nosaka minimālo ienākumu sliekšņus sociālās palīdzības sniegšanai. Grozījumi paredz, ka no 1. jūlija ienākumu sliekšņu apmērus mājsaimniecībai aprēķina procentuāli pēc Centrālās statistikas pārvaldes tīmekļvietnē publicētās minimālo ienākumu mediānas uz vienu ekvivalento patērētāju mēnesī (minimālo ienākumu mediāna), tātad – pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā, piemērojot koeficientu 1, bet pārējām personām mājsaimniecībām – koeficientu 0,7. Attiecīgi GMI slieksnis būs 20% no minimālo ienākumu mediānas jeb 125 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 87,5 eiro pārējām personām mājsaimniecībā. Trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksnis būs 50% no minimālo ienākumu mediānas jeb 313 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 219 eiro pārējām personām mājsaimniecībā. Savukārt, ja iepriekš maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksni katra pašvaldība bija tiesīga noteikt ne augstāku par konstantu summu, tad jaunie noteikumi paredz, ka pašvaldība šo slieksni tiesīga noteikt procentuāli – ne augstāku par 80% no minimālo ienākumu mediānas. Kuldīgas novada dome 29. jūnija sēdē apstiprināja grozījumus Kuldīgas novada saistošajos noteikumos Nr. KNO/2016/6 “Par maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksni un sociālajiem pabalstiem Kuldīgas novadā”, paredzot, ka maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksnis pirmajai un vienīgajai personai mājsaimniecībā ir 65% no minimālo ienākumu mediānas, bet pārējām personām mājsaimniecībā slieksni aprēķina piemērojot koeficientu 0,7 jeb 407 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 285 eiro pārējām personām mājsaimniecībā. Turpmāk ienākumu mediāna tiks pārskatīta katru gadu – janvārī.

  22. Latvijas Speciālās Olimpiādes (LSO) sportisti 11. jūnijā devās uz Vāciju, lai piedalītos Speciālās Olimpiādes Pasaules spēlēs Berlīnē. Vācija šādā mērogā Speciālās Olimpiādes spēles rīko pirmo reizi. Speciālās Olimpiādes spēles ir pasaulē lielākais iekļaujošais sporta pasākums, kur tūkstošiem sportistu ar intelektuālās attīstības traucējumiem kopā sacenšas 26 sporta veidos. Deviņas dienas noritēja aizraujošas un iedvesmojošas sacensības, kurās starp 7000 sportistiem bija arī Kuldīgas novada pārstāvji – Alise un Ingus. Šajās spēlēs Latvijas sportisti sacentās piecos sporta veidos: futbolā, badmintonā, bočē, vieglatlētikā un peldēšanā. Pirmo reizi LSO vēsturē delegācijas sastāvā ir iekļauti sportisti no sociālās aprūpes centra – Ingus Jēgers un Alise Simsone, kuri regulāri trenējas Speciālā sporta centrā. Alise un Ingus Berlīnē spēlēs boče spēli. No 12. jūnija līdz 15. jūnijam delegācija aklimatizējās studentu pilsētā Jenā. Sportistiem bija iespēja iesaistīties dažādās aktivitātēs, trenēties vietējo treneru vadībā. Bija noorganizēti vairāki pasākumi: dalībnieki devās ekskursijā, apmeklēja vienu no universitātēm, kā arī apmeklēja sesijas vietējā planetārijā, devās piknikā kopā ar vietējiem iedzīvotājiem. Visos pasākumos iesaistījās Jenas mērs. 16. jūnijā Berlīnē Latvijas delegācija tikās ar Latvijas vēstnieci Vācijā Aldu Vanagu, kura turpmākajās dienās apmeklēja sacensības. Šajā dienā treneriem bija sanāksmes, sportistiem sākās treniņu process. Sākot ar 17. jūniju sākās sportistu testēšana divizionēšanai un sacensības. 20. jūnijā vairāku spēļu rezultātā Ingus bija iekļauts M13 divīzijā (kopā bija 22 divīzijas).  Kopvērtējumā Ingusam 5.vieta. 17. jūnijā arī Alisei notika divizionēšana, pēc varākām spēlēm Alise bija iedalīta F04 divīzijā (kopā bija 20 divīzijas). Visas spēles Alise uzvarēja. Spēļu rezultāti: LV – Kenija (Kenya) 9:0, LV – Brazīlija (Brazil) 5:4, LV – Surinama (Suriname) 7:5, LV – Bahreina (Bahrain) 5:4. Finālspēlē Alisei bija jāspēlē ar sportisti no Brazīlijas, kurai bija tikai viens zaudējums. LV – Brazīlija (Brazil) 4:3 Kopvērtējumā Alisei 1.vieta un zelta medaļa. Paralēli sacensībām sportisti piedalījās programmā “Veselais atlēts”. Speciālisti sportistiem pārbaudīja redzi, dzirdi, zobu stāvokli, muskuļu spēku, lokanību, paralēli notika sportistu izglītošana par veselīgu ēšanu, ikdienas aktivitāšu nozīmi cilvēka veselībai, pareizu zobu mazgāšanu, pēdu un nagu kopšanu. Katrā aktivitāšu stacijā sportisti saņēma dažādas balvas. Vienlaikus notika arī “Speciālais festivāls” ar ļoti plašu programmu: koncerti, izstādes un citi pasākumi. Boče sportisti iepazinās ar Berlīnes ievērojamākām vietām un iesaistījās vairākās piedāvātajās aktivitātēs. Iesaistīšanās šāda mēroga pasākumā dod izaugsmi ne tikai sportistiem, bet arī treneriem, brīvprātīgajiem un citiem iesaistītajiem.   Informāciju sagatavoja: Nadija Strazdiņa    

  Vēl nepilnus piecus mēnešus 11 pilngadīgas personas ar garīga rakstura traucējumiem saņems sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus projektā “Sociālie pakalpojumi pilngadīgām personām ar GRT Kuldīgas novadā”. Līdz š. g. 31. oktobrim projektā strādās sociālais darbinieks, speciālais pedagogs, Montesori speciālists, psihoterapeits un jurists, līdz ar to vēl piecus mēnešus būs iespējams piedalīties speciālā pedagoga un Montesori pedagoga prasmju attīstošās nodarbībās, saņemt psihoterapeita un jurista konsultācijas. Bet līdz š. g. 31. augustam projektā strādās psihologs un fizioterapeits, līdz ar to vēl nepilnus trīs mēnešus būs iespējams saņemt psihologa un fizioterapeita konsultācijas. Speciālistu pieredze darbā ar cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem liecina, ka bieži šiem cilvēkiem ir traucētas sociālās un sadzīves prasmes, grūtības risināt problēmsituācijas, izmantot dažādus pakalpojumus, kontrolēt savu uzvedību. Daudzi no viņiem nespēj pieņemt lēmumus un sekot saviem lēmumiem, pasargāt sevi un izvairīties no izmantošanas. Lai uzlabotu cilvēku ar GRT dzīves kvalitāti, veicinātu viņu iesaistīšanos nodarbinātībā un integrēšanos sabiedrībā, projektā šie cilvēki saņem psihoterapeita un psihologa konsultācijas pašvērtējuma celšanai, jurista konsultācijas, lai kļūtu pārliecinošāki, aizsargātāki un zinošāki tiesību un pienākumu jautājumos, fizioterapeita atbalstu, lai uzlabotu līdzsvaru, koordināciju, kustību mobilitāti un fizisko veselību kopumā. Speciālā pedagoga vadītās nodarbībās ar Dabas vides estētikas metodēm un Montesori nodarbībās tiek uzlabotas, piemēram, koncentrēšanās un uzmanības prasmes, pilnveidotas saskarsmes prasmes, līdzsvarotas emocijas. Ar speciālistu atbalstu tiek pilnveidotas cilvēku ar GRT sociālās prasmes un funkcionālās spējas.

  Vēl nepilnus piecus mēnešus bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un viņu vecākiem, aizbildņiem ir iespēja saņemt sociālās rehabilitācijas pakalpojumus projektā “Sociālās rehabilitācijas pakalpojumi bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un to ģimenēm Kuldīgas novadā”, lai uzlabotu bērnu prasmes, sociālo situāciju un dzīves kvalitāti kopumā. Līdz š. g. 31. oktobrim bērniem ir iespēja piedalīties speciālā pedagoga un Montesori pedagoga prasmju attīstošās nodarbībās, fizioterapijas nodarbībās un saņemt logopēda, psihoterapeita konsultācijas, bet vecākiem iespēja saņemt speciālā pedagoga atbalstu un konsultācijas. Bet tikai līdz š.g. 31. augustam projektā strādās psihologs, viens no diviem fizioterapeitiem un bērnu neirologs. Līdz ar to vēl nepilnus trīs mēnešus bērniem iespēja saņemt psihologa konsultācijas, bet vecākiem iespēja piedalīties fizioterapijas nodarbībās un saņemt bērnu neirologa konsultācijas. Tā kā lielākajai daļai bērnu ar FT ir gan lielās motorikas traucējumi (piemēram, kustību-balsta aparāta traucējumi, asimetriskas stājas, skoliozes, gaitas traucējumi, līdzsvara un koordinācijas traucējumi), gan sīkās motorikas problēmas (piemēram, vāja roku motorika, muskuļu spasticitāte, smalkmotorikas kustību traucējumi), tad fizioterapijas rezultātā ir iespējams, piemēram, mazināt sāpes kustību veikšanas laikā, uzlabot līdzsvaru un koordināciju, stājas stereotipu, gaitas stereotipu, veicināt fizisko aktivitāšu regularitāti ikdienā. Logopēdijas konsultācijās un Montesori nodarbībās, izmantojot speciālos materiālus un balstoties uz Montesori pedagoģijas idejām, tiek attīstīta bērnu valoda, fonemātiskā uztvere, acu – roku kustību koordinācija, koncentrēšanās spējas, uzlabota dzirdes, taustes, telpiskas uztveres attīstība. Ar speciālistu atbalstu tiek veicināta bērna vispārējā attīstība.

  Latvija HIV saslimšanas gadījumu skaita ziņā, attiecinot pret iedzīvotāju skaitu, ieņem pirmo vietu Eiropas Savienībā. Cilvēki, kuri ir pakļauti paaugstinātam inficēšanās riskam ar HIV, hepatītu un STI, nereti cieš arī no sociālās atstumtības un ir pakļauti dažādiem sociālajiem riskiem. Tādēļ šai sabiedrības daļai ir grūti saņemt veselības aprūpes pakalpojumus, kā rezultātā slimības tiek atklātas novēlotā stadijā, tiek novēloti ārstētas vai cilvēki nav līdzestīgi ārstēšanai, kā rezultātā veidojas pret zālēm rezistentas slimības formas. HIV inficēto cilvēku skaits, kas saņem ārstēšanu, ar katru gadu pieaug, tomēr joprojām tikai aptuveni puse HIV inficēto cilvēku saņem ārstēšanu. Ir nepieciešams turpināt pasākumus līdzestības veicināšanai, lai visi HIV inficētie saņemtu ārstēšanu. Arī Kuldīgā, Liepājas ielā 37, ikviens bez maksas var veikt HIV, sifilisa, hepatītu B un C eksprestestus anonīmi un konfidenciāli, kā arī  saņemt speciālista sniegtu pirms un pēc testa konsultāciju, informāciju par veselības, profilakses un ārstēšanas jautājumiem. Kaitējuma mazināšana ir galvenā stratēģiskā pieeja narkotiku lietošanas un HIV izplatības profilaksē daudzās valstīs. Profilakses punktā tiek veikta šļirču un adatu maiņa, prezervatīvu un citu medicīnas materiālu izsniegšana. Pieteikties uz eksprestestiem var zvanot sociālajai darbiniecei Daigai Zemkei pa tālruni 27020736 katru piektdienu no plkst. 9.00 līdz 11.30 un no plkst. 13.00 līdz 15.00.

  Biedrība “Mini SD” darbojas ar mērķi veicināt sabiedrības locekļu integrāciju sociālās vides uzlabošanā, kā arī veicināt iedzīvotāju sociālekonomisko attīstību, iedzīvotāju sociālo prasmju veicināšanu un dzīves kvalitātes uzlabošanu, mūžizglītības un pieredzes apmaiņas veicināšanu. “Mini SD” realizējis jau neskaitāmas aktivitātes, kur iesaistīti vietējie Skrundas un apkārtējo pagastu iedzīvotāji.  

  2023. gada 25. maija Kuldīgas novada domes sēdē tika apstiprināti saistošie noteikumi “Kuldīgas novada pašvaldības svētku pabalsti”. Saistošajos noteikumos tiek saglabāti esošie pabalsti – pabalsts jaundzimušajam,  pabalsts senioram nozīmīgā jubilejā, pabalsts nozīmīgā laulības jubilejā un ieviests jauns pabalsts – svētku pabalsts politiski represētai personai vienu reizi gadā 50 EUR apmērā. Tiesības saņemt šo pabalstu būs personām, kurām piešķirts politiski represētas personas statuss, ja personas dzīvesvieta deklarēta Kuldīgas novada administratīvajā teritorijā ne mazāk kā pēdējos 6 mēnešus līdz 1. novembrim un persona iesniegusi pirmreizēju iesniegumu pabalsta saņemšanai. Pabalsts tiks pārskaitīts uz pabalsta pieprasītāja norēķinu kontu vienu reizi gadā, novembrī, pamatojoties uz pirmreizēju iesniegumu, bez ikgadēja iesnieguma un bez ienākumu un materiālās situācijas izvērtēšanas. Pirmreizējs iesniegums pabalsta piešķiršanai jāiesniedz līdz 1. novembrim. Pirmreizēju iesniegumu pabalsta saņemšanai iesniedz Sociālajā dienestā (pilsētas vai pagastu sociālajiem darbiniekiem), iesniegumā norāda konta nr. un pievieno politiski represētās personas statusa apliecinājuma kopiju. Ar drošu elektronisko parakstu parakstītu iesniegumu pabalsta saņemšanai var iesniegt, nosūtot to uz Sociālā dienesta oficiālo e-pastu soc.dienests@kuldiga.lv vai oficiālo e-adresi portālā www.latvija.lv. Atkārtoti iesniegumu nepieciešams iesniegt, ja mainās politiski represēto personu svētku pabalsta saņēmēja norēķina konta nr. Informējam, ka no 2024. gada 1. janvāra tiek paredzēta esošā pabalsta senioram nozīmīgā jubilejā apmēra palielināšana par 10 EUR, nosakot to 40 EUR apmēru šī brīža 30 EUR vietā.

    Ģimeņu ar bērniem atbalsta nodaļas sociālie darbinieki un ģimenes asistenti sveic STARPTAUTISKAJĀ BĒRNU AIZSARDZĪBAS DIENĀ! Viktors Māris Igo ir teicis, ka “Bērns ir nākotne”, bet ko par bērniem saka cilvēki, kuri ikdienā strādā ar ģimenēm un bērniem?  Bērns dzīvo katrā vecāka sirdspukstā!  Bērns ir tas, ar kura ienākšanu pasaulē sākas jauns ceļš viņa vecākiem, jaunas pieredzes, klupieni, celšanās, sāpes, prieki un īstas laimes mirkļi.  Bērns ir kā stādiņš, kurš jālolo, jāmīl un jāatbalsta, lai redzētu to pieaugam un uzziedam.   Bērnu tiesības aizsardzības dienas aizsākumi meklējami 1925. gadā, kad Ženēvā norisinājās Pasaules konference bērnu labklājībai. Kopš 1950. gada Starptautisko bērnu aizsardzības dienu lielā daļā pasaules valstu, arī Latvijā, atzīmē 1. jūnijā. Savukārt 1990. gadā Apvienot Nāciju organizācija (ANO) pieņēma Bērnu tiesību konvenciju, atzīstot, ka bērniem, lai viņi varētu pilnīgi un harmoniski attīstīties kā personības, jāaug ģimenē, laimes, mīlestības un sapratnes gaisotnē; ka visās pasaules valstīs ir bērni, kas dzīvo ārkārtīgi grūtos apstākļos, un ka šādiem bērniem jāpievērš īpaša uzmanība. ANO Bērnu tiesību konvencija ir visplašāk ratificētais cilvēktiesību līgums vēsturē. Tai pievienojušās vairāk kā 196 valstis (arī Latvija kopš 1992. gada). Ar Bērnu tiesību konvencijas pieņemšanu bērnu tiesības pirmo reizi ieguva arī starptautisko tiesību spēku, atzīstot, ka bērni ir cilvēki un indivīdi ar savām tiesībām. Atgādinām, ka Bērnu tiesību aizsardzības likuma 73. panta pirmā daļa nosaka: katra iedzīvotāja pienākums ir sargāt ne tikai savu, bet arī citu bērnu drošību.    

  Dažādu pašvaldības un valsts nodrošionāto pakalpojumu piešķiršanā arvien notiek izmaiņas – piešķiršanas kārtība tiek pilnveidota, lai nodrošinātu pēc iespējas kvalitatīvāku pakalpojumu. Pēdējās veiktās izmaiņas paredz asistenta pakalpojuma pieejamību lielākā apjomā.  Asistenta pakalpojuma piešķiršanas soļi pilngadīgām personām   Asistenta pakalpojums bērnam ar invaliditāti   Kuldīgas novadā asistenta pakalpojuma piešķiršanu koordinē Kuldīgas novada pašvaldības aģentūras “Sociālais dienests” Pilngadīgo un personu ar invaliditāti atbalsta nodaļas sociālie darbinieki. Vēršoties Kuldīgas pilsētā vai pie dzīvesvietai tuvākā sociālā darbinieka, asistenta pakalpojumu ir tiesības pieprasīt: bērniem ar invaliditāti no 5 līdz 18 gadu vecumam, kuriem izsniegts Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (turpmāk – VDEĀVK) atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību; personām ar I vai II invaliditātes grupu, kurām ir redzes, kustību vai garīga rakstura funkcionēšanas ierobežojumi vai VDEĀVK ir noteikusi medicīniskas indikācijas vieglā automobiļa speciālai pielāgošanai un pabalsta saņemšanai transporta izdevumu kompensēšanai. Pilngadīgām personām ar I vai II invaliditātes grupu asistenta pakalpojuma nepieciešamību vērtē un nosaka pašvaldības sociālais dienests, atbilstoši MK noteikumu Nr.316 1. pielikumā “Asistenta pakalpojuma nepieciešamības novērtēšana ārpus mājas vides un atbalsta intensitātes noteikšana” noteiktajiem kritērijiem. Bērniem ar invaliditāti: vispārējā gadījumā – 80 h/mēnesī; ja bērns regulāri (vismaz reizi nedēļā) saņem ārsta nozīmētas medicīniskās procedūras vai rehabilitācijas pakalpojumus – 100 h/mēnesī. Personām ar I vai II invaliditātes grupu asistenta pakalpojuma apjoms tiek noteikts saskaņā ar MK noteikumu Nr.316 1. pielikumā “Asistenta pakalpojuma nepieciešamības novērtēšana ārpus mājas vides un atbalsta intensitātes noteikšana” noteiktajiem kritērijiem no 15 līdz 160 h/mēnesī. Pakalpojuma apjomu veido: personai noteiktais asistenta atbalsta nepieciešamības intensitātes koeficients (1 vai 2); personas iesaiste nodarbinātības, izglītības u.c. pasākumos (piemēram, strādā algotu darbu, veic saimniecisko darbību mācās, apmeklē dienas aprūpes centru, veic brīvprātīgo darbu). Piešķirtās asistenta pakalpojuma stundas persona var izmantot sev vēlamajām darbībām sev vēlamajā laikā. Asistenta pakalpojumu var pieprasīt šādiem mērķiem: lai strādātu algotu darbu, gūtu ienākumus no saimnieciskās darbības, studētu augstskolā vai koledžā vai nodarbotos ar parasportu (80 vai 160 h/mēnesī, atkarībā no noteiktā atbalsta intensitātes koeficienta); lai nokļūtu uz pamata, vidējās vai profesionālās izglītības iestādi vai no tās, lai pildītu biedrības vai nodibinājuma, vai kapitālsabiedrības valdes locekļa pienākumus (60 vai 120 h/mēnesī, atkarībā no noteiktā atbalsta intensitātes koeficienta); lai veiktu brīvprātīgā darbu (tikai oficiāli noformētas līgumattiecības), nokļūtu uz dienas aprūpes centru vai specializēto darbnīcu vai atgrieztos no tās, saņemtu regulāras (ne retāk kā reizi nedēļā) ārsta nozīmētas medicīniskas hemodialīzes procedūras vai simptomātisku terapiju, ja personai ir konstatēts ļaundabīgs audzējs (40 vai 80 h/mēnesī, atkarībā no noteiktā atbalsta intensitātes koeficienta); lai veiktu citas darbības, piemēram, apmeklētu ārstu, sociālos pasākumus (15 vai 30 h/mēnesī, atkarībā no noteiktā atbalsta intensitātes koeficienta). Pilngadīgām personām ar I invaliditātes grupu, kurām invaliditāte ir no bērnības un kurām ir indikācijas īpašas kopšanas nepieciešamībai asistenta pakalpojumu piešķir palielinātā apjomā šādos gadījumos: ja apmeklē dienas aprūpes centu vai specializēto darbnīcu, stundu skaits ir 50 vai 100 h/mēnesī, atkarībā no noteiktā atbalsta intensitātes koeficienta; ja asistenta pakalpojumu izmanto citām darbībām (piemēram, apmeklē ārstu, sociālos pasākumus), tad stundu skaits ir 30 vai 60 h/mēnesī, atkarībā no noteiktā atbalsta intensitātes koeficienta. Personai ar I grupas redzes invaliditāti, kurai ir piešķirts pabalsts asistenta pakalpojuma izmantošanai 10 h/nedēļā, sociālais dienests asistenta pakalpojuma apjomu samazina par 40 h/mēnesī.  

  2023. gada 24.maijā uz vienu no pēdējām tikšanās reizēm pulcējās projekta “Kurzeme visiem” partneri – Kurzemes plānošanas reģiona projekta komanda, pārstāvji no Dienvidkurzemes, Kuldīgas, Saldus, Talsu un Ventspils novadu pašvaldībām, Liepājas un Ventspils valstspilsētām, kā arī no Valsts sociālās aprūpes centra “Kurzeme” un tā filiālēm. Tikšanos atklāja Kurzemes plānošanas reģiona projekta “Kurzeme visiem” vadītāja Sandra Miķelsone – Slava, kura informēja par projektā jau paveikto un vēl paveicamo līdz tā noslēgumam 2023. gada beigās. Šobrīd projekta ietvaros sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus saņem 212 cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem (GRT), 406 bērni ar funkcionāliem traucējumiem (FT) un 200 bērnu ar FT vecāki. Cilvēki ar GRT projekta ietvaros šobrīd saņem dažādus sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus – dienas aprūpes centrs, specializētās darbnīcas, grupu dzīvokļi, psihologa konsultācijas un individuālais atbalsts, kā arī citu speciālistu konsultācijas, grupu nodarbības un atbalsta grupas. Projektā izvērtētajiem bērniem ar FT tiek kompensēti sociālas rehabilitācijas pakalpojumi, dienas aprūpes centrs, savukārt Kurzemes reģionā dzīvojošajiem bērniem ar VDEĀVK atzinumu  – sociālās aprūpes  un “atelpas brīža” pakalpojums. Arī projekta ietvaros izvērtēto bērnu ar FT vecākiem tiek kompensēti dažādi sociālās rehabilitācijas pakalpojumi. S. Miķelsone – Slava atgādināja, ka projekts tuvojas noslēgumam, tāpēc pašvaldībām jāturpina darbs, kompensējot sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanu projektā iesaistītajiem cilvēkiem ar GRT un bērniem ar FT, kamēr pieejams projekta finansējums. Tikšanās turpinājumā projekta “Kurzeme visiem” partneri kopā ar pielāgoto fizisko aktivitāšu speciālistu Mārtiņu Čampu līdzdalības aktivitātē iepazina cilvēkus ar invaliditāti no cita skatu punkta. Caur dažādām aktivitātēm tikšanās dalībniekiem bija iespēja izprast, kā jūtas cilvēki ar invaliditāti un kādi komunikācijās principi jāievēro veiksmīgākai saskarsmei ar viņiem. Dienas noslēgumā projekta partneri viesojās sabiedrībā balstītā sociālajā pakalpojumā – Dzeldā jaunatklātajā grupu dzīvoklī cilvēkiem ar GRT. Atjaunotajā divstāvu daudzdzīvokļu ēkā izveidoti četri pielāgoti grupu dzīvokļi, ko par savām mājām sauks kopumā 16 cilvēki ar GRT, tai skaitā arī tie, kuri pāries uz dzīvi sabiedrībā pēc pakalpojumu saņemšanas valsts sociālās aprūpes centrā. Divi no dzīvokļiem pielāgoti cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Ar atbalsta personāla palīdzību, kuru 24 stundas diennaktī nodrošina biedrība “Latvijas Samariešu apvienība”, cilvēki ar GRT šeit var dzīvot patstāvīgāk, stiprinot nepieciešamās iemaņas patstāvīgai dzīvei. Tikšanās dalībniekiem bija iespēja Aldutes Selderiņas, biedrības “Latvijas Samariešu apvienība” Dzeldas grupu dzīvokļa vadītājas, pavadībā aplūkot plašās koplietošanas dzīvojamās istabas un virtuves un arī ielūkoties jauno dzīvokļa iemītnieku istabās, kas piemērotas vienam vai diviem cilvēkiem. Pasākuma prezentācijas: Projekta “Kurzeme visiem” ieviešanas aktualitātes. Kurzemes plānošanas reģiona projekta “Kurzeme visiem” vadītāja Sandra Miķelsone – Slava Par projektu “Kurzeme visiem” Projekts “Kurzeme visiem”  tiek īstenots, lai palielinātu ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību dzīvesvietā personām ar invaliditāti un bērniem. To no 2015. līdz 2023.gadam ar Eiropas Sociālā fonda un valsts finansējuma atbalstu īsteno Kurzemes plānošanas reģions sadarbībā ar pašvaldībām, to bērnu sociālās aprūpes centriem un valsts sociālās aprūpes centru “Kurzeme”. Valsts mērogā deinstitucionalizācijas procesa ieviešanu koordinē Labklājības ministrija, un to īsteno visā Latvijā – Kurzemes, Latgales, Vidzemes, Zemgales un Rīgas plānošanas reģionos. Vairāk par projektu var uzzināt www.kurzemevisiem.lv un Kurzemes plānošanas reģiona mājas lapā. Informāciju sagatavoja: Laura Homka Projekta “Kurzeme visiem” Sabiedrisko attiecību speciāliste Laura.homka@kurzemesregions.lv

  Straujiem soļiem tuvojas mācību gada noslēgums, un līdztekus darbam, hobijiem un citām aktivitātēm ir svarīgi ieplānot laiku arī savai izaugsmei.  Fonds “Tavs atbalsts” ir izveidojis projektu “Laiks izaugsmei!”, kurā Latvijas jauniešiem vecumā no 17 līdz 21 gadam ir iespēja pieteikties bezmaksas individuālām koučinga sesijām. Katram vasaras periodā tiks sniegtas 4 – 6 sesijas. Sertificēti kouči palīdzēs iegūt atbildes uz aktuāliem jautājumiem, izvēlēties karjeras ceļu, sasniegt izvirzītos mērķus, veidot jaunus ieradumus, veiksmīgāk plānot laiku, utt.   ! Pieteikšanās līdz 24. maijam, aizpildot anketu: https://forms.gle/1CfSYF9vL7uQwcXD7

  19. maijā Liepājā tika atklāta Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) “Vienas pieturas aģentūra ārzemniekiem”.  SIF no šī gada sniedz jaunu pakalpojumu – ”Vienas pieturas aģentūra ārzemniekiem”. Tās mērķis ir nodrošināt informāciju un pakalpojumus trešo valstu pilsoņiem, kas Latvijā ieradušies pēc patvēruma. Aģentūra nodrošina individuālās konsultācijas, kurās var saņemt informāciju par uzņemšanu, sociālo aizsardzību, nodarbinātību, un citiem jautājumiem. Tās notiek gan klātienē, gan attālināti, kā arī dažādās valodās, pielāgojoties konkrētā cilvēka vajadzībām. ”Vienas pieturas aģentūrā” būs pieejamas arī jurista, psihologa un citu speciālistu individuālās konsultācijas, tāpat arī rakstiskā tulkošana retajās valodās. Lielākajās Latvijas pilsētās veidos arī reģionālās ”Vienas pieturas aģentūras filiāles”, šobrīd tāda ir jau Rīgā, Liepājā un tuvākajā laikā būs arī Jelgavā, Valmierā, Daugavpilī. Foto: Kuldīgas novada pašvaldības aģentūras “Sociālais dienests” klientu apkalpošanas speciālistes Elīna Cīrule, Lelde Eglīte un Vienas pieturas aģentūras klientu konsultante Kristīne Eroda.

Šovasar Kurzemes reģionā dzīvojošajām ģimenēm ar 9 – 15 gadus veciem bērniem, tostarp ar funkcionāliem traucējumiem, ir iespēja pieteikties dalībai bezmaksas integrējošās nometnēs. Kurzemes plānošanas reģions, sadarbojoties ar Latvijas Bērnu atbalsta fondu, biedrību “Latvijas Mazpulki” un nodibinājumu “Palīdzēsim.lv”, projekta “Kurzeme visiem” ietvaros jūlija beigās un augustā organizēs trīs aizraujošas piecu dienu (diennakts) integratīvās vasaras nometnes: “Veselīgie piedzīvojumi Uguņos” , 31. jūlijā.- 4. augustā, Upesgrīvas pamatskolā, Uguņciemā, Vandzenes pag.,Talsu nov. (Biedrība “Latvijas Mazpulki”); “Kur tu – tur es!!!”, 12. – 16. augustā, Viduskurzemes pamatskolā- attīstības centrā, Pelčos, Kuldīgas nov. (Nodibinājums “Latvijas Bērnu atbalsta fonds”); “Kurzemes piedzīvojums 2023”, 14. – 18. augustā, Viesu namā „Raganas slota”, Vārves pag., Ventspils novadā (Nodibinājums “Palīdzēsim.lv”); Nometņu programmas ir pieejamas projekta mājas lapā https://kurzemevisiem.lv/, un tās paredz bērnu un pusaudžu vispusīgu attīstību un iekļaušanos sabiedrībā – brīvā, radošā, inovatīvā un aktīvā gaisotnē viņi nepiespiesti mācīsies izprast un izzināt pasauli un savus vienaudžus. Savukārt, vecākiem būs iespēja satikt citas ģimenes, dalīties zināšanās un pieredzē, kā arī smelties enerģiju, dzīvesprieku un radošumu, apmeklējot dažādas nodarbības. Pieteikšanās projekta “Kurzeme visiem” ietvaros rīkotajām bezmaksas integratīvajām nometnēm, līdz 2.jūlijam, aizpildot pieteikšanās anketu tiešsaistē https://kurzemevisiem.lv/ lapā. Nometnes dalībnieki: Kurzemes reģionā dzīvojošās ģimenes ar bērniem un pusaudžiem (vismaz viens no bērniem vai pusaudžiem ir vecumā no 9 – 15 gadiem), tai skaitā ar funkcionāliem traucējumiem un noteiktu invaliditāti (kopā 30 dalībnieki).   Par projektu “Kurzeme visiem” Projekts “Kurzeme visiem”  tiek īstenots, lai palielinātu ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību dzīvesvietā personām ar invaliditāti un bērniem. To no 2015. līdz 2023.gadam ar Eiropas Sociālā fonda un valsts finansējuma atbalstu īsteno Kurzemes plānošanas reģions sadarbībā ar pašvaldībām, to bērnu sociālās aprūpes centriem un valsts sociālās aprūpes centru “Kurzeme”. Vairāk par projektu www.kurzemevisiem.lv un Kurzemes plānošanas reģiona mājas lapā. Papildu informācijai: Laura Homka Kurzemes plānošanas reģiona projekta “Kurzeme visiem” Sabiedrisko attiecību speciāliste E-pasts: laura.homka@kurzemesregions.lv    

Kuldīgas novada pašvaldības aģentūra “Sociālais dienests” uz noteiktu laiku aicina darbā sociālās palīdzības organizatoru darbam Rudbāržu, Nīkrāces un Raņķu pagastos. Galvenie darba pienākumi: informēt klientus par viņu tiesībām uz sociālo palīdzību un sociālajiem pakalpojumiem, sniegt konsultācijas par problēmu risināšanas veidiem; organizēt sociālās palīdzības sniegšanu Kuldīgas novada iedzīvotājiem; novērtēt mājsaimniecības sociālo un materiālo situāciju un nodrošināt pašvaldības sociālās palīdzības piešķiršanu atbilstoši normatīvajiem aktiem; klienta interesēs apzināt un piesaistīt nepieciešamos resursus; datu un informācijas apstrāde programmā SOPA.   Prasības pretendentam: iegūta augstākā izglītība un vēlme iegūt izglītību sociālajā jomā. Izglītība sociālajā jomā tiks uzskatīta par priekšrocību; sociālo palīdzību un sociālos pakalpojumus reglamentējošu normatīvo aktu pārzināšana; spēja patstāvīgi plānot un organizēt savu darbu, pieņemt lēmumus; labas komunikācijas prasmes, emocionāla noturība un augsta atbildības sajūta; izpratne par Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības sniegšanas pamatprincipiem; spēja apgūt jaunu informāciju un orientēties lielā informācijas daudzumā; labas iemaņas darbā ar datoru un biroja tehniku; izpratne par dažādu sociālo grupu sociālajām vajadzībām; prasme identificēt un analizēt klientu sociālās problēmas, to cēloņus un sekas; B kategorijas transportlīdzekļa vadītāja apliecība; Darba pieredze sociālās palīdzības organizēšanā un darbā ar lietotājprogrammu SOPA tiks uzskatīta par priekšrocību. Mēs piedāvājam: dinamisku, radošu, atbildīgu darbu; ​profesionālu kolēģu atbalstu ikdienas darbā; profesionālās pilnveides mācības; iespēju strādāt mērķtiecīgā komandā; atalgojumu pēc pārbaudes laika beigām bruto 1108 euro; veselības apdrošināšanu pēc nostrādāta gada.   Pieteikumu un CV sūtīt līdz 2023. gada 30. aprīlim (ieskaitot) sociālā dienesta direktorei Sarmītei Segliņai e-pastā: sarmite.seglina@kuldiga.lv vai pa pastu, adresējot Kuldīgas novada p/a “Sociālais dienests”, Dzirnavu ielā 9, Kuldīgā, Kuldīgas novadā, LV-3301, vai iesniegt personīgi. Kontaktpersona: Sociālās palīdzības un atbalsta nodaļas vadītāja Madara Brūkle, tālrunis: 63320213, 27020751

  “Ja tu vēlies, lai tev pieder kaut kas, kas tev nekad agrāk nav piederējis, vajadzēs darīt to, ko tu agrāk nekad neesi darījis. Lai jums šeit izdodas rast īstu māju sajūtu!” – ar šādu iedrošinājumu jaunajiem mājas iemītniekiem Kuldīgas novada pašvaldības aģentūra “Sociālais dienests” direktore Sarmīte Segliņa atklāja pirmos grupu dzīvokļus Kuldīgas novadā – Nīkrāces pagasta Dzeldā. Šeit mājvietu radīs un ar sociālā darba speciālistu atbalstu patstāvīgu dzīvi sāks 16 pilngadīgi cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem. Drīzumā mājas iedzīvotājiem būs pieejams Dienas centrs, specializētās darbnīcas. Kā atzina Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inese Astaševska, “Mājas ir vieta, kur rast sapratni, atbalstu un mieru. Lai visiem šī nama iemītniekiem izdodas to rast!”

  Līdz 2023. gada 1. martam projektā “Sociālās rehabilitācijas pakalpojumi bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un to ģimenēm Kuldīgas novadā” sociālās rehabilitācijas pakalpojumus uzsākuši saņemt 23 bērni ar funkcionāliem traucējumiem un viņu vecāki, aizbildņi. Bērni jau no projekta pirmā mēneša saņem speciālā pedagoga, logopēdijas – Montesori pedagoga, fizioterapijas nodarbības un logopēda konsultācijas, bet no šā gada janvāra arī psihoterapijas speciālista un psihologa konsultācijas. Konsultācijās un prasmju attīstošajās nodarbībās tiek uzlabotas bērnu sociālās, komunikācijas, pašnoteikšanās, sadzīves prasmes un funkcionālās spējas. Speciālā pedagoga nodarbībās, izmantojot dabas materiālus (krāsainos graudus, krāsainās smiltis u.c.), tiek pilnveidotas bērnu saskarsmes prasmes, līdzsvarotas emocijas, stimulēta bērna sīkā motorika, taustes sajūta. Bet, izmantojot Barboleta metodi, īpaša uzmanība tiek pievērsta uzmanības noturības pilnveidošanai un atmiņas vingrināšanai. Psiholoģiskā atbalsta rezultātā bērni iemācās atpazīt savas emocijas, apgūst dusmu kontroles iemaņas un saskarsmes prasmes, līdz ar to mazinās trauksme, nervozitāte un bailes.

  Līdz 2023. gada 1. martam projektā “Sociālie pakalpojumi pilngadīgām personām ar GRT Kuldīgas novadā” sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus saņem 11 cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem. Projekta pirmajos divos mēnešos pakalpojumus saņēma 10 personas ar GRT, bet ar š.g. janvāri projektā iesaistītas visas personas, kuras bija plānojušas piedalīties projektā. Pilngadīgas personas ar GRT piedalās sociālo prasmju un Dabas vides estētikas nodarbībās, Montesori nodarbībās, saņem fizioterapijas konsultācijas, Kognitīvi biheiviorālās psihoterapijas speciālista, psihologa un jurista konsultācijas. Psiholoģiskā un psihoterapeitiskā atbalsta rezultātā personas ar GRT iemācās atpazīt savas emocijas, apgūst dusmu kontroles iemaņas un saskarsmes prasmes, mācās ieklausīties citos un veidot pozitīvu sadarbību, pārvarēt bailes.

  Labklājības ministrijas ar Eiropas Sociālā fonda atbalstu īstenotā projekta “Profesionāla sociālā darba attīstība pašvaldībās” Nr. 9.2.1.1/15/I/001 ietvaros tiek īstenotas aktivitātes metodiku izstrādei pašvaldību sociālo dienestu sociālajiem darbiniekiem darbam ar dažādām klientu mērķa grupām un sociālā darba metodēm. Viena no šīm mērķa grupām ir seniori. Pašlaik norit mācības “Par metodikas sociālajam darbam ar senioriem izstrādi”, kurās piedalās Kuldīgas novada pašvaldības aģentūras „Sociālais dienests” sociālā darbiniece Ilva Kliemane. Apmācību saturs ir strukturēts 5 moduļos: 1. modulis – Ievads sociālajā darbā ar senioriem 2. modulis – Sociālie pakalpojumi senioriem un tos ietekmējošie faktori 3. modulis – Sociālā darba ar senioriem teorijas un intervence. Darbs ar gadījumu. 4.  modulis – Starpinstitucionālā sadarbība un saskarsme darbā ar senioriem 5. modulis – Resursu kartes izveidošana sociālajos dienestos strādājošiem sociālajiem darbiniekiem darbam ar senioriem.   Šobrīd noritējusi pirmā nodarbība – 1. Modulis, kurā dalībnieki diskutēja par to, kas vispār ir „seniors”, no kāda vecuma sliekšņa cilvēks metodikā tiek skatīts kā „seniors”, analizēja dažādas situācijas un izpratni. Paralēli mācību modulim, dalībnieki veic pētījumu un salīdzinājumus par Latvijas, Lietuvas un Zviedrijas senioriem – par atšķirībām valstu pensiju sistēmā, pensionēšanās vecuma robežu, veselības aprūpes sistēmu, pieejamiem pakalpojumiem. Mācību programma tiks īstenota 6 mēnešu laikā, tas ir, klātienes mācībās, kas kopumā sastāda 96 akadēmiskās stundas.

  Kuldīgas novada pašvaldības aģentūra “Sociālais dienests” aicina darbā sociālo darbinieku darbam ar pilngadīgām personām Īvandes, Padures un Rumbas pagastos. Prasības: 2. līmeņa profesionālā augstākā izglītība sociālajā darbā vai arī studijas sociālajā darbā; izpratne par sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības sniegšanu; izpratne par personu un dažādu grupu sociālajām vajadzībām; iemaņas darbā ar MS Office programmām; B kategorijas transportlīdzekļa vadītāja apliecība; pieredze sociālajā darbā tiks uzskatīta par priekšrocību. Darba pienākumi: darbs ar pilngadīgām personām Īvandes, Padures un Rumbas pagastos; darbs programmā SOPA; cilvēku apsekošana dzīvesvietā; cilvēku individuālo vajadzību, materiālo un personisko resursu novērtēšana; sociālo gadījumu vadīšana. Mēs Tev piedāvājam: dinamisku, radošu, atbildīgu darbu; profesionālu kolēģu atbalstu ikdienas darbā; iespējas strādāt mērķtiecīgā komandā; profesionālās pilnveides mācības; atalgojumu bruto 1137.00 eiro; veselības apdrošināšanu pēc nostrādāta gada. Pieteikumu un CV sūtīt līdz 2023. gada 14. aprīlim (ieskaitot) sociālā dienesta direktorei Sarmītei Segliņai e-pastā: sarmite.seglina@kuldiga.lv vai pa pastu, adresējot Kuldīgas novada p/a “Sociālais dienests”, Dzirnavu ielā 9, Kuldīgā, Kuldīgas novadā, LV-3301, vai iesniegt personīgi. Kontaktpersona: Sociālo pakalpojumu nodaļas vadītāja Sarmīte Embrika, tālrunis 27020739.

  Janvārī Kuldīgas novada pašvaldības aģentūras “Sociālais dienests” sociālās darbinieces Inga Eikina un Laila Kudiņa uzsāka dalību projektā, kura laikā tiek īstenotas aktivitātes metodiku izstrādei ”Krīzes intervence sociālajā darbā un psihosociālā konsultēšana krīzē”. Metodikas izstrādes laikā tiek īstenots pilotprojekts, lai sociālā darba praksē aprobētu izstrādāto metodisko materiālu un klātienes mācību programmu. Pēc pilotprojekta beigām ekspertu komanda veic nepieciešamos metodikas pilnveidojumus, balstoties uz pilotprojektu dalībnieku pieredzi un atgriezenisko saiti. Vienas metodikas pilotprojekts ilgst 6 mēnešus. Pilotprojekta laikā sociālie darbinieki piedalās ne vien klātienes mācībās, bet arī veic mājas darbus, kas nozīmē, ka projekta dalībnieki sniedz atgriezenisko saiti ekspertu komandai (metodikas izstrādātājiem) gan par metodisko materiālu, gan par klātienes mācību programmu attiecīgo materiālu pilnveidošanu, balstoties uz savu praktisko pieredzi. Projekta laikā sociālie darbinieki apgūst, kā: Atpazīt aizsardzības mehānismus krīzes situācijās; Raksturot posttraumatiskā stresa sindroma simptomātiku; Izprast un klasificēt krīzes situācijas cilvēka dzīvē; Izprast rīcības un saskarsmes principus krīzes un ārkārtas situācijās; Raksturot sociālā darba teorijas, pieejas darba ar cilvēkiem krīzes situācijās (krīzes teorija, krīzes intervences modelis, uz uzdevumu vērstā pieeja, uz spēku balstītā pieeja, dzīves spēka teorija); Izprast psihosociālās konsultēšanas un atbalsta sniegšanas principus un metodes krīžu situācijās dažādām mērķa grupām; identificēt un raksturot krīžu intervences pakalpojumus; Izprast sociālo un citu atbalsta pakalpojumu kā arī sociālās palīdzības piesaistes nozīmi krīžu situācijās; Izprast krīzes pārvarēšanas prasmju pilnveides nepieciešamību klientiem. Noslēdzoties projektam, sociālie darbinieki, kuri piedalījušies metodikas izstrādē, būs apguvuši, kā noteikt krīzes un akūta stresa reakcijas darbā ar klientiem. Kā arī, spēs pielietot apgūtās komunikācijas prasmes ar cilvēkiem krīzes situācijās un ar akūta stresa simptomiem, noteikt klienta vajadzības, pieejamos resursus un plānot krīzes intervenci.  

  Tuberkoloze joprojām ir viena no nāvējošākajām infekcijas slimībām. Katru dienu pasaulē vidēji 4400 cilvēku zaudē dzīvību dēļ tuberkolozes un apmēram 30 000 cilvēku saslimst ar šo novēršamo un ārstējamo slimību. COVID-19 pandēmija, karš un konflikti pasaulē, kā arī sociāli ekonomiskā nevienlīdzība ir būtiski faktori, kas ir ietekmējuši gadu gaitā sasniegto progresu cīņā par tuberkolozes izskaušanu un radījuši vēl lielāku slogu slimības skartajiem cilvēkiem, īpaši neaizsargātākajās sabiedrības grupās. PVO savā jaunākajā Globālajā tuberkolzes uzraudzības ziņojumā uzsvēra, ka pirmo reizi vairāk nekā desmit gadu laikā ir pieaugusi paredzamā saslimstība un mirstība no tuberkolozes. Arī Latvijā tuberkoloze kā sabiedrības veselības problēma savu aktualitāti nav zaudējusi – globālā situācija, notikumi pasaulē un sociālekonomiskie apstākļi rada nopietnu tuberkolozes epidemioloģisko apdraudējumu. Pēdējā desmitgadē saslimstība ar tuberkolozi pakāpeniski samazinājās. Tomēr plaušu slimību speciālisti norāda uz satraucošām tendencēm, kas novērotas COVID-19 pandēmijas ēnā – 2020. gadā jaunatklāto ar tuberkolozi saslimušo cilvēku skaits strauji samazinājās līdz pat 20 %, kas liecināja par nepietiekamu un novēlotu diagnostiku. Visu šo faktoru rezultātā nereti pacienti nonāca mediķu redzeslokā jau ar smagām un ielaistām slimības formām. Informatīvi materiāli par tuberkulozi: SPKC mājaslapas saturs par tuberkulozi Infografika par tuberkulozi  Plakāts par tuberkulozi  Īss buklets par tuberkulozi  Brošūra par tuberkulozi    Informāciju sagatavoja: Latvijas Tuberkolozes apkarošanas biedrība

  Janvāra beigās 26 (6 no Kuldīgas novada) topošie ģimenes asistenti uzsāka “Mācību programmas ģimenes asistentiem” apguvi. Šobrīd visi seši topošie ģimenes asistenti uzsākuši sadarbību ar Kuldīgas novadā dzīvojošām ģimenēm. Plānots, ka pakāpeniski katrs ģimenes asistents varētu sadarboties ar līdz piecām/ sešām ģimenēm. Kā atzina topošā ģimenes asistente Rasma, “ļoti novērtēju iespēju palīdzēt, ar cerību, ka ģimene vēlāk varēs patstāvīgi turpināt savu ikdienu bez asistenta atbalsta. Ceļš ir garš un nav viegls, svarīgi neapjukt un neaizmirst par sadarbības lielajiem uzdevumiem”. Ģimenes asistenti līdz maijam apgūs intensīvu mācību programmu – gan nodarbībās klātienē, attālināti, izmantojot platformu Zoom, gan studējot literatūru patstāvīgi. Topošā ģimenes asistente Laila: “Lielu laiku veltu, lai apgūtu papildus informāciju, kas noder ikdienas darbā. Piemēram, pašlaik man jāatsvaidzina zināšanas par dažādu bērnu vecumposmu vajadzībām.” Mācību modulī plānots apgūt arī tādas tēmas kā sadarbības veidošana, darbs ar mērķa grupām, paņēmieni un metodes kā efektīvi palīdzēt klientiem apgūt un attīstīt sadzīves un sociālās prasmes, iemaņas, u.c. Teorētiska apguve norit vienlaikus praktiski strādājot ar ģimenēm. Kā pozitīvo šādam mācību modulim Rasma min, ka “ir jūtams liels atbalsts no grupas un pasniedzējiem. Ļoti liels palīgs ir pasniedzēju dalīšanās ar savu gadījumu pieredzi reālās dzīves situācijās, tas dod iedrošinājumu un papildus idejas, kā risināt situācijas”.          

  Biedrība “Mini SD” darbojas ar mērķi veicināt sabiedrības locekļu integrāciju sociālās vides uzlabošanā, kā arī veicināt iedzīvotāju sociālekonomisko attīstību, iedzīvotāju sociālo prasmju veicināšanu un dzīves kvalitātes uzlabošanu, mūžizglītības un pieredzes apmaiņas veicināšanu. “Mini SD” realizējis jau neskaitāmas aktivitātes, kur iesaistīti vietējie Skrundas un apkārtējo pagastu iedzīvotāji.      

  Bērnu slimnīca uzsākusi vērienīgu projektu, kas sniedz iespējas līdz 2027. gada vidum ne tikai Bērnu slimnīcā, bet arī bērna dzīvesvietā, sadarbojoties ar pašvaldību sociālajiem dienestiem, nodrošināt ģimenēm ilgstošu emocionālu, sociālu un garīgu atbalstu. Atbalsta veidus un apjomu bērniem ar smagām slimībām un viņu ģimenēm rekomendē, nodrošina un koordinē Bērnu slimnīcas speciālisti. Tagad bērniem ar smagām slimībām vai funkcionāliem traucējumiem, kā arī viņu ģimenēm, Bērnu slimnīcā ir nodrošinātas iespējas saņemt plašāku un ilgstošāku emocionālo, sociālo un garīgo atbalstu. Bērnu slimnīcas sociālais darbinieks ne tikai koordinē speciālistu konsultācijas, kamēr bērns ārstējas stacionārā vai ambulatori (arī pēc ārstēšanās, ja vecāki izvēlas saņemt atbalstu Bērnu slimnīcā), bet arī seko līdzi ģimenes gaitām dzīvesvietā, kur atbalstu pašvaldības sociālā dienesta iespēju robežās sniedz piesaistītie speciālisti. Visi atbalsta pakalpojumi, ko nodrošina Bērnu slimnīcā, tiek sniegti par projekta līdzekļiem. Šobrīd projekta sniegto atbalstu jau saņem 60 ģimenes, vidēji tiek reģistrēti trīs pieteikumi dienā. “Bērnu slimnīcas misija ir ne tikai ārstēt un aprūpēt, bet arī dažādos veidos atbalstīt, lai bērni un jaunieši dzīvotu veselīgāku un iespējami pilnvērtīgāku dzīvi, tāpēc mums ir svarīgi iesaistīties un vadīt projektus, kas to nodrošina,” atzīst Valts Ābols, Bērnu slimnīcas valdes priekšsēdētājs. “Īstenojot šo projektu, atbalstu saņems tie mūsu pacienti un arī viņu ģimenes, ko skārusi smaga slimība, ar kuru jau kādu laiku vai turpmāk būs jāmācās sadzīvot. Katram bērnam ar smagu slimību vai funkcionāliem traucējumiem ir svarīga ne tikai ārstēšana un aprūpe, bet arī cita veida atbalsts: vecāku klātbūtne, iespēja mācīties un rotaļāties, kā arī, ja tas nepieciešams, psihologa sniegtā palīdzība. Tomēr lielākoties psihologa vai, ja ģimene vēlas, kapelāna atbalsts ir nepieciešams tieši bērna vecākiem, brāļiem un māsām. Svarīgi, ka projekts ļaus ilgstoši nodrošināt atbalstu gan, kad bērns ārstējas slimnīcā, gan, kad devies mājās,” skaidro Zane Straume, Bērnu slimnīcas valdes locekle. Atbalsta saņēmēji ir bērni līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai, kuriem diagnosticēta smaga slimība vai ir funkcionālie traucējumi, esoša vai prognozējama invaliditāte. Tāpat atbalstu var saņemt tie ģimenes locekļi, ar kuriem bērns dzīvo vienā mājsaimniecībā un kuriem ir radušās grūtības viņa fiziskā un psiholoģiskā stāvokļa dēļ. Atbilstību atbalsta saņemšanai projektā izvērtē Bērnu slimnīcas ārsti. Pēc situācijas izvērtēšanas atbalsts pienākas visiem bērniem un viņu ģimenes locekļiem, neatkarīgi no tā, kad noteikta diagnoze. Ja bērns saņem paliatīvās aprūpes pakalpojumu, šī projekta ietvaros atbalsts netiek sniegts. “Projekta sākuma posmā par iespējām iesaistīties tika informētas visas pašvaldības un gandrīz visas (91 %) izteica vēlēšanos sadarboties,” gandarīta ir Lelde Bērziņa, projekta vadītāja Bērnu slimnīcā. “Piekritām piedalīties projektā, jo ieguvēji būs arī Kuldīgas novada bērni un viņu vecāki,” apstiprina Ineta Eņģele, Kuldīgas novada pašvaldības “Sociālais dienests” sociālā darbiniece. “Paldies par emocionālo atbalstu, kas man tika sniegts grūtā dzīves brīdī. Pateicoties tam, ilgais laika periods, kamēr biju slimnīcā kopā ar mazo, šķita īsāks un patīkamāks. Īpašs paldies par iespēju atstāt meitu pieskatīt profesionālām auklītēm, jo katrs brīdis, kuru pavadīju ārpus slimnīcas palātas, man deva spēku cīnīties tālāk, lai dzīve atgūtu krāsas!” atzīst Alises mamma. “Manai meitai sociālās darbinieces Rudītes un psiholoģes Līgas sniegtais atbalsts palīdzējis kļūt atvērtākai, viņa jau tagad mazāk dusmojas uz visiem. Pateicoties speciālistu palīdzībai, nomainījām meitai skolu, mūsu sadarbība turpinās,” stāsta Stellas mamma Karīna. Stella piebilst: “Ārstējos no depresijas un terapijas gaitā reizi nedēļā apmeklēju psihologu. Man ar psihologu ļoti patīk diskutēt par tēmām, par kurām ar nevienu citu neesmu runājusi.” Atbalsta veidi, ko bērni ar smagām diagnozēm var saņemt, ir: Bērnu slimnīcas speciālistu konsultācijas klātienē vai attālināti; atbalsta grupas bērniem un/vai ģimenes locekļiem; Bērnu slimnīcas speciālistu rekomendācijas par atbalstu ģimenei dzīvesvietā; Bērnu slimnīcas sociālā darbinieka atbalsts visā rekomendēto pakalpojumu sniegšanas laikā; atbalsta pakalpojumi dzīvesvietā sadarbībā ar pašvaldības sociālo dienestu. Atbalsta sniedzēji Bērnu slimnīcā un dzīvesvietā ir: sociālais darbinieks, psihologs, kapelāns un Pirmās emocionālās palīdzības mamma (PEP mamma) – māmiņām līdz bērna trīs gadu vecumam. Ārstējoties uz vietas Bērnu slimnīcā, tiek piedāvāts arī pediatrijas spēles speciālista un auklītes sniegtais atbalsts. Projekta “Atbalsta sistēmas izveide bērniem ar smagām diagnozēm un viņu ģimenes locekļiem” īstenošanas periods ir 01.11.2022.–30.06.2027. Projekta plānotais kopējais attiecināmais finansējums ir EUR 4 350 000, tai skaitā Eiropas Sociālā fonda Plus (ESF+) finansējums EUR 3 697 500 un valsts budžeta finansējums EUR 652 500. Saziņa ar projekta koordinatoriem: Tālr.: +371 25606580 E-pasts: atbalstaprojekts@bkus.lv Vairāk informācijas: https://www.bkus.lv/lv/content/atbalsts-berniem-ar-smagam-diagnozem-un-vinu-gimenes-locekliem https://www.veselapasaule.lv/lv/lasitava/atbalsts-berniem-ar-smagam-diagnozem-un-vinu-gimenes-locekliem Informāciju sagatavoja: Ilze Olšteina BKUS Komunikācijas daļas speciāliste Tālrunis: +371 26544112 E-pasts: ilze.olsteina@bkus.lv

  Laika posmā no 2023. gada janvāra līdz decembrim Latvijas iedzīvotāji varēs saņemt bezmaksas juridiskās konsultācijas, zvanot uz biedrības Skalbes atbalsta tālruni noziegumos cietušajiem 116006 divas reizes mēnesī, iepriekš izziņotos datumos. Šobrīd ir zināmas konsultāciju dienas janvārī un februārī – 20.01., 31.02., 10.02., 24.02. Bezmaksas konsultācijas būs pieejamas zvanot 116006 no plkst.16.00 – 20.00. Par citām akcijas dienām varēs uzzināt biedrības Skalbes sociālajos tīklos, kā arī zvanot 116006 konsultantiem katru dienu 12.00 – 22.00. Konsultēties ar juristu varēs par šādām tēmām: ģimenes tiesības, mantojuma tiesības, aizsardzība no vardarbības, darba tiesības, saistību izpilde, zaudējumu piedziņa, maksātnespējas process, cietušo tiesības kriminālprocesā, u.c. “Raugoties uz tālruņa 1116006 darbību, ik gadu esam novērojuši iedzīvotāju pastiprinātu interesi par juridiskajām konsultācijām. Juridiskās konsultācijas ir nepieciešamas, lai veicinātu iedzīvotāju informētību un izpratni par savām tiesībām, sniegtu atbalstu jau esošu strīdu risināšanā un iespējamo seku mazināšanā vai novēršanā. Esam pateicīgi katram ziedotājam, kas mūs ir atbalstījis iepriekšējos gadus, lai šāda aktivitāte varētu notikt.” norāda atbalsta tālruņa noziegumos cietušajiem 116006 vadītāja Santa Laimiņa. ! Svarīgi:  konsultācija ir paredzēta tam, lai zvanītājam sniegtu padomu par to, kā tālāk rīkoties, kur vērsties; pirms konsultācijas noformulēt savu jautājumu; vēlams atrasties telpās un nodrošināties ar iespēju pierakstīt Jums svarīgo informāciju; telefonisko konsultāciju laikā netiek caurskatīti dokumenti, netiek nodrošināta dokumentu aizpildīšana.     Atbalsta tālrunis noziegumos cietušajiem 116006 strādā katru dienu 12.00-22.00, pieejama arī sarakstes funkcija www.cietusajiem.lv. Tālruņa mērķis ir sniegt emocionālu, psiholoģisku un informatīvu atbalstu dažādos noziegumos cietušiem, aculieciniekiem un tuviniekiem.   Papildu informācija: Santa Laimiņa Krīžu un konsultāciju centra Skalbes atbalsta tālruņa noziegumos cietušajiem 116006 vadītāja Tālrunis +371 24 551700 www.skalbes.lv; www.cietusajiem.lv

  No 2023. gada 1. janvāra paaugstināts ienākumu slieksnis maznodrošinātām mājsaimniecībām Eiropas Atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām atbalsta (turpmāk – pārtikas un higiēnas pakas) saņemšanai. Pārtikas un higiēnas pakas ir tiesīgas saņemt mājsaimniecības, kuras atbilst: trūcīgas mājsaimniecības statusam; krīzes situācijā nonākušās mājsaimniecības statusam; maznodrošinātas mājsaimniecības, kurās ienākumi nepārsniedz 376 euro (iepriekš 327 euro) pirmajai vai vienīgajai personai, bet katrai nākamai personai mājsaimniecībā 264 euro (iepriekš 229 euro).   Ceļš līdz ES atbalsta pakām: kas un kā? Pamats atbalsta paku saņemšanai ir sociālā dienestā izsniegta trūcīgas mājsaimniecības statusa vai krīzes situācijas apliecinoša izziņa. Maznodrošinātas mājsaimniecības ir tiesīgas saņemt atbalsta pakas, ja statusa apliecinošajā izziņā iekļauta norāde “Mājsaimniecība atbilst EAFVP atbalsta saņemšanas nosacījumiem saskaņā ar 25.11.2014. Ministru kabineta noteikumu Nr. 727 “Darbības programmas “Pārtikas un pamata materiālās palīdzības sniegšana vistrūcīgākajām personām 2014. – 2020. gada plānošanas periodā” īstenošanas noteikumi” 4.1.3. apakšpunktu”. Šāda norāde ir nepieciešama, jo Kuldīgas novadā maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksnis noteikts augstāks par ienākumu slieksni pārtikas un higiēnas paku saņemšanai. Atgādinām, ka Kuldīgas novadā maznodrošinātas mājsaimniecības statusam atbilst mājsaimniecības, kurās ienākumi nepārsniedz 407 euro pirmajai vai vienīgajai personai, bet katrai nākamai personai mājsaimniecībā 285 euro, līdz ar to pārtikas un higiēnas pakas nesaņem visas maznodrošinātās mājsaimniecības. Mājsaimniecības, kurām ir spēkā esošas maznodrošinātas mājsaimniecības statusa apliecinošas izziņas, taču izziņu izsniegšanas brīdī mājsaimniecība pēc ienākumiem nekvalificējās atbalsta paku saņemšanai, aicinātas vērsties Kuldīgas novada p/a “Sociālais dienests” Kuldīgā vai Skrundā, vai pie sava pagasta sociālā darbinieka, lai atkārtoti saņemtu maznodrošinātas mājsaimniecības apliecinošu izziņu ar ierakstu par atbilstību atbalsta paku saņemšanai. Vēlams atkārtotu izziņu saņemšanu pieteikt pa tālruni Kuldīga – 63350107, Skrunda – 63331295.    

  No 2023. gada 10. janvāra Anonīmo alkoholiķu (AA) sapulces notiks Kuldīgas Annas baznīcas draudzes mājā Dzirnavu ielā 12. Tikšanās notiek katru otrdienu no plkst. 18.30. Katra mēneša pēdējā otrdienā notiek atklātā AA sapulce. Aicināti visi interesenti. Informācija: Normunds, tel. 28620882

  Labklājības ministrija ik gadu izsludina konkursu ar mērķi apzināt sociālos darbiniekus Latvijā, kuri aktīvi un godprātīgi darbojas sociālā darba praksē (sociālajos dienestos, to struktūrvienībās, ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās, nevalstiskajās organizācijās u.c. sociālo pakalpojumu sniedzēju institūcijās, kā arī citās institūcijās, kur tiek nodrošināts sociālā darba pakalpojums), sniedz profesionālu atbalstu iedzīvotājiem dažādu sociālo problēmu risināšanā un novēršanā; pagodināt visprofesionālākos un atsaucīgākos sociālos darbiniekus; popularizēt un veicināt sociālā darba attīstību, profesijas prestižu un labo praksi. Nominācijā “LABĀKAIS SOCIĀLAIS DARBINIEKS SOCIĀLAJĀ DIENESTĀ 2022” izvirzīta Kuldīgas pašvaldības aģentūras “Sociālā dienesta” sociālā darbiniece Ligita Bergmane.   Iedzīvototāji tiek aicināti balsot šeit. Informācija par pretendenta sasniegumiem 2022. gadā: Ligita ir sociālais darbinieks ne tikai pēc izglītības, bet gan cilvēks, kas ar visu savu būtību vērsts palīdzēt, atbalstīt, līdzi just. Darbinieks ar milzīgu sirds siltumu un mīlestību pret cilvēkiem. Par sociālo darbinieci Ligita strādā no 2010. gada. Visu šo gadu laikā no iedzīvotājiem un kolēģiem par Ligitu ir tikai pozitīvas atsauksmes. Patiesi apbrīnojami, cik vienā cilvēkā ir labestības un cilvēkmīlestības! Ligita ir īsts paraugs citiem kolēģiem. Vienmēr atsaucīga, izpalīdzīga, sirsnīga un vienlaikus arī prasīga, ar stingru nostāju. Ligita jebkurā situācijā atradīs korektus un loģiskus risinājumus, viņa pret jebkuru cilvēku ir sapro toša, atbalstoša, spēj nodrošināt privātumu un konfidencialitāti. Jāatzīst, ka Ligitas palīdzība cilvēkiem neizpaužas kā tikai vienkārša palīdzība un izdarīšana viņu vietā, bet gan profesionālu paņēmienu rašana, lai cilvēks pats atrisina savu situāciju. Ligita strādā trijos Kuldīgas novada pagastos. Lai nodrošinātu komunikāciju starp dažādām iedzīvotāju grupām, Ligita ir iniciējusi dažādas aktivitātes, piemēram, sadarbību ar Ēdoles grāmatu draugiem, Alsungā organizējusi sociālo prasmju attīstošas nodarbības sievietēm, sarunas par veselības veicināšanas pasākumiem, par ekoloģiska dzīvesveida nozīmi un priekšrocībām, kā arī par citām aktuālām tēmām. Katru gadu no pavasara līdz rudenim Ligita visu triju pagastu iedzīvotājiem organizē “Kopienas dārzu”, tādējādi veicina tuvējo apkaimju cilvēku sadarbošanos, sadraudzēšanos un jaunu darba prasmju apgūšanu. Papildus pamata pienākumiem 2022. gadā Ligita jaunajiem vecākiem vadījusi atbalsta grupu “Sargeņģelis”, tādējādi sniedzot atbalstu un zināšanas par bērnu audzināšanu. Vienlaikus Ligita aktīvi piedalās pagastu iedzīvotāju sociālo prasmju pilnveides grupu nodarbību organizēšanā un vadīšanā. Darbnīcu mērķis ir veicināt vietējo iedzīvotāju līdzdalību savas situācijas risināšanā, attīstot sociālās prasmes un veicinot izpratni par savstarpējo attiecību nozīmi. Strādājot kā sociālais darbinieks ar ģimenēm un bērniem trijos pagastos, Ligita aktīvi piedalās pagastu organizētajos pasākumos, kuros informē iedzīvotājus par aktualitātēm sociālajā jomā. Ligita ir cilvēks, kas iedvesmo, aizrauj, ieinteresē un bagātina citus. Viņa regulāri ne tikai rūpējas par savu profesionālo izaugsmi, bet vienmēr savas zināšanas un pieredzi nodod arī kolēģiem. Piemēram, tā kā viņa ir apguvusi uz ģimeni vērsta sociālā gadījuma vadīšanas modeli darbam ģimenēs ar bērniem, tad tieši Ligita ir tā, kas palīdz kolēģiem sagatavot dokumentus un atzinumus bāriņtiesai, izstrādā atzinumu projektus un paraugus, vienmēr izskaidro sarežģītākos jautājumus. Ligitas vadībā 2022. gadā ir izstrādātas jaunas veidlapas darbam ar ģimenēm un bērniem. Ligita regulāri papildina zināšanas, apgūst jaunas metodes sociālajā darbā, pielieto tās praksē un dalās ar kolēģēm. Piemēram, viņa ir apguvusi mācību programmu “Sociālais darbs ar ģimenēm un bērniem”, “Ģimenes plānošana sociāli atstumtajām sievietēm”, “Emocionālā vardarbība. Starpinstitucionālā sadarbība gadījumu risināšanā un atbalsta iespējas”, “Pusaudžu mentālā veselība – praktisks ievads”. 2022. gadā Kuldīgas Sociālajā dienestā darbu uzsāka četri jauni speciālisti darbam ar ģimenēm ar bērniem – ikviens no jaunajiem darbiniekiem pēc padoma vēršas tieši pie Ligitas, kura vienmēr ir atbalstoša, saprotoša un, pats galvenais, nesniedz kategorisku atbildi, bet rosina darbiniekam pašam nonākt līdz lēmumam. Vienlaikus Ligita ir paraugs un informācijas avots saviem klientiem – Ligitā ieklausās, pieņem padomus. Viņai vienmēr ir radoši un loģiski priekšlikumi darba un iestādes attīstībai. Ligitu zina un gaida jebkurā vietā, mājā un jebkura vecuma cilvēks – gan mazs bērns, gan bērna vecvecāki. Ligitai jau daudzu gadu laikā ir izveidojusies ļoti laba sadarbība ar bāriņtiesām, skolām, bērnudārziem, pagastu pārvaldēm. Ligitas un speciālistu attiecību pamatā ir cieņa, sadarbība, izpalīdzība, savstarpējs atbalsts. 2020. gadā Covid krīzes laikā un šogad Ukrainas civiliedzīvotāju iebraukšanas laikā Ligita ir spējusi palīdzēt cilvēkiem un iedvesmojusi kolēģus līdzcilvēku atbalstam. 2022. gadā, kad Latvijā ieradās Ukrainas civiliedzīvotāji, tieši Ligita bija tā, kura jau pirmajās dienās iesaistījās labdarības pasākumos, ziedoja un atbalstīja ukraiņus, iesaistījās labdarības organizācijas “Tabitas sirds” pasākumos, palīdzot grūtībās nonākušajiem. Ligitai piemīt ne tikai iepriekšminētās īpašības, bet patiess sirds siltums. Par Ligitas profesionalitāti, empātiskumu, koleģialitāti, pozitīvu un izaugsmi veicinošu attieksmi pret klientiem un Sociālo dienestu nešaubās neviens kolēģis.    

  Katram cilvēkam ir nepieciešamas fiziskās aktivitātes (FA), lai varētu normāli funkcionēt. Mēs bieži runājam par fizisko aktivitāšu nepieciešamību bērniem, jo tieši pateicoties fiziskām kustībām bērni aug un attīstās. Tomēr samērā reti tiek runāts par fizisko aktivitāšu svarīgumu un atbilstību katra indivīda veselības stāvoklim un viņa fiziskajai sagatavotībai visos dzīves periodos. Organizētajām fiziskajām aktivitātēm jābūt pozitīvai ietekmei, lai uzlabotu katra cilvēka veselību un pašsajūtu. Kuldīgas novada pašvaldības aģentūra “Sociālais dienests” 2022. gadā cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem nodrošināja iespēju divas stundas nedēļā iesaistīties FA un boče treniņa nodarbībās. Nodarbību mērķis bija motivēt dalībnieku dzīvesveida maiņai, palielinot fiziskās aktivitātes. 2022.gadā tika novadītas 80 nodarbības, un dalībnieki piedalījās 8 sacensībās un dažādos pasākumos, kur bija uzaicināti arī sportisti no citiem novadiem, kā arī kara bēgļi no Ukrainas. Šogad mūsu sportisti Ingus Jēgers un Alise Simsone republikas boče sacensībās ieguva 1.vietu un līdz ar to tiesības pārstāvēt Latviju 2023. gadā Eiropas Speciālās olimpiādes vasaras spēlēs Bērlīnē (Vācijā). Sportistiem jābūt gataviem nākošajā gadā vēl biežākiem treniņiem, lai uzturētu/uzlabotu prasmes. Informāciju sagatavoja nodarbību vadītāja/trenere Nadija Strazdiņa    

  Kuldīgas novada pašvaldība izsludina konkursu pašvaldības finansējuma saņemšanai 2023. gadā biedrībām un nodibinājumiem, kuru darbība ir saistīta ar sociālo jomu. Konkursā plānots finansiāli atbalstīt biedrības un nodibinājumus, kuri darbojas sociālajā jomā Kuldīgas novada teritorijā un apvieno mazaizsargāto personu grupas, cilvēkus ar invaliditāti vai hroniskām saslimšanām. Tāpat iespējams saņemt pašvaldības finansējumu sociālās jomas biedrību un nodibinājumu rīkotiem pasākumiem. Konkursa nolikums un pārējie dokumenti atrodami zemāk. Par tiem var interesēties arī Kuldīgas novada pašvaldībā (Baznīcas ielā 1) pie apmeklētāju pieņemšanas un informēšanas speciālista. Pieteikumi jāiesniedz līdz 2023. gada 31. janvārim plkst. 17.00 Kuldīgas novada pašvaldībā (Kuldīgā, Baznīcas ielā 1) apmeklētāju pieņemšanas un informēšanas speciālistam vai jānosūta pa pastu tā, lai tie tiktu saņemti līdz 2023. gada 31. janvārim.   Nolikums   Pieteikuma veidlapa  

  No 2022. gada 1. novembra biedrība „Kurzemes labklājības un mentālās pilnveides aģentūra” Kuldīgā 27 bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un viņu vecākiem, aizbildņiem vai audžuvecākiem 12 mēnešu garumā nodrošinās sociālās rehabilitācijas pakalpojumus. Rehabilitācijas pakalpojumus sniegs starpdisciplināra speciālistu komanda saskaņā ar individuāli bērnam izstrādātu atbalsta plānu. Projektā bērni, atbilstoši vajadzību un spēju novērtējumam, var piedalīties speciālā pedagoga nodarbībās ar Barboletas, Dabas vides estētikas metodēm, logopēdijas – Montesori pedagoga nodarbībās, saņemt logopēda konsultācijas, fizioterapijas individuālas nodarbības, Kognitīvi biheiviorālās psihoterapijas (KBT) speciālista un psihologa konsultācijas. Bet vecākiem, lai uzlabotu bērna un viņa ģimenes dzīves kvalitāti un stiprinātu ģimenes kapacitāti bērnu vajadzību nodrošināšanā, tiek nodrošinātas iespējas piedalīties fizioterapijas nodarbībās individuāli vai mazās grupās, speciālā pedagoga nodarbībās un saņemt bērnu neirologa individuālas konsultācijas. Ņemot vērā projekta īstenotāja pieredzi darbā ar bērnu ar funkcionāliem traucējumiem ģimenēm un labo sadarbību ar Kuldīgas Sociālo dienestu, projekta īstenotājs ir apzinājis visus projektā iesaistāmos bērnus, un vairāki bērni jau pirmajā projekta mēnesī sākuši saņemt pakalpojumus.

  No 2022. gada 1. novembra biedrība „Kurzemes labklājības un mentālās pilnveides aģentūra” Kuldīgā 11 vai vairāk pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem 12 mēnešu garumā nodrošinās speciālistu konsultācijas, individuālo atbalstu un grupu nodarbības. Saskaņā ar individuāli personai izstrādātu pakalpojuma plānu starpdisciplināra speciālistu komanda projektā sniegs šādus sociālā atbalsta pakalpojumus: sociālo prasmju un Dabas vides estētikas nodarbības speciālā pedagoga vadībā, Montesori nodarbības Montesori pedagoga vadībā, fizioterapijas konsultācijas, Kognitīvi biheiviorālās psihoterapijas (KBT) speciālista konsultācijas, psihologa konsultācijas un jurista konsultācijas. Ņemot vērā projekta īstenotāja pieredzi un labo sadarbību ar Kuldīgas Sociālo dienestu, projekta īstenotājs ir apzinājis visas projektā iesaistāmās personas un vienojies ar šiem cilvēkiem par iespējamo dalību projektā.

  Fiziskām personām, kuras ir iesaistītas juridiskā strīdā un tām trūkst līdzekļu jurista pakalpojumu saņemšanai, Juridiskās palīdzības administrācijā var vērsties valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības saņemšanai. Administrācija norīko juridiskās palīdzības sniedzēju un apmaksā sniegto juridisko palīdzību noteiktajā apjomā. Juridiskās palīdzības sniedzējs ir persona, ar kuru administrācija, atbilstot noteiktiem profesionālajiem kritērijiem, noslēdz juridiskās palīdzības līgumu un kas tiek norīkots juridiskās palīdzības saņēmējam juridisko konsultāciju sniegšanai, procesuālo dokumentu sagatavošanai un palīdzības sniegšanai tiesā. Juridisko palīdzību civillietās (ģimenes strīdos, dzīvokļa un apsaimniekošanas jautājumos, lietās sakarā ar saistību nepildīšanu, zaudējumu piedziņu, kopīpašuma sadali vai lietošanas kārtības noteikšanu u. c.), noteikta veida administratīvajās lietās (bāriņtiesas lēmuma pārsūdzībai sakarā ar bērna tiesību un tiesisko interešu aizsardzību) un Satversmes tiesas procesā var saņemt persona, kura: ir ieguvusi maznodrošinātas vai trūcīgas personas statusu (to izvērtē un piešķir pašvaldības sociālais dienests); atrodas pilnā valsts vai pašvaldības apgādībā (pastāvīga uzturēšanās aprūpes centrā, atrašanās brīvības atņemšanas iestādē); pēkšņi nonākusi tādā situācijā un materiālajā stāvoklī, kas liedz nodrošināt savu tiesību aizsardzību (pēkšņi ārkārtējie apstākļi, kas nav atkarīgi no personas un kas būtiski ierobežo savu tiesību aizsardzību, piemēram, stihiska nelaime, pret personu ir vērsta vardarbība un tai nepieciešama pagaidu aizsardzība, u. c.); Trauksmes cēlējs juridisko palīdzību negatīvo seku, kas radušās trauksmes celšanas dēļ, risināšanai saņem neatkarīgi no sava mantiskā stāvokļa; Pārrobežu civilstrīdos juridisko palīdzību nodrošina arī gadījumos, kad persona, kura pieprasa juridisko palīdzību, pastāvīgi dzīvo kādā Eiropas Savienības dalībvalstī, bet strīda un tiesas sēdes norises vieta ir citā Eiropas Savienības dalībvalstī. Administrācija šajos gadījumos ir pieteikumu nosūtītājiestāde un kompetentā iestāde juridiskās palīdzības nodrošināšanai Latvijas Republikā. Kur var saņemt informāciju par administrācijas sniegtajiem pakalpojumiem? Iesnieguma veidlapu un informāciju par tās aizpildīšanu un dokumentiem, kas jāpievieno, bez maksas var saņemt pašvaldībā (sociālajā dienestā, bāriņtiesā), kā arī zvanot uz bezmaksas informatīvo tālruni 80001801 (darba laikā). Ar pakalpojumu aprakstu, veidlapu paraugiem, informatīvajiem materiāliem un biežāk uzdotajiem jautājumiem var iepazīties administrācijas tīmekļa vietnē www.jpa.gov.lv. Juridisko palīdzību nodrošina: Civillietās, vēršoties administrācijā: ģimenes tiesību jautājumos (laulības šķiršana, paternitātes noteikšana vai apstrīdēšana, uzturlīdzekļu piedziņa, saskarsmes tiesību īstenošanas kārtības noteikšana u.c.); parāda piedziņas jautājumos; dzīvokļa tiesību jautājumos (saistībā ar izlikšanu, apsaimniekošanas pakalpojumu nesniegšanu u.c.) u.tml. Administratīvajās lietās: Bāriņtiesas lēmuma pārsūdzībai sakarā ar bērna tiesību un tiesisko interešu aizsardzību, vēršoties administrācijā Citās administratīvajās lietās, vēršoties tiesā – tiesa (tiesnesis) piešķir juridisko palīdzību, ievērojot lietas sarežģītību un fiziskās personas mantisko stāvokli, administrācija, pamatojoties uz tiesas lēmumu, norīko personai juridiskās palīdzības sniedzēju. Satversmes tiesas procesā: juridisko palīdzību, vēršoties administrācijā, nodrošina, ja persona ir iesniegusi konstitucionālo sūdzību (pieteikumu) Satversmes tiesā un Satversmes tiesa ir pieņēmusi lēmumu par atteikšanos ierosināt lietu, kā šā lēmuma vienīgo pamatu norādot juridiskā pamatojuma neesību vai tā acīmredzamu nepietiekamību prasījuma apmierināšanai. Kriminālprocesos , vēršoties pie kriminālprocesa virzītāja (izmeklētāja, prokurora, tiesneša): cietušās personas pārstāvībai un juridiskajai palīdzībai; aizdomās turētās un apsūdzētās personas aizstāvībai Kriminālprocesa likumā noteiktajos gadījumos. Informāciju sagatavoja: Juridiskās palīdzības administrācija      

  Kuldīgas novada sociālais dienests ir mūsdienīgas pašvaldības aģentūra, kuras mērķis ir atbalstīt un palīdzēt cilvēkiem. Tādēļ mūsu darbiniekiem jāspēj pielāgoties dažādiem apstākļiem, palīdzēt grūtībās nonākušajiem, saredzēt un sadzirdēt to, kas ne vienmēr ir redzams, paredzēt un novērst sekas un cēloņus. AICINĀM DARBĀ UZ NOTEIKTU LAIKU SOCIĀLO DARBINIEKU DARBAM AR ĢIMENI AR BĒRNIEM PELČU UN KURMĀLES PAGASTOS   Prasības: 2. līmeņa profesionālā augstākā izglītība vai arī studijas sociālajā darbā; izpratne par sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības sniegšanu; zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jautājumos; izpratne par personu un dažādu grupu sociālajām vajadzībām; iemaņas darbā ar MS Office programmām; B kategorijas transportlīdzekļa vadītāja apliecība; pieredze sociālajā darbā tiks uzskatīta par priekšrocību. Darba pienākumi: darbs ar ģimeni un bērniem Kurmāles un Pelču pagastos; darbs programmā SOPA; cilvēku individuālo vajadzību, materiālo un personisko resursu novērtēšana; sociālo gadījumu vadīšana. Piedāvājam: dinamisku, radošu, atbildīgu darbu; profesionālu kolēģu atbalstu ikdienas darbā; profesionālās pilnveides mācības un supervīzijas; atalgojumu bruto 1100 eiro; veselības apdrošināšanu pēc nostrādāta viena gada.   Pieteikumu un CV līdz š.g. 15. decembrim sūtīt sociālā dienesta direktorei Sarmītei Segliņai e-pastā: sarmite.seglina@kuldiga.lv vai pa pastu, adresējot Kuldīgas novada p/a “Sociālais dienests”, Dzirnavu ielā 9, Kuldīgā, Kuldīgas novadā, LV-3301, vai iesniegt personīgi. Tālrunis informācijai 63350604.

  24. novembrī Kuldīgas novada pašvaldības aģentūras “Sociālais dienests” Pakalpojumu nodaļas vadītāja Sarmīte Embrika, sociāla darbiniece Maira Baumane, sociālās palīdzības organizatore darbā ar ukraiņiem Baiba Kaminska-Freiberga un sociālā darbiniece Ilze Balode piedalījās starptautiskā konferencē “No vardarbības brīva rītdienas sabiedrība”. Konferences atklāšanas runu teica Diāna Jakaite, Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece, Andris Zellis, Valsts policijas priekšnieka vietnieks, Īmera Frīla, Īrijas vēstniece, Nīderlandes vēstniecības pārstāve, Aurēlija Ruajē-Gunēna, Francijas vēstniece, Kristians Helts, Vācijas vēstnieks, Iluta Lāce, centra Marta vadītāja. Vēstnieki dalījās pieredzē par savā valstī sasniegto un iecerēto cīņā pret vardarbību ģimenē. Īrijas vēstniece pastāstīja, ka Īrijā ir nosprausts mērķis sasniegt 0 toleranci jautājumā pret vardarbību. Tika uzsverts tas, ka šādu mērķi var sasniegt, ja visa sabiedrība vienojas. Īrijā situāciju ļoti palīdzējusi uzlabot Stambulas konvencijas ratifikācija. Arī pārējie vēstnieki pieminēja, cik būtiska ir Sambulas konvencijas ratificēšana. Francijas vēstniece daudz runāja par sieviešu tiesībām visās dimensijās – veselība, īpaši uzsverot, ķermeņa autonomiju, kā tiesības uz abortu, vardarbība. Francijas lozungs ir “Sievietes dzīvība ir brīvība”! Savukārt Vācijas vēstnieks akcentēja, visu dzimumu tiesības, arī vīriešu. Vācija ir viena no pirmajām valstīm, kas 2018. gada 1. februārī parakstīja konvenciju pret vardarbību. I. Lāce savā uzrunā uzsvēra, ka divu gadu laikā, kad bija valstī noteiktie ierobežojumi sakarā ar Covid-19 pandēmiju, par 40% audzis klientu skaits, kuri cietuši gan no emocionālas, gan fiziskas vardarbības. Beidzoties pandēmijai nav novērots būtisks klientu skaita kritums. Kā svarīgs juridisks lēmums ir jauns regulējums tiesā no 2021. gada jūlija, kur tiesa var piespriest vardarbības mazināšanai piespiedu mehānismu, kā uzvedību koriģējošas konsultācijas gan individuālas, gan grupu nodarbībās. Darbs konferencē tika sadalīts divos paneļos. Pirmā paneļa tēma – vai atpazīstam vardarbību: cietušā sadzirdēšana un vardarbības veicēja saukšana pie atbildības. Kalvis Okmanis, centrāla statistikas pārvaldes pārstāvis, pastāstīja un uzskatāmi parādīja apkopotos datus par vardarbību 2020. gadā. Anda Švinka, “SKAPLBES” padomes priekšsēdētāja, pastāstīja par atbalstu un konsultācijām, ko sniedz darbinieki krīzes tālruņu centrā. Valsts policijas pārstāve Ksenija Kudlajeva savukārt uzsvēra pozitīvos likuma grozījumus, kas paredz, ka no 17. februāra 2022. gada likumā “Par policiju” ir izmaiņas, kas dod tiesības pieņemt lēmumu par nošķiršanu bez aizsargājamās personas rakstiska pieteikuma. Kā arī informēja par šā gada pirmo deviņu mēnešu datiem, kur no 6737 reģistrētiem notikumiem par iespējamo vardarbību, 2733 gadījumos ir nosūtīti ziņojumi sociālajiem dienestiem, bet 466 gadījumos ir pieņemts policijas lēmums par nošķiršanu. Otrajā panelī savā pieredzē dalījās tādi ārvalstu eksperti kā – Sāra Bensone (Īrija), detektīve Šineida Grīna (Īrijas Gardas policija)), Hloja Odiro (Tieslietu ministrijas krimināllietu un apžēlošanas lietu direkcijas tiesnese Francija), Marija K. Basoli (Parīzes advokātu kolēģijas advokāte), un Arno Akermans (tiesību zinātņu profesors, Nīderlande). Katra pārstāvja ziņojums par savas valsts pieredzi iezīmēja, ka nopietnas sekas ir atstājusi Covid-19 pandēmija, kad bija lieli ierobežojumi un ļoti pieauga vardarbību gadījumi ģimenēs. Bija problemātiski tos apzināt un savlaicīgi sniegt palīdzību. Francijas pārstāves pastāstīja par labo piemēru ar uzlabotiem ziņošanas veidiem, kur cietušai personai nav jādodas uz policiju, bet ziņojumu var aizpildīt dažādās iestādēs kā, piemēram, sociālā dienestā, slimnīcā, aptiekā utt. A. Akermans dalījās pieredzē par labo praksi Holandē, kur ir iestrādes par cietušo atlīdzības mehānismu, kad tiek veikta izmaksa no īpaša fonda, bet pēc tam iekasēts no vainīgās personas. Paldies par iespēju piedalīties konferencē un uzklausīt tik daudz dažādu ekspertu viedokļus un dzirdēt dažādu valstu pieredzi cīņā pret vardarbību! Tekstu sagatavoja: Sociālā darbiniece Ilze Balode

  Biedrība “Mini SD” darbojas ar mērķi veicināt sabiedrības locekļu integrāciju sociālās vides uzlabošanā, kā arī veicināt iedzīvotāju sociālekonomisko attīstību, iedzīvotāju sociālo prasmju veicināšanu un dzīves kvalitātes uzlabošanu, mūžizglītības un pieredzes apmaiņas veicināšanu. “Mini SD” realizējis jau neskaitāmas aktivitātes, kur iesaistīti vietējie Skrundas un apkārtējo pagastu iedzīvotāji.

  Kopš pagājušā gadsimta 80. gadiem, kad tika atklāts jauns, neārstējams vīruss, kas lēni, taču mērķtiecīgi sagrauj cilvēka organisma imūnsistēmu, ir pagājuši vairāk nekā četrdesmit gadu. Vīrusam tika dots nosaukums HIV – cilvēka imūndeficīta vīruss, bet infekcijas beigu stadijai – AIDS – iegūtais imūndeficīta sindroms. AIDS aizvien ik gadu atņem dzīvību vairāk nekā miljonam cilvēku visā pasaulē. Lai vīruss neizplatītos un laicīgi tiktu diagnosticēts, ir iespēja apmeklēt HPP punktus visā Latvijā. HIV testa veikšana ir katra cilvēka apzināts, brīvprātīgs lēmums, pie kā viņš visbiežāk nonāk vai nu plašsaziņas līdzekļu pamudināts. Testa veikšana aizņem 20 minūtes. Ikviens bez maksas var veikt  HIV, sifilisa, hepatīta B un C eksprestestus anonīmi un konfidenciāli, kā arī  saņemt speciālista sniegtu pirms un pēc testa konsultāciju. Informāciju par veselības, profilakses un ārstēšanas jautājumiem var saņemt Liepājas ielā 37, Kuldīgā. Punktā tiek veikta šļirču un adatu maiņa, prezervatīvu un citu medicīnas materiālu izsniegšana. Pieteikties uz eksprestestiem var zvanot sociālajai darbiniecei Daigai Zemkei pa tālruni 27020736 katru piektdienu no plkst. 9.00 līdz 11.30 un no plkst. 13.00 līdz 15.00.  

  2022. gada 2.novembrī Priekulē uz šogad jau otro tikšanos pulcējās projekta “Kurzeme visiem” partneri – Kurzemes plānošanas reģiona, pašvaldību, to bērnu aprūpes centru un valsts sociālās aprūpes centra “Kurzeme” pārstāvji. Tikšanās laikā klātesošajiem bija iespēja iepazīties ar Labklājības ministrijas sagatavoto informāciju par 2021. – 2027. gada fondu plānošanas periodā iecerētajiem ar DI saistītiem vai līdzīgiem pasākumiem, kuros atbalsta saņēmēji var būt pašvaldības, NVO, citi sociālo pakalpojumu sniedzēji. Tikšanās turpinājumā tika pārrunātas projekta ieviešanas aktualitātes, kā arī iepazīti Dienvidkurzemes novada pašvaldības izveidotie sabiedrībā balstīti sociālie pakalpojumi Priekulē – dienas aprūpes centrs un specializētās darbnīcas. Tikšanās sākumā Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu un Invaliditātes politikas departamenta vecākā eksperte Kristīne Lasmane iepazīstināja ar ministrijas plānotajām Eiropas Savienības fondu un Atveseļošanās fonda (ANM) investīcijām 2021.-2027. periodā. Viņa skaidroja, ka pašvaldībās būs pieejams atbalsts Labklājības ministrijas Atveseļošanas fonda (ANM) investīcijās Valsts un pašvaldību ēku vides pieejamības nodrošināšanas pasākumiem, lai veicinātu publisko pakalpojumu un nodarbinātības pieejamību cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem un ar invaliditāti, kā arī iespēja saņemt atbalstu cilvēku ar invaliditāti mājokļu vides pieejamības nodrošināšanai. Papildu no Labklājības ministrijas Atveseļošanās fonda būs pieejams arī finansējums jaunu ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu attīstībai pensijas vecuma cilvēkiem. Savukārt no ES fondu investīcijām atbalsts pašvaldībām plānots sabiedrībā balstīto sociālo pakalpojumu infrastruktūras izveidei un attīstībai cilvēkiem ar ļoti smagiem garīga rakstura traucējumiem (GRT), sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamības palielināšanai cilvēkiem pensijas vecumā, jo īpaši ar demenci, vai ar ļoti smagiem un multipliem funkcionāliem traucējumiem.  No ES fondiem pašvaldībām iecerēts arī atbalsts  jaunu pieeju un inovāciju attīstīšanai sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanā vairākām mērķgrupām:  cilvēkiem ar FT, pensijas vecuma cilvēkiem ar demenci un viņu ģimenes locekļiem, bezpajumtniekiem, ielu bērniem un jauniešiem, cilvēkiem ar atkarībām, kā arī  cilvēkiem, kuri atbrīvoti no ieslodzījuma vietas. K.Lasmane norādīja, ka šobrīd turpinās darbs pie projektu atlases kritērijiem un dažādu normatīvo regulējumu sagatavošanas, lai dažādās ES un ANM investīciju iespējas būtu pašvaldībām un citiem iecerētajiem finansējuma saņēmējiem pieejamas. Turpinājumā Kurzemes plānošanas reģiona projekta “Kurzeme visiem” vadītāja Sandra Miķelsone – Slava iepazīstināja ar projekta aktualitātēm, sociālo pakalpojumu sniegšanas progresu cilvēkiem ar GRT un bērniem ar funkcionāliem traucējumiem (FT), kā arī atgādināja par projekta ieviešanas nosacījumiem, tai skaitā arī pamatojošajiem dokumentiem un to iesniegšanas kārtību. S.Miķelsone – Slava norādīja, ka projekts “Kurzeme visiem” tuvojas noslēgumam, tāpēc ir būtiski sniegt nepieciešamos sociālos pakalpojumus gan bērniem ar FT, gan cilvēkiem ar GRT projekta ietvaros pieejamā finansējuma apguvei un uzraudzības rādītāju sasniegšanai. Līdz 2022.gada septembra beigām sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus projekta ietvaros ir saņēmuši 167 cilvēki ar GRT, 326 bērni ar FT un 127 bērnu ar FT vecāki, savukārt pārejai uz dzīvi sabiedrībā no valsts sociālā aprūpes centra projekta ietvaros sagatavoti 7 cilvēki, kuri jau pārgājuši uz Saldus un Cēsu (bijušā Amatas novada teritorija) pašvaldībām, un turpinās darbs pie vēl 29 cilvēku sagatavošanas pārejai uz dzīvi sabiedrībā. Tikšanās laikā tika pārrunāts arī infrastruktūras izveides process Kurzemes reģionā sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanai. Infrastruktūras izveide pilnībā pabeigta Saldus un Ventspils novados, savukārt darbi turpinās Dienvidkurzemes, Kuldīgas un Talsu novados un Liepājas un Ventspils valstspilsētās. Ar plašāku informāciju par infrastruktūras izveides gaitu un progresu savos novados un valsts pilsētās iepazīstināja Kuldīgas, Ventspils novadu, kā arī Ventspils valstspilsētas pārstāvji. Pēc tikšanās projekta “Kurzeme visiem” partneri devās iepazīt Priekulē šogad izveidoto dienas aprūpes centru un specializētās darbnīcas, kur šobrīd sociālos pakalpojumus saņem 8 Dienvidkurzemes novada pašvaldībā dzīvojoši cilvēki ar GRT. Šeit cilvēkiem  ar GRT ir iespēja saturīgi pavadīt dienu, apgūt jaunas prasmes un socializēties, turklāt, sociālie pakalpojumi dienas aprūpes centrā un specializētajās darbnīcās tiek kompensēti projekta “Kurzeme visiem” ietvaros, ar Eiropas Sociālā fonda un Latvijas valsts finansējumu. Tikšanās dienas kārtība un prezentācijas pieejamas Kurzemes plānošanas reģiona mājas lapā. Par projektu “Kurzeme visiem” Projekts “Kurzeme visiem”  tiek īstenots, lai palielinātu ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību dzīvesvietā personām ar invaliditāti un bērniem. To no 2015. līdz 2023. gadam ar Eiropas Sociālā fonda un valsts finansējuma atbalstu īsteno Kurzemes plānošanas reģions sadarbībā ar pašvaldībām, to bērnu sociālās aprūpes centriem un valsts sociālās aprūpes centru “Kurzeme”. Vairāk par projektu www.kurzemevisiem.lv un Kurzemes plānošanas reģiona mājas lapā.   Papildu informācijai: Laura Homka Projekta “Kurzeme visiem” sabiedrisko attiecību speciāliste e-pasts: laura.homka@kurzemesregions.lv    

  Projekta “Kurzeme visiem” ietvaros izvērtētajiem Kurzemes reģiona pašvaldībās dzīvojošajiem cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem (GRT) ir pieejamas bezmaksas konsultācijas pie speciālistiem,  individuāls atbalsts un citi sociālie pakalpojumi, tai skaitā arī Kurzemes pašvaldību jaunizveidotajā infrastruktūrā sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanai. Lai tos saņemtu, nepieciešams pieteikties savas pašvaldības sociālajā dienestā. “Kurzemes plānošanas reģiona, pašvaldību un valsts sociālās aprūpes centra “Kurzeme” kopīgi īstenotais projekts “Kurzeme visiem” tuvojas noslēgumam, tāpēc aicinām cilvēkus ar GRT izmantot iespēju saņemt speciālistu konsultācijas, pakalpojumus dienas aprūpes centrā un specializētajās darbnīcās vai citus sev nepieciešamus projekta kompensētus sociālos pakalpojumus, turklāt sociālo pakalpojumu saņemšanas reižu skaits ir neierobežots. Daudzviet Kurzemē jau tapusi jauna infrastruktūra sociālo pakalpojumu sniegšanai cilvēkiem ar GRT, piemēram, grupu dzīvokļi, dienas aprūpes centri un specializētās darbnīcas, kur arī sociālie pakalpojumi tiek apmaksāti no projekta “Kurzeme visiem” finansējuma,” stāsta Kurzemes plānošanas reģiona projekta “Kurzeme visiem” vadītāja Sandra Miķelsone – Slava.   Lai veicinātu cilvēku ar GRT patstāvīgu dzīvi sabiedrībā, projekta “Kurzeme visiem” ietvaros tiek kompensēta šādu sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu saņemšana: aprūpe mājās; īslaicīga sociālā aprūpe; speciālistu konsultācijas un individuāls atbalsts; atbalsta grupas un grupu nodarbības; pakalpojumi dienas aprūpes centros; pakalpojumi specializētajās darbnīcās; pakalpojumi grupu dzīvokļos.   Ar katru gadu, pateicoties ERAF, valsts un pašvaldību ieguldījumiem, sociālo pakalpojumu pieejamība cilvēkiem ar GRT Kurzemes reģionā kļūst arvien plašāka. No kopumā 21 Kurzemes reģionā iecerētā infrastruktūras objekta cilvēkiem ar GRT atvērti jau astoņi sociālie pakalpojumi  – divi dienas aprūpes centri (Priekulē un Ventspilī), divas specializētās darbnīcas (Priekulē un Saldū) un četri grupu dzīvokļi (trīs no tiem Saldus un viens Ventspils novadā). Savukārt 2023. gadā plānots atvērt vēl 13 jaunas sociālo pakalpojumu sniegšanas vietas cilvēkiem ar GRT Dienvidkurzemes, Kuldīgas un Talsu novados, kā arī Liepājas valstspilsētā. Plašāk par tapušo un vēl topošo infrastruktūru sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanai Kurzemes reģionā var uzzināt Kurzemes plānošanas reģiona sagatavotajā informatīvajā brošūrā “Jauna infrastruktūra Kurzemē deinstitucionalizācijas procesa īstenošanai”. Kopumā projekta “Kurzeme visiem” ietvaros izvērtēti 442 gan Kurzemes pašvaldībās dzīvojoši, gan arī VSAC pakalpojumus saņemoši pieaugušie ar GRT, no kuriem šobrīd projekta kompensētus sociālos pakalpojumus saņem 167 cilvēki.  Līdz ar jaunas infrastruktūras izveidi Kurzemē daudzviet Kurzemes reģionā sociālie pakalpojumi cilvēkiem ar GRT kļuvuši vēl pieejamāki, tāpēc cilvēku skaits, kuri saņem projekta kompensētus sociālos pakalpojumus, katru gadu turpina pieaugt. Iecerēts, ka līdz 2023.gada izskaņai kopumā sociālie pakalpojumi Kurzemes reģiona pašvaldībās projekta “Kurzeme visiem” ietvaros tiks kompensēti 297 cilvēkiem ar GRT. Garīga rakstura traucējumi jeb GRT ir psihiskas saslimšanas vai garīgās (intelektuālās) attīstības traucējumi, kas ierobežo cilvēka spējas strādāt un pilnvērtīgi aprūpēt sevi, taču, saņemot nepieciešamo atbalstu, cilvēki ar GRT var dzīvot pilnvērtīgu dzīvi. GRT ir, piemēram, depresija, Dauna sindroms, autisms, stresa radīti traucējumi, veģetatīvā distonija un citi.   Par projektu “Kurzeme visiem” Deinstitucionalizācijas projekts “Kurzeme visiem”  tiek īstenots, lai palielinātu ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību dzīvesvietā cilvēkiem ar invaliditāti un bērniem. To no 2015. līdz 2023. gadam ar Eiropas Sociālā fonda un valsts finansējuma atbalstu īsteno Kurzemes plānošanas reģions sadarbībā ar pašvaldībām, to bērnu sociālās aprūpes centriem un valsts sociālās aprūpes centru “Kurzeme”. Vairāk par projektu www.kurzemevisiem.lv un Kurzemes plānošanas reģiona mājas lapā.   Papildu informācijai: Laura Homka Projekta “Kurzeme visiem” sabiedrisko attiecību speciāliste e-pasts: laura.homka@kurzemesregions.lv

  Kuldīgas novada pašvaldības aģentūra “Sociālais dienests” ik gadu veic iedzīvotāju aptauju ar mērķi noskaidrot sabiedrības viedokli par sociālā dienesta darba kvalitāti un sniegtajiem pakalpojumiem, kā arī veicināt iedzīvotāju iesaisti, izsakot ieteikumus turpmāka darba uzlabošanai. Aicinām aizpildīt aptauju, atzīmējot Jūsuprāt atbilstošāko atbilžu variantu (vēršam uzmanību, ka dažos jautājumos iespējamas vairākas atbildes) un izteikt savu viedokli brīvā formā tam paredzētajā vietā. Aptaujas aizpildīšanas laiks nepārsniedz 10 minūtes. Aptauja ir anonīma un iegūtie dati tiks izmantoti tikai apkopotā veidā. Neskaidrību gadījumā lūdzam sazināties, rakstot uz soc.dienests@kuldiga.lv Aptauju iespējams aizpildīt elektroniski vai klātienē, vēršoties pie sociālā darbinieka. Aptauju lūdzam aizpildīt līdz 16. decembrim. Aptaujas elekroniskā versija pieejama šeit:   Iedzīvotāju aptauja Paldies. Jūsu viedoklis mums ir ļoti svarīgs!

  No šā gada oktobra līdz nākamā gada septembrim trīs Kuldīgas novada pašvaldības aģentūras “Sociālais dienests” darbinieki piedalās Tieslietu ministrijas projektā “Stiprināt pieeju tiesiskumam Latvijā, veicinot mediācijas un valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības pakalpojumus”. Projektā, kuru īsteno dažādu valstu juristi, Tieslietu ministrija un Juridiskās palīdzības administrācija, no Latvijas piedalās divu pašvaldību sociālie dienesti, tas ir – Kuldīgas un Siguldas. Projekta mērķis ir paplašināt valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības pieejamību.  Līdz ar to, mazaizsargātiem un trūcīgiem iedzīvotājiem palielināsies iespēja bez maksas saņemt jaunu pakalpojumu – primāro juridisko palīdzību un mediāciju. Viens no galvenajiem projekta ieguvumiem ir jaunizveidota mācību programma, kas balstīta uz pašreizējās situācijas un vajadzību izvērtējumu. Izveidotā programma paredzēta īpašu speciālistu (arī sociālo darbinieku) zināšanu stiprināšanai. Tādējādi tiek paplašināta juridiskās palīdzības saņemšanas iespēja un forma, vienlaikus piedāvājot alternatīvus strīdu risināšanas veidus (piemēram, mediāciju). Projekta dalībnieces – Kuldīgas novada pašvaldības aģentūras “Sociālais dienests” Ģimeņu atbalsta centra vadītāja Lorita Rimaševska, sociālās darbinieces Ligita Zemniece un Ilze Balode.   Plašāka informācija par projektu pieejama Tieslietu ministrijas mājaslapā

  Šogad aprit apaļi 20 gadi, kopš sociālā darbiniece darbā ar cilvēkiem ar fukcionāliem traucējumiem Ineta Enģele strādā Kuldīgas novada pašvaldības aģentūrā “Sociālais dienests”.   Kādēļ strādājat šajā nozarē? Kā notika profesijas izvēle? Bija kādas alternatīvas? Darbu uzsāku 2002. gada 2.maijā par sociālo darbinieci pašvaldībā, kas strādā ar personām ar invaliditāti. Sākums bija ļoti interesants, jo pirms manis nebija bijis šāds darbinieks. Pati sev noteicu darbus un arī tos izdarīju. Pēc pirmās izglītības biju medicīnas māsa, ilgu laiku nostrādāju Kuldīgas slimnīcā un arī izdegu, meklēju līdzīgu profesiju un atradu. I. Enģele maģistrantūras izlaidumā Liepājas pedagoģijas akadēmijā Vai ir kāds atmiņā paliekošākais notikums? Laikam vairāk palikuši atmiņā pirmie ES apstiprinātie projekti. Auto pacēlāja iegāde Invalīdu biedrībai “TU VARI”, biedrībai iegādāta datoru aprīkota apmācību klase, apmācību programmas un tās pielietojums. Ļoti jauks un darbīgs laiks. Kas sniedz lielāko gandarījumu? Darbs ar personām ar garīga rakstura traucējumiem, vienmēr pozitīvs un darbīgs. Šobrīd jaunā dienas centra izveide. Būs jauni pakalpojumi, moderns, mūsdienīgs dienas centrs. Tāpat novadā top grupu dzīvokļi, kas ir ļoti gaidīts pakalpojums. Bez kā nevarat iedomāties savu ikdienu? Bez saviem kolēģiem, kas var sniegt labus padomus, sadarbība ar citu novada kolēģiem. Ka tu vari piezvanīt un konsultēties par visiem sev vajadzīgiem jautājumiem un saņemt profesionālu atbalstu sociālajā darbā. Bez klientiem, kas nāk un kuriem sniedz sociālos pakalpojumus un kuriem es arī palīdzu. I. Enģele ar koleģiem Ko novēlētu jaunajiem darbiniekiem, kuri tikko uzsākuši vai plāno uzsākt darba gaitas sociālajā sfērā? Būs daudz darba, nebaidīties un mācīties, jo sociālajā darbā visu laiku ir jāmācās, būt laipnai un iejūtīgai. Bieži vien mēs klientam esam vienīgie palīdzošie cilvēki. Sveicam un no visas sirds pateicamies par ieguldīto darbu un enerģiju! Lai veselība, izturība un darba spars arī turpmāk! 

  No 2022. gada 10. līdz 13. oktobra Latvijā norisināsies ikgadējā Labklājības Ministrijas organizētā Sociālās uzņēmējdarbības nedēļa.   10. oktobrī aicinām uz Olgas Kotovas (Latvija) tiešsaistes meistarklasi “Konkurētspēja caur sadarbību”. Darba valoda: Latviešu. Vietu skaits ierobežots. Facebook pasākums: https://fb.me/e/29aBFhgps Pietiekšanās: https://forms.gle/xiyaQuxMzpNyXGCAA   11. oktobrī aicinām uz Stīva Savidesa (Apvienotā Karaliste) tiešsaistes meistarklasi “Uzticības loma sabiedrībā”. Darba valoda: angļu. Vietu skaits ierobežots. Facebook pasākums: https://fb.me/e/2KDkcckZa Pieteikšanās: https://forms.gle/167ggKhC2WGSrLs26   13. oktobrī aicinām ikvienu interesentu uz tiešsaistes konferenci “Sadarbība kā veiksmes atslēga”. Tās ietvaros tiks apskatīts, piemēram, kā veicināt savstarpēju sadarbību starp iesaistītajām pusēm, lai plauktu sociālās uzņēmējdarbības joma Latvijā. Tāpat tiks apskatīti arī praktiski piemēri un pieredzes stāsti. Konferences dalībniekiem būs iespēja dzirdēt gan vietējo, gan ārvalstu nozares ekspertu un sociālo uzņēmēju pieredzes stāstus. Konference tiešraidē būs skatāma Labklājības ministrijas Facebook kontā:https://fb.me/e/2klpoKIvE Aicinām reģistrēt savu dalību, aizpildot elektronisku pieteikuma anketu https://forms.gle/VmhaqMMoUmcMNGXW8

  No šā gada oktobra Liepājas ielā 37, Kuldīgā tiks organizētas sociālo prasmju pilnveides grupu nodarbības sievietēm. Grupu nodarbību mērķis ir  mazināt sociālo personas izolētību, gūt motivāciju un attīstīt personas resursus, saņemot grupas atbalstu un iemācīties jaunas prasmes. Nodarbību dalībniecēm būs iespēja tikties reizi nedēļā (nodarbības garums – 2 stundas). Pirmā nodarbība paredzēta šā gada 5. oktobrī, plkst. 17.00. Pieteikties nodarbībām un gūt plašāku informāciju var zvanot nodarbību vadītājai/sociālajai darbiniecei Daigai Zemkei uz tel. nr. 27020736.   Uz tikšanos nodarbībās!

  21. septembrī plānots Sabiedrības integrācijas fonda izbraukums uz Kuldīgu, lai pilsētas iedzīvotāji varētu saņemt konsultāciju un pieteikt Goda ģimenes apliecību.  Valsts un pašvaldības vienotajā klientu apkalpošanas centrā Pilsētas laukumā 2 no plkst. 12.30 līdz 17.00.   Informācijai: apliecība “Goda ģimene” ir valsts veidota atbalsta programma: • daudzbērnu ģimenēm, kuras aprūpē trīs un vairāk bērni vecumā līdz 18 gadiem, kā arī pilngadīgas personas, kuras nav sasniegušas 24 gadu vecumu, ja tās iegūst vispārējo, profesionālo vai augstāko izglītību; • ģimenēm, kuras aprūpē bērnu ar invaliditāti vai pilngadīgu personu, kurai noteikta I vai II grupas invaliditāte. Apliecības īpašniekiem ir iespēja saņemt atlaides, izmantojot pakalpojumus, kurus piedāvā vairāk nekā 450 valsts un privātie uzņēmumi Latvijā, piemēram: •  braukšanas maksas atvieglojumi reģionālajā sabiedriskajā transportā (bērniem – 90% atlaide, pieaugušajiem – 50% atlaide), •  atlaides degvielas iegādei ikdienas braucienos vai kopīgos ceļojumos, •  optikas, bērnu preču, grāmatu un kancelejas preču iegādei, apdrošināšanas pakalpojumiem u.c.      

    Biedrība “Mini SD” darbojas ar mērķi veicināt sabiedrības locekļu integrāciju sociālās vides uzlabošanā, kā arī veicināt iedzīvotāju sociālekonomisko attīstību, iedzīvotāju sociālo prasmju veicināšanu un dzīves kvalitātes uzlabošanu, mūžizglītības un pieredzes apmaiņas veicināšanu.  “Mini SD” realizējis jau neskaitāmas aktivitātes, kur iesaistīti vietējie Skrundas un apkārtējo pagastu iedzīvotāji. Šā gada 23. septembrī plkst. 15.00 Raņķu pagastā “Sākumskola” notiks “Mini SD” rīkotais papildpasākums. 

    Kurzemes plānošanas reģions projekta “Kurzeme visiem” ietvaros šī gada vasarā organizēja trīs integratīvās nometnes ģimenēm ar 9 – 15 gadus veciem bērniem, tostarp ar funkcionāliem traucējumiem. Piecu dienu nometnes “Kur tu – tur es”, “Piedzīvojumi priekam” un “Kurzemes piedzīvojums” ļāva izbaudīt patiesu kopā būšanu, dažādās aizraujošās aktivitātēs pilnveidot savas sociālās un komunikācijas prasmes kopumā 31 ģimenei jeb 90 dalībniekiem. “Jau ceturto gadu projekta “Kurzeme visiem” ietvaros organizējam integratīvās nometnes nedaudz neierastākā veidā – visai ģimenei. Nometnēs tiekas ģimenes ar bērniem, tostarp ar funkcionāliem traucējumiem, lai kopā pavadītu laiku, iemācītos jaunas prasmes un iemaņas, kā arī iegūtu jaunus draugus. Tomēr visbūtiskākais, ko iegūst šādu nometņu dalībnieki, jo īpaši bērni un jaunieši, ir spēja pieņemt otru, fokusēties nevis uz atšķirīgo, bet vienojošo, un atbrīvoties no dažādiem aizspriedumiem. Integratīvas nometnes ir ļoti svarīgas, lai mūsu sabiedrība kļūtu izglītotāka un pieņemošāka kopumā,” skaidro Sandra Miķelsone – Slava, projekta “Kurzeme visiem” vadītāja. Lai arī šogad interesentu skaits bija rekordaugsts un vēlmi piedalīties kādā no Kurzemes plānošanas reģiona projekta “Kurzeme visiem”   ietvaros rīkotajām nometnēm bija izteikušas vairāk nekā 90 ģimenes, šādu iespēju saņēma 31  ģimene, jo katrā nometnē bija ierobežots dalībnieku skaits – 30 dalībnieki. Šāds dalībnieku skaits tika izvēlēts, lai nodrošinātu pēc iespējas personiskāku un ciešāku kontaktu veidošanos starp nometnes dalībniekiem. Katrā nometnē to organizētāji – Latvijas bērnu atbalsta fonds, biedrība “Latvijas Mazpulki” un nodibinājums “Palīdzēsim.lv” – radīja tādu vidi bērniem un viņu ģimenēm un bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un viņu ģimenēm, kur dalībniekiem bija iespēja sociāli iekļauties un atrast jaunus draugus. Organizētāji nodrošināja bērniem un vecākiem darbošanos gan kopā, gan atsevišķi, paredzot iespēju saņemt gan individuālu atbalstu, gan darbu ar speciālistiem grupās, piedalīties saliedējošos, prasmes un talantus attīstošos pasākumos, gan fiziskās aktivitātēs atbilstoši nometnes tēmai. Pirmā integratīvā nometne “Kur tu – tur es” sadarbībā ar Latvijas Bērnu atbalsta fondu no 5. līdz 9. jūlijam norisinājās Viduskurzemes pamatskolā- attīstības centrā, Pelčos, Kuldīgas novadā. Nometnē  kopumā 30 dalībnieki pavadīja piecas aktīvas dienas spēlēs, rotaļās un dažādās nodarbēs, savstarpēji sadarbojoties un atklājot savas unikālās spējas un iespējas. Caur iepazīšanās aktivitātēm, radošajām nodarbībām, sadarbības spēlēm, rīta rosmēm, vakara apļiem, noslēguma vakaru un noslēguma pasākumu nometnes dalībnieki labāk iepazina un apguva savas spējas darboties gan individuāli, gan grupā. Viņiem arī bija iespēja tikties ar paraolimpiešiem no Latvijas Paralimpiskās komitejas, kopā ar Latvijas galda tenisa federāciju iepazīt galda tenisa spēli. Otrā integratīvā nometne “Piedzīvojumi priekam”, ko Kurzemes plānošanas reģions rīkoja sadarbībā ar biedrību “Latvijas Mazpulki”, norisinājās no 1. līdz 5.augustam Upesgrīvas pamatskolā, Uguņciemā, Vandzenes pagastā, Talsu novadā. Nometnē dažādos veidos tika pilnveidota tās 30 dalībnieku personības izaugsme, veicinot bērnu ar funkcionāliem traucējumiem un viņu ģimeņu iekļaušanos sabiedrībā. Visas nometnes dienas bija aizraujošas, tās dalībniekiem apgūstot dažādus, tai skaitā arī ne tik ierastus veidus, kā būt aktīviem ikdienā, labāk iepazīstot dažādas emocijas, pilnveidojot sadarbības un komunikācijas prasmes caur mūzikas un ritmikas elementiem, nodarbojoties ar keramiku, kā arī batikojot un veicot vēl daudz citu aktivitāšu. Trešā šīs vasaras integratīvā nometne “Kurzemes piedzīvojums”, ko rīkoja nodibinājums “Palīdzēsim.lv”, notika no 8. līdz 12augustam Viesu namā „Raganas slota”, Ventspils novadā. Kopumā 30 nometnes dalībnieki caur dažādām spēlēm, aktivitātēm un uzdevumiem iepazina viens otru, veidoja jaunas draudzības un sadarbības kopdarbus, kā arī lieliski pavadīja laiku. Vecāki un bērni nodevās gan kopīgām nodarbēm, gan arī darbojās atsevišķās grupās ar dažādiem speciālistiem. Mākslas terapijas nodarbības, drona meistarklases triki, supošana, sapņu ķērāju gatavošana, ZOO apmeklējums, Montessori, ēnu teātris, darbs ar koku, burbuļošanās, pasaku terapija, “Talantu šovs” un vēl daudz citu aizraujošu aktivitāšu iespējas mijās ar vienkāršiem kopābūšanas mirkļiem un pieredzes apmaiņas stāstiem. Pēc visām projekta “Kurzeme visiem” ietvaros organizētajām integratīvajām nometnēm Kurzemes plānošanas reģions un tā rīkotāji saņēma ļoti atzinīgus vārdus no nometnes dalībniekiem. Lieliskos piedzīvojumos, baudot vasaras sauli un kopābūšanas prieku, iegūti jauni draugi, paplašināts redzesloks, apgūtas jaunas prasmes un iemaņas, kā arī gūtas neaizmirstamas emocijas un pieredze. Pateicamies Kurzemes reģiona ģimenēm par atsaucību un dalību nometnēs, kā arī Latvijas Bērnu atbalsta fonda, biedrības “Latvijas Mazpulki” un nodibinājuma “Palīdzēsim.lv” komandām par nometnes organizēšanu un lielisko sadarbību! Kurzemes plānošanas reģions, izvērtējot projekta “Kurzeme visiem” finanšu iespējas, apsver organizēt integratīvas nometnes arī 2023. gadā, tādējādi turpinot veicināt ģimeņu, kurās aug bērni ar funkcionāliem traucējumiem, iekļaušanos sabiedrībā, padarot to izglītotāku un pieņemošāku. Par projektu “Kurzeme visiem” Projekts “Kurzeme visiem”  tiek īstenots, lai palielinātu ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību dzīvesvietā personām ar invaliditāti un bērniem. To no 2015. līdz 2023. gadam ar Eiropas Sociālā fonda un valsts finansējuma atbalstu īsteno Kurzemes plānošanas reģions sadarbībā ar pašvaldībām, to bērnu sociālās aprūpes centriem un valsts sociālās aprūpes centru “Kurzeme”. Vairāk par projektu www.kurzemevisiem.lv un Kurzemes plānošanas reģiona mājas lapā. Papildu informācijai: Laura Homka Projekta “Kurzeme visiem” sabiedrisko attiecību speciāliste e-pasts: laura.homka@kurzemesregions.lv    

  Pēc ilgāka pārtraukuma Kuldīgā darbību atsāks Anonīmo Alkoholiķu (AA) atklātās grupu sanāksmes. AA sapulcēs kopā sanāk cilvēki, kuri zaudējuši spēju kontrolēt savu dzīvi, notikumus, zaudējuši saikni ar ģimeni, kuri vēlas mainīties. Lai dzīvotu pilnvērtīgu dzīvi bez alkohola, AA dalībnieki sniedz viens otram palīdzību un atbalstu, nenosodot un pieņemot vienam otru. Pirmā tikšanās paredzēta šā gada 30. augustā plkst.18.30 Kuldīgā, Liepājas ielā 37. Sapulces vadīs AA biedrības pārstāvji no Ventspils, Talsiem, Jūrmalas. Laipni aicināts jebkurš interesents, kurš jūt vēlmi un vajadzību pēc atbalsta un kopības sajūtas.  

    2022. gada 29. jūlijā plkst. 16.00 Kuldīgas novada pašvaldības aģentūrā “Sociālais dienests” (Dzirnavu iela, 9, Kuldīga) norisināsies informatīva lekcija, kurā Latvijas Anonīmo alkoholiķu biedrības pārstāvji no Ventspils un Liepājas dalīsies pieredzē, kā pārvarēt alkohola atkarības problēmas ar 12 soļu atveseļošanās programmas palīdzību.   Laipni aicināti visi interesenti. Pirms ierašanās, lūdzam aizpildīt anonīmu aptauju, tādējādi apliecinot dalību lekcijā. Aptauju iespējams aizpildīt šeit: http://utm.lv/HqOT   Papildus informācija pie Sociālo pakalpojumu nodaļas vadītājas Sarmītes Embrikas (27020739).   Uz tikšanos Sociālajā dienestā!  

    Darba apraksts Pakalpojums tiek sniegts projekta “Kurzeme visiem” (projekta nr. 9.2.2.1./15/I/004) ietvaros, atbilstoši Ministru kabineta 2015.gada 16.jūnija noteikumiem Nr.313 “Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 9.2.2.specifiskā atbalsta mērķa “Palielināt kvalitatīvu institucionālai aprūpei alternatīvu sociālo pakalpojumu dzīvesvietā un ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu pieejamību personām ar invaliditāti un bērniem” 9.2.2.1.pasākuma “Deinstitucionalizācija” īstenošanas noteikumi”.   Plānots, ka 16 pilngadīgas personas ar Garīga rakstura traucējumiem (turpmāk – GRT) Deinstitucionalizācijas projekta “Kurzeme visiem” ietvaros Kuldīgas novada, Nīkrāces pagasta  Dzeldā uzsāks patstāvīgu dzīvi grupu dzīvokļos. Kuldīgas novada pašvaldības aģentūra “Sociālais dienests” aicina uz sadarbību sociālos mentorus. Sociālais mentors būs atbalsta persona, kas sekmēs personu ar GRT  iekļaušanos sabiedrībā, veicinās nepieciešamo iemaņu, pašaprūpes un patstāvības prasmju attīstību caur ikdienas aktivitātēm, kā arī palīdzēs veidot izpratni par pieejamo atbalstu dažādās dzīves situācijās. Kurzemes plānošanas reģions nodrošinās piesaistītā sociālā mentora apmācības, lai  nodrošinātu personām ar GRT nepieciešamo atbalstu pārejas procesā.   Prasības kandidātiem vēlamas pamatprasmes, pieredze darbā un komunikācijā ar personām ar garīga rakstura traucējumiem; labas latviešu valodas zināšanas; vēlamas krievu valodas zināšanas; prasme strādāt gan individuāli, gan komandā; spēja plānot savu darbu individuāli; augsta saskarsmes kultūra, komunikabilitāte, empātija, tolerance un atvērtība jaunām idejām.   Ar mentora pamatuzdevumu aprakstu, pieteikuma formu, finanšu aprakstu, pakalpojuma specifikāciju, pakalpojuma līgumu iespējams iepazīties sazinoties ar kontaktpersonām.   Mēs piedāvājam  Darba laiks tiek organizēts, pamatojoties uz katrai atbalstāmajai personai izstrādātu individuālu atbalsta plānu.  Atalgojumu līdz 16,00 EUR/h pirms nodokļu nomaksas.  Apmācību pirms darba uzsākšanas, regulāru pakalpojuma koordinatora, sociālā darbinieka atbalstu ikdienas darbā.   Piedāvājuma iesniegšanas termiņš 2022. gada 18. jūlijs.     Pasūtītājs: Kuldīgas novada pašvaldības aģentūra ”Sociālais dienests” Adrese Dzirnavu iela – 9, Kuldīgā, LV-3301 Reģ. Nr. 90001947311   Kontaktpersonas: Sarmīte Embrika, Sociālo pakalpojuma nodaļas vadītāja sarmite.embrika@kuldigasnovads.lv, tālr. 27020739 Sintija Stepiņa, Sociālā darbiniece darbam ar pilngadīgām personām sintija.stepina@kuldigasnovads.lv, tālr. 28608498  

    Kuldīgas novada pašvaldība ir iesaistījusies  ESF Projekta nr. 9.2.1.1/15/I/001 “Profesionāla sociālā darba attīstība pašvaldībās” īstenotajā pilotprojektā “Ģimenes asistenta pakalpojuma aprobēšana”. Pilotprojekta īstenošanas laiks no 2020. gada 2. novembra līdz 2023. gada 31. oktobrim.   No 2020. gada novembra mēneša Kuldīgas novada Sociālais dienests nodrošina šo sociālo pakalpojumu. Pakalpojums tika piešķirts vienai  ģimenei ar bērnu, kurai nav pietiekamu prasmju un iemaņu bērnu audzināšanā,  kurā viens no vecākiem ir persona ar garīga rakstura traucējumiem un, kurai ir nepieciešams atbalsts, un apmācība sociālo prasmju apgūšanā, bērnu audzināšanā un aprūpē. Otrs ģimenes asistenta pakalpojums tika piešķirts personai ar kustību funkcionāliem traucējumiem.   Šajā laikā jau apgūtās mācības un prasmes: bērna aprūpes un higiēnas nodrošināšanā; asistēšana un izglītošana bērna veselības aprūpes nodrošināšanā; izglītojošs atbalsts izpratnes veidošanai par bērna vispārējo attīstību, vecumposma īpatnībām un vajadzībām; izglītojošs un emocionāls atbalsts un asistēšana bērnu un vecāku rotaļu organizēšanā; atbalsta sniegšana un izglītošana mājsaimniecības vadīšanā un budžeta plānošanā; informēšana par nodarbinātības iespējām, resursu izzināšana un motivēšana; izglītojošs atbalsts izpratnes veidošanai par veselīgām partnerattiecībām; atbalsta sniegšana izglītības jomā (mājas darbi, izglītības procesa pārzināšana, intereses, atbildība un pienākumi, motivēšana); izglītojošs atbalsts izpratnes veidošanai par izvairīšanos no atkarību izraisošo vielu lietošanas; atbalsts saskarsmē ar fiziskām un juridiskām personām, nepieciešamības gadījumā asistējot, dodoties uz institūcijām/organizācijām (izglītības iestādēm, medicīnas jomas speciālistiem, sociālās palīdzības sniedzējiem u. c).   Galvenās atbalsta jomas nosaka individuāli, pamatojoties uz klienta paša spējām un vajadzībām.  Atbalsta pasākumu organizēšana notiek gan darbdienās, gan brīvdienās, ievērojot klientu vajadzības un ietverot noteiktu pakalpojumu apjomu, saskaņā ar ģimenes asistenta darba plānu.   Ģimenes, kuras šo pakalpojumu izmanto, stāsta, ka asistenta pakalpojums  ir atbalsts un palīdzības sniegšana. Pakalpojumu nodrošina ģimenes asistents – persona, kura ir piedalījusies apmācības programmā, kurā ieguvusi apliecību par ģimenes asistenta apmācību.    

  Biedrība “Mini SD” darbojas ar mērķi veicināt sabiedrības locekļu integrāciju sociālās vides uzlabošanā, kā arī veicināt iedzīvotāju sociālekonomisko attīstību, iedzīvotāju sociālo prasmju veicināšanu un dzīves kvalitātes uzlabošanu, mūžizglītības un pieredzes apmaiņas veicināšanu.  “Mini SD” realizējis jau neskaitāmas aktivitātes, kur iesaistīti vietējie Skrundas un apkārtējo pagastu iedzīvotāji. Arī 2022. gadā tiek rīkoti sociālie projekti ar aktivitātēm, lai veicinātu vietējās kopienas labklājību un sociālo integrāciju. Šī gada 17. jūnijā, plkst. 15:00, Skrundā, Kalēju ielā notiks “Mini SD” rīkotais projekta papildpasākums “Līgo svētki Latvijā”.

    “Sargeņģelis” ir jauno vecāku atbalsta programma, kuru izstrādājis centrs “Dardedze”. Programma sastāv no 12 nodarbībām par noteiktām tēmām. Nodarbībās vecāki darbojas kopā ar saviem bērniem, un paralēli tiek pārrunātas dažādas aktuālas tēmas – par bērna attīstību konkrētā vecumposmā, par aprūpi, par drošu piesaisti, par barošanu, zobu nākšanu, par midzināšanas paņēmieniem, bērna drošību, podiņmācību, higiēnu un citiem tematiem.   Sociālā darbiniece Ligita Bergmane aicina Ēdoles, Gudenieku un Alsungas pagastos dzīvojošās jaunās mammas vai jaunos tētus kopā ar saviem mazuļiem (0-2 gadi) uz atbalsta un izglītojošo grupu “Sargeņģelis”, lai kopā mācītos par bērniņa attīstību, vērotu tā augšanu un kopā rotaļātos.   Nodarbības plānotas 2 reizes mēnesī. Katras nodarbības ilgums 2 stundas. Nodarbības vadīs sociālā darbiniece Ligita Bergmane.   Tikšanās vieta – Ēdole, Gudenieki vai Alsunga (atkarībā no dalībnieku dzīvesvietas un mobilitātes iespējām).   Par vēlmi piedalīties nodarbībās, lūdzam paziņot līdz šī gada 10. jūnijam. Pieteikšanās un detalizētāka informācija iegūstama, zvanot 22013423 (Ligitai) vai, rakstot ligita.bergmane@kuldiga.lv    

  Šovasar Kurzemes reģionā dzīvojošajām ģimenēm ar 9-15 gadus veciem bērniem, tostarp ar funkcionāliem traucējumiem, ir iespēja pieteikties dalībai bezmaksas integrējošās nometnēs. Kurzemes plānošanas reģions, sadarbojoties ar Latvijas Bērnu atbalsta fondu, biedrību “Latvijas Mazpulki” un nodibinājumu “Palīdzēsim.lv”, projekta “Kurzeme visiem” ietvaros jūlijā un augustā organizē trīs aizraujošas piecu dienu (diennakts) integratīvās vasaras nometnes:    “Kur tu – tur es!!!”, 5. – 9. jūlijā, Viduskurzemes pamatskolā – attīstības centrā, Pelčos, Kuldīgas novadā (rīko Latvijas Bērnu atbalsta fonds);  “Piedzīvojumi priekam”, 1. – 5. augustā, Upesgrīvas pamatskolā, Uguņciemā, Vandzenes pagastā, Talsu novadā (rīko biedrība “Latvijas Mazpulki”);  “Kurzemes piedzīvojums”, 8. – 12. augustā, viesu namā “Raganas slota”, Vārves pag., Ventspils novadā (rīko nodibinājums “Palīdzēsim.lv).   Nometņu programmas ir pieejamas projekta mājas lapā www.kurzemevisiem.lv un tās paredz bērnu un pusaudžu vispusīgu attīstību un iekļaušanos sabiedrībā – brīvā, radošā, inovatīvā un aktīvā gaisotnē viņi nepiespiesti mācīssies izprast un izzināt pasauli un savus vienaudžus. Savukārt, vecākiem būs iespēja satikt citas ģimenes, dalīties zināšanās un pieredzē, kā arī smelties enerģiju, dzīvesprieku un radošumu, apmeklējot dažādas nodarbības. Pieteikšanās projekta “Kurzeme visiem” ietvaros rīkotajām bezmaksas, integratīvajām nometnēm ir līdz 20. jūnijam, aizpildot anketu tiešsaistē https://www.kurzemevisiem.lv.    Nometnes dalībnieki: Kurzemes reģionā dzīvojošās ģimenes ar bērniem un pusaudžiem (vismaz viens no bērniem vai pusaudžiem ir vecumā no 9 – 15 gadiem), tai skaitā ar funkcionāliem traucējumiem un noteiktu invaliditāti (kopā 30 dalībnieki).     Par projektu “Kurzeme visiem”   Projekts “Kurzeme visiem”  tiek īstenots, lai palielinātu ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību dzīvesvietā personām ar invaliditāti un bērniem. To no 2015. līdz 2023.gadam ar Eiropas Sociālā fonda un valsts finansējuma atbalstu īsteno Kurzemes plānošanas reģions sadarbībā ar pašvaldībām, to bērnu sociālās aprūpes centriem un valsts sociālās aprūpes centru “Kurzeme”. Vairāk par projektu www.kurzemevisiem.lv un Kurzemes plānošanas reģiona mājas lapā.     Papildu informācijai: Laura Homka Kurzemes plānošanas reģiona projekta “Kurzeme visiem” Sabiedrisko attiecību speciāliste E-pasts: laura.homka@kurzemesregions.lv  

      Kurzemes plānošanas reģions projekta “Kurzeme visiem” ietvaros sagatavojis trīs informatīvus video, lai stāstītu par jauniem sociālajiem pakalpojumiem Dienvidkurzemes un Saldus novados un Ventspils valstspilsētā. Ar video palīdzību ikvienam būs iespēja ielūkoties grupu dzīvoklī, specializētajās darbnīcās, dienas aprūpes centros, iepazīstot šos sabiedrībā balstītos sociālos pakalpojumus gan no to sniedzēju puses, gan arī to saņēmēju acīm. Kurzemes reģionā deinstitucionalizācijas ietvaros visu novadu un valstspilsētu pašvaldībās top vai ir jau tapuši jauni sociālie pakalpojumi, lai sniegtu atbalstu cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un viņu ģimenēm, kā arī bērniem ārpusģimenes aprūpē.   “Sabiedrībā balstīti sociālie pakalpojumi nozīmē, ka cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un viņu vecākiem ir iespēja saņemt tieši to atbalstu, kas viņiem nepieciešams, pēc iespējas tuvāk mājām. Kurzemes reģiona pašvaldības ir ieguldījušas un arī turpina ieguldīt daudz darba, lai taptu tik ļoti nepieciešamie sociālie pakalpojumi. Projekta “Kurzeme visiem” ietvaros izveidojām informatīvus video, lai ļautu ikvienam gan iepazīt sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu būtību, gan arī cilvēkus, kuru dzīve, pateicoties tiem, kļuvusi daudz pilnvērtīgāka un piepildītāka. Priecājamies par katru smaidu, atzinības vārdu jaunajiem sociālajiem pakalpojumiem, kas apliecina, cik nozīmīgs darbs jau ieguldīts Saldus un Dienvidkurzemes novados un Ventspils valstspilsētā. Ar tikpat lielu prieku un gandarījumu gaidīsim jaunu sociālo pakalpojumu tapšanu arī citur Kurzemes reģionā, lai projekta “Kurzeme visiem” ietvaros sev nepieciešamos sociālos pakalpojumus varētu saņemt vēl vairāk cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem, bērnu ar funkcionāliem traucējumiem un viņu vecāku,” stāsta Kurzemes plānošanas reģiona projekta “Kurzeme visiem” vadītāja Sandra Miķelsone – Slava.   Saldus novadā tapuši jauni sociālie pakalpojumi – bērniem ar funkcionāliem traucējumiem tapis sociālās rehabilitācijas centrs, savukārt cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem projekta “Kurzeme visiem” ietvaros ir pieejami grupu dzīvokļi un specializētās darbnīcas. Aicinām iepazīties ar Rutu, kura dalās savā stāstā par dzīvi grupu dzīvoklī un dažādu iemaņu apgūšanu specializētajā darbnīcā. Rutas stāstu papildina Saldus novada pašvaldības Sociālā nama vadītāja – sociālā darbiniece Gunta Āboliņa, stāstot, ka katrs cilvēks tiek pieņemts tieši tāds, kāds viņš ir. Savā pieredzē dalās arī grupu dzīvokļa iemītniece Arlita, kura pēc pakalpojumu saņemšanas valsts sociālās aprūpes iestādē šeit sākusi daudz patstāvīgāku dzīvi sabiedrībā  un arī iepazinusies ar savu jauno dzīvesbiedru. Viņa ikdienā dodas uz nodarbībām dienas aprūpes centrā. Savukārt Plašāk par specializētajām darbnīcām, to iespējām un nākotnes iecerēm stāsta Saldus novada pašvaldības Sociālā dienesta direktore Ina Behmane: https://youtu.be/c3cg9tHzUg4.   Ventspils valstspilsētas pašvaldībai iesaistoties projektā “Kurzeme visiem”, Atbalsta centrs ģimenēm un bērniem ar īpašām vajadzībām “Cimdiņš” ieguva iespēju paplašināt pieejamo sociālo pakalpojumu klāstu gan cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, gan bērniem ar funkcionāliem traucējumiem. Šobrīd “Cimdiņš” nodrošina dienas aprūpes centra pakalpojumus un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus vismaz 40 cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem un vismaz 55 bērniem ar funkcionāliem traucējumiem. Iepazīstiet “Cimdiņu” un tā sniegto atbalstu, uzklausot atbalsta centra vadītājas Ievas Sāmītes – Cērpas, Gundegas, kura ir mamma bērnam ar funkcionāliem traucējumiem, un Lauras un Montas, kuras apmeklē dienas centru, stāstus: https://youtu.be/AGSAhu3x2Ww.   Priekulē, Dienvidkurzemes novadā, projekta “Kurzeme visiem” ietvaros cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem varēs saņemt jaunus sociālos pakalpojumus – dienas aprūpes centra un specializēto darbnīcu pakalpojumus. Aicinām kopā ar Dienvidkurzemes novada Sociālā dienesta Sociālo pakalpojumu nodaļas vadītāju Andru Valuži, kā arī pakalpojumu saņēmējiem – Matīsu un Kitiju – iepazīt jaunos, sabiedrībā balstītos sociālos pakalpojumus: https://youtu.be/twX__CuN8l0   Informatīvie video tapuši projekta “Kurzeme visiem” ietvaros, ar Eiropas Sociālā fonda un Latvijas valsts finansējumu. Vairāk par projektu un tā kompensētajiem sociālajiem pakalpojumiem cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un viņu vecākiem vai likumīgajiem pārstāvjiem varat uzzināt: www.kurzemevisiem.lv.   Savukārt plašāk par jauno infrastruktūru Kurzemē, kas top vai jau ir tapusi deinstitucionalizācijas procesa īstenošanai, varat uzzināt digitālā brošūrā, ko sadarbībā ar pašvaldībām 2021.gada izskaņā sagatavojis Kurzemes plānošanas reģions. Brošūra ir pieejama Kurzemes plānošanas reģiona mājas lapā.     Par projektu “Kurzeme visiem”   Projekts “Kurzeme visiem”  tiek īstenots, lai palielinātu ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību dzīvesvietā personām ar invaliditāti un bērniem. To no 2015. līdz 2023. gadam ar Eiropas Sociālā fonda un valsts finansējuma atbalstu īsteno Kurzemes plānošanas reģions sadarbībā ar pašvaldībām, to bērnu sociālās aprūpes centriem un valsts sociālās aprūpes centru “Kurzeme”. Vairāk par projektu www.kurzemevisiem.lv un Kurzemes plānošanas reģiona mājas lapā.       Papildu informācijai: Laura Homka Projekta “Kurzeme visiem” sabiedrisko attiecību speciāliste e-pasts: laura.homka@kurzemesregions.lv

    Kuldīgas novada pašvaldības aģentūra “Sociālais dienests” aicina darbā sociālo darbinieku darbam ar pilngadīgām personām Nīkrāces, Rudbāržu un Raņķu pagastos.   Prasības: 2. līmeņa profesionālā augstākā izglītība sociālajā darbā vai arī studijas sociālajā darbā; izpratne par sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības sniegšanu; izpratne par personu un dažādu grupu sociālajām vajadzībām; iemaņas darbā ar MS Office programmām; B kategorijas transportlīdzekļa vadītāja apliecība; pieredze sociālajā darbā tiks uzskatīta par priekšrocību.   Darba pienākumi: darbs ar pilngadīgām personām Nīkrāces, Raņķu un Rudbāržu pagastos; darbs programmā SOPA; cilvēku apsekošana dzīvesvietā; cilvēku individuālo vajadzību, materiālo un personisko resursu novērtēšana; sociālo gadījumu vadīšana.   Mēs Tev piedāvājam: dinamisku, radošu, atbildīgu darbu; profesionālu kolēģu atbalstu ikdienas darbā; iespējas strādāt mērķtiecīgā komandā; profesionālās pilnveides mācības; atalgojumu bruto 954,00 eiro; veselības apdrošināšanu pēc nostrādāta gada.     Pieteikumu un CV sūtīt līdz 27.maijam sociālā dienesta direktorei Sarmītei Segliņai e-pastā: sarmite.seglina@kuldiga.lv vai pa pastu, adresējot Kuldīgas novada p/a “Sociālais dienests”, Dzirnavu ielā 9, Kuldīgā, Kuldīgas novads, LV-3301, vai iesniegt personīgi. Tālrunis informācijai: 63350604.  

    Šī gada 27.aprīlī uz tikšanos klātienē Aizputē sanāca deinstitucionalizācijas projekta “Kurzeme visiem” partneri – Kurzemes plānošanas reģiona, Kurzemes pašvaldību un Valsts sociālā centra “Kurzeme” pārstāvji –, lai pārrunātu projekta aktualitātes.   Tikšanos atklāja Kurzemes plānošanas reģiona projekta “Kurzeme visiem” vadītāja Sandra Miķelsone – Slava, kura pastāstīja par projekta ietvaros plānoto darbību īstenošanas gaitu. S.Miķelsone – Slava norādīja, ka turpinās cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem (GRT) un bērnu ar funkcionāliem traucējumiem (FT) izvērtēšana, lai varētu sniegt viņiem nepieciešamos projekta kompensētus sociālos pakalpojumus. Viņa arī skaidroja, ka šobrīd projekta “Kurzeme visiem” ietvaros sociālie pakalpojumi tiek kompensēti 143 cilvēkiem ar GRT un 269 bērniem ar FT. Papildu turpinās arī pilngadīgu cilvēku sagatavošana pārejai uz dzīvi sabiedrībā – jau sagatavoti un uz dzīvi Saldus un Cēsu novados pārgājuši septiņi cilvēki, šobrīd notiek vēl 17 cilvēku sagatavošana. Cilvēku ar GRT pāreja uz dzīvi sabiedrībā ir cieši saistīta ar grupu dzīvokļu izveidi, tāpēc sagatavošanas process projekta ietvaros tiks turpināts līdz ar jaunu šo pakalpojumu vietu pieejamību Kurzemes reģionā. Tāpat turpinās arī speciālistu apmācības Kurzemes reģionā – apmācīti 68 valsts sociālās aprūpes iestāžu darbinieki un 12 sociālie mentori, kā arī uzsāktas apmācības speciālistiem darbam ar bērniem ģimeniskai videi  pietuvinātā pakalpojumā (ĢVPP).   S.Miķelsone – Slava arī atgādināja, ka projekta noslēgums ir nākamgad – 2023.gadā, tāpēc pašvaldībām nepieciešams maksimāli izmantot projektā pieejamās iespējas, lai sasniegtu projekta rezultatīvos rādītājus un pēc iespējas efektīvāk izlietotu pieejamo finansējumu sociālo pakalpojumu kompensēšanai. Viņa arī norādīja, ka dažādus sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus projekta ietvaros ir iespējams arī sniegt bez infrastruktūras izveides, piemēram, individuālās speciālistu konsultācijas un atbalsta grupas un grupu nodarbības.   Tikšanās turpinājumā projekta partneri stāstīja par infrastruktūras izveides gaitu savās pašvaldībās sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanai. Saldus novadā ir pabeigti gan grupu dzīvokļi un specializētās darbnīcas cilvēkiem ar GRT, kā arī sociālās rehabilitācijas centrs bērniem ar FT, tāpēc klātesošajiem bija iespēja iepazīt Saldus novada pieredzi aktīvā šo pakalpojumu nodrošināšanā saviem iedzīvotājiem. Grupu dzīvokļu izveide noslēgusies arī Ventspils novadā, kur drīzumā patstāvīgāku dzīvi kopumā uzsāks 8 cilvēki ar GRT. Daļēji pabeigta ir infrastruktūras izveide Dienvidkurzemes novadā – Aizputē ir izveidots sociālās rehabilitācijas iespējas bērniem ar FT, Priekulē sācis darboties dienas aprūpes centrs un specializētās darbnīcas cilvēkiem ar GRT, savukārt Rucavā vēl turpinās darbi pie grupu dzīvokļa un dienas aprūpes centra izveides cilvēkiem ar GRT. Liepājā ir pabeigta viena no kopumā diviem ĢVPP izveide ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem, savukārt turpinās darbs pie grupu dzīvokļu un specializēto darbnīcu izveides. Arī Ventspilī ir pabeigta dienas aprūpes centra izveide cilvēkiem ar GRT un bērniem ar FT, savukārt turpinās darbi pie ĢVPP izveides.   Kuldīgas novadā visa iecerētā infrastruktūra – grupu dzīvokļi, specializētās darbnīcas, dienas aprūpes centri gan pieaugušajiem ar GRT, gan bērniem ar FT – vēl ir tapšanā, tāpat arī Talsu novadā turpinās darbi pie dienas aprūpes centra cilvēkiem ar GRT. Plašāk par jauno infrastruktūru Kurzemē, kas top vai jau ir tapusi deinstitucionalizācijas procesa īstenošanai, varat uzzināt digitālā brošūrā, kas pieejama Kurzemes plānošanas reģiona mājas lapā.   Tikšanās noslēgumā projekta “Kurzeme visiem” partneri iepazina sociālās rehabilitācijas iespējas Aizputē bērniem un jauniešiem ar FT. Ar ERAF, valsts un pašvaldības finansējumu Aizputē ir pilnveidotas un papildinātas dienas aprūpes centra telpas un aprīkojums sociālās rehabilitācijas pakalpojumu nodrošināšanai, ņemot vērā novadā dzīvojošo bērnu ar FT vajadzības.   Centrā ir iekārtotas četras telpas: fizioterapijas, mūzikas terapijas, logopēda un sensorā telpa. Projekta ietvaros arī nodrošināta materiāltehniskā bāze trīs speciālistiem, kā arī katram speciālistam nodrošināts savs kabinets, lai ilgtermiņā varētu sniegt pakalpojumus bērniem ar FT.   Tikšanās prezentācija: Kurzemes plānošanas reģiona prezentācija: projekta “Kurzeme visiem” ieviešanas aktualitātes.     Par projektu “Kurzeme visiem” Projekts “Kurzeme visiem”  tiek īstenots, lai palielinātu ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību dzīvesvietā personām ar invaliditāti un bērniem. To no 2015. līdz 2023.gadam ar Eiropas Sociālā fonda un valsts finansējuma atbalstu īsteno Kurzemes plānošanas reģions sadarbībā ar pašvaldībām, to bērnu sociālās aprūpes centriem un valsts sociālās aprūpes centru “Kurzeme”. Vairāk par projektu www.kurzemevisiem.lv un Kurzemes plānošanas reģiona mājas lapā.     Papildu informācijai: Laura Homka Projekta “Kurzeme visiem” sabiedrisko attiecību speciāliste e-pasts: laura.homka@kurzemesregions.lv

    Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) īstenotās Eiropas Atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām programmas ietvaros sniedz pārtikas un pamata materiālā atbalsta pakas Ukrainas kara bēgļiem Latvijā, kas ir saņēmuši pašvaldības Sociālā dienesta izsniegto krīzes izziņu.   Ukrainas civiliedzīvotājiem, saņemot pašvaldības Sociālā dienesta izziņu par krīzes situāciju, ir tiesības uz atbalstu Eiropas Atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām darbības programmas ietvaros. Viena persona trīs mēnešos var saņemt divas pārtikas pakas, higiēnas un saimniecības preču paku, divas papildu bērnu pārtikas pakas, ja ģimenē ir mazi bērni vecumā no 7 līdz 24 mēnešiem, kā arī papildu higiēnas preču paku, ja ģimenē ir mazi bērni vecumā līdz 2 gadiem. Papildus tam, ģimenes ar sākumskolas un pamatskolas vecuma bērniem varēs saņemt mācību piederumu paku.   Ar izziņu atbalsta pakas var saņemt kādā no vairāk nekā 400 izdales punktiem visā Latvijā. Eiropas Atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām zupas virtuvēs gatavās maltītes personas var saņemt bez izziņas vai citu dokumentu uzrādīšanas. Kuldīgas novadā dzīvojošās ģimenes, atbalsta pakas var saņemt pagastu pārvaldēs pie tur strādājošajiem sociālajiem darbiniekiem vai Kuldīgas pilsētā, “Latvijas Sarkanais krusts”, Baznīcas ielā 29, no plkst. 10:00-17:00,   mob. 26513347.   Plašāka informācija par atbalsta iespējām un komplektu saturu: www.atbalstapakas.lv     Фонд інтеграції суспільства (SIF) надає пакети продуктів харчування та базової матеріальної допомоги українським біженцям з війни в Латвії, які отримали кризовий сертифікат міської соціальної служби в рамках Європейського фонду підтримки найбільш знедолених.   Цивільні громадяни України мають право на підтримку найбільш знедолених осіб за операційною програмою Європейського фонду підтримки після отримання довідки від міської соціальної служби про кризову ситуацію. За три місяці одна особа може отримати два продуктових пакета, гігієнічні та господарські товари, дві додаткові дитячі, якщо в сім’ї є маленькі діти віком від 7 до 24 місяців, і додатковий пакет гігієни, якщо в сім’ї є маленькі діти до 2 років. старий.. Крім того, сім’ї з дітьми молодшого та молодшого шкільного віку зможуть отримати пакет шкільного приладдя.   Завдяки сертифікату пакети підтримки можна отримати в будь-якому з більш ніж 400 пунктів розповсюдження по всій Латвії. Готові страви в столових Європейського фонду підтримки для найбільш знедолених можна отримати без пред’явлення довідки та інших документів. Сім’ї, які проживають в Кулдизькому регіоні, можуть отримати пакети підтримки в парафіяльних адміністраціях у соціальних працівників, які там працюють, або в місті Кулдига, «Латвійський Червоний Хрест», вул. Базнікас 29, від 10:00-17:00, моб. 26513347.   Більше інформації про варіанти підтримки та вміст комплекту: www.atbalstapakas.lv

    Šī gada 1. februārī spēkā stājās grozījumi normatīvajā regulējumā, kas nosaka atbalsta nepiemērošanu norēķiniem par elektroenerģiju gadījumos, kad aizsargātais lietotājs reģistrēts Uzturlīdzekļu garantiju fonda iesniedzēju un parādnieku reģistrā kā parādnieks. Saskaņā ar Būvniecības valsts kontroles birojam (BVKB) pieejamajiem datiem aplēsts, ka aptuveni 2100 aizsargāto lietotāju netiek piemērots atbalsts elektroenerģijas rēķinam nenokārtoto saistību dēļ.   Jau iepriekš vēstīts, ka 2021. gada 1. septembrī darbību uzsāka Aizsargātā lietotāju datu informācijas sistēma (ALDIS), kuras pārzinis ir BVKB. Sistēma apkopo informāciju no dažādām valsts informācijas sistēmām un sniedz datus elektroenerģijas tirgotājiem par personām – aizsargātajiem lietotājiem, kuriem pienākas atbalsts elektroenerģijas rēķinu samazinājumam. Aizsargāto lietotāju lokā ietilpst daudzbērnu ģimenes, personas ar I grupas invaliditāti, ģimenes ar bērniem, kuriem ir invaliditāte, un trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības.   ALDIS tiek saņemti dati no dažādiem valsts reģistriem, lai noteiktu atbilstību aizsargātā lietotāja statusam: no pašvaldībām, lai identificētu trūcīgās un maznodrošinātās personas un reģistrētos līguma numurus; no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Fizisko personu reģistra, lai identificētu pakalpojuma saņēmējus daudzbērnu ģimenēs; no Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas Invaliditātes informācijas sistēmas, lai identificētu ģimenes ar bērniem ar invaliditāti un personas ar I invaliditātes grupu vai to aizgādņus. Turklāt no 1. februāra ALDIS saņem datus arī no Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas, lai identificētu aizsargātos lietotājus, kuri reģistrēti Uzturlīdzekļu garantiju fonda iesniedzēju un parādnieku reģistrā kā parādnieki. Atbilstoši normatīvajam regulējumam turpmāk atbalsts netiks sniegts aizsargātajam lietotājam, kas neatkarīgi no citiem apstākļiem, t.sk. sociālā stāvokļa un invaliditātes,  šobrīd nav nokārtojusi uzturlīdzekļu saistības.   Savukārt gadījumos, kad daudzbērnu ģimenē atbalsta saņēmējs ir vecāks, kurš nepilda savas saistības un ir reģistrēts kā parādnieks Uzturlīdzekļu garantiju fonda iesniedzēju un parādnieku reģistrā, fakts tiks ņemts vērā kā papildu kritērijs, lai identificētu atbilstošo atbalsta saņēmēju.   Ģimenes, kurās atbalsta saņēmējs ir iekļauts uzturlīdzekļu parādnieku reģistrā un kurās ir vairāki aizsargātā lietotāja pakalpojuma saņēmēji, aicinām pārskatīt savus elektroenerģijas līguma datus un sakārtot tos, lai atbalsts turpinātos uz citu personu, kura atbilst statusam un var to saņemt.   Atbildes uz biežāk uzdotajiem jautājumiem par aizsargātā lietotāja pakalpojumu aicinām meklēt BVKB tīmekļvietnē: https://www.bvkb.gov.lv/lv/biezak-uzdotie-jautajumi-0    Informāciju sagatavoja: Ilze Žunde, sabiedrisko attiecību speciāliste

    8. martā sasauktajā Kuldīgas novada Domes ārkārtas sēdē sprieda par atbalstu bēgļiem, kuri no Ukrainas karadarbības zonām ierodas Kuldīgas novadā. Kuldīgas novada Sociālā dienesta direktore Sarmīte Segliņa pastāstīja, ka Kuldīgas novadā jau ieradušies 10 bēgļi – četri pieaugušie un seši dažāda vecuma bērni. Viņiem tiek sniegta nepieciešamā palīdzība un atbalsts. Daļa uz laiku izmitināta sporta skolas dienesta viesnīcā, bet citi mitinās pie paziņām. Deputāts un Kuldīgas novada Sporta skolas direktors Agris Kimbors pastāstīja, ka basketbola treneris Ainars Bagatskis, kas ir Ukrainas basketbola izlases galvenais treneris, organizē ukraiņu jauno basketbolistu un viņu ģimeņu uzņemšanu Latvijā. Sagaidāms, ka arī Kuldīgā varētu nodrošināt pajumti ukraiņu jaunajiem basketbolistiem.     Bēgļiem nokārtot nepieciešamās lietas un iejusties šobrīd palīdz Sociālā dienesta piesaistītā mentore Nadija Strazdiņa. Taču domājams, ka arī nākotnē būs nepieciešama brīvprātīgo palīdzība un atbalsts, tāpēc tie iedzīvotāji, kuri vēlas brīvprātīgi būt par patvēruma meklētāju mentoriem jeb draugiem un palīgiem, palīdzot iejusties pilsētā, parādīt, kur kas atrodas, un atbalstīt citādi, aicināti pieteikties Sociālajā dienestā pie Inetas Eņģeles, zvanot pa tālruni 27020733 vai rakstot e-pastā ineta.engele@kuldiga.lv .     Bēgļiem atbilstoši likumos noteiktajam nodrošina nepieciešamos sociālos pabalstus un pakalpojumus, atbalstu darba meklēšanā, veselības aprūpes pakalpojumus un citu nepieciešamo palīdzību un atbalstu. Domes sēdē nolēma novada administratīvajā teritorijā dzīvojošos Ukrainas civiliedzīvotājus atbalstīt, arī izsniedzot viņiem Kuldīgas peldbaseina abonementus.     Svarīgi ir atcerēties, ka visiem bēgļiem neatkarīgi no tā, vai viņiem nepieciešama vieta, kur apmesties, vai arī viņi ierodas pie draugiem, radiniekiem vai paziņām, noteikti jāreģistrējas Kuldīgas novada Pašvaldības policijā, zvanot pa diennakts tālruni 28881288.     Kuldīgas novada Domes priekšsēdētāja I. Bērziņa ir izdevusi rīkojumu “Par Ukrainas civiliedzīvotāju uzņemšanu Kuldīgas novada teritorijā”, ar kuru ir izveidota koordinācijas grupa  atbalsta nodrošināšanai Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri izceļo no Ukrainas vai kuri nevar atgriezties Ukrainā Krievijas Federācijas izraisītā bruņotā konflikta dēļ šī bruņotā konflikta norises laikā, Kuldīgas novada pašvaldībā.       Informāciju sagatavoja: Kristīne Duļbinska, Mārketinga un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja

    Kuldīgas novadā tiek plānots projekts “Solis uz priekšu: attīstot personīgos resursus un nodarbinātībai nepieciešamās prasmes”, kurā var pieteikties personas darbspējīgā vecumā un, kurām noteikta invaliditāte. Projekta gaitā aktivitātes varēs izmantot arī personas ģimenes locekļi. Projekta mērķis ir veicināt izpratni par cilvēku ar invaliditāti spēju iesaistīties darba tirgū, būt līdzvērtīgiem sabiedrības locekļiem.   Projektā tiks nodrošināti šādi pakalpojumi : fizioterapeita konsultācijas/nodarbības; ergoterapeita konsultācijas/nodarbības; karjeras konsultanta konsultācijas/nodarbības; sociālā darbinieka konsultācijas; psihologa konsultācijas; specializētās nodarbības (kokapstrādes un radošās).   Par sociālo projektu “Solis uz priekšu: attīstot personīgos resursus un nodarbinātībai nepieciešamās prasmes” vairāk varat uzzināt pie Kuldīgas Attīstības Aģentūras vecākās projektu vadītājas Lienes Jūrmales, zvanot  63350142.   Par dalību projektā aicinām sazināties ar sociālo darbinieci Inetu Eņģeli  63350605; 27020733; vai, rakstot e-pastā ineta.engele@kuldiga.lv      ATGĀDINĀM, KA PROJEKTĀ VIETU SKAITS IR IEROBEŽOTS! PIESAKIES JAU TAGAD!  

    Biedrība “Mini SD” darbojas ar mērķi veicināt sabiedrības locekļu integrāciju sociālās vides uzlabošanā, kā arī veicināt iedzīvotāju sociālekonomisko attīstību, iedzīvotāju sociālo prasmju veicināšanu un dzīves kvalitātes uzlabošanu, mūžizglītības un pieredzes apmaiņas veicināšanu.  “Mini SD” realizējis jau neskaitāmas aktivitātes, kur iesaistīti vietējie Skrundas un apkārtējo pagastu iedzīvotāji. Arī 2022. gadā tiks rīkoti sociālie projekti ar aktivitātēm, lai veicinātu vietējās kopienas labklājību un sociālo integrāciju.   Šī gada 25. martā plkst. 15:00, “Pagasta padome”, Rudbārži, Rudbāržu pagasts, notiks “Mini SD” rīkotais projekta papildpasākums “Lieldienu gaidās”.

    SPĒKA AVOTS – durvis ir vaļā !   Diagnozi “vēzis” ik gadu izdzird vairāk nekā 11 000 cilvēku, bet salīdzinoši neliels skaits meklē psihosociālo palīdzību. Ja pirms vairākiem gadiem tā vairākumam nebija pieejama, tad kopš 2018. gada psihosociālās rehabilitācijas pakalpojumu onkoloģijas pacientiem un viņu tuviniekiem – programmu SPĒKA AVOTS apmaksā valsts. To ievieš Onkoloģisko pacientu atbalsta biedrība “Dzīvības koks”, pamatojoties uz Labklājības ministrijas deleģējuma līgumu.   “Psihosociālo rehabilitāciju programmā SPĒKA AVOTS šogad var saņemt apmēram 500 onkoloģiskie pacienti individuāli vai kopā ar tuvinieku”, informēja programmas vadītāja  Gunita Berķe. Tā ir nedēļu gara programma, kuras laikā ir pieejamas psihologa konsultācijas viens pret vienu; grupu darbs mākslas, kustību un deju, drāmas terapijā; nūjošanas tehnikas apmācības un iespēja nūjot katru dienu; fiziskās aktivitātes – kā ārstnieciskā vingrošana, tā arī spēka vingrinājumi un intervālu soļošanas nodarbības; lekcijas par uzturu, diagnozi u.c. Ir pieejamas arī individuālas konsultācijas, kurās uz konkrētiem jautājumiem atbild speciālisti.   “Mēs katru gadu cenšamies piesaistīt vislabākos speciālistus, kas darbojas ar degsmi un pašatdevi, kā arī esam gatavi sadarboties ar jauniem profesionāļiem, kuri jūt aicinājumu piedalīties šajā programmā”, uzsver Gunita Berķe. Arī šogad Onkoloģisko pacientu biedrībai “Dzīvības koks” programmas palīdz īstenot Latvijas mākslas terapeitu asociācija, onkologi, uztura speciālisti, fizioterapeiti un fizisko aktivitāšu speciālisti, kuriem ir pieredze darbā ar onkoloģiskajiem pacietiem.   Šogad, saskaņā ar deleģējuma līgumu, ir plānotas 35 programmas ar atšķirīgu specializāciju: visu vecumu cilvēkiem ar dažādām onkoloģiskām saslimšanām; sievietēm ar krūts vēzi un onkoginekoloģisku slimību; vēdera dobuma onkopacientiem; arī hemotoloģijas pacientiem. Uz programmu dažādām onkoloģijas slimībām piesakās aizkuņģa dziedzera vēža pacienti, melonomas, nieru, arī galvas vēža u.c. vēža veidu pacienti vieni paši vai kopā ar tuvinieku.   Lai nokļūtu uz šo programmu ir trīs iespējas: pacientam jau ir noteikta invaliditāte; ir prognozējamā invaliditāte; vai ir ģimenes ārsta nosūtījums uz psihosociālo rehabilitāciju. Izsmeļoša informācija par programmām un to norises laiku, kā arī pieteikšanās anketa ir pieejama www.dzivibaskoks.lv sadaļā Psihosociālā rehabilitācija, aktuālās programmas publicējam arī Onkoloģisko pacientu biedrības Dzīvības koks Facebook lapā. Tāpat aicinām pacientus un tuviniekus dalīties ar šo informāciju un būt neatlaidīgiem, jautājot nosūtījumu uz psihosociālās rehabilitācijas programmu SPĒKA AVOTS ģimenes ārstam.    DRUKAS VERSIJA   Programmu_planojums_2022     Onkoloģisko pacientu atbalsta biedrība “Dzīvības koks” tel. – 67625339

    Piektdien, 18. februārī, Skrundas pilsētas un pagasta pārvaldes vadītāja Guna Skrebele kopā ar sociālo darbinieci Ingu Eikinu un pašvaldības policijas inspektoriem palīdzēja kādai ģimenei Skrundā – applūdušās upes dēļ iedzīvotāji bija bija spiesti palikt savā dzīves vietā un netika pēc pārtikas.   Piektdien ģimene sazinājās ar sociālo darbinieci I. Eikinu, lai lūgtu palīdzību nogādāt pārtiku viņu dzīvesvietā, jo pārplūdušās upes dēļ pašiem nav iespējas tikt līdz veikalam. Sociālā darbiniece sazinājās ar pārvaldes vadītāju G. Skrebeli, lai kopīgi rastu risinājumu, kā ģimenei palīdzēt. Tika iesaistīti pašvaldības policisti, kas, tērpušies gumijas aizsargtērpā, brienot pa upi, nogādāja ģimenei nepieciešamo pārtikas paku.   Ģimene ar četriem bērniem dzīvo Skrundas pagasta “Sterķos”. Māja atrodas kalnā, blakus Klūgas upei. Tiltu pāri upei aizskalojusi spēcīgā ūdens straume. Tilts ir vienīgā pāreja, pa kuru ģimene var nokļūt līdz pilsētai. Plūdu radīto seku dēļ bērniem nākas kavēt arī skolu.   Arī citviet Skrundā lielo lietavu dēļ applūdušas dzīvojamās ēkas un ielas. Ūdens līmenis Ventā sasniedzis ļoti augstu atzīmi. Skrundas pastaigu taka, kas iet gar Ventu, ir tuvu applūšanas robežai – ja ūdens līmenis paaugstināsies vēl par apmēram pusmetru, taku klās ūdens.   Kā jau ziņots, tuvākajās dienās ūdens līmenis upēs atkušņa un nokrišņu ietekmē paaugstināsies. Straujāks ūdens līmeņa kāpums  prognozēts valsts rietumu un centrālajā daļā. Gaidāma atkārtota palieņu un zemāko vietu applūšana.     Informāciju sagatavoja: Ilze Grīnfelde, sabiedrisko attiecību speciāliste

    No 2022. gada janvāra ir palielināts to personu loks, kuras var saņemt Kuldīgas novada pašvaldības apmaksātās pusdienas izglītības iestādē. Kuldīgas novada domes saistošie noteikumi Nr. KNP/2021/9 “Par brīvprātīgās iniciatīvas pabalstiem Kuldīgas novadā” nosaka, ka tiesības saņemt pabalstu VIDĒJĀS un VIDĒJĀS PROFESIONĀLĀS izglītības ieguvei ir vidējās un vidējās profesionālās izglītības programmas izglītojamajiem līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai, kura dzīvesvieta deklarēta Kuldīgas novada administratīvajā teritorijā. Nosacījums pabalsta saņemšanai ir, ka mājsaimniecībai iesnieguma iesniegšanas brīdī jāatbilst kādam no šiem statusiem:  trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statuss  daudzbērnu ģimenes* statuss, kuru apliecina derīga Latvijas Goda ģimenes apliecība “3+ Ģimenes karte”     KĀ PIETEIKTIES UN SAŅEMT PUSDIENU PABALSTU? Lai saņemtu pabalstu, Sociālajā dienestā jāiesniedz:  Iesniegums brivpusdienas-izglitibas-iestade  Jāuzrāda “3+ Ģimenes karte” vai jāuzrāda izziņa, kas apliecina atbilstību trūcīgam vai maznodrošinātam mājsaimniecības statusam     Iesniegumu varat iesniegt klātienē, iepriekš zvanot un saskaņojot ierašanās laiku. Tāpat, iesniegumu varat noformēt, izmantojot Sociālā dienesta iesnieguma veidlapu, kuru atradīsiet → www.socialais.kuldiga.lv →  sadaļā “Klientiem” → “Iesniegumu veidlapas” → “Iesniegums pusdienu apmaksai izglītības iestādē un bērnudārzā” . Vienīgi jāņem vērā, ka aizpildītā iesniegumu veidlapa ir jāparaksta un jāaiznes uz sociālo dienestu, kur būs jāuzrāda arī “3+ Ģimenes karte”.   Pabalstu ēdināšanas izdevumu (pusdienu) apmaksai piešķir uz periodu, kamēr mājsaimniecība atbilst pabalsta saņemšanas kritērijiem, bet ne ilgāk kā mācību gada beigām. Pabalsts tiek izmaksāts pakalpojuma sniedzējam pēc viņu iesniegtā rēķina.    (*) Daudzbērnu ģimene saskaņā ar 19.06.1998. Bērnu tiesību aizsardzības likuma 1.panta 16.punktā noteikto ir ģimene, kuras aprūpē ir vismaz trīs bērni, to skaitā audžuģimenē ievietoti un aizbildnībā esoši bērni. Par daudzbērnu ģimenes bērnu uzskatāma arī pilngadīga persona, kas nav sasniegusi 24 (divdesmit četru) gadu vecumu, ja tā iegūst vispārējo, profesionālo vai augstāko izglītību.  

  Kuldīgas novada p/a “Sociālais dienests” informē un vienlaicīgi lūdz Skrundas, Nīkrāces, Raņķu un Rudbāržu iedzīvotājus, kuri līdz šim īrēja pašvaldības sociālos dzīvokļus un līdz ar to, automātiski varēja saņemt mājokļa komunālo maksājumu atvieglojumus no pašvaldības, turpmāk pēc sociālās palīdzības mājokļa jautājumu risināšanā vērsties Sociālajā dienestā, kur sociālie darbinieki izvērtēs, kāda veida palīdzība Jums pienākas. Izmaiņas saistītas ar agrāko Skrundas novada saistošo noteikumu Nr. 7/2011 “Par sociālo dzīvokļu izīrēšanas kārtību” atcelšanu. Šādas izmaiņas tika izdarītas, lai jaunizveidotajā Kuldīgas novadā ieviestu vienotu pieeju iedzīvotājiem sociālo dzīvokļu izīrēšanas jautājumā. Sociālais dienests informē, ka agrākā Skrundas novada iedzīvotāji aicināti sazināties ar sava pagasta vai pilsētas sociālo darbinieku, kurš atbild par sociālās palīdzības jautājumiem un lūgt izvērtēt atbilstību saņemt mājokļa pabalstu. Mājokļa pabalstu var saņemt mājsaimniecība, kura dzīvo savā īpašumā vai īrētā mājoklī un mājsaimniecībā dzīvojošās personas savu dzīvesvietu ir deklarējušas Kuldīgas novada administratīvajā teritorijā. Lai varētu aprēķināt mājokļa pabalsta apmēru, iedzīvotājiem, dodoties pie sociālā darbinieka, līdzi jāņem un jāuzrāda dokumenti par ienākumiem (kredītiestādes konta pārskats vai Latvijas pasta norēķinu sistēmas konta pārskats) un pēdējā mēneša ar mājokļa lietošanu saistītie maksājumu apliecinošie dokumenti – rēķini, kuros redzami ar mājokļa lietošanu saistītie rādījumi par patēriņu un maksājumi: – par dzīvojamās telpas lietošanu (īres maksa), – pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu (apkuri un karsto ūdeni, elektroenerģiju, ūdeni, dabasgāzi, kanalizāciju vai asenizācijas nodrošināšanu, sadzīves     atkritumu apsaimniekošanu), – pakalpojumiem, kas saistīti ar telekomunikāciju un internetu, – ūdensskaitītāju uzstādīšanu un verifikāciju. Pierakstīties uz mājokļa pabalsta kārtošanu var pa tālr. 63350107 (Kuldīgā), 63331295 (Skrundā) un pagastos dzīvojošie iedzīvotāji, pie sava pagasta sociālā darbinieka.

  Sociālais dienests informē, ka tiem iedzīvotājiem, kuriem trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības izziņas derīguma termiņš beidzās 31. JANVĀRĪ (ārkārtas situācijas laikā), izziņas derīguma termiņš automātiski tiek pagarināts līdz 31. martam (1 mēnesi pēc ārkārtējās situācijas beigām). Savukārt, tiem iedzīvotājiem, kuriem izziņas derīguma termiņš beigsies šī gada 28. februārī, MARTĀ jākārto trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statuss no jauna, t.i., jāpiesakās pie sava sociālā darbinieka ierastajā kārtībā, jāiesniedz visi nepieciešamie dokumenti, kuri nepieciešami materiālā stāvokļa izvērtēšanai un jāraksta iesniegums.   Tāpat atgādinām, ka, ja trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimnniecības statuss ārkārtējās situācijas laikā ir pagarināts automātiski, papīra formātā izziņas atkārtoti Sociālajam dienestam nav jāizsniedz, jo derīgas ir iepriekš izdotās. Personas ar iepriekš izsniegto izziņu var doties uz ārstniecības iestādēm, pie ģimenes ārsta, aptiekās vai pēc pārtikas un higiēnas preču komplektiem, un citur, kur nepieciešama izziņas uzrādīšana, lai saņemtu atlaidi vai materiālo atbalstu. IZŅĒMUMS, ja sākotnēji izsniegtā izziņa (kuras derīguma termiņš beidzās 2022. gada 31. janvārī (ārkārtējās situācijas periodā) ir sabojāta vai persona to ir nozaudējusi, uz personas lūguma pamata Sociālais dienests izsniegs jaunu izziņu papīra formātā.   Aicinām iedzīvotājus sekot līdzi jaunākajai informācijai par ārkārtējās situācijas perioda atcelšanu vai turpināšanu Latvijas plašsaziņas līdzekļos, kā arī Sociālā dienesta mājas lapā un Facebook kontā, kur tiks ziņots par izmaiņām.    

    Labklājības ministrija ir sagatavojusi informatīvu materiālu par aprūpes pakalpojuma nodrošināšanas nosacījumiem bērniem vecumā no 5 – 18 gadiem ar īpašas kopšanas nepieciešamību, skaidrojot, kas pieejams no pašvaldības budžeta un DI projektu finansējuma ietvaros.   Atgādinām: lai saņemtu atbalstu, bērna likumiskajiem pārstāvjiem jāvēršas savas pašvaldības sociālajā dienestā.   Kurzemes plānošanas reģions sadarbībā ar pašvaldībām, to bērnu sociālās aprūpes centriem un valsts sociālās aprūpes centru “Kurzeme”  īsteno deinstitucionalizācijas projektu “Kurzeme visiem”.  Tā mērķis ir palielināt ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību dzīvesvietā personām ar invaliditāti un bērniem. Projekts tiek īstenots līdz 2023.gada beigām un vairāk par to var uzzināt tā mājas lapā: www.kurzemevisiem.lv   Avots: Labklājības ministrija, 2022.gads      

      Saistībā ar veiktajiem papildinājumiem Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā (turpmāk – Likums), daļa mājsaimniecību, kuras saistībā ar 2021. gada 1. jūlijā Latvijā ieviesto vienoto mājokļa pabalsta saņemšanas un aprēķināšanas kārtību zaudējuši mājokļa pabalstu, no 2022. gada 1. janvāra atkal var tam kvalificēties.   No 2022. gada 1. janvāra  tiek palielināts mājokļa pabalsta saņēmēju loks, sekojošām iedzīvotāju grupām nosakot lielākus koeficientus mājokļa pabalsta aprēķina formulā:  atsevišķi dzīvojošai pensijas vecuma personai vai atsevišķi dzīvojošai personai ar invaliditāti – koeficientu 2,5  mājsaimniecībai, kurā ir tikai pensijas vecuma personas vai personas ar invaliditāti – koeficientu 2  pārējām mājsaimniecībām – koeficientu 1,5     Mājokļa pabalsta apmērs katrai mājsaimniecībai atšķiras, jo tiek aprēķināts kā starpība starp faktiskajiem izdevumiem par mājokli (nepārsniedzot Ministru kabineta noteikumos Nr.809 3.pielikumā noteiktos mājokļa lietošanas izdevumus) un mājsaimniecības kopējiem ienākumiem.     Mājokļa pabalsta aprēķinā tiek ņemti vērā šādi izdevumi:  par dzīvojamās telpas lietošanu (īres maksa un izdevumi par apsaimniekošanu);  par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu (siltumenerģija apkures un karstā ūdens nodrošināšanai, elektroenerģija, ūdens, dabasgāze, kanalizācijas vai asenizācijas nodrošināšana, sadzīves atkritumu apsaimniekošana);  ar telekomunikāciju pakalpojumiem un internetu saistītos izdevumus;  par ūdens skaitītāju uzstādīšanu un verifikāciju.   Mājokļa pabalstu var saņemt mājsaimniecība, kura dzīvo savā īpašumā vai īrētā mājoklī un mājsaimniecībā dzīvojošās personas savu dzīvesvietu ir deklarējušas Kuldīgas novada administratīvajā teritorijā.   Lai varētu aprēķināt mājokļa pabalsta apmēru, iedzīvotājiem, dodoties pie sociālā darbinieka, līdzi jāņem un jāuzrāda dokumenti par ienākumiem (ierastajā kārtībā) un pēdējā mēneša ar mājokļa lietošanu saistītie maksājumu apliecinošie dokumenti – rēķini, kuros redzami ar mājokļa lietošanu saistītie rādījumi par patēriņu un maksājumi:    par dzīvojamās telpas lietošanu (īres maksa),  pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu (apkuri un karsto ūdeni, elektroenerģiju, ūdeni, dabasgāzi, kanalizāciju vai asenizācijas nodrošināšanu, sadzīves atkritumu apsaimniekošanu),  pakalpojumiem, kas saistīti ar telekomunikāciju un internetu,  ūdensskaitītāju uzstādīšanu un verifikāciju.      Ministru kabineta noteikumi Nr.809 https://likumi.lv/ta/id/319717-noteikumi-par-majsaimniecibas-materialas-situacijas-izvertesanu-un-socialas-palidzibas-sanemsanu

    Katra mājsaimniecības persona, kura atzīta par trūcīgu vai maznodrošinātu, bez maksas saņems vienu iepakojumu, kurā ir 50 medicīniskās maskas. Lai saņemtu maskas, nepieciešams uzrādīt personas apliecinošu dokumentu un izziņu par atbilstību trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusam.        Kuldīgas pilsētas iedzīvotāji maskas var saņemt sociālajā dienestā Dzirnavu ielā 9, Kuldīgā.  Skrundas pilsētas un pagasta iedzīvotāji maskas var saņemt klientu apkalpošanas centrā Kalēju ielā 4, Skrundā.  Pagastu iedzīvotāji maskas var saņemt pie sava pagasta sociālā darbinieka.     Kuldīgas novada pašvaldība atgādina, ka no 25. janvāra publiskās vietās varēs lietot tikai medicīniskās maskas vai ne zemākas klases kā FFP2 respiratorus bez vārsta, tādējādi būs aizliegta auduma masku valkāšanu publiskās vietās.   Video: Kā pareizi lietot sejas masku?   

    Tikko sācies jauns gads un Kuldīgas novada Sociālais dienests 6. janvārī atsāka organizēt pusaudžu vecāku izglītojošās grupas “Ceļvedis, audzinot pusaudzi”. Nereti tieši pusaudžu vecāki jūtas apmulsuši un nezina, kā veidot attiecības ar saviem bērniem, kuri vienā brīdī jūtas gana pieauguši un neatkarīgi, lai patstāvīgi pieņemtu lēmumus, citā – apjukuši, nepārliecināti un vēlas saņemt vecāku palīdzību un atbalstu. Lai sniegtu vecākiem izpratni par to, kas pusaudžiem šajā vecumposmā ir svarīgs, kas ar viņiem notiek, kā vecākiem veidot veiksmīgu sadarbību ar saviem bērniem, lai viņi kļūtu par nobriedušiem, laimīgiem un pilnvērtīgiem pieaugušajiem,  ir izstrādāta un tiek realizēta apmācību programmu pusaudžu vecākiem “Ceļvedis, audzinot pusaudzi” (CAP).     Ceļveža desmit posmi: Ievads CAP programmā Pusaudžu un vecāku tiesības, pienākumi un atbildība Vecāku un pusaudžu savstarpējās attiecības un komunikācija Veselīgs dzīvesveids Pusaudžu seksualitāte Pusaudžu sociālā kompetence Emociju pašregulācija Rūpes par sevi Disciplinēšana Dzīves prasmes   Apmācību grupas dalībniekiem ir iespēja apgūt programmu, saņemot gan nepieciešamo teorētisko materiālu, gan arī praktiskās iemaņas. Programma tiek īstenota attālinātā ZOOM režīmā un ietver dažāda veida darbu, dalīšanos pieredzē un nelielus mājasdarbus. Izglītojošajās vecāku mācībās piedalās tie vecāki, kuri audzina pusaudžus vecumā no 11 – 16 gadiem. Vecāku grupas vada sociālā darbiniece, kura ikdienā strādā ar jauniešiem Ieva Rancāne.   Teksts: Vineta Brūdere-Sedliņa Foto: www.greatergood.berkeley.edu

Kuldīgas novada pašvaldība izsludinājusi konkursu pašvaldības finansējuma saņemšanai 2022. gadā biedrību un nodibinājumu darbības atbalstam, kuru darbība ir saistīta ar sociālo jomu. Konkursā plānots finansiāli atbalstīt biedrības un nodibinājumus, kuri darbojas sociālajā jomā Kuldīgas novada teritorijā un apvieno mazaizsargāto personu grupas, cilvēkus ar invaliditāti vai hroniskām saslimšanām.   Konkursā plānots finansiāli atbalstīt biedrības un nodibinājumus, kuri darbojas sociālajā jomā Kuldīgas novada teritorijā un apvieno mazaizsargāto personu grupas, cilvēkus ar invaliditāti vai hroniskām saslimšanām.   Konkursa nolikums un pārējie dokumenti atrodami pašvaldības tīmekļa vietnē HTTPS://WWW.KULDIGA.LV/PASVALDIBA/SABIEDRIBAS-LIDZDALIBA/ATBALSTS-SOCILA-JOMA vai arī par tiem var interesēties Kuldīgas novada pašvaldībā Kuldīgā, Baznīcas ielā 1 pie apmeklētāju pieņemšanas un informēšanas speciālista.   Pieteikumi jāiesniedz līdz 2022. gada 31. janvārim Kuldīgas novada pašvaldībā Kuldīgā, Baznīcas ielā 1 apmeklētāju pieņemšanas un informēšanas speciālistam vai jānosūta pa pastu vai uz e-pasta adresi DOME@KULDIGA.LV tā, lai tie tiktu saņemti līdz 2022. gada 31. janvārim.    Nolikums_Soc_biedribas_2022_finansejuma_pieteikums       Nolikums_Soc_biedribas_2022  

    Biedrība “Mini SD” darbojas ar mērķi veicināt sabiedrības locekļu integrāciju sociālās vides uzlabošanā, kā arī veicināt iedzīvotāju sociālekonomisko attīstību, iedzīvotāju sociālo prasmju veicināšanu un dzīves kvalitātes uzlabošanu, mūžizglītības un pieredzes apmaiņas veicināšanu.  “Mini SD” realizējis jau neskaitāmas aktivitātes, kur iesaistīti vietējie Skrundas un apkārtējo pagastu iedzīvotāji.   Šī gada 17. decembrī, plkst. 15:00, “Pagasta padome”, Dzelda, Nīkrāces pagasts notiks “Mini SD” rīkotais projekta papildpasākums “Patriotiski aksesuāri un atstarotāji”.

Biedrība “Latvijas Samariešu apvienība” Latvijā organizē pārtikas bankas projektu “Paēdušai Latvijai” un atgādina, ka Ziemassvētki jau pavisam tuvu! Lai izvairītos no pirmssvētku stresa, “Paēdušai Latvijai” aicina laicīgi pieteikties atbalstam pārtikas pakas saņemšanai: aizpildot pieteikuma anketu https://forms.gle/D1tYT4FZKZP6B6hJ8 sazinoties ar sev tuvāko izdales punktu http://paedusailatvijai.lv/kontakti Kuldīgas novadā “Paēdušai Latvijai” projektu koordinē “Mamma mammai fonds”, Ventspils ielā 15,  tel. 27733950, e-pasts: mammufonds@inbox.lv Atgādinām, ka pārtikas pakas ir tiesīgas saņemt ģimenes ar bērniem, seniori, personas ar invaliditāti un personas, kuras saņēmušas Sociālā dienesta lēmumu par atteikumu saņemt trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusu.

      2021. gada oktobrī noslēdzās Sociālā dienesta organizētās vecāku apmācību grupas “Sarunas par bērnu audzināšanu”, kuras pēc ilgāka laika perioda šovasar atkal atsākās. Mācības balstītas Latvijā jau zināmajā vecāku apmācību programmā “Bērna emocionālā audzināšana” ( BEA), taču Sociālā dienesta piedāvāto nodarbību saturs tomēr atšķīrās no līdz šim vecākiem piedāvātajām nodarbībām.   Vecāku mācību programmu Sociālajā dienestā pirmo reizi vadīja pedagoģijas maģistre Līga Kuršinska. Kā saka Ģimeņu atbalsta centra vadītāja Lorita Rimaševska: “Pirms uzrunāju Līgu Kuršinsku vadīt nodarbības vecākiem, zināju, ka viņa ir speciāliste darbā ar bērniem ar funkcionāliem traucējumiem.” L. Kuršinska ieguvusi arī Marte Meo trenera sertifikātu, apguvusi kvalifikācijas pilnveides programmu “Darbs ar siltajām smiltīm” un “Dabas vides estētika mācību vidē”, “Krāsaino graudu spēles”. Apguvusi Vecāku izglītības programmu un viņai ir daudzu gadu pieredze darbā ar bērniem ar funkcionālajiem traucējumiem, kā arī, profesionāla pieredze vecāku atbalsta pasākumu organizēšanā un vadīšanā speciālajā izglītības iestādē – attīstības centrā Pelču pagastā. Kad speciāliste uzrunāta vadīt vecāku mācību grupu, Ģimeņu atbalsta centra vadītāja L. Rimaševska sapratusi, ka L. Kuršinska ir elastīga un var pielāgot vecāku izglītības programmas atbilstoši vecāku vajadzībām, integrējot arī atsevišķās nodarbībās citus speciālistus, ja tas būtu nepieciešams. Tā arī vienā no nodarbībām tika pieaicināta logopēdijas – Montessori speciāliste. L. Rimaševska uzsver: “Līgai patīk izaicinājumi, tā kā viņa ar vecākiem bija strādājusi, piekrita sniegt pakalpojumus arī mūsu klientiem.” “Viņa prot atrast kopīgu valodu ar jebkuru”, saka L. Rimaševska.   Programma noritēja divās grupās – viena grupa tikās Kuldīgā un otra Kurmāles pagasta, Priedainē. Kuldīgas grupā piedalījās gan Kuldīgas, gan Rumbas un Rendas pagasta iedzīvotāji. Priedaines grupā piedalījās Kurmāles, Pelču un Padures pagastu iedzīvotāji. Abās grupās kopā programmu apguva 25 vecāki. Mācības notika gan klātienē, gan attālināti, jo mums visiem zināmu apstākļu dēļ, oktobrī nācās mācības pārcelt Zoom režīmā. Dalībniekiem, kuri nevarēja pieslēgties Zoom platformai, nodarbību vadītāja piedāvāja sagatavotus materiālus par konkrēto tēmu un tie vecāki saņēma individuālu lekciju.   Programma patiesi ir interesanta un noderīga vecāku kompetences paaugstināšanai un kā atzina vairums aptaujāto dalībnieku, tad vecākiem visinteresantākais šķitis dzirdēt citu vecāku pieredzes stāstus. Kāds tētis sākotnēji pat nevēlējās šo vecāku apmācību programmu apmeklēt, taču mācībām beidzoties, atzina, ka uzzinājis daudz vērtīga un jauniegūto pieredzi noteikti pielietos sava bērna audzināšanā. Kāda māmiņa norādīja, ka viņai labāk patikušas klātienes nodarbības un nevis attālināti, jo svarīgi šķitis satikt citus vecākus, dalīties pieredzē un pajautāt nodarbības vadītājai sev interesējošos jautājumus. Kādas ģimenes vecāki neslēpj, ka Zoom pilnībā nepatika, jo tehniski nevarēja platformai pieslēgties un saka: “Mums patika būt grupā, patika, ka var “izrauties” no mājām un dalīties ar savām grūtībām bērnu disciplinēšanā.”   Katrs vecāks vēlas, lai viņa bērns justos laimīgs un dzīvē veiksmīgs, tamdēļ ļoti noderīgi vecākiem apgūt jaunas zināšanas kā palīdzēt bērnam ne vien attīstīt savu intelektu un apgūt jaunas zināšanas, bet arī iemācīties izprast, paust un vadīt savas emocijas. Nodarbību vadītāja L. Kuršinska saka, ka visvairāk interesi un diskusijas vecākiem izraisīja tēmas “Bērna pozitīvā disciplinēšana”, “Noteikumi ģimenē”, “Bērna temperaments”, kā arī “Audzināšanas stili ģimenē”, jo runājot par audzināšanas stiliem tika diskutēts un analizēts ne tikai kā vecāki audzina savus bērnus, bet arī tas, kā vecāki paši reiz tika audzināti, kādu pieredzi katrs ir guvis no savām ģimenēm.   Saņemot nelielu atgriezenisko saiti no vecākiem, uzzinājām, ko vēl viņi labprāt uzzinātu tādā vai līdzīgā vecāku apmācību programmā. Vecākus interesē kā viņiem aizstāvēt sava bērna intereses izglītības iestādē, kā veidot sadarbību ar skolu vai pirmsskolas izglītības iestādi, kā palīdzēt bērnam adaptēties pirmsskolas izglītības iestādē un, uzsākot 1. klasi, kā tuvināt bērnu attiecības, ja apvienojas ģimene, kurā katram pieaugušajam ir bērni no iepriekšējām attiecībām, kā atbalstīt bērnu vecāku šķiršanās gadījumā, kā nepazaudēt attiecības un emocionālo kontaktu ar bērniem, laikā, kad bērni nedzīvo pie viena vai otra vecāka, kā atrast kopīgas intereses ar bērnu, ja viņam patīk būt tikai ar draugiem, kā bērnam iemācīt plānot laiku, veltot uzmanību gan mācībām, gan hobijiem un citām brīvā laika nodarbēm.   Lai pilnvērtīgāk un labāk vecāki spētu audzināt bērnus, ir jāielūkojas arī sevī un jāsāk ar sevis izprašanu. Emociju pašregulācija ir process, kurā cilvēki regulē un kontrolē savas jūtas un jūtu izpausmes uzvedībā, to var saukt arī par emocionālo intelektu. Tas pieaugušajiem ir ļoti svarīgs, lai varētu īstenot savas ieceres un dzīvot emocionāli stabilu dzīvi. Viens no galvenajiem bērnu audzināšanas mērķiem ir uzaudzināt bērnus, kas varēs valdīt pār savām emocijām, lai veiksmīgi veidotu kontaktus, iejustos sabiedrībā un vēlāk arī spētu veiksmīgi uzaudzināt savus bērnus. Sociālais dienests informē, ka vecāku apmācību programma tiks organizēta arī turpmāk un tās preventīvais mērķis ir aptvert pēc iespējas plašāku Kuldīgas novada teritoriju.   Sociālais dienests arī drīzumā plāno veidot jaunu vecāku apmācību grupu un, ja arī Jums rodas vēlme iesaistīties apmācībās, droši aicinām sazināties ar sava pagasta vai pilsētas sociālo darbinieku darbā ar ģimenēm un bērniem, un izteikt vēlmi dalībai kādā no nākamajām grupām.   Teksts un foto: Vineta Brūdere-Sedliņa

No 2021. gada oktobra palielināts to bērnu un jauniešu skaits, kuri var saņemt Kuldīgas novada pašvaldības apmaksātās brīvpusdienas. Kuldīgas novada domes saistošie noteikumi nosaka, ka pabalstu var saņemt par pusdienām tie bērni, kuri apmeklē Kuldīgas novada Pirmsskolas izglītības iestādes (PII) līdz obligātās izglītības ieguves uzsākšanai, ja bērna likumiskais pārstāvis ir deklarējis savu dzīvesvietu un faktiski dzīvo Kuldīgas novada administratīvajā teritorijā. Nosacījums pabalsta saņemšanai ir, ka mājsaimniecībai iesnieguma iesniegšanas brīdī jāatbilst kādam no šiem statusiem: trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statuss; daudzbērnu ģimenes* statuss, kuru apliecina derīga Latvijas Goda ģimenes apliecība “3+ Ģimenes karte”.   Sociālais dienests informē, ka līdz novembra sākumam, Sociālajā dienestā reģistrēti 76 iesniegumi no vecākiem, kuri ir lūguši piešķirt pusdienu pabalstu. No 76 iesniegumiem, 62 ir no daudzbērnu ģimenēm ar Latvijas Goda ģimenes apliecību “3+ Ģimenes karte”, pārējie iesniegumi atbilst prasībai par spēkā esošu trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusu.   Sociālie darbinieki ir saņēmuši  pateicīgu vecāku zvanus, kuri atzinīgi novērtē jauno atbalstu tieši daudzbērnu ģimenēm un, kuras pauž sajūsmu par pašvaldības labo gribu. Liels paldies no vecākiem izskan nevis tikai par finansiālo atbalstu, bet par attieksmi pret kuplajām ģimenēm.   Kā saka sociālās palīdzības nodaļas speciālisti, tad ik pa laikam gadās arī skaidrojošais darbs, kad pusdienu pabalstam vēlās pieteikties arī to bērnu vecāki, kuru atvasītes apmeklē obligātās izglītības programmu, t.i., sākot no piecu gadu vecuma, lai gan, šiem bērniem pašvaldība pusdienas sedz jau sen. Tas liek domāt, ka reizēm vecāki lielu vērību nevelta saņemtajiem rēķiniem un līdz ar to, nezina, ka par bērnu jau saņem pašvaldības atbalstu.   Kā pieteikties un saņemt pusdienu pabalstu?  Sociālajā dienestā jāiesniedz iesniegums brivpusdienas-izglitibas-iestade  Jāuzrāda “3+ Ģimenes karte” vai jāuzrāda izziņa, kas apliecina atbilstību trūcīgam vai maznodrošinātam mājsaimniecības statusam   Iesniegumu varat iesniegt klātienē, iepriekš zvanot un saskaņojot ierašanās laiku. Tāpat, ņemot vērā Covid-19 apstākļus, iesniegumu varat noformēt, izmantojot Sociālā dienesta iesnieguma veidlapu, kuru atradīsiet → www.socialais.kuldiga.lv →  sadaļā “Iesniegumu veidlapas” → “Iesniegums pusdienu apmaksai izglītības iestādē un bērnudārzā” . Iesniegumā sadaļā “MAKSĀJUMA MĒRĶĪ NORĀDĀMĀ INFORMĀCIJA” lūdzam obligāti iekļaut informāciju par rēķina identifikācijas numuru. Kad iesniegums ir aizpildīts, nosūtīt to var izmantojot, platformu Latvija.lv. Neaizmirstot, ka arī šeit klāt kā pielikums jāpievieno foto attēls no “3+ ĢIMENES KARTE”. (*) Daudzbērnu ģimene saskaņā ar 19.06.1998. Bērnu tiesību aizsardzības likuma 1.panta 16.punktā noteikto ir ģimene, kuras aprūpē ir vismaz trīs bērni, to skaitā audžuģimenē ievietoti un aizbildnībā esoši bērni. Par daudzbērnu ģimenes bērnu uzskatāma arī pilngadīga persona, kas nav sasniegusi 24 (divdesmit četru) gadu vecumu, ja tā iegūst vispārējo, profesionālo vai augstāko izglītību.     Teksts: Vineta Brūdere-Sedliņa Foto: Madara Brūkle

Šodien, 28. oktobrī Labklājības ministrija ir izdevusi skaidrojumu par vakcinēšanas nosacījumiem ASISTENTA, PAVADOŅA un ES finansētā APRŪPES pakalpojuma sniedzējiem un saņēmējiem https://www.lm.gov.lv/lv/socialajiem-dienestiem Vakcinēšanās nepieciešamību un nosacījumus sociālo pakalpojumu jomā nosaka Ministru kabineta 2021. gada 28. septembra noteikumu Nr. 662 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” 3.5.apakšsadaļa un noslēguma jautājumi. Skaidrojums attiecas uz personām, kuras saņem vai sniedz valsts finansētu asistenta un pavadoņa pakalpojumu, kā arī Eiropas Savienības politiku instrumentu projekta ietvaros finansētu aprūpes pakalpojumu bērnam līdz 18 gadu vecumam, kas nozīmē, ka no šī gada 15. novembra asistentiem, pavadoņiem un aprūpētājiem, lai varētu turpināt sniegt sociālos pakalpojumus. Pēc 15. novembra pakalpojuma sniedzējiem obligāti jābūt sadarbspējīgam vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātam. (MK noteikumu Nr.662 72.2.apakšpunkts). Tādējādi personas bez attiecīgā sertifikāta pakalpojumu sniegt vairs nevarēs un Sociālais dienests attiecīgi nevarēs veikt arī samaksu par pakalpojuma sniegšanu. Lai persona ar invaliditāti nepaliktu bez pakalpojuma, Sociālais dienests sadarbībā ar pakalpojuma pieprasītāju meklēs citus pakalpojuma nodrošināšanas veidus (piemēram, cita pakalpojuma sniedzēja piesaiste) vai lems par pakalpojuma pārtraukšanu uz laiku, kamēr pakalpojuma sniedzējs saņem sadarbspējīgu vakcinācijas sertifikātu. Sociālais dienests jau iepriekš pateicas visiem sociālo pakalpojumu sniedzējiem, tajā skaitā asistentiem, mentoriem, ģimeņu asistentiem, kuri ir saņēmuši vakcīnu pret Covid-19 un droši ar atbildību var pildīt pakalpojumus!

Projekta “Kurzeme visiem” ietvaros mainījušies nosacījumi un paplašinātas sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu saņemšanas iespējas gan cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem (GRT), gan bērniem ar funkcionāliem traucējumiem (FT) un viņu vecākiem. Tādējādi Kurzemes reģiona pašvaldības varēs saviem projektā iesaistītajiem iedzīvotājiem nodrošināt vēl plašākas atbalsta iespējas līdz pat projekta noslēgumam 2023. gadā.   Projektā izvērtētie cilvēki ar GRT turpmāk līdz pat projekta beigām 2023. gadā varēs izmantot vēl 100 psihologa un citu speciālistu konsultācijas, neatkarīgi no jau iepriekš saņemto sociālo pakalpojumu apjoma. Turklāt ir atcelts divu gadu ierobežojums sociālo pakalpojumu saņemšanai. Arī projekta kompensēto atbalsta grupu un grupu nodarbību skaits cilvēkiem ar GRT ir noteikts  līdz 100 reizēm, neatkarīgi no iepriekš apmeklēto nodarbību skaita.   Mainījušies arī nosacījumi projekta ietvaros pieejamajam atbalstam bērniem, kuriem piešķirts VDEĀVK atzinums par īpašu kopšanu. Turpmāk bērniem ar FT līdz 4 gadu vecumam sociālās aprūpes pakalpojums dzīvesvietā tiek kompensēts līdz pat 200 stundu apmērā kalendāra mēnesī. Savukārt 5 – 17 gadus veciem bērniem – līdz pat 80 stundām kalendāra mēnesī, ja likumiskais pārstāvis ir iesaistījies kādā no Ministru kabineta noteikumu Nr. 313. 43.3. punktā minētajiem pasākumiem (piemēram, darbs, nodarbinātības pasākumi, mācības, sociālā rehabilitācija un citi), tai skaitā ne vairāk kā 40 stundām kalendārā mēnesī vienreizēju pasākumu apmeklēšanai un saturīga brīvā laika pavadīšanai. Atgādinām, ka šī sabiedrībā balstītā sociālā pakalpojuma saņemšanai bērnam nav jābūt izvērtētam projekta “Kurzeme visiem” ietvaros.   Plašākas atbalsta iespējas pieejamas arī projekta “Kurzeme visiem” ietvaros izvērtēto bērnu vecākiem un likumiskajiem pārstāvjiem. Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu reižu skaits vienam vai abiem vecākiem kopā palielināts no 20 līdz 40 pakalpojuma saņemšanas reizēm.   Atgādinām, ka vecākiem vai audžuģimenei ir iespēja pašiem izvēlēties un izmantot sev nepieciešamos sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, kas ir norādīti bērna individuālajā atbalsta plānā, turklāt pastāv iespēja pašiem izvēlēties nepieciešamo sociālās rehabilitācijas pakalpojuma sniedzēju. Lai saņemtu nepieciešamos atbalsta plānā noteiktos pakalpojumus projekta “Kurzeme visiem” ietvaros, ir jāvēršas savas dzīvesvietas sociālajā dienestā un jāraksta iesniegums par sociālo pakalpojumu piešķiršanu. Šobrīd šo iespēju Kurzemes reģionā ir izmantojis 132 cilvēks ar GRT, 185 bērni ar FT un 116 bērnu ar FT vecāki.   Atgādinām, ka projekta ietvaros jau izvērtētajiem pieaugušajiem un bērniem vismaz reizi gadā nepieciešams aktualizēt individuālos atbalsta plānus, lai sociālos pakalpojumus saņemtu atbilstoši šī brīža vajadzībām.   Projekta kompensēto sociālo pakalpojumu saņemšanas iespējas paplašinājušās, pateicoties veiktajiem grozījumiem Ministru kabineta noteikumos Nr.313, kas paredz palielināt kvalitatīvu institucionālai aprūpei alternatīvu sociālo pakalpojumu dzīvesvietā un ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu pieejamību personām ar invaliditāti un bērniem.   Par projektu “Kurzeme visiem” Deinstitucionalizācijas projekts “Kurzeme visiem”  tiek īstenots, lai palielinātu ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību dzīvesvietā personām ar invaliditāti un bērniem. To no 2015. līdz 2023.gadam ar Eiropas Sociālā fonda un valsts finansējuma atbalstu īsteno Kurzemes plānošanas reģions sadarbībā ar pašvaldībām, to bērnu sociālās aprūpes centriem un valsts sociālās aprūpes centru “Kurzeme”. Vairāk par projektu www.kurzemevisiem.lv un Kurzemes plānošanas reģiona mājas lapā.     Papildus informācija: Laura Homka Projekta “Kurzeme visiem” sabiedrisko attiecību speciāliste e-pasts: laura.homka@kurzemesregions.lv  

    Sociālais dienests informē, ka uz valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas laiku, klientiem, kuriem trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusa periods beigsies 2021. gada 31. oktobrī vai vēlāk, piešķirtais statuss AUTOMĀTISKI tiks pagarināts bez klienta klātbūtnes un iesnieguma. Līdz ar to, izsniegtā IZZIŅA, kas apliecina trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusu, nav jāatjauno, jo izziņas derīguma termiņu Sociālais dienests pagarinās automātiski, izmantojot valsts un pašvaldību informācijas sistēmās pieejamos datus. PIEMĒRAM, izziņu, kuras derīguma termiņš ir spēkā līdz 2021. gada 31. oktobrim, pagarinās no 2021. gada 1. novembra līdz 2022. gada 28. februārim. Papīra formātā izziņas atkārtoti Sociālajam dienestam nav jāizsniedz, jo derīgas būs iepriekš izdotās izziņas. Personas ar iepriekš izsniegto izziņu varēs doties uz ārstniecības iestādēm, pie ģimenes ārsta, aptiekām vai pēc pārtikas un higiēnas preču komplektiem, un citur, kur nepieciešama izziņas uzrādīšana, lai saņemtu atlaidi vai materiālo atbalstu.  IZŅĒMUMS, ja sākotnēji izsniegtā izziņa (kuras derīguma termiņš beigsies 2021. gada 31.oktobrī vai visā ārkārtējās situācijas periodā) ir sabojāta vai persona to ir nozaudējusi, uz personas lūguma pamata Sociālais dienests izsniegs jaunu izziņu papīra formātā. Neskaidrību gadījumā lūgums zvanīt  63350107.

Sabiedrības integrācijas fonda īstenotās Eiropas Atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām programmas ietvaros līdz gada beigām mazaizsargātajām mājsaimniecībām būs iespējams saņemt papildu pārtikas komplektu. Tas darīts ar mērķi, lai elastīgi un bez kavēšanās sniegtu papildu pārtikas atbalstu zemu ienākumu mājsaimniecībām situācijā, kad palielinās patēriņa cenas, it īpaši pārtikai. Eiropas Atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām atbalsta komplektus varēs saņemt tikai ģimene vai persona, kurai Kuldīgas novada p/a “Sociālais dienests” izdevis:  izziņu par atbilstību trūcīgas mājsaimniecības statusam,  par atbilstību maznodrošinātas mājsaimniecības statusam (ar ienākumiem 327 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā, bet katrai nākamai personai 229 eiro),  izziņu, kas apliecina, ka ģimene (persona) ir nonākusi krīzes situācijā. Izziņa par personas krīzes situācijā statusu būs derīga tikai 3 mēnešus no tās izsniegšanas brīža. UZMANĪBU! Ministru kabineta grozījumi paredz, ka no 1. oktobra līdz 31. decembrim katrai mājsaimniecībai ir iespēja Fonda atbalsta sniegšanas vietās saņemt papildu pārtikas komplektu, uzrādot spēkā esošu pašvaldības Sociālā dienesta izsniegtu izziņu. Uz izsniegtajām izziņām maznodrošinātajiem būs norāde “Ģimene (persona) atbilst EAFVP atbalsta saņemšanas nosacījumiem saskaņā ar 25.11.2014. Ministru kabineta noteikumu Nr. 727 “Darbības programmas “Pārtikas un pamata materiālās palīdzības sniegšana vistrūcīgākajām personām 2014. – 2020. gada plānošanas periodā” īstenošanas noteikumi “4.1.3. apakšpunktu”.

22. septembrī uz šogad otro tikšanos tiešsaistē pulcējas projekta “Kurzeme visiem” partneri – Kurzemes plānošanas reģiona, pašvaldību un valsts sociālās aprūpes centra  (VSAC) pārstāvji. Tikšanās laikā tika pārrunātas projekta ieviešanas aktualitātes, kā arī iepazītas “Atelpas brīža” pakalpojuma saņemšanas iespējas Dobeles novadā un izglītības iespējas cilvēkiem ar invaliditāti Kandavas lauksaimniecības tehnikuma Cīravas teritoriālajā struktūrvienībā.   Tikšanos atklāja un par projekta ieviešanas aktualitātēm informēja projekta “Kurzeme visiem” vadītāja Sandra Miķelsone – Slava. Viņa stāstīja – lai veicinātu projekta kompensēto sociālo pakalpojumu pieejamību Kurzemes reģionā, papildu vērtēšana tiks uzsākta bērniem ar funkcionāliem traucējumiem (FT) un turpināta cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem (GRT). S.Miķelsone – Slava arī atgādināja, ka projekta ietvaros jau izvērtētajiem pieaugušajiem un bērniem vismaz reizi gadā nepieciešams aktualizēt individuālos atbalsta plānus, lai pakalpojumi tiktu sniegti atbilstoši šī brīža vajadzībām. Šobrīd projekta ietvaros kompensētus sociālos pakalpojumus Kurzemes reģionā saņem 121 cilvēks ar GRT, 184 bērni ar FT un 116 bērnu ar FT vecāki. S.Miķelsone – Slava aicināja pašvaldības vēl aktīvāk strādāt ar projekta ietvaros izvērtētajiem, pašvaldībā dzīvojošajiem pieaugušajiem un bērniem, lai pēc iespējas vairāk cilvēku varētu saņemt projekta “Kurzeme visiem” kompensētus sociālos pakalpojumus.   S.Miķelsone Slava arī pārrunāja ar projekta partneriem šī gada 1.jūlijā apstiprinātos grozījumus Ministru kabineta noteikumos nr.313, kas tai skaitā paredz, ka projekta “Kurzeme visiem” ietvaros pieaug dažādu sociālo pakalpojumu saņemšanas iespējas gan cilvēkiem ar GRT, gan bērniem ar FT un viņu vecākiem.  Tāpat tika pārrunāta arī Vienas vienības metodikas piemērošana projekta ietvaros sniegtajiem pakalpojumiem un citas projekta aktivitātes, tai skaitā plānotās apmācības VSAC speciālistiem. Tika sniegts atskats uz jau notikušajām apmācībām vispārējo pakalpojumu sniedzējiem par projekta mērķa grupām, kā arī divām integratīvajām nometnēm –  “Kurzemes piedzīvojumu”, kur tikās ģimenes ar bērniem, tai skaitā ar funkcionāliem traucējumiem, un “Ar spēka sauli sirdī”, kur bija iespēja satikties ģimenēm, kuras apsvērušas iespēju kļūt par aizbildni, adoptētāju vai audžuģimeni, ar bērniem no sociālās aprūpes centriem.   ♦ /Prezentācija: Projekta „Kurzeme visiem” ieviešanas aktualitātes/   Tikšanās turpinājumā Dobeles sociālā dienesta sociālās aprūpes pakalpojuma “Atelpas brīdis” vadītāja Solvita Eihe pastāstīja par iespēju cilvēkiem ar invaliditāti un smagiem funkcionāliem traucējumiem saņemt īslaicīgās sociālās aprūpes jeb “Atelpas brīža” pakalpojumu uz laiku līdz 30 diennaktīm gadā, aizstājot aprūpes un uzraudzības procesā mājsaimniecības locekļus. Viņa skaidroja, ka pakalpojums ir pieejams gan bērniem ar FT ar atzinumu par īpašas kopšanas nepieciešamību no 3 līdz 18 gadu vecumam, gan pilngadīgiem jauniešiem un pieaugušajiem ar GRT. Pakalpojumu iespējams saņemt, vēršoties savas pašvaldības sociālajā dienestā, uzrakstot iesniegumu un iesniedzot nepieciešamos papildu dokumentus. Plašāk ar Dobeles sociālā dienesta nodrošināto sociālās aprūpes pakalpojumu “Atelpas brīdis” iespējams iepazīties pievienotajā prezentācijā.   ♦ /Prezentācija: Dobeles sociālā dienesta sociālās aprūpes pakalpojums “Atelpas brīdis”/   Savukārt tikšanās noslēgumā Kandavas Lauksaimniecības tehnikuma Cīravas teritoriālās struktūrvienības vadītāja Linda Zeltiņa iepazīstināja projekta “Kurzeme visiem” partnerus ar izglītības iespējām iestādē cilvēkiem ar invaliditāti. Viņa norādīja, ka izglītības iestādē cilvēkiem ar invaliditāti tiek piedāvātas mācību programmas – kokapstrādes iekārtu operators un pavāra palīgs. Turklāt, skolā ir pieejama stipendija līdz 150 eiro mēnesī, kā arī cita veida atbalsts izglītojamiem, piemēram, bezmaksas transports pirmdienās un piektdienās, dienesta viesnīcas pakalpojumi, kā arī dažādas ārpusstundu aktivitātes. Plašāk ar Kandavas Lauksaimniecības tehnikuma Cīravas teritoriālo struktūrvienību iespējams iepazīties pievienotajā prezentācijā.   ♦ /Prezentācija: Kandavas Lauksaimniecības tehnikuma teritoriālā struktūrvienība “CĪRAVA” /     Par projektu “Kurzeme visiem” Projekts “Kurzeme visiem”  tiek īstenots, lai palielinātu ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību dzīvesvietā personām ar invaliditāti un bērniem. To no 2015. līdz 2023.gadam ar Eiropas Sociālā fonda un valsts finansējuma atbalstu īsteno Kurzemes plānošanas reģions sadarbībā ar pašvaldībām, to bērnu sociālās aprūpes centriem un valsts sociālās aprūpes centru “Kurzeme”. Vairāk par projektu www.kurzemevisiem.lv un Kurzemes plānošanas reģiona mājas lapā.       Papildu informācijai: Laura Homka Projekta “Kurzeme visiem” sabiedrisko attiecību speciāliste e-pasts: laura.homka@kurzemesregions.lv  

  2021. gada septembra mēnesis ir pēdējais, kad bērni ar funkcionāliem traucējumiem un viņu likumiskie pārstāvji var saņemt sociālās rehabilitācijas pakalpojumus projektā Nr.9.2.2.3/20/A/004 “Sociālās rehabilitācijas pakalpojumi bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un to ģimenēm Viduskurzemē”.   Vēl septembra mēnesī vairāki bērni piedalās fizioterapeita, sporta trenera, logopēda un speciālā pedagoga nodarbībās un konsultācijās, bet vecāki – bērnu neirologa un speciālā pedagoga nodarbībās, konsultācijās.   Š.g. 31.augustā jau noslēdzās vairākas projekta aktivitātes:  ergoterapeita konsultācijas un nodarbības, mūzikas terapija, psihologa konsultācijas. 39 bērniem, kas iesaistīti projektā, kopā nodrošinātas 334 mūzikas terapijas nodarbības, 108 ergoterapeita nodarbības, 74 ergoterapeita konsultācijas, 140 psihologa konsultācijas. Nodarbību un konsultāciju rezultātā bērniem uzlabojusies uzmanības un valodas attīstība, atmiņa, pirkstu muskulatūras attīstība, prasme pārvaldīt ķermeni, uzlabojušās komunikācijas, savstarpējās sadarbības, koncentrēšanās spējas u.c. Ergoterapijas nodarbībās bērni apmācīti veikt ikdienas un skolas aktivitātes, ievērojot ergonomikas pamatprincipus, bet psihologa konsultācijās apguvuši spējas atpazīt savas sajūtas, emocijas, domas, atreaģēt dusmas, iepazinuši relaksācijas tehnikas, kļuvuši drošāki.   Noslēdzoties visām projekta nodarbībām un konsultācijām, tiks veikta projekta bērnu vecāku aptauja, lai noskaidrotu dalībnieku apmierinātību ar saņemto atbalstu un speciālistu sniegtajiem pakalpojumiem. Aptaujas rezultāti tiks izmantoti, lai uzlabotu biedrības “Kurzemes labklājības un mentālās pilnveides aģentūra” sniegtos sociālos pakalpojumus.   Teksts: Ģimeņu atbalsta centra vadītāja Lorita Rimaševska

Kuldīgas novada p/a “Sociālais dienests” informē, ka 2021. gada 26. augusta Kuldīgas novada domes sēdē tika apstiprināti jaunie Kuldīgas novada saistošie noteikumi par “Par maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksni un sociālajiem pabalstiem Kuldīgas novadā”, “Par brīvprātīgās iniciatīvas pabalstiem Kuldīgas novadā”, “Kuldīgas novada pašvaldības svētku pabalsti” un “Par Kuldīgas novada pašvaldības pabalstiem bārenim un bez vecāku gādības palikušajam bērnam, kurš ir ārpusģimenes aprūpē, kā arī pēc ārpusģimenes aprūpes beigšanās”. Jaunie saistošie noteikumi izstrādāti, pamatojoties uz visu trīs novadu labās prakses piemēriem. Līdz ar to, sniedzot Kuldīgas novada iedzīvotājiem vislabvēlīgākās sociālās palīdzības iespējas. Līdz ar jauno noteikumu spēkā stāšanos no 2021. gada 1. oktobra, spēku zaudēs līdzšinējie Kuldīgas, Skrundas un Alsungas novada saistošie noteikumi, kuri regulēja sociālo palīdzību.Līdz ar jauno noteikumu ieviešanu, kuri spēkā stāsies no 2021. gada 1. oktobra, spēku zaudēs līdzšinējie saistošie noteikumi:   Kuldīgas novada domes saistošie noteikumi Nr. 2015/21 “Par sociālās palīdzības pabalstiem Kuldīgas novadā” (apstiprināti ar Kuldīgas novada domes 26.11.2015. sēdes lēmumu (prot. Nr. 13, p. 52.)); Kuldīgas novada domes saistošie noteikumi Nr. 2021/4 “Par maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksni Kuldīgas novadā” (apstiprināti ar Kuldīgas novada domes 25.02.2021. sēdes lēmumu (prot. Nr. 3, p. 20.)); Kuldīgas novada domes saistošie noteikumi Nr. 2013/3 “Par garantēto minimālo ienākumu līmeni Kuldīgas novada pašvaldībā” (apstiprināti ar Kuldīgas novada domes 28.02.2013. sēdes lēmumu (prot. Nr. 3, p. 15.)); Alsungas novada domes saistošie noteikumi Nr. 11/2014 “Kārtība kādā ģimene vai atsevišķi dzīvojoša persona atzīstama par maznodrošinātu Alsungas novadā” (apstiprināti ar Alsungas novada domes 11.12.2014. sēdes protokollēmumu Nr. 15#1); Alsungas novada domes saistošie noteikumi Nr. 16 “Par sociālās palīdzības pabalstiem Alsungas novadā” (apstiprināti ar Alsungas novada domes 21.12.2017. sēdes protokollēmumu Nr. 20#3); Alsungas novada domes saistošie noteikumi Nr. 5 “Alsungas novada pašvaldības atbalsts ārkārtējā situācijā sakarā ar Covid – 19 izplatību” (apstiprināti ar Alsungas novada domes 22.04.2020. sēdes protokollēmumu Nr. 10#2); Skrundas novada pašvaldības saistošie noteikumi Nr. 3/2021 “Par maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksni Skrundas novadā” (apstiprināti ar Skrundas novada Domes 11.12.2014. sēdes lēmumu (prot. Nr. 1, 11§)); Skrundas novada pašvaldības saistošie noteikumi Nr. 9/2017 “Par sociālās palīdzības pabalstiem Skrundas novada iedzīvotājiem” (apstiprināti ar Skrundas novada domes 26.10.2017. sēdes lēmumu (prot. Nr. 7, 11§)).   KO PAREDZ JAUNĀS IZMAIŅAS   Noteikumos “Par maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksni un sociālajiem pabalstiem Kuldīgas novadā” noteikts, ka maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksnis ir 354 euro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 248 euro pārējām personām mājsaimniecībā. Sociālā dienesta sociālā darba speciālists izvērtēs mājsaimniecības tiesības saņemt šādus pamata sociālās palīdzības pabalstus un papildu sociālās palīdzības pabalstus: garantētā minimālā ienākuma pabalstu; mājokļa pabalstu; pabalstu veselības aprūpei; pabalstu bērna izglītībai; pabalstu personai bez deklarētās dzīvesvietas; pabalstu krīzes situācijā.   Garantētais minimālais ienākumu (GMI) sliekšņa pabalsts noteikts Ministru kabineta 2020. gada 17. decembra noteikumos Nr. 809 “Noteikumi par mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanu un sociālās palīdzības saņemšanu” un ir līdz 109 euro pirmajai vai vienīgajai personai, un līdz 76 euro katrai nākamajai personai mājsaimniecībā.   Arī mājokļa pabalsta izvērtēšanas un piešķiršanas kritērijus nosaka Ministru kabineta 2020. gada 17. decembra noteikumi Nr. 809 “Noteikumi par mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanu un sociālās palīdzības saņemšanu”. Mājokļa pabalstu var saņemt mājsaimniecība, kura dzīvo savā īpašumā esošajā vai īrētajā mājoklī un tur ir deklarējusi savu dzīvesvietu. Ja mājoklis tiek īrēts, ir jābūt noslēgtam īres līgumam par nekustamā īpašuma lietošanu. Mājokļa pabalsta apmērs katrai mājsaimniecībai ir individuāls, jo tiek aprēķināts kā starpība starp faktiskajiem izdevumiem par mājokli (nepārsniedzot Ministru kabineta noteikumos Nr.809 3.pielikumā noteiktos mājokļa lietošanas izdevumus) un mājsaimniecības kopējiem ienākumiem.   Lai varētu aprēķināt mājokļa pabalsta apmēru, iedzīvotājiem, dodoties pie sociālā darbinieka, līdzi jāņem un jāuzrāda dokumenti par ienākumiem (ierastajā kārtībā) un pēdējā mēneša ar mājokļa lietošanu saistītie maksājumu apliecinošie dokumenti – rēķini, kuros redzami ar mājokļa lietošanu saistītie rādījumi par patēriņu un maksājumi: par dzīvojamās telpas lietošanu (īres maksa), pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu (apkuri un karsto ūdeni, elektroenerģiju, ūdeni, dabasgāzi, kanalizāciju vai asenizācijas nodrošināšanu, sadzīves atkritumu apsaimniekošanu), pakalpojumiem, kas saistīti ar telekomunikāciju un internetu, ūdensskaitītāju uzstādīšanu un verifikāciju. Pabalsts cietā kurināmā (malkas) iegādei vairs netiek izmaksāts iepriekšējā kārtībā – konkrēta summa gadā, bet iekļauts viena mēneša mājokļa pabalsta aprēķinā. Līdz ar to, jo lielāki mājsaimniecības ienākumi, jo attiecīgi pabalsta apmērs ir mazāks. Sociālais dienests, strādājot pēc jaunās kārtības, ir saskāries ar neskaitāmām situācijām, kad šo pabalstu izmaksāt nevar.   Ievērojamas izmaiņas noteiktas sociālās palīdzības pabalstā, kurš paredzēts veselības aprūpei un kopumā kalendārajā gadā ir noteikts, ka katra mājsaimniecībā dzīvojošā persona, kurai ir noteikts trūcīgs vai maznodrošināts statuss, var saņemt līdz 250 euro lielu pabalstu veselībai un medicīnai. Pabalstu piešķir stacionārai medicīniskai palīdzībai, ambulatorai medicīniskai palīdzībai, neatliekamai medicīniskai palīdzībai, vakcinācijai, obligātās veselības pārbaudei, zobu ārstēšanai un protezēšanai, endoprotezēšanai, redzes korekcijai bērnam – optisko briļļu iegādei un ārstniecisko lēcu iegādei – ne vairāk kā 100 euro kalendāra gadā.   Ņemot vērā iedzīvotāju vajadzības un izteiktos priekšlikumus, sociālā dienesta organizētajā iedzīvotāju aptaujā, tad jaunizveidotie noteikumi paredz, ka no 1. oktobra trūcīgas un maznodrošinātas personas varēs saņemt pabalstu medikamentiem pēc ārsta izrakstītas receptes. Šādam mērķim pabalsta lielums noteikts ne vairāk kā 100 euro kalendāra gadā.   Vēl līdz šim nebijis sociālās palīdzības veids, saistošajos noteikumos ietverta tāda atbalsta forma kā pabalsts personai bez deklarētās dzīvesvietas (līdz 109 euro). Vienreizēju materiālo pabalstu personai bez deklarētās dzīvesvietas piešķir līdz valstī noteiktajam garantētā minimālā ienākuma sliekšņa apmēram, izvērtējot personas ienākumus un veicot personas individuālo vajadzību un resursu novērtējumu.   Noteiktas izmaiņas saistošajos noteikumos “Par Kuldīgas novada pašvaldības pabalstiem bārenim un bez vecāku gādības palikušajam bērnam, kurš ir ārpusģimenes aprūpē, kā arī pēc ārpusģimenes aprūpes beigšanās”, kur noteikts, ka turpmāk vienreiz gadā tiesības saņemt vienreizēju pabalstu dažādu sociālo vajadzību risināšanai ir audžuģimenei vai aizbildnim par bērnu, par kura ārpusģimenes aprūpi lēmusi Kuldīgas novada bāriņtiesa. Pabalsta apmērs no šī gada 1. oktobra ir noteikts 100 euro. Tāpat, atbalsts tiks sniegts pilngadību sasniegušajam bērnam ēdināšanas izdevumu segšanai izglītības iestādē, ja lēmumu par ārpusģimenes aprūpi pieņēmusi Kuldīgas novada bāriņtiesa. Pabalstu piešķir vidējās vai vidējās profesionālās izglītības programmas audzēknim līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai, Sociālajam dienestam slēdzot līgumu ar pakalpojuma sniedzēju. Pabalsts netiks izmaksāts pašam pilngadību sasniegušam bērnam, bet gan katru mēnesi mācību gada laikā, pārskaitot pakalpojuma sniedzējam saskaņā ar iesniegto rēķinu.   Noteikumos iestrādāts pašvaldības brīvprātīgās iniciatīvas pabalsts pusdienām pirmsskolas izglītības iestādē. Tiesības saņemt pabalstu pusdienām pirmsskolas izglītības iestādē ir par bērnu, kurš apmeklē Kuldīgas novada pirmsskolas izglītības iestādi līdz obligātās izglītības ieguves uzsākšanai, ja bērna likumiskais pārstāvis ir deklarējis savu dzīvesvietu un faktiski dzīvo Kuldīgas novada administratīvajā teritorijā. Lai saņemtu pabalstu, Sociālajā dienestā jāiesniedz iesniegums un mājsaimniecībai iesnieguma iesniegšanas brīdī jāatbilst kādam no šiem statusiem: trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statuss vai daudzbērnu ģimenes statuss, kuru apliecina derīga Latvijas Goda ģimenes apliecība “3+ Ģimenes karte”.   Kuldīgas novada domes deputāti apstiprināja arī iniciatīvu, ka no 1. oktobra pabalstu pusdienām varēs saņemt arī tie jaunieši līdz 24 gadu vecumam, kuri izglītību turpina profesionālās ievirzes skolās. Lai saņemtu pabalstu, sociālajā dienestā jāiesniedz iesniegums un mājsaimniecībai iesnieguma iesniegšanas brīdī jāatbilst kādam no šiem statusiem: trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statuss, jeb daudzbērnu ģimenes statuss, kuru apliecina derīga Latvijas Goda ģimenes apliecība “3+ Ģimenes karte”.”     Teksts un foto: Vineta Brūdere-Sedliņa

No 2021. gada 1. oktobra Kuldīgas novada Sociālais dienests ir veicis izmaiņas, jo sociālā joma tagad tiek dalīta specializācijās, kas nozīmē, ka pārmaiņas pozitīvi ietekmē un ietekmēs mūsu iedzīvotājus, jo iedzīvotāju problēmsituācijas palīdzēs risināt konkrēts speciālists.   Latvijā sociālais darbs attīstās, aug sociālā darba prasības gan darba veicējiem, gan klientiem, un ir pienācis laiks arī Kuldīgas novadā ieviest pārmaiņas. Varbūt esat pamanījuši presē un arī Labklājības ministrijas aktivitātēs, ka šāda sociālā darba specializācija notiek visā Latvijā. Mūsu jaunajā novadā Sociālajā dienestā strādā 53 darbinieki, tajā skaitā 34 sociālie darbinieki. Cilvēkus apkalpo Kuldīgas un Skrundas pilsētās un 18 pagastu teritorijās.   No 01.10.2021. sociālais darbs pagastu teritorijās tiek iedalīts specializācijās: → Sociālais darbs ar ģimeni un bērniem – viens sociālais darbinieks darbam trijās pagastu teritorijās, →  Sociālais darbs ar pilngadīgām personām, cilvēkiem ar invaliditāti un senioriem – viens sociālais darbinieks darbam trijās pagastu teritorijās, → Sociālās palīdzības sniegšana – viens sociālais darbinieks vai sociālās palīdzības organizators darbam trijās pagastu teritorijās.   Izņēmums ir Kurmāles un Pelču pagasts, kuros darbinieki strādās tikai divās pagastu teritorijās, jo Kurmāles pagastā ir divas pieņemšanas vietas, t.i., šie trīs darbinieki pieņems cilvēkus Priedainē, Vilgālē un Pelčos.   Visās pagastu teritorijās klientu pieņemšanas  dienas būs pirmdienās, trešdienās, ceturtdienās. Katram darbiniekiem vienā no pagastiem būs “bāzes” darba vieta, kurā šis darbinieks uzturēsies un strādās darba dienās, kad nebūs izbraukumu pieņemšanas abos pārējos pagastos.     Informācija: Direktore Sarmīte Segliņa

Sociālā dienesta klienti nereti pie sociālā darbinieka vēršas ar lūgumu palīdzēt, jo no kredītiestāžu kontiem Zvērinātie tiesu izpildītāji (turpmāk – ZTI) ikmēnesi atvelk noteiktu naudas summu, kā rezultātā rodas gadījumi, kad atvilkums tiek veikts no ģimenes valsts pabalsta, uzturlīdzekļiem vai arī pašvaldības piešķirtajiem pabalstiem.

Laikā, kamēr valstī izsludināta ārkārtas situācija saistībā ar Covid-19 izplatību Kuldīgas novada p/a “Sociālais dienests” piešķir pabalstu krīzes situācijā iedzīvotājiem, kuri dēļ Covid-19 ietekmes ir palikuši bez iztikas līdzekļiem vai tie būtiski ir samazinājušies. Uz pabalstu var pretendēt TIKAI tie iedzīvotāji, kuri faktiski dzīvo un IR deklarēti Kuldīgas novada administratīvajā teritorijā.   KRĪZE ārkārtas situācijas kontekstā nenozīmē tikai saslimšanu ar Covid–19, nonākšanu karantīnā vai pašizolācijā. Tas nozīmē mājsaimniecības ienākumu būtisku samazināšanos vai pilnīgu zaudēšanu salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu pirms šīs situācijas iestāšanās, nespēju šajā laikā veikt visus obligātos maksājumus un apmierināt savas un savu ģimenes locekļu pamatvajadzības, izmantojot ierastos problēmu risināšanas veidus.   Sociālais dienests, ja regulāra ienākuma avota zaudēšanas vai līdzekļu izmaksas apturēšanas dēļ, ģimene (persona) palikusi bez iztikas līdzekļiem, piešķir 215 eiro lielu pabalstu + 80 eiro katrai mājsaimniecībā dzīvojošai personai. 80 eiro katrai personai tiek izmaksāti 3 mēnešu periodā. Ja personai ir jāatrodas karantīnā vai pašizolācijā, sociālais dienests piešķir pabalstu 215 eiro apmērā.  Ja ģimenei (personai), kura bijusi spiesta atrasties pašizolācijā vai karantīnā ir radušies papildus izdevumi pakalpojumu sniedzējiem saistībā ar pašizolācijas vai karantīnas nodrošināšanu, piešķir pabalstu līdz 430 eiro, pamatojoties uz izdevumus apliecinošiem dokumentiem. Pabalsta kopējā summa trīs mēnešu periodā no lēmuma pieņemšanas brīža vienai ģimenei nedrīkst pārsniegt 430 eiro.   Iedzīvotājiem, kuri nonākuši krīzes situācijā, jāvēršas sociālajā dienestā ar iesniegumu, kurš adresēts Kuldīgas novada p/a “Sociālais dienests”, nosūtot to e-pastā soc.dienests@kuldiga.lv vai iemetot šādiem mērķiem paredzētajās pasta kastītēs pie sociālā dienesta ieejas. Pagastu teritorijās dzīvojošie iedzīvotāji aicināti iesniegumus nogādāt pagastu pārvaldēs. Joprojām saglabājas iespēja iesniegumu sociālajam dienestam iesniegt elektroniski, izmantojot latvija.lv aplikāciju.   Sociālais dienests uzsver, ka klientam, kurš iesniedzis pieteikumu pabalstam Covid-19 krīzes situācijā, vēlams sadarboties ar sociālā dienesta speciālistiem un pēc aicinājuma iesniegt papildus dokumentus, kuri pierāda Covid-19 ietekmi, pretējā gadījumā, pieprasītais pabalsts var tikt atteikts. Katrs Covid-19 krīzes pabalsta pieprasījums tiek rūpīgi izvērtēts pēc noteiktiem, sociālā dienesta izstrādātiem noteikumiem, lai izslēgtu tādas varbūtības, ka kādam pabalsts tiek piešķirts, bet citam nē.   Lai noskaidrotu, vai konkrētā situācija ir krīzes situācija un kādus dokumentus nepieciešams pievienot, iespējams konsultēties iepriekš pa tālr. 63350107.     Teksts: Vineta Brūdere-Sedliņa Foto: fr.freepik  

Lai arī ik gadu tiek runāts, ka apkures sezona jāsagaida ar iztīrītiem dūmvadiem, pieredze rāda, ka tā ne vienmēr notiek. Arī šoziem Kuldīgas novadā ugunsdzēsēji saņēmuši izsaukumus uz vietām, kur nelaimi izraisījis dūmvads vai apkures ierīces.   Sociālais dienests informē, ka Kuldīgas novadā mājsaimniecībām, kurām sociālais dienests piešķīris trūcīgu vai maznodrošinātu statusu, ir iespēja saņemt sociālo palīdzību par dūmvadu tīrīšanu. Šāds atbalsta veids ir noteikts Kuldīgas novada Domes saistošajos noteikumos Nr. 2015/21 “PAR SOCIĀLĀS PALĪDZĪBAS PABALSTIEM KULDĪGAS NOVADĀ”, kur 15. punktā noteikts, ka pabalstu piešķir komunālo pakalpojumu un maksājumu (īre, apsaimniekošana, sauso atkritumu izvešana, asenizācija, elektrība, gāze, ūdens, kanalizācija, ūdens skaitītāju uzstādīšana/maiņa, dūmvadu tīrīšana) apmaksai ne vairāk 180,00 eiro gadā.   Kā saņemt kompensāciju par dūmvadu tīrīšanu?   Pabalstu par dūmvadu tīrīšanu var saņemt personas, kurām Kuldīgas novada p/a “Sociālais dienests” noteikts trūcīgs vai maznodrošināts statuss un, kuras savu dzīvesvietu deklarējušas Kuldīgas novada administratīvajā teritorijā. Lai saņemtu atmaksu par dūmvadu tīrīšanu, sociālajā dienestā ir jāiesniedz klienta iesniegums un pakalpojuma sniedzēja, piemēram skursteņslauķa, izsniegta stingrās uzskaites kvīts vai kases čeks par sniegto pakalpojumu, kurā norādīti šādi rekvizīti: klienta vārds un uzvārds, personas kods, pakalpojuma saņemšanas adrese, pakalpojuma sniedzēja vārds, uzvārds vai nosaukums, personas kods vai pakalpojuma sniedzēja reģistrācijas numurs, pakalpojuma summa un datums.   Pabalsts tiks pārskaitīts klientam par dūmvadu tīrīšanas izdevumiem, pamatojoties uz iesniegtajiem maksājumus attaisnojošiem dokumentiem, kas iesniegšanas brīdī nav vecāki par 12  mēnešiem. Gadījumā, ja iedzīvotājam nav savu līdzekļu, lai samaksātu par skursteņslauķa pakalpojumu, tad vienojoties ar paša izvēlētu pakalpojuma sniedzēju, iespējams sociālajā dienestā iesniegt skursteņslauķa izrakstītu pēcapmaksas rēķinu vai pavadzīmi, bet tad jārēķinās, ka pabalsta summa tiks pārskaitīta pakalpojuma sniedzēja kontā.   Sociālā darbiniece Vineta Brūdere-Sedliņa    

Kuldīgas novada pašvaldības aģentūra “Sociālais dienests” aicina iedzīvotājus saņemt valsts finansētās mutes un deguna aizsargmaskas. Lai pieteiktos sejas un deguna aizsargmasku saņemšanai, Kuldīgas Sociālais dienests ir izstrādājis noteiktu kārtību, lai izdales process noritētu ievērojot valstī noteiktās epidemioloģiskās prasības. → Kuldīgas pilsētā dzīvojošie iedzīvotāji aicināti iepriekš pieteikt vizīti sociālajā dienestā pa tālruni 63350107, lai vienotos par konkrētu datumu un laiku, lai ierastos klātienē un saņemtu masku.  Pagastos dzīvojošie iedzīvotāji aicināti sazinās ar savu sociālo darbinieku un noskaidro konkrētu ierašanās datumu un laiku maskas saņemšanai.   → Ierodoties sociālajā dienestā, iedzīvotājam lūgs parakstīties par aizsargmaskas saņemšanu.   Valsts finansētās aizsargmaskas var saņemt: trūcīgas un maznodrošinātas personas; patversmes un naktspatversmes pakalpojuma saņēmēji; aprūpes mājās pakalpojuma saņēmēji; senioru Dienas centra apmeklētāji; Dienas centra personām ar garīga rakstura traucējumiem apmeklētāji; personas, kuras saņem krīzes centra pakalpojumu.     Sociālais dienests aicina un lūdz sabiedrību būt vērīgiem, izpalīdzīgiem un ieinteresētiem līdzdarboties, lai ierobežotajos apstākļos varam sniegt sociālo atbalstu tiem, kuriem tas šobrīd visvairāk nepieciešams.  

Lai sniegtu atbalstu Kurzemes bērniem ar invaliditāti un viņu ģimenēm, Kurzemes plānošanas reģiona īstenotajā projektā “Kurzeme visiem” palielināts bērniem ar funkcionāliem traucējumiem jeb FT pieejamo sociālās rehabilitācijas pakalpojumu apjoms līdz 100 reizēm.  Tas nozīmē, ka projekta ietvaros izvērtēto bērnu vecākiem nepieciešams sazināties ar savas pašvaldības sociālo dienestu, lai pieteiktos sociālās rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanai.   “Atgādinām, ka Kurzemes reģionā dzīvojošajam 331 bērnam ar FT, kuram projekta “Kurzeme visiem” ietvaros izstrādāts individuālais atbalsta plāns, tiek kompensēti sociālās rehabilitācijas pakalpojumi atbilstoši plānā norādītajam. Vecākiem, kuru bērni jau izmantojuši projekta apmaksātas 40 sociālo pakalpojumu reizes, arī jādodas uz savas pašvaldības sociālo dienestu un jāraksta iesniegums, lai varētu saņemt vēl 60 papildu pieejamās sociālās rehabilitācijas pakalpojumu reizes. Vēršam uzmanību, ka individuālo atbalsta plānu iespējams arī aktualizēt, lai bērnam projekta ietvaros tiktu kompensēti šobrīd nepieciešamie sociālās rehabilitācijas pakalpojumi,” skaidro projekta “Kurzeme visiem” vadītāja Sandra Miķelsone – Slava.   Līdz šim iespēju saņemt pakalpojumus projekta ietvaros izmantojušas 180 bērnu ar FT ģimenes un visbiežāk pieprasīti sociālās rehabilitācijas pakalpojumi dažādu terapiju, piemēram, smilšu, mūzikas un citu veidā. Sociālās rehabilitācijas pakalpojumi ir pieejami arī pašiem vecākiem un audžuvecākiem, kuru bērniem ir noteikta invaliditāte un projekta “Kurzeme visiem” ietvaros izstrādāts individuāls atbalsta plāns. Projekta kompensētus sociālos pakalpojumus var izmantot viens vai abi vecāki, kopā nepārsniedzot 20 pakalpojuma reizes, un šo iespēju līdz šim izmantojuši 110 Kurzemē dzīvojoši vecāki.   Ar plašāku informāciju par projektā pieejamo atbalstu iespējams iepazīties projekta mājas lapā www.kurzemevisiem.lv un, sazinoties ar savas pašvaldības sociālo dienestu.   Par projektu “Kurzeme visiem” Projekts “Kurzeme visiem”  tiek īstenots, lai palielinātu ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību dzīvesvietā personām ar invaliditāti un bērniem. To no 2015. līdz 2023.gadam ar Eiropas Sociālā fonda un valsts finansējuma atbalstu gandrīz 8,29 miljonu eiro apmērā īsteno Kurzemes plānošanas reģions sadarbībā ar pašvaldībām, to bērnu sociālās aprūpes centriem un valsts sociālās aprūpes centru “Kurzeme”. Valsts mērogā deinstitucionalizācijas procesa ieviešanu koordinē Labklājības ministrija, un to īsteno visā Latvijā – Kurzemes, Latgales, Vidzemes, Zemgales un Rīgas plānošanas reģionos. Vairāk par projektu www.kurzemevisiem.lv un Kurzemes plānošanas reģiona mājas lapā.       Informāciju sagatavoja: Laura Homka Projekta “Kurzeme visiem” sabiedrisko attiecību speciāliste Laura.homka@kurzemesregions.lv    

No 2021. gada 1. janvāra ir stājušās spēkā vairākas izmaiņas sociālajā jomā. Kuldīgas novada p/a “Sociālais dienests” iepazīstina ar dažām no šīm izmaiņām, kuras jāņem vērā arī Kuldīgas novada iedzīvotājiem.   No 1. janvāra valstī ir palielināts garantētā minimālā ienākuma līmeņa (GMI) slieksnis, kas līdzšinējo 64 eiro vietā nu ir 109 eiro pirmajai un vienīgajai personai mājsaimniecībā, kā arī 76 eiro pārējām mājsaimniecībā esošajām personām. Vienlaikus no šī gada sākuma ir izmaiņas arī trūcīgas un maznodrošinātas personas (ģimenes) statusa noteikšanas kārtībā. Lai mājsaimniecību pasludinātu par trūcīgu, pirmajai un vienīgajai personai mājsaimniecībā ienākumiem jābūt ne lielākiem kā 272 eiro (līdz šim 128,06 eiro), bet pārējām personām mājsaimniecībā – 190 eiro. Maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksni katra pašvaldība Latvijā ir tiesīga noteikt individuāli, bet ne augstāku par 436 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 305 eiro pārējām personām mājsaimniecībā. Kuldīgas novadā šobrīd ir spēkā esošie noteikumi, kuros noteikts, ka ģimene (persona) atzīstama par maznodrošinātu, ja tās vidējie ienākumi katram ģimenes loceklim mēnesī pēdējo 3 mēnešu laikā nepārsniedz  285,00 euro. Sociālais dienests aicina iedzīvotājus, kuri nezina vai viņu ienākumi atbilst kādam no minētajiem statusiem, bet sociālā palīdzība ir nepieciešama, sazināties ar Kuldīgas novada sociālā dienesta sociālās palīdzības nodaļas vadītāju Madaru Brūkli pa tālruni 63320213 vai e-pastā madara.brukle@kuldiga.lv , kura izskaidros un pastāstīs par statusa izvērtēšanas kritērijiem. Pagastos dzīvojošie iedzīvotāji aicināti sazināties ar pagastos strādājošajiem sociālās palīdzības speciālistiem un lūgt konsultācijas. Lai sniegtu plašāku sociālās palīdzības atbalstu Kuldīgas novada iedzīvotājiem, tad pašvaldībā plānots maznodrošinātas mājsaimniecības slieksni pārskatīt 2021. gada pirmajā pusē ar cerību, ka grozījumi stāsies spēkā jau no 1. aprīļa.   Sociālais dienests informē, ka, ņemot vērā, ka valstī izsludinātā ārkārtējā situācija pagarināta līdz 2021. gada 7. februārim, personām, kurām jau piešķirts (pagarināts) trūcīgas vai maznodrošinātas personas/ģimenes statuss, tas automātiski tiks pagarināts – bez klienta klātbūtnes un bez iesnieguma. Līdz ar to arī izsniegtā izziņa, kas apliecina personas statusu, nav jāatjauno un tā būs derīga vismaz līdz 2021. gada februāra beigām, tajā skaitā ES pārtikas paku un higiēnas preču saņemšanai.   Detalizētāku informāciju lasi ŠEIT https://lvportals.lv/…/323378-jauni-noteikumi-truciga  https://ej.uz/v7be Teksts un infografika: Vineta Brūdere-Sedliņa

Kuldīgas novada Sociālais dienests informē, ka uz valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas laiku, klientiem, kuriem trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusa periods beidzies 2020. gada novembrī vai vēlāk, piešķirtais statuss AUTOMĀTISKI tiek pagarināts bez klienta klātbūtnes un iesnieguma.   Līdz ar to, arī izsniegtā izziņa, kas apliecina trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusu, nav jāatjauno un tā būs derīga līdz 31. martam.   Papīra formātā izziņas no jauna sociālajam dienestam nav jāizsniedz, jo ir derīgas jau izdotās izziņas. Personas ar iepriekš izsniegto izziņu var doties uz ārstniecības iestādi, aptieku vai pēc pārtikas un higiēnas preču komplektiem un citur, kur nepieciešama šāda izziņa.   Jautājumu gadījumā lūgums zvanīt pa tālr. 6335017.     Informāciju sagatavoja: Vineta Brūdere-Sedliņa  

Kuldīgas novada pašvaldība izsludina konkursu pašvaldības finansējuma saņemšanai 2021. gadā biedrību un nodibinājumu darbības atbalstam, kuru darbība ir saistīta ar sociālo jomu.   Konkursā plānots finansiāli atbalstīt biedrības un nodibinājumus, kuri darbojas sociālajā jomā Kuldīgas novada teritorijā un apvieno mazaizsargāto personu grupas, cilvēkus ar invaliditāti vai hroniskām saslimšanām.   Konkursa nolikums un pārējie dokumenti atrodami pašvaldības mājaslapā www.kuldiga.lv vai arī par tiem var interesēties Kuldīgas novada pašvaldībā Kuldīgā, Baznīcas ielā 1 pie apmeklētāju pieņemšanas un informēšanas speciālista.   Pieteikumi jāiesniedz līdz 2021. gada 5. februārim Kuldīgas novada pašvaldībā Kuldīgā, Baznīcas ielā 1 apmeklētāju pieņemšanas un informēšanas speciālistam vai jānosūta pa pastu tā, lai tie tiktu saņemti līdz 2021. gada 5. februārim. NOLIKUMS → Nolikums_Soc_biedribas_2021 PIETEIKUMA VEIDLAPA → Pieteikuma_veidlapa_Soc_biedribas_2021    

Kuldīgas novada pašvaldības aģentūra “Sociālais dienests” informē, ka no 2021. gada janvāra tiek mainīta kārtība, kādā sociālā darba speciālisti pieņem apmeklētājus un turpmāk sniedz sociālo atbalstu iedzīvotājiem. Turpmāk, Kuldīgas novada pagastos iedzīvotājus pieņems un konsultēs sociālais darbinieks vai sociālās palīdzības organizators par jautājumiem, kuri saistīti ar trūcīgā/maznodrošinātā statusa iegūšanu un materiālo atbalstu (pabalsti) un arī sociālais darbinieks, kurš konsultēs par sociālajiem pakalpojumiem un sniegs atbalstu sociālo problēmu risināšanā, kas nav saistīti ar materiālās palīdzības sniegšanu. Sociālie darbinieki divas dienas nedēļā apmeklētājus, pēc iepriekšēja pieraksta, pieņems un sniegs neieciešamo sociālo palīdzību vai pakalpojumus. Ja speciālista konsultācija būs nepieciešama citā dienā, iepriekš ar speciālistu sazinoties, būs iespēja vienoties par individuālu tikšanās laiku. Katrs speciālists apkalpos divas pagastu teritorijas.   Līdz šim šāda darba kārtība jau tika organizēta dažos pagastos, bet nu šāds darbības modelis tiks ieviests visā novada teritorijā. Jaunā kārtība ir saistīta ar profesionālās kompetences un atbildības nodalīšanu starp sociālā darba speciālistiem, apvienojot divas apkalpojamās teritorijas. Šādas izmaiņas, kad sociālā darba speciālistu darbs pagastos tiek organizēts pa divām pagastu teritorijām, un tiek nodalītas divas atšķirīgas profesionālās kompetences un atbildības jomas – sociālais darbs un sociālā palīdzība, pakāpeniski Kuldīgas novadā jau tika ieviests 2019. gadā. Šāds sociālā darba modelis darbojas tik pat kā visā Latvijas teritorijā un ir nepieciešams, lai pagastos dzīvojošie iedzīvotāji varētu saņemt kvalitatīvāku, viņu vajadzībām atbilstošu sociālo atbalstu, bet sociālā darba speciālisti varētu racionāli plānot savu darba laiku un apjomu, kā arī pilnveidot savas profesionālās zināšanas katram savā jomā.   Šāda darba organizācija Kuldīgas novada pagastu teritorijās ļaus vairāk ieviest tādas sociālā atbalsta aktivitātes, kas vērstas uz sociālo problēmu cēloņu novēršanu un sociālo gadījumu risināšanu. Savukārt iepriekšējais pieraksts ir svarīgs, lai sociālā darba speciālists var ieplānot atbilstošu konsultācijas ilgumu un klientam nebūtu lieki jāgaida. Iepriekšējais pieraksts veicina apmeklētāju konfidencialitāti, un konsultācija var noritēt veiksmīgāk.     Teksts un foto: Vineta Brūdere-Sedliņa  

Mūsu īstenotā projekta “Kurzeme visiem” ietvaros sniedzam atbalstu arī cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem jeb GRT, par kuriem sabiedrībā pastāv zināšanu un izpratnes trūkums un nespēja uztvert viņus kā līdzvērtīgus sabiedrības locekļus. Tāpēc ir būtiski runāt par izplatītākajiem mītiem un stereotipiem, ar kādiem šiem cilvēkiem ikdienā jāsaskaras. Šis ir pēdējais – desmitais mīts, ar kuru noslēdzam savu mītu un stereotipu stāstu sēriju.   Mīts Nr. 10: visus cilvēkus ar GRT var atpazīt pēc ārējā izskata, jo viņi izskatās citādāk Patiesībā ne vienmēr vizuāli vai pēc izpausmēm var noteikt, ka cilvēkam ir garīga rakstura traucējumi. Pēc ārējā izskata nereti var atpazīt cilvēkus ar Dauna sindromu. Ir arī tādas saslimšanas, kas tiešā veidā nav saistītas ar cilvēka ārieni, piemēram, depresija, veģetatīvā distonija un citas.   Ar visiem izplatītākajiem mītiem un stereotipiem par cilvēkiem ar GRT var iepazīties Labklājības ministrijas mājas lapā: http://www.lm.gov.lv/lv/aktuali/presei/91029-10-miti-un-stereotipi-par-cilvekiem-ar-gariga-rakstura-traucejumiem    Plašāka informācija par cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem pieejama mājaslapā: www.cilveksnevisdiagnoze.lv.   Teksts: Laura Homka Kurzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste  

Kuldīgā no 2020. gada 1. oktobra līdz 2021. gada 30. septembrim biedrība „Kurzemes labklājības un mentālās pilnveides aģentūra” īsteno projektu “Sociālās rehabilitācijas pakalpojumi bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un to ģimenēm Viduskurzemē” (Nr.9.2.2.3/20/A/004), kuru finansē “ Eiropas Savienības Eiropas Sociālais fonds. Projekta ietvaros ne mazāk kā 37 bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un viņu vecākiem, aizbildņiem 12 mēnešu garumā biedrības piesaistīti speciālisti sniegs sociālās rehabilitācijas pakalpojumus.   Projekta mērķis ir nodrošināt sociālās rehabilitācijas pakalpojumus Viduskurzemē dzīvojošiem 37 bērniem, kuriem noteikta invaliditāte, un viņu likumiskajiem pārstāvjiem, lai pilnveidotu šo bērnu sociālās prasmes un funkcionālās spējas un uzlabotu viņu vecāku, aizbildņu prasmes bērnu aprūpē.   Rehabilitācijas pasākumus nodrošina starpdisciplināra speciālistu komanda, atbilstoši individuāli bērnam izstrādātam pakalpojuma plānam, kura īstenošanu koordinē sociālais darbinieks. Projektā bērni, atbilstoši vajadzību un spēju novērtējumam un projekta speciālistu pakāpeniskai iesaistei, saņems Kognitīvi biheiviorālās psihoterapijas speciālista, psihologa, logopēda konsultācijas, Montesori nodarbības, mūzikas terapiju, prasmju attīstošas nodarbības ar Marte Meo un Dabas vides estētikas metodēm, speciālā pedagoga individuālas un pāra (2 bērni, pedagogs) attīstošas nodarbības, sporta trenera konsultācijas un nodarbības baseinā, fizioterapijas nodarbības, ergoterapeita konsultācijas un nodarbības. Savukārt vecāki, audžuvecāki varēs saņemt konsultācijas un izglītojošas nodarbības bērnu neirologa un speciālā pedagoga vadībā.   Jau projekta sagatavošanas laikā biedrība sadarbībā ar Kuldīgas, Skrundas, Saldus novada sociālajiem dienestiem un Kuldīgas novada izglītības un pirmsskolas izglītības iestādēm apzināja bērnu vecākus un par dalību projektā sastādīja sarakstu ar 37 bērnu vārdiem, uzvārdiem, kuriem plānots sniegt sociālās rehabilitācijas pakalpojumus.     Teksts: Sociālā darbiniece Lorita Rimaševska

Svētkus varam radīt mēs paši un tad svētku sajūta atnāks.  Pavisam netradicionālā, bet šogad jau ierastā formātā, Kuldīgas Sociālā dienesta darbinieki sanāca kopā ZOOM platformā, lai vismaz tā būtu kopā, teiktu viens otram laba vēlējumus un katrs sev tvertu to īpašo Ziemassvētku gaidīšanas sajūtu. Sociālos darbiniekus sveica mūziķe Laura Lo ar dziesmu, kuras vārdos mēs saklausījām ko tik saprotošu un zināmu “Mēs nesam gaismu…” Tāds jau arī ir šīs profesijas (sociālā darba) vadmotīvs – palīdzēt, atbalstīt, sniegt roku.   Laba vēlējumus katram darbiniekam teica direktore Sarmīte Segliņa, kura kā gaišs pasaku rūķītis centās katrā raisīt to netveramo svētku sajūtu. S. Segliņa nolasīja savu vēstuli Ziemassvētku vecītim un arī saņemto atbildi, kurā katrai sociālajai darbiniecei un ik vienam no kuplā sociālā dienesta saimes tika pa labam vārdam.   Laba vēlējumus teica arī Maruta Jautaiķe, kura lielo sociālā dienesta kolektīvu vadīja līdz šī gada jūlijam. M. Jautaiķe aicināja šinī pārmaiņu laikā nepazaudēt miera sajūtu un ticību saviem spēkiem. Ģimeņu atbalsta nodaļas vadītāja Lorita Rimaševska atgādināja, ka šis ir bijis jaunu izaicinājumu piepildīts gads, kurš ne tikai licis dažādus neierastus ierobežojumus, bet arī mācījis pieņemt jauno, inovatīvo. Sociālās palīdzības nodaļas vadītāja vēlēja katram saglabāt sevī un vairot optimismu, lai katrā grūtā brīdī izsvērtu sevī patiesās vērtības.         Foto: Dace Smirnova Teksts: Vineta Brūdere-Sedliņa

Novada iedzīvotāja Alise Simsone uz sociālo dienestu nogādāja pašas adītas, vilnas zeķes, kuras adījusi vairākus mēnešus ar noteiktu mērķi – noziedot sociāli mazākaizsargātajiem iedzīvotājiem, kuri ziemas pārlaiž patversmē “Kabiles Zilais krusts”. Alise noadījusi un dāvājusi 18 zeķu pārus un cer, ka tās šoziem kādu silti sasildīs. Silto dāvanu sociālā darbiniece Daiga Zemke sasaiņojusi glītos dāvanu sainīšos, kuri nu gatavi doties pie patversmes iemītniekiem. Paldies arī Daigai Šteinai par svētku apsveikumu kartiņām, kuras arī tiks nogādātas Kabilē.

Mums līdzās dzīvo jauki un sirds silti līdzcilvēki, kuru vēlme palīdzēt sava novada sociāli mazākaizsargātajiem iedzīvotājiem ir pašsaprotama lieta. Kuldīgas Sociālais dienests šodien saņēma 20 skaistas, košas sejas aizsargmaskas, kuras darinājusi mūsu novadniece Zane Kļava.   Darinātās sejas aizsargmaskas ir dažāda izmēra un derēs gan bērniem, jauniešiem un pieaugušajiem. Zane saka, ka šinī svētku laikā sirdī dzimusi vēlme palīdzēt savas pilsētas ļaudīm. Ikdienā Zane nodarbojas ar dažādiem rokdarbiem un šobrīd rokdarbnieces dzīves ceļš aizvedis ārpus Kuldīgas, taču sirdī Zane vienmēr ir Kuldīgas patriote.   Ziedojumā saņemtās sejas aizsargmaskas sociālā dienesta speciālisti pēc noteiktas izvērtēšanas, dāvās tiek klientiem, kuriem nav iespējams saņemt valsts atbalstītās sejas aizsargmaskas.   Valsts finansētās aizsargmaskas var saņemt: trūcīgas un maznodrošinātas personas; patversmes un naktspatversmes pakalpojuma saņēmēji; aprūpes mājās pakalpojuma saņēmēji; senioru Dienas centra apmeklētāji; Dienas centra personām ar garīga rakstura traucējumiem apmeklētāji; personas, kuras saņem krīzes centra pakalpojumu. Foto: Madara Brūkle Teksts: Vineta Brūdere-Sedliņa

Kuldīgas novada pašvaldības aģentūra “Sociālais dienests” ir saņēmusi valsts finansētās mutes un deguna aizsargmaskas, kuras iedzīvotāji varēs saņemt ministru kabineta noteikumos paredzētās personu grupas. Lai pieteiktos sejas un deguna aizsargmasku saņemšanai, Kuldīgas Sociālais dienests ir izstrādājis noteiktu kārtību, lai izdales process noritētu ievērojot valstī noteiktās epidemioloģiskās prasības. → Kuldīgas pilsētā dzīvojošie iedzīvotāji aicināti iepriekš pieteikt vizīti sociālajā dienestā pa tālruni 63350107, lai vienotos par konkrētu datumu un laiku, lai ierastos klātienē un saņemtu masku.  Pagastos dzīvojošie iedzīvotāji aicināti sazinās ar savu sociālo darbinieku un noskaidro konkrētu ierašanās datumu un laiku maskas saņemšanai. → Ierodoties sociālajā dienestā, iedzīvotājam lūgs parakstīties par aizsargmaskas saņemšanu.   Valsts finansētās aizsargmaskas var saņemt: trūcīgas un maznodrošinātas personas; patversmes un naktspatversmes pakalpojuma saņēmēji; aprūpes mājās pakalpojuma saņēmēji; senioru Dienas centra apmeklētāji; Dienas centra personām ar garīga rakstura traucējumiem apmeklētāji; personas, kuras saņem krīzes centra pakalpojumu.   Sociālais dienests aicina un lūdz sabiedrību būt vērīgiem, izpalīdzīgiem un ieinteresētiem līdzdarboties, lai ierobežotajos apstākļos varam sniegt sociālo atbalstu tiem, kuriem tas šobrīd visvairāk nepieciešams.   Teksts un foto: Vineta Brūdere-Sedliņa  

Kuldīgas sociālajā dienestā ienāca kāda jauna kuldīdzniece un kā ziedojumu pasniedza pašdarinātas, vairākkārt lietojamās auduma sejas aizsargmaskas. Ziedotāja tās darinājusi ar vislielāko centību un mīlestību, jo vēlējusies šinī, tik saspringtajā laikā, kad visapkārt valda manāms nemiers un neapmierinātība, radīt un dāvāt ko pavisam gaišu.   Nora Bērtulsone saka, ka audumus sejas aizsargmaskām pati saņēmusi kā ziedojumu, tādēļ arī tās nodod sociālajam dienestam bez atlīdzības. Sociālais dienests izsaka lielu PALDIES Norai par ziedojumu un informē, ka ziedotās sejas un deguna aizsargmaskas saņems trūcīgas un maznodrošinātas personas, personas, kurām ir piešķirts patversmes pakalpojums, ilgstošas izmitināšanas pakalpojums, personas, kurām ir piešķirts pakalpojums aprūpei mājās, senioru Dienas aprūpes centra apmeklētāji, Dienas centra personām ar garīga rakstura traucējumiem apmeklētāji, personas, kurām piešķirts krīzes centra pakalpojums, personas ar 1. un 2. invaliditātes grupu un arī personas, kurām invaliditāte noteikta līdz pilngadības sasniegšanai.               Teksts un foto: Vineta Brūdere-Sedliņa  

Mūsu īstenotā projekta “Kurzeme visiem” ietvaros sniedzam atbalstu arī cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem jeb GRT, par kuriem sabiedrībā pastāv zināšanu un izpratnes trūkums un nespēja uztvert viņus kā līdzvērtīgus sabiedrības locekļus. Tāpēc turpinām runāt par izplatītākajiem mītiem un stereotipiem, ar kādiem šiem cilvēkiem ikdienā jāsaskaras.   Mīts Nr.9: viņi visi ir bīstami un agresīvi! Patiesībā cilvēki, kuri piedzimst ar GRT, piemēram, Dauna sindromu vai autismu, nav agresīvi, bet mēdz uzvesties citādāk – neierasti draudzīgāk, familiārāk ar apkārtējiem, kas var samulsināt. Tas var radīt nepareizu priekšstatu par agresiju, taču patiesībā šie cilvēki nav apguvuši vispārpieņemtās komunikācijas normas un izpauž savas emocijas ar vēlmi pieskarties, draudzēties. Pētījumi pierāda, ka biežāk ir tieši pretēji gadījumi – no it kā “normāliem” sabiedrības locekļiem gan fiziski, gan emocionāli cieš tieši cilvēki ar GRT.   Cilvēki, kuri ir atzīti par agresīviem un bīstamiem gan sev, gan apkārtējiem, atrodas ārstniecības iestādēs. Taču mūsdienu medicīna ļauj arī šiem cilvēkiem, lietojot medikamentus, sekmīgi iekļauties ikdienas dzīvē.   Ar visiem izplatītākajiem mītiem un stereotipiem par cilvēkiem ar GRT var iepazīties Labklājības ministrijas mājas lapā: http://www.lm.gov.lv/lv/aktuali/presei/91029-10-miti-un-stereotipi-par-cilvekiem-ar-gariga-rakstura-traucejumiem    Plašāka informācija par cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem pieejama mājaslapā: www.cilveksnevisdiagnoze.lv.   Savukārt par pieejamajiem pakalpojumiem projektā “Kurzeme visiem” var uzzināt: https://kurzemevisiem.lv/pieejamais-atbalsts/pilngadigam-personam-ar-gariga-rakstura-traucejumiem     Informāciju sagatavoja: Laura Homka Kurzemes plānošanas reģions  

Viens no pamatprincipiem, kurš saskaņā valstī noteiktajiem drošības pasākumiem ir jāievēro, lai samazinātu Covid-19 infekcijas izplatību sabiedrībā, ir distancēšanās. Distancēšanās un drošības nodrošināšanai iedzīvotāji ir aicināti izmantot arī mutes un deguna aizsegus (maskas). Masku lietošana nu jau ir obligāta prasība gan sabiedriskajā transportlīdzeklī, kultūrvietās un izstāžu norises vietās, tirdzniecības vietās, dievkalpojumu norises vietās, valsts un pašvaldību iestādēs.   Ņemot vērā šī brīža Covid-19 vīrusa izplatību un to, ka Kuldīgas novada pašvaldībā dzīvo vairums sociāli mazaizsargātas iedzīvotāju grupas, tad Kuldīgas novada pašvaldībā no šī gada 2. novembra līdz gada beigām t.i. 31. decembrim tiks sniegts materiāls sociālais atbalsts, izsniedzot vairākkārt lietojamas mutes un deguna aizsargmaskas, lai mūsu iedzīvotājiem būtu vieglāk veikt savas ikdienas vajadzības, neizlietojot savus personīgos līdzekļus masku iegādei.          Sejas un deguna aizsargmaskas varēs saņemt: trūcīgas un maznodrošinātas personas; personas, kurām ir piešķirts patversmes pakalpojums, ilgstošas izmitināšanas pakalpojums; personas, kurām ir piešķirts pakalpojums aprūpei mājās; senioru Dienas aprūpes centra apmeklētāji; Dienas centra personām ar garīga rakstura traucējumiem apmeklētāji; personas, kurām piešķirts krīzes centra pakalpojums; 1. un 2. invaliditātes grupas saņēmēji un arī personas, kurām invaliditāte noteikta līdz pilngadības sasniegšanai. Izņēmums ir nepilngadīgas personas līdz 13 gadu vecumam, kurām sejas aizsargmasku lietošana nav obligāta.     Lai pieteiktos sejas un deguna aizsargmasku saņemšanai, Kuldīgas Sociālais dienests ir izstrādājis noteiktu kārtību,lai izdales process noritētu ievērojot valstī noteiktās epidemioloģiskās prasības.   → Kuldīgas pilsētā dzīvojošie iedzīvotāji aicināti iepriekš pieteikt vizīti sociālajā dienestā pa tālruni 63350107, lai vienotos par konkrētu datumu un laiku, lai ierastos klātienē un saņemtu masku.  Pagastos dzīvojošie iedzīvotāji aicināti sazinās ar savu sociālo darbinieku un noskaidro konkrētu ierašanās datumu un laiku maskas saņemšanai. → Ierodoties sociālajā dienestā, iedzīvotājam lūgs parakstīties par aizsargmaskas saņemšanu.     Kā jau tika ziņots iepriekš, tad oktobra mēneša pēdējā nedēļā Kuldīgas novada pašvaldība izsludināja pieteikšanos  novadā strādājošās šuvējas, kuras būtu gatavas nedēļas laikā izgatavot ap 100 higiēnisko vairākkārt lietojamo sejas masku. Atsaucoties uz Pasaules Veselības organizācijas (PVO) rekomendācijām, Veselības ministrija norādīja, ka mutes un deguna aizsegam ir jābūt izgatavotam pēc noteiktiem kritērijiem: cieši pieguļošam sejai; viegli nomaināmam, ja tas kļuvis mitrs vai netīrs; izgatavotam no tāda materiāla, ko var mazgāt 60ºC temperatūrā, lai iznīcinātu iespējamo piesārņojumu ar mikroorganismiem; pietiekamai elpošanas ceļu pilienu aizturei, tajā pat laikā nodrošinot brīvu elpošanu; izgatavotam no vismaz trīs kārtām atbilstoša materiāla (kokvilna, neilons u. tml.) ar iespēju nofiksēt masku aiz ausīm vai sasiet aiz galvas.   Sociālais dienests aicina un lūdz sabiedrību būt vērīgiem, izpalīdzīgiem un ieinteresētiem līdzdarboties, lai ierobežotajos apstākļos varam sniegt sociālo atbalstu tiem, kuriem tas šobrīd visvairāk nepieciešams.   Teksts un foto: sociālā darbiniece Vineta Brūdere-Sedliņa

Kuldīgas novada pašvaldība kopš 2016. gada ir iesaistījusies deinstitucionalizācijas projektā “Kurzeme visiem”, kas sniedz iespēju bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un pieaugušajiem ar garīga rakstura traucējumiem atbilstoši individuāli izstrādātam atbalsta plānam saņemt dažādus sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus. Saskaņā ar Kuldīgas novada pašvaldības aģentūras “Sociālais dienests” sniegto informāciju Kuldīgas novadā šī gada laikā ir strauji pieaudzis pieprasījums pēc šādiem pakalpojumiem.   Projekta “Kurzeme visiem” mērķis ir palielināt Kurzemes reģionā ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību dzīvesvietā personām ar invaliditāti un bērniem. Lai saņemtu šādus pakalpojumus, gan personas ar garīga rakstura traucējumiem, gan bērni ar funkcionāliem traucējumiem vispirms tika izvērtēti un saņēma katra vajadzībām atbilstošu atbalsta plānu. Šobrīd Kuldīgas novadā kopā ir izvērtēti 30 bērnu ar funkcionāliem traucējumiem un 32 pieaugušie ar garīga rakstura traucējumiem. Plānots izvērtēt vēl 30 pieaugušo.   Līdz šim projekta “Kurzeme visiem” ietvaros 28 bērni ar funkcionāliem traucējumiem atbilstoši savam atbalsta plānam ir izmantojuši dažādus sociālās rehabilitācijas pakalpojumus – fizioterapijas, ergoterapijas, mūzikas terapijas, montessori, logopēda, portidžas un audiologopēda nodarbības. Bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, kuriem ir noteikta invaliditāte un ir VDEĀVK atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību (nav nepieciešams projekta ietvaros izstrādāts atbalsta plāns), ir iespēja saņemt sociālās aprūpes un “atelpas brīža” pakalpojumus. Viena ģimene ir saņēmusi “atelpas brīža” pakalpojumu, savukārt trīs ģimenes saņem sociālās aprūpes pakalpojumu.   Projekta ietvaros atbalsts tiek sniegts arī bērnu ar funkcionāliem traucējumiem vecākiem vai audžuģimenei, kuri var saņemt četrus noteiktus pakalpojumus – fizioterapiju, psihologa, rehabilitologa konsultācijas un izglītojošās atbalsta grupas. Kuldīgas novadā līdz šim 27 bērnu vecāki ir saņēmuši sociālās rehabilitācijas pakalpojumu – fizioterapiju un psihologa konsultācijas. Visa projekta laikā izvērtētajiem bērniem ar funkcionāliem traucējumiem ir iespēja saņemt 100 sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanas reizes, bet viņu likumiskajiem pārstāvjiem vai audžuģimenei – 20.   Kopš projekts tiek īstenots, 15 pilngadīgas personas ar garīga rakstura traucējumiem ir aktīvi piedalījušās grupu nodarbībās, savukārt četras personas ir apmeklējušas psihologa konsultācijas. Projekta ietvaros personām ar garīga rakstura traucējumiem ir iespēja saņemt šādus sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus: aprūpi mājās, dienas aprūpes centra pakalpojumu, specializētās darbnīcas pakalpojumu, grupu dzīvokļa pakalpojumu, īslaicīgās sociālās aprūpes pakalpojumus jeb “atelpas brīža” pakalpojumus, speciālistu konsultācijas un individuālo atbalstu, atbalsta grupas un grupu nodarbības.   Sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu nodrošināšanai Kuldīgas novada pašvaldība atbilstoši izstrādātajam “Kurzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plānam 2017.-2020. gadam” veido infrastruktūru sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanai – dienas aprūpes centru bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, savukārt personām ar garīga rakstura traucējumiem – dienas aprūpes centru ar atbalstu aprūpē, dienas aprūpes centru bez atbalsta aprūpē, divas specializētas darbnīcas un grupu dzīvokļus ar atbalstu aprūpē.   Lai saņemtu projekta “Kurzeme visiem” pieejamos pakalpojumus, aicinām vērsties Kuldīgas novada pašvaldības aģentūrā “Sociālais dienests”. Vairāk informācijas par projektu www.kurzemevisiem.lv.       Informāciju sagatavoja: Liene Jūrmale, Kuldīgas Attīstības aģentūras projektu vadītāja liene.jurmale@kuldiga.lv  

Šī gada 29.septembrī Rīgā, “RB Cafe”  – īpašā vietā īpašiem cilvēkiem –  notika seminārs  Kurzemes plānošanas reģiona  un pašvaldību pārstāvjiem par komunikāciju ar un par personām ar garīga rakstura traucējumiem jeb GRT.  Seminārā tika ne tikai labāk iepazīti cilvēki ar GRT, bet arī papildinātas iemaņas komunikācijas veidošanā par cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem. Semināru atklāja Kurzemes plānošanas reģiona projekta “Kurzeme visiem” vadītāja Sandra Miķelsone – Slava, kura iepazīstināja ar projektā sniegtajām atbalsta iespējām personām ar GRT Kurzemē un deinstitucionalizācijas ietvaros topošo infrastruktūru dažādu sociālo pakalpojumu sniegšanai.     Semināra turpinājumā biedrības “Rīgas pilsētas “Rūpju bērns” valdes priekšsēdētājs Māris Grāvis  stāstīja par dažādiem GRT veidiem un komunikācijas specifiku ar cilvēkiem ar GRT, daloties arī savā plašajā pieredzē par sabiedrības izglītošanu par cilvēkiem ar GRT. Par sabiedrības izglītošanu turpināja arī  mediju komunikācijas un prezentāciju prasmju trenere, konsultante un žurnāliste Krista Vāvere, kura ar dažādiem piemēriem skaidroja, kā veidot vēstījumus un argumentāciju darbam gan ar medijiem, gan sabiedrību kopumā. Kristas Vāveres uzdevumā semināra dalībnieki darbojās arī praktiski – izspēlēja situācijas, formulēja vēstījumus darbam ar medijiem un sabiedrību. Pēc aktīvas darbošanās semināra dalībniekiem bija iespēja iepazīt pieredzes stāstus par komunikāciju ar sabiedrību un medijiem. Māris Grāvis dalījās ar savu pieredzes stāstu par “RB Cafe” – sabiedrības izglītošanu un sadarbību ar medijiem. Savukārt Vidzemes plānošanas reģiona projekta “Vidzeme iekļauj” vadītāja Ina Miķelsone dalījās savā pieredzē atbalsta nodrošināšanai cilvēkiem ar GRT Vidzemē, kā arī skaidroja, kāpēc ir būtiska komunikācija ar sabiedrību par pakalpojumiem cilvēkiem ar GRT.   Semināra dalībnieki ļoti atzinīgi novērtēja semināru, norādot, ka guvuši daudz vērtīgas informācijas, kas noderēs turpmākajā darbā. Tāpat viņi atzina, ka ir ļoti būtiski ne tikai pašiem aiz tik sarežģītā vārda “deinstitucionalizācija” saskatīt cilvēkus, kuriem beidzot būs iespēja dzīvot sabiedrībā pēc iespējas pilnvērtīgāk, saņemot sev nepieciešamo atbalstu, bet mudināt to darīt arī citus.             Par projektu “Kurzeme visiem” Projekts “Kurzeme visiem”  tiek īstenots, lai palielinātu ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību dzīvesvietā personām ar invaliditāti un bērniem. To no 2015. līdz 2023.gadam ar Eiropas Sociālā fonda un valsts finansējuma atbalstu īsteno Kurzemes plānošanas reģions sadarbībā ar pašvaldībām, to bērnu sociālās aprūpes centriem un valsts sociālās aprūpes centru “Kurzeme”. Vairāk par projektu www.kurzemevisiem.lv un Kurzemes plānošanas reģiona mājas lapā.   Projekta “Kurzeme visiem” komanda pateicas visiem par dalību seminārā!     Papildu informācijai: Laura Homka Projekta “Kurzeme visiem” sabiedrisko attiecību speciāliste e-pasts: laura.homka@kurzemesregions.lv  

Kuldīgas novada sociālais dienests, ievērojot valstī noteiktās epidemioloģiskās prasības un šī brīža situāciju Kuldīgā un novadā, lūdz sociālā dienesta klientus saziņai ar sociālajiem darbiniekiem izmantot attālinātās kontaktēšanas formas (telefoniski,  e-pastā un citus populāras un klientam pieejamas elektroniskās saziņas vietnes).   Atgādinām, ka IESNIEGUMUS var iesniegt arī elektroniski, tos ieskenējot un sūtot uz soc.dienests@kuldiga.lv . Klientiem saglabājas iespēja dokumentus un sociālās palīdzības vai pakalpojumu pieprasījumus atstāt pasta kastītēs Kuldīgā, Dzirnavu ielā 9  vai pagastu pārvaldēs, kā arī iesniegumus iespējams nosūtīt ar portāla Latvija.lv  starpniecību.   Ja cilvēkam ir piekļuve datoram ar interneta pieslēgumu un ir iespējams iesniegumu izdrukāt, tad veidlapas pieejamas sociālā dienesta mājas lapā www.socialais.kuldiga.lv sadaļā “Iesniegumi”. Aizpildīts un parakstīts iesniegums jāieskenē un jānosūta uz e-pastu soc.dienests@kuldiga.lv Kā papildus iespēja ir iesniegumu pašvaldībai iesniegt ar Latvija.lv starpniecību. Sociālā dienesta mājas lapā (kreisajā malā) atradīsiet norādi uz Latvija.lv, kur varēsiet iesniegt elektronisko iesniegumu ar savu lūgumu pēc palīdzības. Iesniegums pēc iespējas ātrāk tiks izskatīts un normatīvo aktu kārtībā tiks sagatavots lēmums par palīdzības iespējām.     Sociālais dienests aicina un lūdz sabiedrību būt vērīgiem, izpalīdzīgiem un ieinteresētiem līdzdarboties, lai ierobežotajos apstākļos varam sniegt sociālo atbalstu tiem, kuriem tas šobrīd visvairāk nepieciešams.         Sociālā darbiniece: Vineta Brūdere-Sedliņa      

No 28. septembra Kuldīgas sociālais dienests izveidojis informatīvo tālruni – 27020731, uz kuru zvanot, iedzīvotāji varēs saņemt atbildes uz sev interesējošiem jautājumiem saistībā ar pašvaldības sociālo palīdzību, pakalpojumiem, ieteikumus kā rīkoties kādās noteiktās situācijās, kur vērsties pēc palīdzības, ja sociālais dienests šādu palīdzību nevar piedāvāt. Iedzīvotāji uz mobilā tālruņa Nr. 27020731 var zvanīt no pl. 8:00 rītā līdz pl. 24:00 vakarā.  Sarežģītāka jautājuma gadījumā atbilde tiks precizēta zvanītājam darbinieks atzvanīs stundas laikā.   Lūdzam būt saprotošiem un atbalstīt vienam otru, jo tikai kopā mēs esam stipri!       Sociālā darbiniece: Vineta Brūdere-Sedliņa  

Kuldīgas novadā konstatēti Covid-19 inficēšanās gadījumi, līdz ar to slimība atgriezusies mūsu novadā, taču situācija tiek kontrolēta, pašvaldībā apliecināja Slimību profilakses un kontroles centrā (SPKC).   Atgādinām, ka iesniegumus var iesniegt arī elektroniski, tos ieskenējot un sūtot uz soc.dienests@kuldiga.lv . Klientiem saglabājas iespēja dokumentus un sociālās palīdzības vai pakalpojumu pieprasījumus atstāt pasta kastītēs Kuldīgā, Dzirnavu ielā 9  vai pagastu pārvaldēs, kā arī parakstītus iesniegumus sūtīt elektroniski uz e-pastu soc.dienests@kuldiga.lv, kā arī iesniegumus iespējams nosūtīt ar portāla Latvija.lv  starpniecību.   Klientu pieņemšana pie sociālajiem darbiniekiem tiek organizēta klientu pieņemšanas laikos pēc iepriekšēja pieraksta!   Pieraksts pie speciālistiem pa tālruņiem Kuldīgā  63350107,  27020745,  27020749, speciālistu un pagastu sociālo darbinieku kontakti https://socialais.kuldiga.lv/kontakti/      

Nereti tieši pusaudžu vecāki jūtas apmulsuši un nezina, kā veidot attiecības ar saviem bērniem, kuri vienā brīdī jūtas gana pieauguši un neatkarīgi, lai patstāvīgi pieņemtu lēmumus, citā – apjukuši, nepārliecināti un vēlas saņemt vecāku palīdzību un atbalstu. Lai sniegtu vecākiem izpratni par to, kas pusaudžiem šajā vecumposmā ir svarīgs, kas ar viņiem notiek un kā vecākiem veidot veiksmīgu sadarbību ar saviem bērniem, lai viņi kļūtu par nobriedušiem un veselīgiem pieaugušajiem,  ir izstrādāta apmācību programmu pusaudžu vecākiem “Ceļvedis, audzinot pusaudzi” (CAP).   Ceļveža desmit posmi: Ievads CAP programmā. Pusaudžu un vecāku tiesības, pienākumi un atbildība. Vecāku un pusaudžu savstarpējās attiecības un komunikācija. Veselīgs dzīvesveids. Pusaudžu seksualitāte. Pusaudžu sociālā kompetence. Emociju pašregulācija. Rūpes par sevi. Disciplinēšana. Dzīves prasmes.   Apmācību grupas dalībniekiem ir iespēja apgūt programmu, saņemot gan nepieciešamo teorētisko materiālu, gan arī praktiskās iemaņas. Programma ietver dažāda veida darbu grupās, dalīšanos pieredzē un mājasdarbus.   Mērķauditorija: Vecāki, kuri audzina pusaudzi (vecums no 11 – 16 gadiem)   Apmācības sāksies: 2020. gada 28. septembrī. Laiks: 17.30 – 19.30 Nodarbību datumi: 28.09., 05.10., 12.10., 19.10., 26.10., 02.11., 09.11., 16.11., 23.11., 30.11.   Vieta: Kuldīgas novada p/a “Sociālais dienests” “Sociālā atbalsta – resursu centrs” Liepājas ielā 37, Kuldīgā (ieeja no sētas puses, 1. stāvā)   Nodarbības vada: sociālā darbiniece Agnese Inapša   Vairāk informācijas: agnese.inapsa@kuldiga.lv;  tel.nr. 27020739  

Mēs kļūdāmies, ja domājam, ka atkarība ir vienkārši rakstura vājums un izlaidība. Atkarība ir slimība. Kad tā kādu pārņem savā varā, cilvēks zaudē kontroli pār to, ko dara, lieto vai izmanto. Tas brīdis, kad atkarība sasniedz robežu un sāk kļūt kaitīga gan pašam atkarīgajam, gan citiem, piemēram, ģimenei, var pienākt pakāpeniski un nemanāmi. Turklāt – problēmas, ko sev vai citiem ir radījis atkarīgs cilvēks, pašam var pat nebūt saprotamas. Bez tam atkarības jēdziens mūsdienās ir krietni plašāks nekā tikai atkarība no kādām apreibinošām vielām.   Atkarībās nonākušajiem nepieciešama palīdzība. 2020. gada augustā valdība pieņēma noteikumus, kas regulē kārtību, kādā atkarībās nonākušie var saņemt valsts finansētus sociālās rehabilitācijas pakalpojumus – valsts palīdzību cīņā pret šīm atkarībām. Un šāda rehabilitācija ir pieejama ne tikai tiem, kas atkarīgi no apreibinošām vielām, bet arī tādiem, kas atkarīgi no procesiem, piemēram, datorspēlēm, mobilā telefona, azartspēlēm.   Turpmāk šie valsts finansētie pakalpojumi cīņā pret atkarībām būs pieejami divos veidos – institūcijā jeb specializētā iestādē un arī dzīvesvietā. Šeit svarīgi saprast, ka pakalpojums dzīvesvietā nenozīmē, ka pakalpojums tiks nodrošināts mājvietā! Saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumu šis ir pakalpojums, kas pieejams, piemēram, krīzes centrā vai dienas centrā. Vienkāršāk sakot – šāds pakalpojums tiek organizēts tā, lai tā saņemšana būtu ērti sasniedzama un organizēta netālu no vietas, kur cilvēks dzīvo. Valdība lēmusi, ka pilngadīgas personas šādu pakalpojumu dzīvesvietā varēs sākt saņemt no nākamā – 2021. gada sākuma.   Bet BĒRNI šādu rehabilitācijas pakalpojumu var saņemt jau tagad. Pilotprojekts, kas paredz psihosociālu atbalstu pusaudžiem ar vielu vai procesu atkarību risku, tika uzsākts jau 2018. gada pavasarī sadarbībā ar nodibinājuma “Bērnu slimnīcas fonds” struktūrvienību “Pusaudžu resursu centrs” (PRC).   Šobrīd uz pilotprojektā uzkrātās zināšanu un pieredzes bāzes Rīgā un Liepājā ir pieejams valsts finansēts sociālās rehabilitācijas pakalpojums dzīvesvietā bērniem, kuriem ir izveidojusies apreibinošu vielu vai procesu atkarība vai arī pastāv tās izveidošanās risks. PRC programmu ir izveidojuši Bērnu universitātes klīniskās slimnīcas speciālisti sadarbībā ar starptautiskiem partneriem no Lielbritānijas un Austrālijas. Starp PRC speciālistiem ir gan pusaudžu psihologi, psihoterapeiti un mediķi, gan sporta treneri un fizioterapeiti.   Centrs darbojas pēc sabiedrībā balstīta palīdzības principa – tā galvenais princips ir nevis sodīt vai ievietot slēgta tipa iestādēs, bet palīdzēt pusaudža konkrētajā dzīves situācijā novērst riskus un realizēt savu potenciālu.   Kas jādara, lai bērns saņemtu šādu palīdzību?   Šo pakalpojumu var pieprasīt klātienē pie pakalpojuma sniedzēja vai arī neklātienē – pa telefonu, izmantojot WhatsApp aplikāciju Rīgā tel. 29164747, vai rakstot e-pastu  info@pusaudzim.lv.  Liepājā konsultāciju var pieteikt pa tālruni vai WhatsApp 26623422, vai rakstot e- pastu liepaja@pusaudzim.lv.   Pakalpojumu institūcijā gan pieaugušiem, gan bērniem nodrošina VSIA “Slimnīca “Ģintermuiža”” Jelgavā (gintermuiza.lv) un, lai tam pieteiktos ir jāvēršas savas dzīvesvietas pašvaldības sociālajā dienestā.   Jaunie Ministru kabineta noteikumi paredz, ka pieaugušie, kuri vēlas saņemt valsts finansētu sociālās rehabilitācijas pakalpojumu institūcijā, savus dokumentus pakalpojuma saņemšanai var iesniegt savas dzīvesvietas sociālajā dienestā vai paši bez sociālā dienesta iesaistes nosūtīt tos uz Sociālās integrācijas valsts aģentūru.   Institūcijā pakalpojumu iespējams saņemt uz laiku līdz 12 mēnešiem, dzīvesvietā – līdz sešiem mēnešiem.     Kuldīgas novada iedzīvotāji pēc detalizētalizētākas informācijas var vērsties pie sociālās darbinieces Leldes Rozevskas pa tālr.  63323427, 27021901 vai e-pastā lelde.rozevska@kuldiga.lv Lelde klientus pieņem un konsultē Kuldīgā, Liepājas ielā 37 (bijusī vecās slimnīcas Uzņemšanas nodaļa).     Teksts: Labklājības ministrija Foto: pxhere.com    

Nereti tieši pusaudžu vecāki jūtas apmulsuši un nezina, kā veidot attiecības ar saviem bērniem, kuri vienā brīdī jūtas gana pieauguši un neatkarīgi, lai patstāvīgi pieņemtu lēmumus, citā – apjukuši, nepārliecināti un vēlas saņemt vecāku palīdzību un atbalstu. Lai sniegtu vecākiem izpratni par to, kas pusaudžiem šajā vecumposmā ir svarīgs, kas ar viņiem notiek un kā vecākiem veidot veiksmīgu sadarbību ar saviem bērniem, lai viņi kļūtu par nobriedušiem un veselīgiem pieaugušajiem,  ir izstrādāta apmācību programmu pusaudžu vecākiem “Ceļvedis, audzinot pusaudzi” (CAP).   Ceļveža desmit posmi: Ievads CAP programmā. Pusaudžu un vecāku tiesības, pienākumi un atbildība. Vecāku un pusaudžu savstarpējās attiecības un komunikācija. Veselīgs dzīvesveids. Pusaudžu seksualitāte. Pusaudžu sociālā kompetence. Emociju pašregulācija. Rūpes par sevi. Disciplinēšana. Dzīves prasmes.   Apmācību grupas dalībniekiem ir iespēja apgūt programmu, saņemot gan nepieciešamo teorētisko materiālu, gan arī praktiskās iemaņas. Programma ietver dažāda veida darbu grupās, dalīšanos pieredzē un mājasdarbus.   Apmācības sāksies: 2020. gada 18. septembrī un notiks Gudenieku pagasta pārvaldes telpās, piektdienās. Kopā būs desmit nodarbības, katra divas stundas no pulksten 10:00 līdz 12:00.   Nodarbības vadīs sociālā darbiniece Agnese Inapša (27020739).   Pieteikšanās: līdz 15.09.2020. pie sociālās darbinieces Ligitas Bergmanes, e-pasts: ligita.bergmane@kuldiga.lv, tālrunis: 22013423.     Nenokavē, vietu skaits ir ierobežots!  

Ir sācies jaunais skolas gads un sociālais dienests informē, ka ģimenes Kuldīgas novadā var pretendēt uz finansiālu un materiālu atbalstu, kuru paredz Kuldīgas novada Domes saistošie noteikumi Nr. 2015/21 “Par sociālās palīdzības pabalstiem Kuldīgas novadā”. Pabalsts paredzēts obligātās izglītības, vidējās un vidējās profesionālās izglītības programmu audzēkņiem, un tos var saņemt trūcīgas vai maznodrošinātas ģimenes.   Pabalsta apmērs mācību līdzekļu iegādei ir EUR 36.00 vienam skolēnam. Tiesības saņemt pabalstu ir personām, kuras deklarējušas savu faktisko dzīvesvietu Kuldīgas novada administratīvajā teritorijā. Kā papildus atbalstu ģimenēm Kuldīgas novada pašvaldība nodrošinās brīvpusdienas visiem novada skolēniem līdz pat 12. klasei – valsts apmaksā brīvpusdienas audzēkņiem no 1. līdz 4. klasei, bet pašvaldība – no 5. līdz 12. klasei, kā arī brīvpusdienas var saņemt piecus un sešus gadus vecie bērni, kuri apgūst obligāto pirmsskolas izglītības programmu kādā no bērnudārziem vai skolu pirmsskolas grupām. Lai atbalstītu profesionālo skolu audzēkņus, kuri deklarēti Kuldīgas novada administratīvajā teritorijā un, kuri atbilst trūcīgas vai maznodrošinātas ģimenes statusam, pabalstu skolēnu ēdināšanai (brīvpusdienām) var nokārtot Kuldīgas novada p/a “Sociālajā dienestā” vai pagastos dzīvojošie iedzīvotāji, pie pagastā strādājošā sociālā darbinieka, iesniedzot rakstisku iesniegumu, līdzi ņemot apliecinājumu (izziņu) no izglītības iestādes, kurā apliecināts, ka audzēknis turpina mācīties. Pabalsts tiek pārskaitīts pakalpojuma sniedzējam atbilstoši noslēgtajam līgumam.   Ģimene atzīstama par trūcīgu, ja tās vidējie ienākumi katram ģimenes loceklim mēnesī pēdējo triju mēnešu laikā nepārsniedz EUR 128.06. Savukārt ģimene, kurā ir nepilngadīgi bērni, par maznodrošinātu uzskatāma, ja tās vidējie ienākumi katram ģimenes loceklim mēnesī pēdējo triju mēnešu laikā nepārsniedz EUR 255.00, kā arī tā atbilst citiem valstī noteiktajiem kritērijiem. Lai nokārtotu trūcīgas vai maznodrošinātas ģimenes statusu un saņemtu sociālo palīdzību, ir jāvēršas Kuldīgas novada p/a „Sociālais dienests”, Dzirnavu ielā 9, Kuldīgā vai pagastu iedzīvotājiem pie sava sociālā darbinieka, pirms tam sazinoties ar speciālistu un vienojoties par konkrētāku tikšanās laiku.     Informāciju par sociālo palīdzību var saņemt: Tālrunis 63350107 vai 63350600, e-pasts: soc.dienests@kuldiga.lv   Iedzīvotāju pieņemšana tiek organizēta:  pirmdienās 9.00 – 12.00; 13.00 – 18.00; ceturtdienās 9.00 – 12.00; 13.00 – 17.00.     Klientu pieņemšana tiek organizēta klientu pieņemšanas laikos pēc iepriekšēja pieraksta!     Palīdzība ģimenēm no Eiropas atbalsta fonda Eiropas Atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām darbības ietvaros atbalstu papildus var saņemt arī maznodrošinātas personas vai ģimenes, kuru vidējie ienākumi mēnesī nepārsniedz EUR 242,00. Atbalsta fonda ietvaros ir pieejami Eiropas Savienības atbalstītie mācību piederumu komplekti vai skolas soma.   Kas var saņemt komplektus? Persona vai ģimene, kas saņēmusi pašvaldības sociālā dienesta izdotu izziņu: par atbilstību trūcīgas personas statusam, kas apliecina, ka persona vai ģimene ir nonākusi krīzes situācijā, kas apliecina, ka persona vai ģimene atzīta par maznodrošinātu (tās vidējie ienākumi mēnesī nepārsniedz 242 EUR).     Atgādinām, ka iesniegumus var iesniegt arī elektroniski, tos ieskenējot un sūtot uz soc.dienests@kuldiga.lv . Klientiem saglabājas iespēja dokumentus un sociālās palīdzības vai pakalpojumu pieprasījumus atstāt pasta kastītēs Kuldīgā, Dzirnavu ielā 9  vai pagastu pārvaldēs, kā arī parakstītus iesniegumus sūtīt elektroniski uz e-pastu soc.dienests@kuldiga.lv, kā arī iesniegumus iespējams nosūtīt ar portāla Latvija.lv  starpniecību.   Pieraksts pie speciālistiem pa tālruņiem Kuldīgā  63350107,  27020745,  27020749, speciālistu un pagastu sociālo darbinieku kontakti https://socialais.kuldiga.lv/kontakti/       Informāciju sagatavoja: Vineta Brūdere-Sedliņa  

Šī gada 5.augustā Ventspils novada Usmā tikās projekta “Kurzeme visiem” Kurzemes plānošanas reģiona, pašvaldību un to sociālo dienestu darbinieki, kā arī valsts sociālā aprūpes centra “Kurzeme” pārstāvji. Tikšanās laika tika pārrunātas projekta aktualitātes un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu infrastruktūras izveides gaita pašvaldībās.   Tikšanos atklāja projekta “Kurzeme visiem” vadītāja Sandra Miķelsone – Slava, kura informēja par projekta kompensēto sociālo pakalpojumu sniegšanas gaitu Kurzemes pašvaldībās personām ar garīga rakstura traucējumiem (GRT), bērniem ar funkcionāliem traucējumiem (FT) un viņu vecākiem. Projekta ietvaros sev nepieciešamo atbalstu saņem arvien vairāk cilvēku – līdz šī gada jūlija beigām dažādi sociālie pakalpojumi kompensēti jau 67 personām ar GRT, 169 bērniem ar FT un 110 bērnu ar FT vecākiem. Tāpat turpinās arī darbs pie citām projektā ieplānotajām aktivitātēm, tai skaitā sociālo mentoru  un valsts sociālās aprūpes centru speciālistu apmācību plānošanas, lai sniegtu nepieciešamo atbalstu un iedrošinājumu tām personām ar GRT, kuras pāries no institūcijas uz dzīvi sabiedrībā pašvaldību veidotajos grupu dzīvokļos.   Tikšanās turpinājumā tika pārrunāta sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanas vietu izveides gaita Kurzemes pašvaldībās. Saskaņā ar apstiprināto “Kurzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plānu 2017. – 2020. gadam”, jauni sociālie pakalpojumi bērniem ar FT  un viņu ģimenēm, personām ar GRT un ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem kopumā tiks radīti 10 Kurzemes pašvaldībās – Aizputes, Kuldīgas, Priekules, Rucavas, Saldus, Skrundas, Talsu un Ventspils novados, kā arī Liepājas un Ventspils pilsētās. Šo pašvaldību pārstāvji pastāstīja par iecerēto savā pašvaldībā, kā arī ieskicēja, cik daudz darba jau paveikts un kas vēl jāpaveic, lai varētu nodrošināt sociālo pakalpojumu pieejamību savas pašvaldības iedzīvotājiem pēc iespējas tuvāk viņu dzīvesvietai. Projektā iesaistītās pašvaldības arī labprāt dalījās labajā praksē un pieredzē ar būvniecības procesiem un saistītās dokumentācijas sagatavošanā, kā arī telpu aprīkošanā ar nepieciešamo sociālo pakalpojumu sniegšanai.     Pasākuma noslēgumā projekta “Kurzeme visiem” partneri iepazinās ar Pēteri Martukānu un viņa vadīto projektu “Bērni nepiedzimst ar aizspriedumiem“,  kā pamatā likta ideja, ka iekļaušanas uzdevums nav panākt, lai visi būtu vienādi, bet iemācīt pieņemt, ka visi esam atšķirīgi, un saskatīt tajā vērtību. Pasākuma dalībnieki arī kopīgi noskatījās filmu “Cik brūkleņu ir pasaulē?”, kas stāsta par “Glada Hudik” teātra tapšanu Zviedrijā, kura trupā kopīgi darbojas gan aktieri ar garīgās attīstības traucējumiem, gan aktieri bez funkcionāliem traucējumiem.             Par projektu “Kurzeme visiem”   Projekts “Kurzeme visiem”  tiek īstenots, lai palielinātu ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību dzīvesvietā personām ar invaliditāti un bērniem. To no 2015. līdz 2023.gadam ar Eiropas Sociālā fonda un valsts finansējuma atbalstu īsteno Kurzemes plānošanas reģions sadarbībā ar pašvaldībām, to bērnu sociālās aprūpes centriem un valsts sociālās aprūpes centru “Kurzeme”. Vairāk par projektu www.kurzemevisiem.lv un Kurzemes plānošanas reģiona mājas lapā.     Informāciju sagatavoja: Laura Homka Projekta “Kurzeme visiem” sabiedrisko attiecību speciāliste Laura.homka@kurzemesregions.lv

Mūsu īstenotā projekta “Kurzeme visiem” ietvaros sniedzam atbalstu arī cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem jeb GRT, par kuriem sabiedrībā pastāv zināšanu un izpratnes trūkums un nespēja uztvert viņus kā līdzvērtīgus sabiedrības locekļus. Tāpēc turpinām runāt par izplatītākajiem mītiem un stereotipiem, ar kādiem šiem cilvēkiem ikdienā jāsaskaras.   Mīts Nr. 8: cilvēkiem ar GRT labāka dzīve ir slēgta tipa iestādēs, kur nemitīgi – 24 stundas diennaktī – par viņiem rūpējas! Patiesībā, cilvēki ar GRT aprūpes iestādēs bieži vien nonāk apstākļu spiesti, jo viņiem nav iespējas konkrētos pakalpojumus saņemt savā dzīves vietā ģeogrāfiskā attāluma vai citu iemeslu dēļ. Līdz ar to viņiem nav pat iespējas pašiem pieņemt lēmumu par to, kā viņi vēlas dzīvot. Tomēr, saņemot nepieciešamo speciālistu atbalstu, aprūpi un konsultācijas, cilvēki ar GRT var dzīvot sabiedrībā.   Ar visiem izplatītākajiem mītiem un stereotipiem par cilvēkiem ar GRT var iepazīties Labklājības ministrijas mājas lapā: http://www.lm.gov.lv/lv/aktuali/presei/91029-10-miti-un-stereotipi-par-cilvekiem-ar-gariga-rakstura-traucejumiem    Plašāka informācija par cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem pieejama mājaslapā: www.cilveksnevisdiagnoze.lv.   Savukārt par pieejamajiem pakalpojumiem projektā “Kurzeme visiem” var uzzināt: https://kurzemevisiem.lv/pieejamais-atbalsts/pilngadigam-personam-ar-gariga-rakstura-traucejumiem     Laura Homka Kurzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste

17.jūlijā Kuldīgas novada, Vārmes pagastā veiksmīgi noslēgušās vecāku apmācības par pusaudžu audzināšanu. Apmācību programmu kopumā “absolvēja” 10 vecāki un tās ietvaros tika izzināts un diskutēts par tādām tēmām kā pusaudžu un vecāku tiesības, pienākumi un atbildība, savstarpējās attiecības un komunikācija, veselīgs dzīvesveids, pusaudža seksualitāte, sociālās prasmes un emociju pašregulācija, kā arī disciplinēšanas iespējas pusaudžu vecumā. Vecāku neviltotu interesi radīja nodarbība, kas bija veltīta tieši vecāku rūpēm par sevi, jo ikdienā vecāki bieži vien aizmirst par sevi, savām interesēm un hobijiem. Apmācības vadīja sociālā darbiniece Agnese Inapša.   Pēc nodarbībām vecāku atsauksmes bija ļoti labas, tā, piemēram, Vārmes pagasta iedzīvotajā Dace uz šīm apmācībām ieradusies jau trešo reizi, taču katra reize un pieredze esot pilnīgi atšķirīga, jo katrs lektors māca citādi, kā arī katra dalībnieku grupa rada atšķirīgu atmosfēru. Savukārt, Kabiles pagasta iedzīvotājs Zigmārs sākumā pret apmācībām bija skeptisks, taču  noslēgumā priecājās par vecāku kopā būšanu, pieminot, ka “zināšanas noderēs arī audzinot mazbērnus”.   Vecāku apmācībās piedalījās arī Vārmes un Kabiles pagastu sociālā darbiniece Undīne Vēvere, kas darbu pagastos uzsākusi šī gada martā, lai vairāk iepazītu Kabiles un Vārmes iedzīvotājus. “Apmācību laikā personīgi iepazinu katru no dalībniekiem, kas ir nenovērtējama pieredze, kā arī centos parādīt to, ka sociālai darbinieks ir cilvēks ar savām stiprajām un vājajām pusēm. Mēs, sociālie darbinieki, esam šeit, lai palīdzētu!” tā apmācību noslēgumā par savu pieredzi stāsta U. Vēvere, iedrošinot dalībniekus grūtā brīdi vērsties pēc palīdzības.   Arī nākotnē Vārmes un Kabiles pagastā plānotas līdzīgas apmācības un lekcijas dažādām mērķgrupām, bet iedzīvotāji ir aicināti izteikt arī savu viedokli par to, kādas tēmas un problēmas ir nepieciešams apspriest pagastos.     Teksts: Sociālā darbiniece Undīne Vēvere  

Projekta “Kurzeme visiem” ietvaros aicinām ģimenes ar 9 – 15 gadus veciem bērniem, tostarp ar funkcionāliem traucējumiem, pieteikties bezmaksas integrējošai nometnei “Bez aizspriedumiem”. Saliedēsimies, pavadīsim 5 aizraujošas un izglītojošas dienas no  9.  līdz 13. augustam viesu namā “Kurzemes rezidence” Reņģēs, Strazdes pagastā, Talsu  novadā un iegūsim jaunus draugus!   Nometnē darbosimies gan kopā kā ģimenes, gan organizēsim atsevišķas nodarbības bērniem un vecākiem savu talantu un spēju attīstībai. Nometnes dalībnieki: ģimenes ar bērniem  un pusaudžiem vecumā no 9 – 15 gadiem, tai skaitā ar funkcionāliem traucējumiem un noteiktu invaliditāti (kopumā 30 dalībnieki)   Nometnes norises laiks un vieta:  2020.gada 9. – 13.augusts, viesu nams “Kurzemes rezidence” Reņģēs, Strazdes pagastā, Talsu  novadā.   Pieteikšanās nometnei: aizpildot reģistrācijas anketu tiešsaistē līdz š.g. 30.jūlija plkst. 12.00.   Nometnes programma pieejama tiešsaistē projekta mājas lapā.   Aicinām pieteikties pēc iespējas drīzāk,  jo vietu skaits nometnē ir ierobežots   Papildu informācijai: Pēteris Martukāns Nometnes vadītājs e-pasts: peteris.martukans@gmail.com tālr. +371 29628200   Integrējošo nometni organizē biedrība “Profesionālo audžuģimeņu apvienība “Terēze””,  Kurzemes plānošanas reģiona īstenotā projekta “Kurzeme visiem” ietvaros. To līdzfinansē Eiropas Sociālais fonds un Latvijas valsts. Vairāk par projektu Kurzemes plānošanas reģiona mājas lapā un projekta mājas lapā: www.kurzemevisiem.lv     Par projektu “Kurzeme visiem” Projekts “Kurzeme visiem”  tiek īstenots, lai palielinātu ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību dzīvesvietā personām ar invaliditāti un bērniem. To no 2015. līdz 2023.gadam ar Eiropas Sociālā fonda un valsts finansējuma atbalstu gandrīz 6,6 miljonu eiro apmērā īsteno Kurzemes plānošanas reģions sadarbībā ar pašvaldībām, to bērnu sociālās aprūpes centriem un valsts sociālās aprūpes centru “Kurzeme”. Vairāk par projektu www.kurzemevisiem.lv un Kurzemes plānošanas reģiona mājas lapā.    

Lai uzticētu savas, savas ģimenes, pusaudžu uzvedības vai partneru attiecību, pārciestas vardarbības vai atkarību problēmas otram cilvēkam, ir vajadzīga liela drosme, uzticēšanās un uzdrošināšanās. Tādēļ nereti mēs nemeklējam atbalstu un palīdzību, mēs esam dažādi! Šādos gadījumos jāsper pirmais solis, kas nozīmē atzīt, ka man ir dzīves grūtības un ka pasaulē neesmu viens ar savu problēmu, man ir vajadzīga palīdzība un esmu gatavs lūgt un pieņemt to. Kāds to varbūt atrisina ar sava jau pazīstama speciālista atbalstu, bet kādam to vieglāk uzticēt svešam.   Lai iedrošinātu Kuldīgas novada pagastu iedzīvotājus spert šo pirmo soli, Kuldīgas pašvaldības aģentūra “Sociālais dienests” piedāvā iespēju,  papildus sociālā darba pakalpojumiem pagastos, konsultēties pie pieredzējušiem speciālistiem noteiktā sociālā darba jomā.   → Cilvēkiem, kas nonākuši grūtībās ar dažādu atkarību cīņu centīsies palīdzēt sociālā darbiniece LELDE ROZEVSKA, pieteikties individuālajām konsultācijām pa tālruni  27021901. Lelde ir sociālā darbiniece, kas specializējusies darbam ar atkarīgām  un līdzatkarīgām personām, lielu pieredzi, labestīgu attieksmi un sapratni pret saviem klientiem.  Lelde ir sociālais darbinieks ar bakalaura un maģistra grādu sociālajā darbā.   → Ja ģimenē ir problēmas ar jauniešu sociālo uzvedību, varēs palīdzēt sociālā darbiniece darbam ar jauniešiem AGNESE INAPŠA, pieteikties individuālajām konsultācijām pa tālruni 27020739. Agnese zina, kā strādāt ar spurainiem jauniešiem, ir draudzīga un prasīga sociālā darba profesionāle. Agnese ir pedagogs un sociālais darbinieks ar bakalaura grādu un sociālā darba maģistrs, specializējusies apmācībā “Ceļvedis audzinot pusaudzi”.   → Lai palīdzētu atrisināt sociālas grūtības ģimenēm ar bērniem, veicinātu ģimenes vērtību apzināšanos un stiprinātu bērnu tiesību ievērošanu, palīdzēs sociālā darbiniece darbam ar ģimenēm un bērniem LORITA RIMAŠEVSKA, pieteikties individuālajām konsultācijām pa tālruni 27020735. Lorita specializējusies bērnu un ģimeņu tiesību jautājumos, viņai ir liela pieredze darbā ar vardarbībā cietušām personām. Lorita ir speciālists ar profesionālo augstāko izglītību sociālajā darbā/sociālajā pedagoģijā un jurista kvalifikāciju, maģistra grādu tiesību zinātnē. Lorita atradīs risinājumu daudzām problēmām.   Būsim kopā ar jums, palīdzot atrast jaunu skatījumu uz notikumiem dažādās dzīves situācijās!       Kuldīgas novada p/a Sociālais dienests direktore Sarmīte Segliņa  

Lai Kuldīgas sociālais dienests un tā pakalpojumi kļūtu vēl pieejamāki klientiem, tad Dzirnavu ielā 9, klientu uzgaidāmajā zālē nu ir pieejams dators, lai klienti sev ērtā veidā varētu izdrukāt nepieciešamos dokumentus vai banku kontu pārskatus, kuri paredzēti iesniegšanai sociālās palīdzības (trūcīga vai maznodrošināta statusa, jeb arī pabalstu pieprasīšanai).   Nebaidies jautāt palīdzību darbiniekam, ja ar datoru neproti apieties.   Mēs esam, lai Jums palīdzētu    

Kuldīgas novada pašvaldības aģentūru “Sociālais dienests” no 1. jūlija vada Sarmīte Segliņa – tā 25. jūnija Domes sēdē lēma Kuldīgas novada Domes deputāti.   S.Segliņai ir otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība iestādes un uzņēmuma vadībā, kā arī Liepājas Universitātē iegūts profesionālais maģistra grāds vadības zinībās sabiedrības vadībā. Tāpat viņa pilnveidojusi savas zināšanas dažādos kursos un apmācībās.   S. Segliņa pašvaldībā strādā jau 16 gadus. Kopš 2005. gada viņa veikusi grāmatvedes un vecākās grāmatvedes pienākumus pašvaldības aģentūrā “Sociālais dienests”, kā arī guvusi pieredzi vairāku Eiropas Sociālā fonda projektu sagatavošanā un finanšu vadībā. Ikdienā strādājot kopā ar sociālajiem darbiniekiem, S. Segliņa praktiski apguvusi sociālā darba un sociālo pakalpojumu nozīmi un efektivitāti. Kopš 2018. gada viņa ir sociālās uzņemējdarbības vēstniece, veicot brīvprātīgo darbu sociālās uzņēmējdarbības attīstības veicināšanā un popularizēšanā Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijā.   Sociālajam dienestam bija nepieciešams jauns vadītājs, jo līdzšinējā ilggadējā Sociālā dienesta direktore Maruta Jautaiķe nolēmusi doties pelnītā atpūtā. Uz izsludināto vakanci bija pieteikušies seši pretendenti.       Informāciju sagatavoja: Kristīne Duļbinska, Mārketinga un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Kuldīgas novada pašvaldība www.kuldiga.lv

Pēdējo 3 gadu laikā audzis gan pašvaldību nodrošināto sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu apmērs Kurzemē dzīvojošajiem bērniem ar funkcionāliem traucējumiem jeb FT un viņu vecākiem, gan arī vecāku pieprasījums pēc pašvaldības atbalsta šo pakalpojumu saņemšanā, liecina Kurzemes plānošanas reģiona apkopotā informācija. 2019.gada beigās gan projekta “Kurzeme visiem” ietvaros, gan pašu pašvaldību apmaksātus sociālos pakalpojumus kopumā Kurzemē saņēma aptuveni 400 bērni ar FT.   “2015.gadā kopā ar pašvaldībām uzsākām projektu “Kurzeme visiem”, lai veicinātu sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību tuvāk dzīvesvietai. Ja 2016.gada beigās 5 bērni ar FT saņēma projekta apmaksātus sociālos pakalpojumus, tad 2019.gada beigās projekta ietvaros viens vai vairāki sociālie pakalpojumi tika kompensēti jau 142 bērniem 13 Kurzemes pašvaldībās. Priecājos, ka ar projekta palīdzību varam sniegt tik nepieciešamo atbalstu bērniem ar FT un viņu vecākiem iespējami tuvāk viņu dzīvesvietai,” stāsta Kurzemes plānošanas reģiona projekta “Kurzeme visiem” vadītāja Sandra Miķelsone – Slava.   Funkcionāli traucējumi jeb FT ir dažādu veidu traucējumi, kas bērnam apgrūtina spēju rūpēties par sevi vai veikt ikdienas darbības. Tā, piemēram, redzes vai kustību traucējumi, augšanas, uzvedības, valodas attīstības vai fiziskās un garīgās attīstības traucējumi ir dažādi funkcionālie traucējumi. Citiem vārdiem var teikt, ka funkcionālu traucējumu dēļ bērnam vai tā ģimenei varētu būt īpašas vajadzības vai grūtības pilnvērtīgi iekļauties sabiedrībā.   Visbiežāk bērniem ar FT, pēc viņu vecāku pieprasījuma, Kurzemes pašvaldības nodrošinājušas sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, kurus 2019.gada beigās saņēmuši 360 bērni, tostarp 107 projekta “Kurzeme visiem” ietvaros. Jāatzīmē, ka sociālos pakalpojumus arvien biežāk nodrošina gan pašas pašvaldības, gan iepērk tos no nevalstiskajām organizācijām, kuras pēdējos gados arī dažādojušas pieejamo sociālo pakalpojumu klāstu. Visbiežāk izmantotie sociālās rehabilitācijas pakalpojumi bērniem ar FT ir fizioterapijas, logopēda un ergoterapijas pakalpojumi. “Kurzeme visiem” ietvaros, atbilstoši katra projektā iesaistītā bērna izvērtēšanai un izstrādātajam individuālās sociālās aprūpes vai sociālās rehabilitācijas plānam, apmaksāti arī tādi sociālās rehabilitācijas pakalpojumi kā montessori, mūzikas un smilšu terapijas nodarbības u.c.   “Mūsu projekta ietvaros sociālos pakalpojumus kompensējam ne tikai bērniem ar FT, bet arī viņu vecākiem, kuriem ir nepieciešams atbalsts. Tie ir gan dažādi sociālās rehabilitācijas pakalpojumi kā, piem., fizioterapija, psihologa konsultācijas un izglītojošās atbalsta grupas, gan sociālās aprūpes un “atelpas brīža” pakalpojumi. Šo pakalpojumu saņemšana dod vecākiem iespēju iesaistīties darba tirgū, būt sociāli aktīviem, atpūsties un līdz ar to rast resursu pilnvērtīgāk pildīt savu vecāka lomu,” skaidro S.Miķelsone – Slava.   Līdz 2019. gada beigām projekta “Kurzeme visiem” ietvaros ir kompensēti sociālās rehabilitācijas pakalpojumi 64 bērna ar FT vecākiem. “Atelpas brīdi”, kas paredz bērna īslaicīgu aprūpi un uzraudzību pie pakalpojuma sniedzēja, projekta “Kurzeme visiem” ietvaros izmantojuši 46 bērnu ar FT vecāki, savukārt projekta kompensēts sociālās aprūpes pakalpojums nodrošināts 29 bērniem ar FT. Jāatzīmē, ka gan “Atelpas brīdis”, gan sociālās aprūpes pakalpojums bērna dzīves vietā projekta ietvaros Kurzemē tiek kompensēts bērniem ar FT, kuriem piešķirts VDEĀVK atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību.   “Kopumā, analizējot “Kurzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plāna 2017.- 2020. gadam ieviešanas progresa izvērtējuma” ietvaros apkopoto informāciju, secinājām, ka gan pašvaldību sociālie dienesti attīsta savu kapacitāti, aktīvāk piedāvājot un dažādojot sociālos pakalpojumus atbilstoši iedzīvotāju vajadzībām, gan arī arvien vairāk bērnu ar FT vecāku pieprasa sociālās rehabilitācijas, sociālās aprūpes un “atelpas brīža” pakalpojumus. Paredzam, ka līdz ar jaunu sociālo pakalpojumu sniegšanas vietu izveidi vēl straujāk pieaugs to bērnu ar FT un viņu vecāku skaits, kuri Kurzemē saņems nepieciešamo atbalstu,”  norāda S. Miķelsone – Slava.   Lai veicinātu sociālo pakalpojumu sniegšanu, piecas Kurzemes reģiona pašvaldības, atbilstoši izstrādātajam “Kurzemes reģiona deinstitucionalizācijas plānam 2017.-2020.gadam”, veidos infrastruktūru sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanai bērniem ar FT. Kopumā, investējot gandrīz 800 tūkstošus eiro Eiropas Reģionālās attīstības fonda un valsts un pašvaldību finansējuma, Talsu novadā taps “Atelpas brīdis”, Ventspilī un Kuldīgas novadā tiks izveidots dienas aprūpes centrs, savukārt Aizputes un Saldus novados taps sociālās rehabilitācijas centrs, tādējādi radot iespēju saņemt dažādus sociālos pakalpojumus aptuveni vēl vismaz 185 bērniem ar FT. Šobrīd pašvaldības turpina darbu pie projektu sagatavošanas, lai infrastruktūras risinājumi būtu pieejami tās iedzīvotājiem pēc iespējas drīzāk.   Par deinstitucionalizācijas procesu Kurzemē Deinstitucionalizācijas procesu Kurzemē plāno un ievieš Kurzemes plānošanas reģions projekta “Kurzeme visiem” ietvaros sadarbībā ar pašvaldībām, to bērnu sociālās aprūpes centriem un valsts sociālās aprūpes centru “Kurzeme”.  Valsts mērogā deinstitucionalizācijas procesa ieviešanu koordinē Labklājības ministrija, un to īsteno visā Latvijā – Kurzemes, Latgales, Vidzemes, Zemgales un Rīgas plānošanas reģionos. Šī procesa ietvaros tika izstrādāts Kurzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plāns 2017.-2020.gadam, kā arī tiek veikta regulāra plāna ieviešanas uzraudzība, tai skaitā sagatavojot Kurzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plāna 2017.- 2020. gadam ieviešanas progresa izvērtējumu.   Par projektu “Kurzeme visiem” Projekts “Kurzeme visiem”  tiek īstenots, lai palielinātu ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību dzīvesvietā personām ar invaliditāti un bērniem. To no 2015. līdz 2023.gadam ar Eiropas Sociālā fonda un valsts finansējuma atbalstu gandrīz 6,6 miljonu eiro apmērā īsteno Kurzemes plānošanas reģions sadarbībā ar pašvaldībām, to bērnu sociālās aprūpes centriem un valsts sociālās aprūpes centru “Kurzeme”. Vairāk par projektu www.kurzemevisiem.lv un Kurzemes plānošanas reģiona mājas lapā.       Informāciju sagatavoja: Laura Homka Kurzemes plānošanas reģiona un projekta “Kurzeme visiem” sabiedrisko attiecību speciāliste Laura.homka@kurzemesregions.lv    

Kuldīgas novada pašvaldības aģentūras “Sociālais dienests” darbinieki atsāk klientu pieņemšanu klātienē pirmdienās un ceturtdienās, organizējot tās tikai pēc iepriekšēja pieraksta.   Klientus lūdzam stingri ievērot noteiktos laikus un piesardzības pasākumus, kā arī valdības noteiktās fiziskās distancēšanās prasības.   Klientiem saglabājas iespēja dokumentus un sociālās palīdzības vai pakalpojumu pieprasījumus atstāt pasta kastītē Kuldīgā, Dzirnavu ielā 9  vai pagastu pārvaldēs, kā arī parakstītus iesniegumus sūtīt elektroniski uz e-pastu soc.dienests@kuldiga.lv.   Joprojām turpinās pasākumi vīrusa izplatības ierobežošanai, tāpēc klientus lūdzam izvērtēt nepieciešamību tikties ar darbiniekiem klātienē, aicinām izmantot iespējas konsultēties telefoniski vai elektroniski.   Ar 2020. gada 10. jūniju tiek atjaunoti uz laiku apturētie pakalpojumi Senioru dienas aprūpes centrā un Dienas centrā cilvēkiem ar invaliditāti, nodrošinot vīrusa ierobežošanas prasību izpildi.   Pieraksts pa tālruņiem Kuldīgā  63350107,  27020745,  27020749, speciālistu un pagastu sociālo darbinieku kontakti https://socialais.kuldiga.lv/kontakti/      

Mūsu īstenotā projekta “Kurzeme visiem” ietvaros sniedzam atbalstu arī cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem jeb GRT, par kuriem sabiedrībā pastāv zināšanu un izpratnes trūkums un nespēja uztvert viņus kā līdzvērtīgus sabiedrības locekļus. Tāpēc turpinām runāt par izplatītākajiem mītiem un stereotipiem, ar kādiem šiem cilvēkiem ikdienā jāsaskaras.   Mīts Nr.7: Visi cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem ir intelektuāli neattīstīti, dumji un neprognozējami!   Patiesībā, ne vienmēr garīga rakstura traucējumi jeb GRT ir saistīti ar cilvēka intelektuālajām spējām. GRT bieži vien nav nekādas saistības ar cilvēka prātu un gudrību. Ar GRT diagnozēm ir bijuši vairāki pasaulē atzīti ģēniji. Piemēram, Vofgangs Amadejs Mocarts, Alberts Einšteins, Īzaks Ņūtons, Čārlzs Darvins, Sokrats un citi.   Ar visiem izplatītākajiem mītiem un stereotipiem par cilvēkiem ar GRT var iepazīties Labklājības ministrijas mājas lapā: http://www.lm.gov.lv/lv/aktuali/presei/91029-10-miti-un-stereotipi-par-cilvekiem-ar-gariga-rakstura-traucejumiem    Plašāka informācija par cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem pieejama mājaslapā: www.cilveksnevisdiagnoze.lv.   Savukārt par pieejamajiem pakalpojumiem projektā “Kurzeme visiem” var uzzināt: https://kurzemevisiem.lv/pieejamais-atbalsts/pilngadigam-personam-ar-gariga-rakstura-traucejumiem       Laura Homka Kurzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste Tālr. 26454574

Labdarības fonda “Pēc ugunsgrēka” galvenais darbības virziens ir materiālās un finansiālās palīdzības sniegšana – ugunsgrēkā cietušiem cilvēkiem. Labdarības fonds “Pēc ugunsgrēka” apvieno to cilvēku pūles, kuri nav vienaldzīgi pret grūtā situācijā nokļuvušiem līdzcilvēkiem.   Ziedojumu vākšanā organizācija iesaistās, ja īpašums nav bijis apdrošināts!   Organizācija piedāvā palīdzību ar mantām, drēbēm, ziedojumiem noliktavā Rīgā, Buļļu ielā 45., iepriekš telefoniski sazinoties, bet, lai saņemtu mantas, personai, kura cietusi ugunsgrēkā, līdzi jābūt: Personas apliecinošs dokuments ( pase, ID karte) Akts par ugunsgrēka faktu no VUGD vai policijas Izraksts no Zemesgrāmatas, ka īpašums pieder Pašvaldības izziņa, ka persona īpašumā dzīvojusi vai īrējusi dzīvokli   Visiem dokumentiem līdzi jābūt kopijām, ko atstāt noliktavā, jo uz vietas nevar dokumentus nokopēt.   Labdarības organizācija “Pēc ugunsgrēka”, www.pecugunsgreka.lv e-pasts: palīdzība@pecugunsgreka.lv , tel. +371 20110020.  

Dažādas grupu aktivitātes, ko organizē sociālais dienests, ir viena no sociālā darba metodēm.  Sociālais dienests piedāvā sociālā atbalsta grupas, organizē sociālo prasmju darbnīcas, apmāca vecākus bērnu emocionālajā audzināšanā, kā arī noteiktām klientu grupām palīdz mainīt ierasto negatīvo uzvedības modeli. Šī metode tiek izmantota paralēli klienta individuālajai konsultēšanai. Sociālie darbinieki grupu aktivitātes organizē, lai palīdzētu personām apzināties un risināt kādas sociālās problēmas, iemācītu jaunas sociālās prasmes vai izpratni par sociālo problēmu cēloņiem un veidiem kā tās veiksmīgāk novērst. Tām ir atšķirīgas programmas ar dažādiem mērķiem, bet vienots dziedējošs efekts – palīdzēt cilvēkam justies atbalstītam, uzzināt citu dalībnieku pieredzi un parādīt, ka arī citi cilvēki saskaras ar tādām pašām vai līdzīgām problēmām.   Grupu aktivitātes katru gadu tiek plānotas dažādām klientu grupām. Piemēram, vecākiem ar nepietiekamām prasmēm tiek organizētas sociālo prasmju darbnīcas, lai iemācītu efektīvāk organizēt ikdienu un lietderīgāk pavadīt laiku kopā ar bērniem. Šajā darbnīcā vecāki mācās gatavot ēdienu, runā par svarīgām sadzīves tēmām un apgūst veidus, kā pavadīt brīvo laiku kopā ar bērniem. Šādas sociālo prasmju darbnīcas vecākiem paaugstina prasmes nodrošināt ģimenes pamatvajadzības un kļūt emocionāli tuvākiem saviem bērniem, kas ir ļoti svarīgi, lai novērstu bērnu pamešanu novārtā.   Jau vairākus gadus vecākiem tiek organizētas bērnu emocionālās audzināšanas apmācības. 2019. gadā sociālais dienests šajās apmācībās iesaistīja gan vecākus, ar kuriem strādā sociālie darbinieki, gan vecākus, kuri nebija sociālā dienesta redzeslokā. Apmācības tiek īstenotas divās programmās – vecākiem, kas audzina bērnus līdz 7 gadu vecumam un pusaudžu vecākiem.  Tās ir ļoti nozīmīgas vardarbības risku mazināšanai, jo tiek veicināta vecāku izpratne par bērnu vecumposmu īpatnībām un piemērotāko rīcību pozitīvai bērnu disciplinēšanai. Izprotot bērnu emocionālās vajadzības, vecāki daudz retāk ķeras pie vardarbīgām bērnu audzināšanas metodēm.   Atsākoties mācību gadam, Sociālā atbalsta – resursu centrā pusaudži divus gadu pēc kārtas tika iesaistīti motivācijas programmā, kas motivēja turpināt mācības un “neizkrist” no izglītības sistēmas.   Pilngadīgām personām ar zemu vajadzību līmeni reizi gadā tiek organizētas socializēšanās nodarbības, lai motivētu uzlabot savu dzīves kvalitāti un pastāstītu par prasmēm, kas jāapgūst, lai veiksmīgāk iekļautos sabiedrībā. Šī klientu grupa sabiedrībai bieži liekas bezcerīga un nevēlama, tomēr sociālie darbinieki atrod pieeju, lai stāstītu par sabiedrībā pieņemtajām normām un motivētu apgūt prasmes, kuras dažādu apsvērumu dēļ nav apgūtas vai ir zaudētas dzīves laikā.   Sociālā atbalsta grupas tiek organizētas atkarīgām un līdzatkarīgām personām, vecākiem, kuri audzina bērnus ar funkcionāliem traucējumiem, vardarbībā cietušām personām un arī personām, kas ir izturējušies vardarbīgi. Sociālā atbalsta grupas atšķirībā no sociālo prasmju darbnīcām vairāk ir orientētas uz psiholoģiskā atbalsta sniegšanu, problēmu apzināšanos, izpratnes un uzvedības modeļa maiņu. Saņemot psiholoģisko atbalstu un dzirdot grupu dalībnieku atšķirīgo pieredzi, ir iespēja sajusties pieņemtam un rast jaunu skatījumu uz dzīves grūtību pārvarēšanu.   Vēl viena grupu aktivitātes forma ir pašpalīdzības grupas, kas parasti veidojas no personām, kas iepriekš saņēmušas sociālo darbinieku atbalstu, tagad ir spējīgas cits citu atbalstīt caur kopīgām interesēm un pašu organizētām brīvā laika aktivitātēm. Sociālā darbinieka loma šādu grupu organizēšanā ir vien resursu piesaiste, piem., telpas, materiāli un regulāru tikšanos veicināšana. Kuldīgas novada sociālajā dienestā darbojas sieviešu pašpalīdzības grupa.   Kopš 2017. gada sociālā atbalsta aktivitātes ir kļuvušas pieejamākas arī pagastos. Sociālie darbinieki, savstarpēji sadarbojoties, Kuldīgas novada pagastos ir īstenojuši gan vecāku apmācības, gan izglītojošas lekcijas par atkarību riskiem, gan sociālo prasmju darbnīcas personām ar garīga rakstura traucējumiem un personām ar nepietiekamām sociālajām prasmēm. Aktivitātes tiek īstenotas pēc īpaši izstrādātām programmām, kuras ir veidojuši gan Kuldīgas novada sociālie darbinieki, gan citi sociālo pakalpojumu sniedzēji.   Viena no inovatīvākajām sociālo prasmju darbnīcu programmām ir “Kopienas dārzs”. Programmas mērķa grupa ir pilngadīgas personas ar nepietiekamām sadzīves organizēšanas un problēmrisināšanas (sociālajām) prasmēm. Programmas mērķis ir attīstīt sociālās, darba un sadzīves prasmes, iedrošinot pielietot iegūtās prasmes un iemaņas savā ikdienas dzīvē. Šīs aktivitātes pamatā ir ideja, kurā dalībnieki tiek iesaistīti kopīga mazdārziņa apstrādāšanā, dārzeņu audzēšanā un izaudzēto produktu apstrādē. Tas notiek Gudenieku pagasta pārvaldes ierādītā zemes gabalā. Paralēli dārza darbiem notiek tādu prasmju apgūšana, kā ēdiena gatavošana, tēju ievākšana, ievārījumu sagatavošana, sēņošana un citas sociālo darbinieku organizētas nodarbes atbilstoši laika apstākļiem, situācijai un iespējām. Uzmanība tiek pievērsta arī aktuālajiem notikumiem sabiedrībā, svētkiem un tradīcijām. Piemēram, izaudzētie rabarberi tiek izmantoti, kopā mācoties cept rabarberu rausi.  Pašu salasītās un izžāvētās tējas vēsākā dienā var dzert, tiekoties kopīgās sarunās ar sociālo darbinieku vai tradīcijās atzīmējot gadskārtas. Šīs aktivitātes ietvaros, ar Gudenieku pagasta pārvaldes vadītājas atbalstu, dalībniekiem ir bijusi iespēja doties nelielā ekskursijā un dažiem dalībniekiem tā ir bijusi iespēja pirmo reizi mūžā redzēt un atrasties pie jūras, vai uz dienu izrauties no nepiemērotiem sadzīves apstākļiem un piedzīvot pašu plānotu, organizētu pasākumu. Pievienotā vērtība “Kopienas dārza” aktivitātēm ir tas, ka praktiski darbojoties, dalībnieki nepiespiesti rod sevī un dalās ar atziņām, kas viņus motivē uz savu dzīvi lūkoties nākotnē un veidot to kaut vai mazliet labāku nekā to ir spējuši līdz šim.  Līdzīgs koncepts ir arī citām sociālo prasmju darbnīcām, tomēr “Kopienas dārzs” ir interesants tieši ar ideju par dārza darbiem.   Iepriekšminētās un arī citas sociālo darbinieku aktivitātes ir sociālie pakalpojumi, kur pamatā cilvēki tiek iesaistīti, lai censtos izprast un risināt lietas, kas nav domātas sabiedrības interesei.  Tāpēc, lai nemazinātu iedzīvotāju uzticēšanos, sociālajam dienestam visbiežāk ir ierobežotas iespējas informēt un plaši atspoguļot sociālo darbu.  Tomēr sociālie darbinieki ir vienojušies ar 2019. gada “Kopienas dārza” dalībniekiem par to, ka Sociālais dienests “Kopienas dārza” aktivitāšu atspoguļošanai drīkst publicēt saskaņotas fotogrāfijas sociālā dienesta Facebook kontā.   Šogad vīruss Covid-19 ieviesa korekcijas sociālā dienesta grupu aktivitāšu plānā, un pavasarī plānotās aktivitātes tika pārtrauktas vai atceltas. Mazinoties ārkārtējās situācijas ierobežojumiem, Sociālais dienests ir atsācis sociālā atbalsta grupas nodarbības vardarbībā cietušajām personām un vardarbības veicējiem. Jūnijā atsāksies bērnu emocionālās audzināšanas apmācības pusaudžu vecākiem Vārmes pagastā.  Arī “Kopienas dārza” aktivitātes Gudenieku pagastā ir uzsāktas un tiks turpinātas, veicinot dalībniekiem jaunu pieredzi un izpratni, kas viņiem noderēs savas dzīves kvalitātes uzlabošanai.       Teksts: Anda Šlakorciņa Foto: no sociālā dienesta arhīva  

Pēdējo trīs gadu laikā kurzemniekiem pieejamais sabiedrībā balstīto sociālo pakalpojumu (SBSP) klāsts kļuvis plašāks –  ne tikai izveidotas jaunas pakalpojumu sniegšanas vietas, bet arī sociālie dienesti un atsevišķi pakalpojumu sniedzēji ir dažādojuši pakalpojumu klāstu, liecina Kurzemes plānošanas reģiona veiktais deinstitucionalizācijas plāna 2017.- 2020. gadam ieviešanas progresa izvērtējums.   “Deinstitucionalizācijas process Kurzemē sekmīgi turpinās, ko apliecina arvien plašākas iespējas  saņemt sev nepieciešamos sociālos pakalpojumus tuvāk dzīvesvietai. Esam pateicīgi pašvaldībām par sadarbību un ieguldījumu sociālo dienestu kapacitātes attīstīšanā, pakalpojumu dažādošanā atbilstoši iedzīvotāju vajadzībām un alternatīvu risinājumu meklēšanā bērnu ar funkcionāliem traucējumiem un personu ar garīga rakstura traucējumiem ievietošanai institūcijās,” stāsta Kurzemes plānošanas reģiona projekta “Kurzeme visiem” vadītāja Sandra Miķelsone – Slava.   Kopumā šobrīd Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā ir reģistrēti un sociālos pakalpojumus Kurzemes reģionā sniedz vairāk nekā 43 pakalpojumu sniedzēji 73 pakalpojuma sniegšanas vietās, lielāko SBSP daudzveidību nodrošinot bērniem ar funkcionāliem traucējumiem (FT) un personām ar garīga rakstura traucējumiem (GRT). Joprojām nozīmīgu atbalstu atbilstoši iedzīvotāju vajadzībām savu iespēju robežās nodrošina visu Kurzemes pašvaldību sociālie dienesti, vairākās pašvaldībās pieejamo sociālo pakalpojumu sniegšanas vietas un klāstu bagātina arī nevalstiskās organizācijas. Tāpat joprojām lielākais pakalpojumu sniegšanas vietu skaits ir lielākajās Kurzemes reģiona pašvaldībās – Liepājas un Ventspils pilsētās, kā arī Kuldīgas, Saldus un Talsu novados. Jāatzīmē, ka Saldus novadā ir lielākais SBSP sniegšanas vietu skaits Kurzemes reģionā, jo pašvaldība  savu pagastu teritorijās izveidojusi vairāk nekā 10 dienas centrus.   Visās Kurzemes reģiona pašvaldībās sociālie dienesti saviem iedzīvotājiem nodrošina sociālā darba un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, kā arī aprūpes mājās pakalpojumus (šie pakalpojumi iepriekš visur nebija pieejami). Atsevišķu pašvaldību sociālo dienestu pakļautībā ir vairākas pakalpojumu sniegšanas vietas, kur iedzīvotājiem tiek piedāvāts daudzveidīgāks pakalpojumu klāsts. Kopumā Kurzemes reģiona pašvaldību sociālajos dienestos gadā tiek vidēji apkalpotas 22 personas ar GRT un 18 bērnu ar FT ģimenes – lielākās pašvaldībās apkalpoto cilvēku skaits var ievērojami pārsniegt mazākās pašvaldībās apkalpoto cilvēku skaitu. Savukārt Nevalstiskās organizācijas pārsvarā nodrošina sociālās rehabilitācijas (tai skaitā pakalpojumu sniegšana tiek nodrošināta dienas aprūpes centros vai ģimenes atbalsta centros) un sociālās aprūpes pakalpojumus, tai skaitā arī bērnu ar smagiem FT vecākiem tik nozīmīgo “Atelpas brīdi”.   “Ievērojamu ieguldījumu SBSP pieejamībā sniedzis arī Kurzemes plānošanas reģiona īstenotais projekts “Kurzeme visiem”. Tā ietvaros ir ne tikai izstrādāts Kurzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plāns, kas paredz darbības ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamības veicināšanu dzīves vietā personām ar invaliditāti un bērniem ar FT, bet arī tiek kompensēta sociālo pakalpojumu sniegšana personām ar GRT, bērniem ar FT un viņu vecākiem. Kopš projekta uzsākšanas 2016.gadā esam kompensējuši sociālo pakalpojumu saņemšanu tuvāk dzīvesvietai kopumā 330 cilvēkiem – 67 personām ar GRT,  158 bērniem ar FT un 105 bērnu ar FT vecākiem,” norāda S.Miķelsone – Slava.   Vēl lielākas iespējas saņemt SBSP tuvāk dzīvesvietai būs pēc deinstitucionalizācijas plānā paredzētās infrastruktūras izveides, lai sniegtu sociālos pakalpojumus personām ar GRT, bērniem ar FT un bērniem no sociālās aprūpes centriem. Infrastruktūras uzlabošana tiks veikta 10 pašvaldībās ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējumu un valsts un pašvaldību līdzekļiem par kopējo indikatīvo summu 7,3 miljonu eiro apmērā. Šobrīd pašvaldības turpina darbu pie projektu sagatavošanas, lai infrastruktūras risinājumi būtu pieejami tās iedzīvotājiem pēc iespējas drīzāk.   Par deinstitucionalizācijas procesu Kurzemē   Deinstitucionalizācijas procesu Kurzemē plāno un ievieš Kurzemes plānošanas reģions projekta “Kurzeme visiem” ietvaros sadarbībā ar pašvaldībām, to bērnu sociālās aprūpes centriem un valsts sociālās aprūpes centru “Kurzeme”.  Valsts mērogā deinstitucionalizācijas procesa ieviešanu koordinē Labklājības ministrija, un to īsteno visā Latvijā – Kurzemes, Latgales, Vidzemes, Zemgales un Rīgas plānošanas reģionos.   Šī procesa ietvaros tika izstrādāts Kurzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plāns 2017.-2020.gadam, kā arī tiek veikta regulāra plāna ieviešanas uzraudzība, tai skaitā sagatavojot Kurzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plāna 2017.- 2020. gadam ieviešanas progresa izvērtējumu.   Par projektu “Kurzeme visiem”   Projekts “Kurzeme visiem”  tiek īstenots, lai palielinātu ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību dzīvesvietā personām ar invaliditāti un bērniem. To no 2015. līdz 2023.gadam ar Eiropas Sociālā fonda un valsts finansējuma atbalstu gandrīz 6,6 miljonu eiro apmērā īsteno Kurzemes plānošanas reģions sadarbībā ar pašvaldībām, to bērnu sociālās aprūpes centriem un valsts sociālās aprūpes centru “Kurzeme”. Vairāk par projektu www.kurzemevisiem.lv un Kurzemes plānošanas reģiona mājas lapā.     Informāciju sagatavoja: Laura Homka Kurzemes plānošanas reģiona un projekta “Kurzeme visiem” sabiedrisko attiecību speciāliste Laura.homka@kurzemesregions.lv

Kuldīgas novada sociālais dienests informē, ka asistenta atskaites par 2020. gada aprīli NAV jāiesniedz! Asistentiem par sniegtajiem pakalpojumiem tiks aprēķināta vidējā alga ņemot vērā iepriekšējos 3 mēnešus.   → Asistents sniedz atbalstu personai ar ļoti smagas vai smagas funkcionēšanas ierobežojumiem aktivitātēm ārpus mājas, kad invaliditātes dēļ cilvēks to nevar patstāvīgi. No valsts budžeta apmaksātu asistenta pakalpojumu līdz 40 stundām nedēļā pašvaldībā var pieprasīt personas ar I vai II grupas invaliditāti, kurām Veselības un darbspējas ekspertīzes ārstu valsts komisija (VDEĀVK) izsniegusi atzinumu par īpašas kopšanas nepieciešamību sakarā ar smagiem fukcionālajiem traucējumiem. → Ministru kabineta noteikumi Nr. 942 nosaka kārtību, kādā piešķir un finansē asistenta pakalpojumu pašvaldībā.     Sociālā darbiniece Madara Baranovska

Lai sniegtu psihoemocionālo atbalstu saviem iedzīvotājiem, Kuldīgas novada sociālais dienests radījis iespēju saņemt attālinātās konsultācijas un atbalstu šādām mērķgrupām: 1. vecākiem, kuri audzina bērnus no 0-11 gadu vecumam; 2. pusaudžu vecākiem; 3. atkarīgām un līdzatkarīgām personām; 4. vardarbību piedzīvojušām personām. 📞 Zvani, jo mēs vēlamies Tev palīdzēt!

Liela daļa gadījumu, kad ģimenē notikusi vardarbība, paliek noklusēti. Lielā mērā tas saistīts ar Latvijā izplatīto priekšstatu par vardarbību kā pieļaujamu normu, turklāt nereti cilvēki neatpazīst vardarbību un uzskata to par pieņemamu komunikācijas formu.   Sociālā dienesta sociālā darbiniece Daiga Zemke  uzklausīs Jūsu stāstu, palīdzēs rast atbildes un sniegs noderīgu informāciju. Katru darba dienu no 13.00 līdz 16.00. pa mobilo tālruni 27020736 Jūs varat zvanīt un saņemt attālinātas konsultācijas, ja esat pats cietis vardarbībā, kāds Jūsu līdzcilvēks ir cietis vai turpina ciest un Jūs nezināt kā šādā situācijā palīdzēt.          

Mūsu īstenotā projekta “Kurzeme visiem” ietvaros sniedzam atbalstu arī cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem jeb GRT, par kuriem sabiedrībā pastāv zināšanu un izpratnes trūkums un nespēja uztvert viņus kā līdzvērtīgus sabiedrības locekļus. Tāpēc turpinām runāt par izplatītākajiem mītiem un stereotipiem, ar kādiem šiem cilvēkiem ikdienā jāsaskaras.   Mīts Nr. 6: Daži garīga rakstura traucējumu veidi ir lipīgi!   Patiesībā, atšķirībā no COVID-19, kā lipīguma dēļ šobrīd ievērojam dažādus pulcēšanās ierobežojumus, garīga rakstura traucējumi – psihiskas saslimšanas, piem., depresija, veģetatīvā distonija, vai garīgās attīstības traucējumi, piem., Dauna sindroms, autisms, nav un nevar būt lipīgi!   Ar visiem izplatītākajiem mītiem un stereotipiem par cilvēkiem ar GRT var iepazīties Labklājības ministrijas mājas lapā: http://www.lm.gov.lv/lv/aktuali/presei/91029-10-miti-un-stereotipi-par-cilvekiem-ar-gariga-rakstura-traucejumiem    Plašāka informācija par cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem pieejama mājaslapā: www.cilveksnevisdiagnoze.lv.   Savukārt par pieejamajiem pakalpojumiem projektā “Kurzeme visiem” var uzzināt: https://kurzemevisiem.lv/pieejamais-atbalsts/pilngadigam-personam-ar-gariga-rakstura-traucejumiem    

Kuldīgas novada sociālais dienests piedāvā attālinātu atbalstu atkarīgām personām un viņu tuviniekiem.  Atkarīgas personas un viņu tuviniekus pa tālruni 27021901 darba dienās no 09.00 līdz 17.00 uzklausīs sociālā darbiniece Leldi Rozevska – 27021901 .      

Kuldīgas novada p/a “Sociālais dienests” ir uzsācis attālinātā atbalsta sniegšanu vecākiem, kuri audzina  bērnus no dzimšanas līdz 11 gadu vecumam. Nodarbību vadītāja Inga Mālniece, kur ir īpaši apmācīta speciāliste, lai sniegtu psihoemocionālo atbalstu vecākiem nodrošinās atbalstošu sarunu pa tālruni 30 minūšu garumā par dažādiem satraucošiem jautājumiem, kas skar būšanu kopā ar bērniem.  

Jebkura krīze ievieš jaunu kārtību un liek mainīties. Kuldīgas novada p/a “Sociālais dienests” ir ieviesis attālinātās konsultācijas PUSAUDŽU VECĀKIEM, kuras no otrdienas līdz piektdienai, laikā no plkst. 12:00 – 16:00 sniegs Gita Remesa (mob. 20514134).

Mēdz teikt, ka atkarība ir emociju slimība, un saistībā ar Covid-19 izplatības ierobežojumiem un valstī izsludināto ārkārtas stāvokli ārsti, psihologi un citi speciālisti aicina atcerēties par cilvēku psihisko veselību. Šie apstākļi, kādus mēs esam spiesti piedzīvot, no mums neatkarīgu apstākļu dēļ, var ļoti slikti ietekmēt mūsu emocionālo pašsajūtu un emociju pasauli, liekot mums pārdzīvot daudz un dažādas negatīvas emocijas, piemēram, bezspēcību, bailes, dusmas, vientulību u.c., kurām ir nevēlama ietekme uz mūsu psihisko veselību.   Cilvēki ar atkarību šajā laikā var savas emocionālās un sociālās problēmas “sākt risināt” izmantojot, piemēram, alkoholu, narkotikas, smēķēšanu u.c. atkarību izraisošas vielas vai procesus, atsākot lietot atkarību izraisošās vielas, lietojot tās pastiprināti vai nekontrolējami, radot apdraudējumu sev, savai veselībai un dzīvībai, kā arī visiem sev apkārtējiem cilvēkiem, it īpaši bērniem, veciem cilvēkiem un cilvēkiem ar ierobežotām spējām.   Tāpēc Kuldīgas novada pašvaldības aģentūra “Sociālais dienests” aicina ikvienu Kuldīgas novada iedzīvotāju, ja esat novērojis atkarību izraisošu vielu vai procesu pārmērīgu vai pastiprinātu lietošanu sev vai saviem tuviniekiem un nezināt kā to pārtraukt, kur griezties pēc palīdzības, tad aicinām sazināties ar sociālo darbinieci Leldi Rozevsku, izmantojot:   → Mobilo telefonu nr. 27021901; → epastu lelde.rozevska@kuldiga.lv; → mobilās lietotnes WhatsApp, Zoom, Skype  (pēc iepriekšējas vienošanās).    

Sociālais dienests ir apkopojis Latvijā pieejamos, galvenos uzticības un konsultatīvos tālruņus, kur zvanot, iedzīvotāji var saņemt psihoemocionālo atbalstu, kā arī praktiskus ieteikumus kā rīkoties konkrētā situācijā. → 25661991 BRĪVPRĀTĪGO PALĪDZĪBAS KUSTĪBA #PALIEC MĀJĀS COVID-19 KRĪZES MAZINĀŠANAI PALĪDZĪBAS TĀLRUNIS. Darba laiks: Visu diennakti; Valodas: latviešu, krievu, angļu.   → Ārkārtējās situācijas laikā Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija īpaši aicina bērnus un vecākus izmantot Bērnu un pusaudžu uzticības tālruņa 116111 piedāvāto bezmaksas psiholoģisko palīdzību, kas ir pieejama visu diennakti.   Tiešsaistes konsultācijas jeb čats darbojas darba dienās no plkst. 12:00 – 20:00, tas ir bezmaksas un anonīms (meklē čata lodziņu iestādes mājaslapas www.bti.gov.lv labajā apakšējā stūrī);   Ņemot vērā, ka vājdzirdīgajiem un nedzirdīgajiem bērniem ir ierobežotas saziņas iespējas, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas Ģimeņu ar bērniem atbalsta departamenta Uzticības tālrunis 116111 nodrošina iespēju saņemt psiholoģisku atbalstu ar e-konsultācijas starpniecību, rakstot vēstuli uz e-pasta adresi uzticibaspasts116111@bti.gov.lv vai arī uzdodot jautājumu, izmantojot saiti inspekcijas mājas lapā http://www.bti.gov.lv/lat/lietotaju_ertibam/uzdod_jautajumu   → Krīžu un konsultāciju centrs “SKALBES” 67222922 vai 27722292. Ja nav iespējams sazvanīt Krīzes tālruni, lūdzu zvaniet atkārtoti pēc 20-30 minūtēm. “SKALBES” darbības sfērā ietilpst telefonisku un privātu konsultāciju sniegšana cilvēkiem, kas atrodas riska grupā, depresijā, cilvēkiem ar pašnāvnieciskām tieksmēm, cilvēkiem, kas izjūt vientulību, tuvinieka zaudējumu sāpes, slimo ar bulīmiju, ir atkarīgi no alkohola, narkotiskajām vielām, kam ir nestabila situācija ģimenē vai rados.   → Atbalsta tālrunis un čats noziegumos cietušajiem – 116006.   → Anonīmo alkoholiķu (AA) uzticības telefons 27333523, e-pasts aa@aa.org.lv   → Zvanot uz diennakts uzticības tālruni cilvēku tirdzniecības mazināšanai (+371) 28612120, ikviens var saņemt informāciju par nepieciešamo rīcību konkrētajā situācijā un izmantot to kā vienu no resursiem, ja ir nepieciešama palīdzība cilvēku tirdzniecības gadījumos Latvijā vai ārvalstīs. Šeit vari saņemt 24/7 bezmaksas konsultācijas (“Patvērums Drošā māja”).    

Ārkārtējās situācijas laikā Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija īpaši aicina bērnus un vecākus izmantot Bērnu un pusaudžu uzticības tālruņa 116111 piedāvāto bezmaksas psiholoģisko palīdzību, kas ir pieejama visu diennakti. Krīzes laikā, kad izjaukts ierastais dzīves ritms un jāievēro dažādi ierobežojumi, daudzi izjūt spriedzi. Lai izvairītos no tās sekām, psihologa konsultācija ir viena no efektīvākajām metodēm.   “No 12. marta Uzticības tālruņa konsultanti snieguši jau 322 psiholoģiskās konsultācijas. Kopš ārkārtējās situācijas ieviešanas ir jūtamas izmaiņas Uzticības tālrunī apkalpoto ziņojumu tēmās”, atzīst inspekcijas Ģimeņu ar bērniem atbalsta departamenta direktore Amanda Vēja. Aktuālākās tēmas bērnu auditorijā pašlaik ir saistītas ar bailēm no Covid 19 un iespējām sevi pasargāt no saslimšanas, pulcēšanās ierobežojumiem un aizliegumu doties ārā, kā dēļ nereti rodas konflikti ar vecākiem.   Tā kā bērni pavada vairāk laika onlaina vidē, tiek saņemtas ziņas arī par interneta drošības pārkāpumiem. Aktualizējušās arī tēmas par dažādām veselības problēmām, tostarp nomāktību un depresiju. Bērni bažās arī par speciālistu pieejamību un sūdzas par garlaicību un problēmām kvalitatīvi pavadīt brīvo laiku. “Arvien biežāk bērni ne tikai izvēlas zvanīt, bet raksta arī e-konsultācijas un vēršas pēc palīdzības čatā”, saka A. Vēja.   Savukārt vecāki biežāk konsultējas jautājumos par bērnu atkarībām un veselības problēmām, interesējas par bērna saskarsmes jautājumiem šķirtās attiecībās un vaicā par dažādām bērnu disciplinēšanas metodēm. Tāpat kā pirmskrīzes laikā, Uzticības tālruņa konsultanti saņem arī zvanus par bērnu tiesību pārkāpumiem ģimenēs (nerūpēšanās par bērniem, alkohola problēmas vecākiem utt.). Pēdējā laikā gan vecāku, gan bērnu auditorijas interesē arī attālinātās mācīšanās problemātika.   Atgādinām, ka saziņai ar Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekciju, lai ziņotu par iespējamiem bērnu tiesību pārkāpumiem vai arī saņemtu psiholoģisko palīdzību un atbalstu:   lūdzam izmantot iestādes centrālo tālruņa numuru 67 359 128;  saziņai elektroniski: pasts@bti.gov.lv   → Bērnu un pusaudžu uzticības tālrunis 116111 turpina darbu diennakts režīmā. → Tiešsaistes konsultācijas jeb čats darbojas darba dienās no plkst. 12:00 – 20:00, tas ir bezmaksas un anonīms (meklē čata lodziņu iestādes mājaslapas www.bti.gov.lv labajā apakšējā stūrī). → Palīdzību un atbalstu iespējams saņemt arī no Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas Konsultatīvās nodaļas.   Turpmāk Konsultatīvās nodaļas vadība, saņemot pirmo informāciju par radušos problēmsituāciju, atbilstoši problēmas aktualitātei novirzīs vecākus vai bērna likumiskos pārstāvjus pie kāda no nodaļas speciālistiem, kas izvērtēs konkrēto situāciju un sniegs nepieciešamās rekomendācijas tās tālākai risināšanai.   Lai saņemtu attālinātu atbalstu, darba dienās no 9.00 līdz 15.00 var zvanīt Konsultatīvās nodaļas vadītājai Ingai Gulbei, mob. 26808563, vai sūtīt ziņu  inga.gulbe@bti.gov.lv  

SVARĪGI: Ņemot vērā Covid-19 infekcijas izplatības riskus, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas ārsti informē un lūdz ņemt vērā, ka plānveida ambulatorie pakalpojumi netiks sniegti pacientiem ar elpceļu slimību simptomiem!     Līdzestības kabinets pacientus klātienē nepieņem.     HIV pacienti poliklīnikā pagaidām tiek pieņemti, bet ārsts katru gadījumu izvērtē atsevišķi, vai pacientam obligāti jāierodas (obligāti ir nelīdzestīgiem pacientiem un tie, kuriem jānodod analīzes un vēl citi izņēmuma gadījumi).     Ārsti iepriekšējā dienā izvērtē, kuram pacientam jāierodas un tad reģistratūra informē pacientus. Pārējiem pacientiem e-veselībā izraksta medikamentu receptes un tos var saņemt jebkurā vietā Latvijā, visērtāk Mēness aptiekā.     Pirmreizēji diagnisticētiem saglabājas “zaļais koridors” pakalpojums.     Informāciju sagatavoja: sociālā darbiniece Lelde Rozevska

Kuldīgas novada sociālais dienests ir apzinājis atkarību ārstēšanas un rehabilitācijas iestāžu darbību Latvijā, kas saistībā ar Covid-19 izplatības ierobežojumiem un valstī izsludināto ārkārtas stāvokli, strādā ar zināmām izmaiņām.   Par kopienu un rehabilitācijas centriem – cilvēkus, kuri vēlās atbrīvoties no atkarību sloga, turpina uzņemt, bet ir stingrāki uzņemšanas noteikumi un par katru gadījumi jāinteresējas individuāli (piemēram, Bruknas muiža, Šķēdes centrs utml.).   Šobrīd Kuldīgā pārtrauktas anonīmo alkoholiķu (AA) sapulces un nenotiek arī klātienes konsultācijas pie atkarību speciālistes, sociālās darbinieces Leldes Rozevskas, taču, akūtos gadījumos speciāliste ir gatava konsultēt izmantojot elektroniski pieejamos sociālos tīklus. Ja nepieciešama konsultācija, lūgums sazināties ar Leldi Rozevsku pa tālruni 27021901.   Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra informācija par sniegtajiem pakalpojumiem un pārtrauktajām aktivitātēm: Psihiatriskās palīdzības dienesta ambulatori konsultatīvā nodaļa pārtraukusi pacientu mājas vizītes. Ambulatorās konsultācijas uz laiku pārtraukuši klīniskie psihologi un uztura speciālists. Izbeigta ārstu konsīlija organizēšana pēc pacienta vēlēšanās. No 23.03. – 14.04. atceltas pirmstermiņa veselības pārbaužu komisijas. Kārtība apmeklētāju rindās tiek stingrāk organizēta alkohola, narkotisko un psihotropo vielu ekspertīzes nodaļā (ANPREN), kā arī ilgtermiņa farmakoterapijas metadona programmas pacientiem Aptiekas ielā 1. Uz laiku pārtraukta plānveida ārstēšana dienas stacionārosambulatorajos centros “Veldre” un “Pārdaugava”, kā arī plānveida ārstēšana stacionārā, tai skaitā Minesotas programmā. Ja šajos apstākļos ir sarežģīti ierasties pie ārsta, mēs aicinām sazināties ar RPNC reģistratūru un vienoties par nepieciešamajiem pakalpojumiem.  Tālruņi (no 8:00-16:00): Psihiatrijas ambulatori konsultatīvajai nodaļai – 67080147 un Narkoloģijas ambulatori konsultatīvajai nodaļai – 67080193, Tvaika ielā 2; ambulatorajam centram “Veldre” – 67819748; ambulatorajam centram “Pārdaugava” – 67715108 Tiek pieņemti tikai pacienti ar nosūtījumu, bet tikšanās ar pacientiem klātienē nav atļauta, izņemot īpašus gadījumus, saistītus ar būtiskām izmaiņām pacienta veselības stāvoklī, ar nodaļas vadītāja vai stacionāra virsārsta atļauju. Neskaidrību jautājumos aicinām vērsties telefoniski pie nodaļas vadītāja, stacionāra virsārsta – psihiatrija: 67080203, narkoloģija: 67080148, kā arī rakstiski e-pastā rpnc@rpnc.lv. Nepiederošām personām ir ierobežota pārvietošanās RPNC  publiskajās telpās! Uz nenoteiktu laiku RPNC administrācijas (A) ēkas ārdurvis (centrālā ieeja) ir slēgtas! Saziņai:e-pasts: rpnc@rpnc.lv RPNC uzziņu tālr.: 67080-112                                  67080-142 Iesniegumus varat ievietot pie durvīm esošajā pastkastītē!     Informāciju apkopoja: sociālā darbiniece Lelde Rozevska

Piektdien, 3. aprīlī, notika Kuldīgas novada Domes ārkārtas sēde, kurā saistībā ar valstī izsludināto ārkārtas situāciju un 20. martā pieņemtajiem  grozījumiem Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā izdarīja grozījumus pašvaldības saistošajos noteikumos par sociālās palīdzības pabalstiem, paredzot pabalstus Covid-19 krīzē cietušajām ģimenēm, to apmērus un saņemšanas nosacījumus.   Pabalstu krīzes situācijā piešķirs ģimenēm (personām), kuras valstī noteiktās, vīrusa Covid-19 izraisītās ārkārtas situācijas laikā nespēj nodrošināt savas pamatvajadzības. Uz pabalstu var pretendēt, ja ģimene (persona) saistībā ar ārkārtas situāciju ir palikusi bez iztikas līdzekļiem vai tie būtiski samazinājušies. Regulāra ienākuma avota zaudēšanas vai līdzekļu izmaksas apturēšanas gadījumā piešķirs pabalstu 215 EUR + 80 EUR katrai mājsaimniecībā dzīvojošai personai. 80 EUR katrai personai tiks izmaksāti trīs mēnešu periodā. Gadījumos, ja ģimene (persona) atrodas karantīnā vai izolācijā un tamdēļ ir palikusi bez iztikas līdzekļiem, piešķirs pabalstu 215 EUR apmērā.   Savukārt, ja ģimenei (personai), kura bijusi spiesta atrasties pašizolācijā vai karantīnā, ir radušies papildus izdevumi par pakalpojumiem saistībā ar pašizolācijas vai karantīnas nodrošināšanu, tai piešķirs pabalstu līdz 430 EUR, pamatojoties uz izdevumus apliecinošiem dokumentiem.  Pabalsta kopējā summa trīs mēnešu periodā no lēmuma pieņemšanas brīža vienai ģimenei nedrīkst pārsniegt 430 EUR.   Izvērtējot krīzes pabalsta piešķiršanu, ģimenei (personai) būs jāiesniedz pierādījumi, kas apliecina ģimenes (personas) krīzes situācijas saistību ar Covid-19.   Covid-19 krīzē cietušajām ģimenēm vai personām pabalsta saņemšanai jāvēršas sociālajā dienestā. Pieprasījumu pēc sociālās palīdzības noformē brīvā iesnieguma formā, aprakstot savu situāciju un norādot precīzu faktiskās dzīvesvietas adresi, tālruņa numuru un e-pastu (ja ir). Iesniegumu un tam pievienojamos dokumentus lūdzam ievietot aploksnē vai citā iesaiņojumā un atstāt sociālā dienesta vai pagasta pārvaldes pasta kastē, vai rakstīt uz e-pastu krize@kuldiga.lv . Iesniegumus var iesniegt, arī izmantojot portālu Latvija.lv .   Iesniegumu saņems sociālā darba speciālists, kurš ar cilvēku sazināsies, lai iepazītos ar situāciju, izvērtētu vajadzības un informētu par tālāko iesnieguma izskatīšanas un apstrādes gaitu. Sociālā dienesta kontakttālruņi: 27020745,27020749. Visu Kuldīgas novada sociālā dienesta darbinieku kontakti pieejami https://socialais.kuldiga.lv/kontakti/ .     Informāciju sagatavoja: Kārlis Komarovskis, sabiedrisko attiecību speciālists Kuldīgas novada pašvaldība Tālr. 633 21900, e-pasts: karlis.komarovskis@kuldiga.lv , www.kuldiga.lv

No 6. aprīļa Kuldīgas novada pašvaldība nodrošinās siltu pusdienu piegādi Kuldīgas novadā deklarētajiem 1.-12. klašu skolēniem un pirmsskolas obligātās sagatavošanas programmas audzēkņiem no daudzbērnu, maznodrošinātām un trūcīgām ģimenēm, kā arī ģimenēm, kas nonākušas krīzes situācijā – tā 3. aprīļa ārkārtas Domes sēdē lēma Kuldīgas novada Domes deputāti.Šāds lēmums pieņemts, lai atbalstītu ģimenes ārkārtas situācijas laikā. Pusdienas piegādās ārkārtas situācijas laikā, taču ne ilgāk kā līdz 2019./2020.mācību gada noslēgumam.   Pusdienas bērniem, ievērojot visus nepieciešamos piesardzības pasākumus un pastiprināti dezinficējot telpas, gatavos V. Plūdoņa Kuldīgas vidusskolas ēdnīcā. Paldies V. Plūdoņa Kuldīgas vidusskolas direktoram Mārtiņam Burkem-Burkevicam, skolas ēdnīcas vadītājai Solvitai Bittei un viņas komandai par atsaucību šī jautājuma risināšanā! Lai pusdienu porcijas saglabātos siltas, tās iesaiņos termotraukos un maisiņā.   Piegādes nodrošinās noteiktos laikos, ievērojot visas drošības un piesardzības prasības. Informācija par piegādes laikiem tiks nosūtīta uz ģimenes norādīto mobilo tālruni līdz 6. aprīļa plkst. 11.00.   Kuldīgā dzīvojošajiem bērniem pusdienas nogādās piecas piegādes vienības, kuru darbību nodrošinās Kuldīgas 2. vidusskola, Kuldīgas Centra vidusskola, Kuldīgas novada Bērnu un jauniešu centrs un Kuldīgas novada Sporta skola. Aicinām pusdienu saņēmējus stingri ievērot sociālās distancēšanās noteikto attālumu, ja pusdienas ir jāsaņem kādas daudzdzīvokļu mājas pagalmā, kas ir norādītā saņemšanas adrese vairākiem bērniem.   Pusdienu piegādi bērniem pagastos organizēs pagastu pārvalžu vadītāji. Ņemot vērā to, ka atsevišķas ģimenes dzīvo attālās lauku viensētās, pašvaldības izpilddirektores vietniecei Agnesei Bukai būs tiesības vienoties ar ģimeni un ikdienas pusdienu piegādi aizstāt ar līdzvērtīgu pārtikas produktu pakas piegādi reizi nedēļā.   Pašvaldība aicina būt saprotošiem, ievērot piegādes laikus un ziņot, ja ir kādas nesaprašanās. Pašvaldība pirmo reizi veic tik apjomīgu un sarežģītu piegādi, līdz ar to ceram uz iedzīvotāju atbalstu un atsaucību. Jautājumu gadījumā lūgums sazināties, rakstot uz e-pastu: BRIVPUSDIENAS@KULDIGA.LV  

Lai sniegtu atbalstu asistenta pakalpojuma saņēmējiem un pakalpojuma sniedzējiem (asistentiem) asistenta pakalpojuma saņemšanai laikā, kamēr visā Latvijas valsts teritorijā ir izsludināta ārkārtējā situācija COVID-19 epidēmijas izplatības ierobežošanai, Labklājības ministrija (turpmāk – Ministrija) ir sagatavojusi grozījumus Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumos Nr. 942 „Kārtība, kādā piešķir un finansē asistenta pakalpojumu pašvaldībā, augstskolā un koledžā” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 942), kuri stājas spēkā 2020. gada 18. martā.   Norādes kā pildīt asistenta atskaiti pār šī gada marta mēnesi: → Asistenta atskaiti par šī gada marta mēnesi līdz 12. martam ir jāpilda tā kā līdz šim. No 13. marta atskaitē ir jāraksta tās aktivitātes, kuras bija paredzētas, ja nebūtu izsludināta krīzes situācija. → Atskaite ir jāieliek aploksnē, uz kuras ir norādīts “Madara Baranovska”  un jāiemet sociālā dienesta pastkastītē, kuru atradīsiet pie Dzirnavu ielas 9 galvenās ieejas ārsienas. → Informācijai zvanīt sociālajam darbiniekam Madarai Baranovskai, tālr. 20293014.

Sakarā ar to, ka Kuldīgas novada pašvaldības aģentūra “Sociālais dienests” savu darbību pilda saskaņā ar Ministru kabineta 2020. gada 14. marta rīkojuma Nr. 103 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” nosacījumiem, tad tas skar arī  Eiropas atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām sniegtās palīdzības saņemšanu.   2020. gada 17. martā valdības sēdē tika pieņemts likumprojekts “Grozījums “Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā””, kas paredz, ka izsniegtās trūcīgas un maznodrošinātas ģimenes (personas) izziņas derīguma termiņš ir uzskatāms par pagarinātu uz ārkārtējās situācijas laiku un vienu kalendāra mēnesi pēc ārkārtējās situācijas beigām, tas nozīmē līdz 2020. gada 31. maijam. Laikā, kad ir spēkā COVID-19 izraisītā ārkārtas situācija, beidzas trūcīgas vai maznodrošinātas ģimenes (personas) statusa derīguma termiņš, tas tiks pagarināts automātiski – uz ārkārtējās situācijas laiku un vienu kalendāro mēnesi pēc ārkārtējās situācijas beigām.   Kuldīgas novada pagastos dzīvojošie iedzīvotāji, kuriem sociālais dienests izdevis izziņu par atbilstību trūcīgam, maznodrošinātam statusam vai izziņu krīzes situācijā, pirms došanās pēc pārtikas vai higiēnas pakas, lūgums sazināties ar sava pagasta sociālo darbinieku, lai vienotos par materiālā atbalsta saņemšanas laiku. Pagastos strādājošo sociālo darbinieku kontaktus atradīsies ŠEIT →  https://socialais.kuldiga.lv/kontakti/     Kuldīgas pilsētā dzīvojošie, kuriem sociālais dienests izdevis izziņu par atbilstību trūcīgam, maznodrošinātam statusam vai izziņu krīzes situācijā pēc Eiropas atbalsta fonda materiālās palīdzības var doties uz Latvijas Sarkanā krusta Kuldīgas filiāli, Baznīcas ielā 29. Neskaidrību vai jautājumu gadījumā lūgums pirms tam sazināties ar pakalpojumu vadītāju Tatjanu Kulbari 294 092 39; e-pasts: lsk.kuldiga@inbox.lv   Aicinām iedzīvotājus būt saprotošiem, ievērot sociālo distancēšanos (neuzturēties vairāk kā 2 cilvēkiem vienviet un ievērot 2 metru distanci vienam no otra). Tāpat, lūdzam ievērot individuālos aizsardzības līdzekļus un būt atbildīgiem sabiedrības locekļiem.   KĀ RĪKOTIES, JA CILVĒKAM ELPCEĻU INFEKCIJAS PAZĪMES (klepus, elpas trūkums, rīkles iekaisums, paaugstināta temperatūra) Noteikti aicinām slimam nedoties uz darbu, nevest bērnu uz bērnudārzu, neapmeklēt sabiedriskas vietas un ciemos slimības laikā. Sazināties ar ārstu telefoniski un, ja veselības stāvoklis to pieļauj – ārstēties mājās. Ja 14 dienu laikā pirms saslimšanas esat apmeklējuši Covid-19 skartās teritorijas, kurām tiek piemēroti īpašie piesardzības pasākumi (informācija par šīm teritorijām ir pieejama SPKC mājaslapā), zvanīt 113 un  par to informēt ārstniecības personu. Izvairīties no tuva  kontakta ar citiem cilvēkiem (ievērot distanci ne mazāk kā 2 metri). Pēc iespējas ierobežot kontaktus ar ģimenes locekļiem, it sevišķi ar personām vecākām par 60 gadiem un cilvēkiem ar hroniskām slimībām vai novājinātu imunitāti (piemēram personām, kas saņem imūnsupresīvu terapiju). Novērsties nost no citiem cilvēkiem, kad klepojat vai šķaudāt. Klepojot un šķaudot, nosegt muti un degunu ar vienreizlietojamo salveti, kuru pēc lietošanas izmest atkritumos, un pēc tam nomazgāt rokas; ja nav vienreiz lietojamās salvetes vai kabatlakatiņa, klepot vai šķaudīt iekšējā elkoņa locītavas virsmā (piedurknē), bet nedarīt to plaukstā. Mazgāt rokas ar ūdeni un ziepēm vismaz 20-40 sekundes pēc klepošanas, šķaudīšanas vai deguna izšņaukšanas, vai lietot spirtu saturošu roku dezinfekcijas līdzekli. Detalizētu informāciju par roku mazgāšanu skatīt šeit https://www.spkc.gov.lv/lv/profesionali/ieteikumi-skolam-un-bernudarzi/get/nid/19  

Kuldīgas novada sociālais dienests, tāpat kā vairums valsts un pašvaldības iestāžu, saistībā ar Covid-19 izplatības ierobežojumiem un valstī izsludināto ārkārtas stāvokli, strādā attālināti. Tas nozīmē, ka sociālā dienesta darbinieki un sociālā darba speciālisti ir pieejami saziņai telefoniski, izmantojot e-pastus un citus populāras elektroniskās saziņas veidus, par to vienojoties ar klientu.   Laikā, kad sociālā darba speciālistu apsekošanas ir ierobežotas, aicinām sazināties ar sociālā darba speciālistiem un informēt par situācijām, kad vecāki nespēj nodrošināt bērnu pamatvajadzības vai ir aizdomas par vardarbību. Tāpat aicinām informēt par personām ar ierobežotām pašaprūpes spējām, kurām netiek nodrošināta aprūpe. Katrs gadījums tiks risināts individuāli, nepieciešamības gadījumā iesaistot policijas un medicīnas darbiniekus.   Saistībā ar pārtikas piegādi personām, Sociālais dienests seko Labklājības ministrijas norādījumiem un sadarbībā ar “Latvijas Sarkano krustu” nodrošina pārtikas paku pieejamību vistrūcīgāko personu atbalsta programmā.   Šīs programmas ietvaros atbalstu var saņemt personas, kas ir nonākušas krīzes situācijā. Par tādām šajā laikā tiek uzskatītas arī personas, kas veic pašizolāciju un kurām nav citu iespēju nodrošināt savas pamatvajadzības.   Laika posmā no 16. marta līdz 23. martam, iespēju nodrošināt pašizolāciju, Kuldīgas novadā ir lūgušas 3 personas. Pieprasījumus pēc pārtikas un medikamentiem saistībā ar Covid-19 ārkārtas situāciju Kuldīgas novada sociālais dienests nav saņēmis. Iedzīvotāji ir aicināti situācijas risināt, maksimāli izmantojot personiskos resursus, tomēr sociālie darbinieki ir gatavi konsultēt un sniegt sociālā dienesta rīcībā esošo informāciju par atbalsta iespējām.   Šobrīd Kuldīgas novada sociālā dienesta darbinieki strādā ikdienas slodzē un spēj iedzīvotājiem nodrošināt atbalstu un gadījumu risināšanu attālinātā veidā.   Sociālās palīdzības organizēšanas procesi nav apstājušies nemaz. Mājsaimniecībām, kurām noteikta atbilstība trūcīgām vai maznodrošinātām ģimenēm (personām) līdz 2020. gada 31. martam, sociālais dienests, nepārbaudot datus un nepieprasot dokumentus, automātiski pagarina statusu līdz 31. maijam.   Mājsaimniecībām, kurām uz 31. martu nav bijis spēkā esošs trūcīgas vai maznodrošinātas ģimenes statuss un to nepieciešams piešķirt no jauna, sazinās ar sociālo dienestu vai pagasta sociālo darbinieku pa tālruni. Darbinieks veiks interviju un informēs klientu par nepieciešamajām darbībām un informāciju trūcīgas vai maznodrošinātas ģimenes statusa noteikšanai. Sociālā darba speciālists izveidos iztikas līdzekļu deklarāciju, izvērtēs ģimenes materiālo situāciju, izmantojot valsts un pašvaldību informācijas sistēmās pieejamo informāciju. Personām un ģimenēm, kas palikušas bez iztikas līdzekļiem, vadoties pēc Labklājības ministrijas norādījumiem, tiks piešķirts pabalsts krīzes situācijā. Valsts apņēmusies daļēji kompensēt pašvaldības izdevumus krīzes pabalsta nodrošināšanai.   Sociālā darba jomā sociālie gadījumi tiek risināti, sazinoties telefoniski vai elektroniski, atceltas ir vien apsekošanas (izņemot galējas krīzes situācijas) un jebkādas grupu aktivitātes.   Daļa sociālo pakalpojumu, piemēram, dienas aprūpes centri ir slēgti, daļa pakalpojumu tiek piešķirti un nodrošināti attālināti.   Vairāk informācija lasāma: https://kuldiga.lv/aktualitates/4787-socialais-dienests-strada-attalinati-palidzot-risinat-situacijas      Informācijas avots: www.kuldiga.lv

Brīvprātīgo palīdzības kustības mērķis ir savest kopā brīvprātīgos ar cilvēkiem, kam palīdzība nepieciešama ir visvairāk – senioriem un citiem cilvēkiem pašizolācijā, kuriem noderētu kāds, kas aiziet uz veikalu vai aptieku. Visi brīvprātīgie un cilvēki, kuriem palīdzība ir nepieciešama, reģistrējas brīvprātīgo palīdzības kustības platformā, līdz ar to saziņa ar starp cilvēkiem ir droša!   #paliecmājās   COVID-19 ierobežojumi var skart visus no mums, bet īpaši bīstama to neievērošana ir augsta riska grupas cilvēkiem, piemēram, senioriem. Tikai viņu palikšana mājās var glābt dzīvību. Mēs, aktīvie, varam palīdzēt savas pilsētas un apkaimes cilvēkiem – nopirkt produktus, izvest pastaigāties suni vai vienkārši piezvanīt parunāt.     Mūs vari sazvanīt jebkurā laikā   Atceries, ka mēs nesniedzam medicīnisku palīdzību. Ja novēro saslimšanas simptomus, nekavējies un zvani 113. Ja neesi pārliecināts kā rīkoties, zvani uz COVID-19 informatīvo tālruni 67387661; 25661991.   Kādu palīdzību varu saņemt?   Mēs piedāvājam brīvprātīgo palīdzību ikvienam riska grupā vai karantīnā esošam cilvēkam pirmās nepieciešamības preču iegādei un citam būtiskam atbalstam, lai varētu palikt mājās. Par pasūtīto preču apmaksu vienojas pasūtītājs un brīvprātīgais.   → Vairāk informācijas kustības mājaslapā – https://paliec-majas.lv/  

Informācija uz 19.03.2020. Kuldīgas novada pašvaldības aģentūras “Sociālais dienests” paziņojums   Kuldīgas novada pašvaldības aģentūra “Sociālais dienests” savu darbību pilda saskaņā ar Ministru kabineta 2020. gada 14. marta rīkojuma Nr.103 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” nosacījumiem. Galvenokārt tas attiecas uz pienākumu valsts un pašvaldību iestādēm izvērtēt un iespēju robežās nodrošināt klātienes pakalpojumu sniegšanu attālināti.   KULDĪGAS NOVADA SOCIĀLAIS DIENESTS APMEKLĒTĀJUS KLĀTIENĒ NEPIEŅEM UN NEKONSULTĒ. JA NEPIECIEŠAMA SAZIŅA, JĀZVANA PA TĀLRUŅIEM: 63350107,27020745,27020749  vai jāraksta uz e-pastu: dienests@kuldiga.lv visu Kuldīgas novada sociālā dienesta darbinieku kontakti pieejami https://socialais.kuldiga.lv/kontakti/ JA NEPIECIEŠAMS IESNIEGT DOKUMENTUS – tie jāatstāj sociālā dienesta pasta kastē Dzirnavu ielā – 9, Kuldīgā (pasta kaste atrodas labajā pusē pie ieejas durvīm) vai pagasta pārvaldēs – pasta kastēs vai tam paredzētajās dokumentu novietnēs. PIRMS DOKUMENTU IEVIETOŠANAS PASTA KASTĒ VAI TAM PAREDZĒTAJĀ DOKUMENTU NOVIETNĒS, LŪDZAM TOS IEVIETOT APLOKSNĒ, DOKUMENTU KABATIŅĀ VAI CITĀ IESAIŅOJUMĀ.   BŪTISKĀKIE IEROBEŽOJUMI: Tiek atceltas visas plānotās grupu aktivitātes, atbalsta grupas, lekcijas, nodarbības, sociālo prasmju darbnīcas un citi klātienes pasākumi. Tiek ierobežota sociālo pakalpojumu piešķiršana un nodrošināšana. Plašāku informāciju skatīt socialais.kuldiga.lv Konsultācijas ar sociālā darba speciālistiem tiek nodrošinātas attālināti (telefonsarunas, e-pasts vai izmantojot jebkuru darbiniekam un klientam ērtāko tehnoloģiju). Apsekošanas tiek organizētas tikai situācijās, kad ir apdraudēta bērnu pamatvajadzību nodrošināšana, vai ir saņemtas ziņas par augstu vardarbības risku, kā arī gadījumos, kad pamatvajadzību nodrošināšana ir apdraudēta personām, kuras nespēj veikt savu pašaprūpi. Šādos gadījos sociālā darba speciālistam ir tiesības pieprasīt visu saskarsmē iesaistīto pilngadīgo personu rakstisku apliecinājumu par to, ka sociālajam darbiniekam nepastāv risks inficēties ar vīrusu Covid – 19 un klients apzinās savu administratīvo un/vai kriminālatbildību gadījumā, ja darbinieks tiks inficēts ar Covid – 19.   Sociālie pakalpojumi: Aprūpe mājās – tiek nodrošināts esošajiem klientiem. No jauna tiek piešķirts tikai gadījumos, kad personai nav pieejams tuvinieku atbalsts, klientu intervējot, vajadzības izvērtējot telefoniski, dokumentus iesniedzot un apstrādājot attālināti.   Saziņas sistēmas pakalpojums (drošības poga) – tiek nodrošināts esošajiem pakalpojuma saņēmējiem. No jauna tiek piešķirts, klientu intervējot, vajadzības izvērtējot telefoniski, dokumentus iesniedzot un apstrādājot attālināti.   Sociālās aprūpes centri: Biedrības “Latvijas Sarkanais Krusts” sociālās aprūpes centri “Venta”, “Krustceles” un “Landze” uzņem tikai personas pēc ārstēšanās stacionārā. SIA “Kuldīgas slimnīca” ilgstošas sociālās aprūpes nodaļa tikai ārkārtas situācijā uzņem personas, kurām ir apliecinājums, ka viņu ģimenes locekļi iepriekšējo 2 nedēļu laikā nav bijuši ārvalstīs “Covid-19” skartajās valstīs vai    divu pēdējo nedēļu laikā nav bijis kontakts ar personu, kurai konstatēta vīrusa saslimšana.   Asistenta pakalpojums – asistentiem būs tiesības iepriekš piešķirto un neizmantoto stundu apjomu dažādiem pasākumiem izmantot brīvajam laikam, nepārsniedzot iepriekšējos trijos kalendārajos mēnešos vidēji vienā mēnesī izmantoto stundu skaitu. Līdz ar to personas, kam ir piešķirts asistenta pakalpojums, varēs doties ikdienas pastaigās svaigā gaisā, tā aizvietojot citas līdzšinējās aktivitātes, kuras ārkārtējās situācijas dēļ vairs nav iespējams apmeklēt. Pakalpojums no jauna tiek piešķirts, dokumentus iesniedzot un apstrādājot attālināti.   Krīzes centri: Talsu novada krīžu centrs pieņem vardarbībā cietušos bērnus un pieaugušos līdz 03. Pēc 31.03. pieņems tikai pieaugušos vai pieaugušos ar bērniem, jo beidzies Bērnu fonda finansējums.(63291147) Ventspils krīzes centrs “Paspārne” līdz 10.04. pieņem vardarbībā cietušos bērnus, pieaugušos, pieaugušos ar bērniem , iepriekš ievācot informāciju par personas veselības stāvokli, kontaktiem ar ārvalstniekiem.(6366516) Zantes ģimenes atbalsta centrs līdz 10.04. uzņem vardarbībā cietušos bērnus, pieaugušos un pieaugušos ar bērniem, iepriekš parakstot apliecinājumu, ka nav bijis kontakts ar personām, kas pēdējās 2 nedēļās atgriezušies no ārvalstīm, nav vīrusam “Covid-19” raksturīgie simtomi.(20280504)   Ģimenes asistents – tiek nodrošināts esošajiem klientiem, individuāli izvērtējot inficēšanās risku. No jauna tiek piešķirts tikai gadījumos, vecāku ierobežoto prasmju dēļ, pastāv augsts bērnu tiesību pārkāpumu risks.   Speciālistu, t.sk. psihologu konsultācijas klātienē – nenotiek. Galējās nepieciešamības gadījumā konsultācijas iespējamas attālināti.   Mentora pakalpojums – nodrošina un piešķir tikai galējas nepieciešamības gadījumā, ja ir pieejams pakalpojuma sniedzējs.   Zupas virtuve – tiek nodrošināts esošajiem pakalpojuma saņēmējiem. No jauna tiek piešķirts, klientu intervējot, vajadzības izvērtējot telefoniski, dokumentus iesniedzot un apstrādājot attālināti.   Higiēnas pakalpojums – tiek nodrošināts esošajiem pakalpojuma saņēmējiem. No jauna tiek piešķirts, klientu intervējot, vajadzības izvērtējot telefoniski, dokumentus iesniedzot un apstrādājot attālināti.   Patversmes pakalpojums – līdz 31.03. Evaņģēlisko Kristiešu draudzes patversme “Zilais Krusts” Kabilē jaunus klientus neuzņem, pakalpojums netiek piešķirts. Esošie patversmes iemītnieki ievēro pašizolācijas principus.  Ārkārtas gadījumā sociālajam darbiniekam personīgi jāsazinās ar patversmes vadītāju.   Invalīdu dienas centrs –  slēgts un netiek nodrošināti nekādi centra pakalpojumi vai nodarbības. Jaunus apmeklētājus neuzņem, pakalpojums netiek piešķirts.   Senioru dienas aprūpes centrs –  slēgts. Jaunus apmeklētājus neuzņem, pakalpojums netiek piešķirts.   Sociālā atbalsta – resursu centrs – slēgts. Sociālie darbinieki Agnese Inapša un Lelde Rozevska konsultē attālināti.   Projekta “Kurzeme visiem” pakalpojumi, t.sk., sociālā rehabilitācija bērniem ar funkcionāliem traucējumiem – netiek nodrošināti un piešķirti.   Trūcīgā vai maznodrošinātā statuss: Mājsaimniecībām, kurām noteikta atbilstība trūcīgām vai maznodrošinātām ģimenēm (personām) līdz 31.03.2020, sociālais dienests, nepārbaudot datus un nepieprasot dokumentus, automātiski veic statusa pagarinājumu līdz 31.05.2020. Mājsaimniecībām, kurām uz 31.03.2020. nav bijis spēkā esošs trūcīgas vai maznodrošinātas ģimenes statuss un to nepieciešams piešķirt no jauna, sazinās ar Sociālo dienestu vai pagasta sociālo darbinieku pa tālruni un pierakstās uz konkrētu TELEFONISKU klienta apkalpošanas laiku. Darbinieks telefoniski sazināsies ar klientu, veiks interviju un informēs klientu par nepieciešamajām darbībām un informāciju trūcīgas vai maznodrošinātas ģimenes statusa noteikšanai. Sociālā darba speciālists izveidos iztikas līdzekļu deklarāciju, izvērtēs ģimenes materiālo situāciju, izmantojot valsts un pašvaldību informācijas sistēmās pieejamo informāciju, nepieprasot papildus dokumentus. Pēc klienta iesnieguma nogādāšanas pastkastītē, sociālā darba speciālists pieņems lēmumu par attiecīgā statusa noteikšanu vai atteikumu.   Pabalsti: Lai saņemtu sociālo pabalstu, klients iesniegumu (brīvā formā vai uz sociālā dienesta veidlapas, kas pieejama socialais.kuldiga.lv sadaļā “Iesniegumu veidlapas” https://socialais.kuldiga.lv/infografikas/) un tam pievienotos maksājumu apliecinošos dokumentus (čekus, kvītis, rēķinus, konta pārskatus utt.) ievieto sociālā dienesta Dzirnavu ielā 9, Kuldīgā, vai sava pagasta sociālā darbinieka pasta kastē vai iesūta elektroniski soc.dienests@kuldiga.lv Saņemto informāciju vai dokumentus, darbinieki telefoniski sazināsies ar klientu par dokumentu saņemšanu un tālāku pabalsta apstrādi. Ja klientam nav iespējams kāds no šiem apkalpošanas veidiem jāsazinās pa tālruņiem. 63350107,27020745,27020749. lai rastu individuālu risinājumu.   Sociālais dienests aicina un lūdz sabiedrību būt vērīgiem, izpalīdzīgiem un ieinteresētiem līdzdarboties, lai ierobežotajos apstākļos varam sniegt sociālo atbalstu tiem, kuriem tas šobrīd visvairāk nepieciešams.     Paziņojums iedzīvotājiem, kuri no 16. marta atgriezušies no ārzemēm   Aicinām Kuldīgas novada iedzīvotājus, kuri no 16. marta atgriežas no ārvalstīm un kuriem nav iespējams veikt 14 dienu pašizolēšanos savā dzīvesvietā, sazināties ar Kuldīgas novada pašvaldības Sociālo dienestu.   Kuldīgas novada pašvaldība palīdzēs organizēt naktsmītni 14 dienu pašizolācijai, kā arī nepieciešamo medikamentu un pārtikas piegādi, ja to nevar nodrošināt tuvinieki. Katrs gadījums tiks izskatīts un izvērtēts individuāli; Kuldīgas novada Sociālā dienesta informatīvie tālruņi: 633 50107, 27020745. Darba laiks 08.00 – 17.00; Ārpus darba laika aicinām sazināties ar Kuldīgas novada pašvaldības policijas patruļu, zvanot uz 28881288.   Esiet atbildīgi pret savu ģimeni, kaimiņiem, draugiem, kolēģiem un sabiedrību kopumā, jo tikai tā mēs varam apturēt šī vīrusa izplatību!   Vairāk par piesardzības pasākumiem, kuri ir jāievēro ceļotajiem, skatīt – https://spkc.gov.lv/lv/aktualitates/get/nid/779 #paliecmājas Informācija uz 13.03.2020. Iedzīvotājiem jāņem vērā dažādi ierobežojumi, kas saistīti ar ārkārtas situāciju valstī.   KLIENTU APKALPOŠANAS CENTRI Pašvaldību klientu apkalpošanas centri darbosies, tomēr pašvaldības aicina iedzīvotājus iespēju robežās, risinot jautājumus, kas saistīti ar valsts vai pašvaldības pakalpojumiem, vairāk izmantot elektroniski pieejamos pakalpojumus, interesējošos jautājumus skaidrot attālināti, tikai galējas nepieciešamības gadījumā vēršoties iestādēs klātienē.  Kuldīgas novada pašvaldības kontakttālruņi: 633 22469, 29579618. Kuldīgas novada Sociālais dienests darbu turpinās, bet ierobežos klientu pieņemšanu klātienē, aicinot klientus jautājumus risināt attālinātivai, ja iespējams, atlikt vizīti uz vēlāku laiku.   Kuldīgas novada Sociālā dienesta informatīvie tālruņi: 633 50107, 27020745 vai 27020749.   Sociālais dienests informē, ka nepieciešamības gadījumā, IESNIEGUMU veidlapas pieejamas ŠEIT→ https://socialais.kuldiga.lv/infografikas/  Iesniegumu veidlapu aizpildītu varat sūtīt uz e-pastu: soc.dienests@kuldiga.lv   SLIMNĪCA, PANSIONĀTI UN SENIORU DIENAS CENTRS no 13. marta līdz 14. aprīlim Kuldīgas slimnīcā netiek ielaisti apmeklētāji, izņemot vienu no vecākiem pie slima bērna un topošu tēvu ģimenes dzemdībās. no 13. marta līdz 14. aprīlim Kuldīgas slimnīcas pansionātā jeb ilgstošas sociālās aprūpes nodaļā un biedrības “Latvijas Sarkanais krusts” pansionātā “Venta” netiek ielaisti apmeklētāji. no 13. marta līdz 14. aprīlim būs slēgts Latvijas samariešu apvienības Senioru dienas centrs. Kuldīgas slimnīca runās ar E.Gulbja laboratoriju, SIA “Vizuālā diagnostika” un veikalu “Dinastija”, kas izvietoti slimnīcas telpās, par prevencijas pasākumu veikšanu un apmeklētāju ierobežošanu.   KĀ RĪKOTIES, JA CILVĒKAM ELPCEĻU INFEKCIJAS PAZĪMES (klepus, elpas trūkums, rīkles iekaisums, paaugstināta temperatūra) Noteikti aicinām slimam nedoties uz darbu, nevest bērnu uz bērnudārzu, neapmeklēt sabiedriskas vietas un ciemos slimības laikā. Sazināties ar ārstu telefoniski un, ja veselības stāvoklis to pieļauj – ārstēties mājās. Ja 14 dienu laikā pirms saslimšanas esat apmeklējuši Covid-19 skartās teritorijas, kurām tiek piemēroti īpašie piesardzības pasākumi (informācija par šīm teritorijām ir pieejama SPKC mājaslapā), zvanīt 113 un  par to informēt ārstniecības personu. Izvairīties no tuva  kontakta ar citiem cilvēkiem (ievērot distanci ne mazāk kā 2 metri). Pēc iespējas ierobežot kontaktus ar ģimenes locekļiem, it sevišķi ar personām vecākām par 60 gadiem un cilvēkiem ar hroniskām slimībām vai novājinātu imunitāti (piemēram personām, kas saņem imūnsupresīvu terapiju). Novērsties nost no citiem cilvēkiem, kad klepojat vai šķaudāt. Klepojot un šķaudot, nosegt muti un degunu ar vienreizlietojamo salveti, kuru pēc lietošanas izmest atkritumos, un pēc tam nomazgāt rokas; ja nav vienreiz lietojamās salvetes vai kabatlakatiņa, klepot vai šķaudīt iekšējā elkoņa locītavas virsmā (piedurknē), bet nedarīt to plaukstā. Mazgāt rokas ar ūdeni un ziepēm vismaz 20-40 sekundes pēc klepošanas, šķaudīšanas vai deguna izšņaukšanas, vai lietot spirtu saturošu roku dezinfekcijas līdzekli. Detalizētu informāciju par roku mazgāšanu skatīt šeit https://www.spkc.gov.lv/lv/profesionali/ieteikumi-skolam-un-bernudarzi/get/nid/19   INFORMATĪVAIS TĀLRUNIS Ja nepieciešamas individuālas konsultācijas par jaunā koronavīrusa izraisītu uzliesmojumu, tad  darba dienās, laikā no 08:30 līdz 17:00 aicinām izmantot zemāk redzamos tālruņa numurus, lai kontaktētos ar SPKC pārstāvjiem: 67501590, 67387661.   Lūdzam konsultāciju gadījumos nezvanīt uz Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta tālruni 113, lai to lieki nenoslogotu.

Vakar Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijā tika pasniegti sertifikāti sociālās uzņēmējdarbības vēstniekiem, kuru starpā ir arī Kuldīgas sociālā dienesta speciāliste Sarmīte Segliņa.   Sociālās uzņēmējdarbības vēstnieki ir aktīvi un radoši dažādu jomu profesionāļi, kuri Latvijas pilsētu un novadu iedzīvotājiem palīdz labāk iepazīt un izprast sociālās uzņēmējdarbības iespējas un nianses. Kā pastāstīja Sarmīte Segliņa, kura ir Kuldīgas un Talsu reģiona vēstniece, tad līdz šim sociālās uzņēmējdarbības vēstnieku uzdevums centrējās uz sabiedrības un uzņēmēju informēšanu, izglītošanu, bet nu asociācija plānojusi darbību izvērst plašāk un aktīvāk veikt sadarbību ar Latvijas pašvaldībām.     Teksts un foto: Vineta Brūdere-Sedliņa  

26. februārī uz tikšanos Skrundā pulcējās projekta “Kurzeme visiem” partneri – Kuldīgas, Saldus un Skrundas novadu un Liepājas pilsētas pašvaldības, lai pārrunātu sociālo mentoru piesaisti un atbalsta sniegšanas kārtību personām ar garīga rakstura traucējumiem (GRT), kuras pāries no institūcijas uz dzīvi sabiedrībā šo pašvaldību veidotajos grupu dzīvokļos.   Tikšanās laikā tika pārrunāta atbalsta sistēmas nodrošināšana tām 35 personām ar GRT, kuras projekta “Kurzeme visiem” ietvaros pāries no dzīves institūcijā uz pašvaldību jaunizveidotajiem grupu dzīvokļiem, nosakot atbildības jomas valsts sociālās aprūpes centriem (VSAC), pašvaldību sociālajiem dienestiem un sociālajiem mentoriem. Plānots, ka katrai personai ar GRT, kura  projekta “Kurzeme visiem” ietvaros uzsāks dzīvi sabiedrībā ārpus institūcijas, tiks piesaistīts apmācīts sociālais mentors, kurš sadarbībā ar VSAC un pašvaldību sociālajiem dienestiem atbalstīs personu sagatavošanas procesā un pārejā uz patstāvīgu dzīvi sabiedrībā, iedrošinot, palīdzot apgūt nepieciešamās zināšanas, kā arī darbojoties kopā, risinot dažādas ikdienas situācijas.   Tikšanās noslēgumā Skrundas novada pašvaldības pārstāvji iepazīstināja ar ēku Dīķu ielā 1, Dzeldā, Nīkrāces pagastā, kur tiks izveidots grupu dzīvoklis. Plānots, ka pēc ēkas renovēšanas tajā dzīvos un ikdienā nepieciešamo atbalstu saņems 14 personas ar GRT, no kurām 7 būs jau pašvaldībā dzīvojošas, savukārt 7 uzsāks dzīvi no institūcijas sabiedrībā.     Saskaņā ar apstiprināto “Kurzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plānu 2017. – 2020. gadam”, jauni sociālie pakalpojumi bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un to ģimenēm, personām ar GRT un ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem kopumā tiks radīti 10 Kurzemes pašvaldībās – Aizputes, Kuldīgas, Priekules, Rucavas, Saldus, Skrundas, Talsu un Ventspils novados, kā arī Liepājas un Ventspils pilsētās.     Par projektu “Kurzeme visiem”   Projekts “Kurzeme visiem”  tiek īstenots, lai palielinātu ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību dzīvesvietā personām ar invaliditāti un bērniem. To no 2015. līdz 2023.gadam ar Eiropas Sociālā fonda un valsts finansējuma atbalstu gandrīz 6,6 miljonu eiro apmērā īsteno Kurzemes plānošanas reģions sadarbībā ar pašvaldībām, to bērnu sociālās aprūpes centriem un valsts sociālās aprūpes centru “Kurzeme”. Vairāk par projektu www.kurzemevisiem.lv un Kurzemes plānošanas reģiona mājas lapā.       Informāciju sagatavoja: Laura Homka Projekta “Kurzeme visiem” sabiedrisko attiecību speciāliste Laura.homka@kurzemesregions.lv

„Ceļvedis, audzinot pusaudzi” (CAP)   Nereti tieši pusaudžu vecāki jūtas apmulsuši un nezina, kā veidot attiecības ar saviem bērniem, kuri vienā brīdī jūtas gana pieauguši un neatkarīgi, lai patstāvīgi pieņemtu lēmumus, citā – apjukuši, nepārliecināti un vēlas saņemt vecāku palīdzību un atbalstu. Lai sniegtu vecākiem izpratni par to, kas pusaudžiem šajā vecumposmā ir svarīgs, kas ar viņiem notiek un kā vecākiem veidot veiksmīgu sadarbību ar saviem bērniem, lai viņi kļūtu par nobriedušiem un veselīgiem pieaugušajiem,  ir izstrādāta apmācību programmu pusaudžu vecākiem “Ceļvedis, audzinot pusaudzi” (CAP).   Ceļveža desmit posmi: Ievads CAP programmā. Pusaudžu un vecāku tiesības, pienākumi un atbildība. Vecāku un pusaudžu savstarpējās attiecības un komunikācija. Veselīgs dzīvesveids. Pusaudžu seksualitāte. Pusaudžu sociālā kompetence. Emociju pašregulācija. Rūpes par sevi. Disciplinēšana. Dzīves prasmes.   Apmācību grupas dalībniekiem ir iespēja apgūt programmu, saņemot gan nepieciešamo teorētisko materiālu, gan arī praktiskās iemaņas. Programma ietver dažāda veida darbu grupās, dalīšanos pieredzē un mājasdarbus.   Mērķauditorija: Vecāki, kuri audzina pusaudzi   Apmācības sāksies: 2020. gada 2. martā. Laiks: 17.10 – 19.10 Nodarbību datumi: 02.03., 09.03., 16.03.; 23.03., 30.03., 06.04.,14.04., 27.04., 05.05., 11.05.   Vieta: Kuldīgas novada p/a “Sociālais dienests” “Sociālā atbalsta – resursu centrs” Liepājas ielā 37, Kuldīgā (ieeja no sētas puses, 1. stāvā)   Nodarbības vada: sociālā darbiniece Agnese Inapša   Uzziņām: agnese.inapsa@kuldiga.lv;  tel.nr. 27020739

Mūsu īstenotā projekta “Kurzeme visiem” ietvaros sniedzam atbalstu arī cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem jeb GRT, par kuriem sabiedrībā pastāv zināšanu un izpratnes trūkums un nespēja uztvert viņus kā līdzvērtīgus sabiedrības locekļus. Tāpēc turpinām runāt par izplatītākajiem mītiem un stereotipiem, ar kādiem šiem cilvēkiem ikdienā jāsaskaras.   Mīts Nr.4: Viņi ir pilnīgi nederīgi darbam! Patiesībā cilvēkiem ar dažādām GRT izpausmēm gandrīz vienmēr piemīt spējas pilnībā vai daļēji iekļauties darba tirgū. Viņiem bieži vien padodas māksliniecisks un radošs darbs vai specifisku uzdevumu veikšana, piem., ilgstoša koncentrēšanās uz monotonu un vienkāršu darbību veikšanu. Tāpat dažu garīgu saslimšanu izpausmes var samazināt, pielāgojot darba apstākļus vai dzīves vidi. Tādējādi garīgās saslimšanas neietekmē cilvēka darba spējas, un bieži vien kolēģi pat nenojauš par šāda veida saslimšanām (piem., šizofrēniju vai depresiju).   Ar visiem izplatītākajiem mītiem un stereotipiem par cilvēkiem ar GRT var iepazīties Labklājības ministrijas mājas lapā: http://www.lm.gov.lv/lv/aktuali/presei/91029-10-miti-un-stereotipi-par-cilvekiem-ar-gariga-rakstura-traucejumiem    Plašāka informācija par cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem pieejama mājaslapā: www.cilveksnevisdiagnoze.lv.   Savukārt par pieejamajiem pakalpojumiem projektā “Kurzeme visiem” var uzzināt: https://kurzemevisiem.lv/pieejamais-atbalsts/pilngadigam-personam-ar-gariga-rakstura-traucejumiem     →  BUKLETS pievienots kurzemevisiem.lv  sadaļā “Projekta partneriem”: https://kurzemevisiem.lv/noderigi/projekta-partneriem/– apkopojums par projekta “Kurzeme visiem” ietvaros apmaksātajiem sociālajiem pakalpojumiem bērniem ar FT, viņu vecākiem un personām ar GRT ērtākai mūsu mērķa grupu informēšanai par pakalpojumiem.       Informāciju sagatavoja: Laura Homka Kurzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste Tālr. 26454574    

Šī gada 22.janvārī uz tikšanos Ventspilī pulcējās Kurzemes plānošanas reģiona īstenotā projekta “Kurzeme visiem” partneri – pašvaldību, valsts sociālās aprūpes centra “Kurzeme” un bērnu sociālās aprūpes centra “Selga” pārstāvji, lai pārrunātu projektā paveikto un darāmo, kā arī iepazītos ar Ventspils pilsētas pieredzi sociālo pakalpojumu nodrošināšanā. Tikšanās laikā arī projekta partneri dalījās līdzšinējā pieredzē par infrastruktūras izveides gaitu atbilstoši Kurzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas (DI) plānā iekļautajiem risinājumiem sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanai savās pašvaldībās.   Partneru tikšanās sākumā dalībnieki iepazinās ar Ventspils pieredzi sociālo pakalpojumu sniegšanā  pilsētas iedzīvotājiem, sadarbību ar nevalstiskajām organizācijām (NVO) atbalsta nodrošināšanā personām ar GRT, kā arī plānotās infrastruktūras izveides gaitu. Ventspils pārstāvji uzsvēra, ka, izmantojot Eiropas Savienības fondu piedāvātās iespējas, tiks uzlabota ne tikai sociālo pakalpojumu pieejamība, bet arī sakārtota pilsētas kultūrvēsturiskā vide.  Ēkā Kuldīgas ielā taps dienas aprūpes centrs, kur sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus saņems bērni ar FT un personas ar GRT. Savukārt ēkā Vītolu ielā tiks veidots ģimeniskai videi pietuvināts pakalpojums, lai dotu jaunas mājas bērniem un jauniešiem no bērnu sociālās aprūpes centriem.   Par savu pieredzi un paveikto sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu infrastruktūras izveidē pastāstīja arī citu pašvaldību pārstāvji. Jaunas infrastruktūras izbūve kopumā plānota 10 Kurzemes reģiona pašvaldībās – Aizputes, Kuldīgas, Priekules, Rucavas, Saldus, Skrundas, Talsu un Ventspils novados, kā arī Liepājas un Ventspils pilsētās, investējot Eiropas Reģionālās attīstības fonda un valsts finansējumu aptuveni 7,3 miljonus eiro apmērā.   Tikšanās laikā projekta “Kurzeme visiem” vadītāja Inga Kalniņa informēja klātesošos par projekta ieviešanas aktualitātēm. Kopumā 2019.gadā 57 personas ar garīga rakstura traucējumiem (GRT), vairāk nekā 200 bērnu ar funkcionāliem traucējumiem (FT) un daļai bērnu arī vecāki saņēmuši no projekta apmaksātus pakalpojumus 14 Kurzemes pašvaldībās. Viņa pateicās pašvaldībām, kurās projekta ietvaros jau tiek sniegti sociālie pakalpojumi, un aicināja būt vēl aktīvākiem gan sociālo pakalpojumu pieejamības veicināšanā, gan pašvaldības iedzīvotāju izglītošanā par projekta mērķgrupām un to iekļaušanos sabiedrībā.   Dalībnieki pārrunāja arī KPR DI plāna īstenošanas uzraudzības kārtību, datu avotus un formas informācijas ieguvei un plānoto procesu, tostarp ziņojuma sagatavošanai.   Tikšanās, kā ierasts, noslēdzās ar individuālām konsultācijām starp projekta partneriem un projekta vadības komandas dalībniekiem.   Pasākuma darba materiāli: Darba kārtība; Projekta „Kurzeme visiem” īstenošanas aktualitātes; Ventspils pilsētas un Sociālā dienesta prezentācija.   Par projektu “Kurzeme visiem”   Projekts “Kurzeme visiem”  tiek īstenots, lai palielinātu ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību dzīvesvietā personām ar invaliditāti un bērniem. To no 2015. – 2023.gadam ar Eiropas Sociālā fonda un valsts finansējuma atbalstu gandrīz 6,6 miljonu eiro apmērā īsteno Kurzemes plānošanas reģions sadarbībā ar pašvaldībām, to bērnu sociālās aprūpes centriem un valsts sociālās aprūpes centru “Kurzeme”. Vairāk informācijas par projektu tā mājas lapā: www.kurzemevisiem.lv vai Kurzemes plānošanas reģiona mājas lapā: https://www.kurzemesregions.lv/projekti/socialas-joma/kurzeme-visiem/.       Informāciju sagatavoja: Laura Homka Projekta “Kurzeme visiem” sabiedrisko attiecību speciāliste Laura.homka@kurzemesregions.lv

2020.gada 15.janvārī uz tikšanos Kuldīgā pulcējās Kurzemes plānošanas reģiona (KPR) deinstitucionalizācijas (DI) vadības grupa. Tās dalībnieki – KPR Administrācijas, Kurzemes pašvaldību un nevalstisko organizāciju pārstāvji (NVO) – pārrunāja projekta “Kurzeme visiem” ietvaros paveiktās un plānotās aktivitātes, kā arī pieņēma lēmumu par KPR DI plāna ieviešanas progresa izvērtēšanu.   Tikšanās sākumā projekta “Kurzeme visiem” vadītāja Inga kalniņa iepazīstināja ar projektā līdz šim paveikto un turpmāk plānotajām aktivitātēm DI procesa virzībai Kurzemes reģionā. Turpinājumā reģiona DI vadības grupa diskutēja par KPR DI plāna ieviešanas progresa izvērtēšanu, kā arī Kurzemes reģiona pašvaldību un NVO iesaisti procesā. Plānots, ka KPR DI plāna ieviešanas progresa izvērtēšanas ziņojums tiks sagatavots līdz 2020.gada 1.aprīlim.   Kurzemes plānošanas reģiona DI plāns 2017.-2020.gadam ir attīstības plānošanas dokuments, kas paredz sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pilnveidi un nepieciešamās infrastruktūras attīstību Kurzemē, lai vismaz 288 bērniem ar FT un 350 personām ar GRT būtu pieejams nepieciešamais atbalsts, sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumi pēc iespējas tuvāk viņu dzīvesvietai,  savukārt 35 personas ar GRT no valsts sociālās aprūpes centra “Kurzeme” sāktu dzīvi pašvaldībās.   Kurzemes plānošanas reģiona DI vadības grupa ir izveidota, lai nodrošinātu DI procesa uzraudzību Kurzemes plānošanas reģionā. Tās dalībniekus ir apstiprinājusi Kurzemes plānošanas reģiona attīstības padome. Tajā darbojas: 3 Kurzemes plānošanas reģiona attīstības padomes pārstāvji, Kurzemes plānošanas reģiona Administrācijas vadītāja un  projekta “Kurzeme visiem” vadītāja, kā arī 3 pašvaldību pārstāvji un NVO pārstāvji projekta mērķa grupu interešu pārstāvniecībai.  Ar KPR DI vadības grupas sastāvu var iepazīties projekta “Kurzeme visiem” mājas lapā.   Par projektu “Kurzeme visiem”   Projekts “Kurzeme visiem”  tiek īstenots, lai palielinātu ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību dzīvesvietā personām ar invaliditāti un bērniem. To no 2015. – 2023.gadam ar Eiropas Sociālā fonda un valsts finansējuma atbalstu gandrīz 6,6 miljonu eiro apmērā īsteno Kurzemes plānošanas reģions sadarbībā ar pašvaldībām, to bērnu sociālās aprūpes centriem un valsts sociālās aprūpes centru “Kurzeme”.   Vairāk informācijas par projektu tā mājas lapā: www.kurzemevisiem.lv vai Kurzemes plānošanas reģiona mājas lapā: https://www.kurzemesregions.lv/projekti/socialas-joma/kurzeme-visiem/     Informāciju sagatavoja: Laura Homka Projekta “Kurzeme visiem” sabiedrisko attiecību speciāliste Laura.homka@kurzemesregions

Onkoloģisko pacientu atbalsta biedrība „Dzīvības koks” izsludina pieteikšanos 2020.gada psihosociālās rehabilitācijas programmai „Spēka Avots”, kas domāta cilvēkiem, kurus skāris vēzis. Programmā var pieteikties gan pacients, kas gājis cauri visam procesam, kas sākas ar diagnozi un ārstēšanu, gan tuvinieks, kurš grib labāk saprast- kā palīdzēt sev tuvajam cilvēkam.   Psihosociālās rehabilitācijas 6 dienu programmā liela uzmanība tiek pievērsta psiholoģiskām konsultācijām un dzīves izpratnei pēc vēža. Tāpat liela uzmanība pievērsta fiziskām aktivitātēm, uzsvaru liekot uz to, ko katrs var turpināt darīt pēc programmas. Svarīga vieta programmās ir lekcijām par dažādiem dzīves aspektiem pēc slimības – ko drīkst, ko nedrīkst darīt; kā sabalansēt uzturu; kā justies labāk, izmantojot dabas spēku. Kopumā katrs dalībnieks piedalās deviņās grupu (atbalsta un mākslas terapijas grupu nodarbībās), vismaz sešās dažādu fizisko aktivitāšu grupās, var noklausīties vismaz sešas dažādas lekcijas, kur iespējams „aci pret aci” uzdot lektoriem, dažādu jomu speciālistiem, sev interesējošus jautājumus. Nenoliedzami svarīga vieta ir individuālajām konsultācijām, ko katrs programmas dalībnieks var saņemt gan no psihologa/psihoterapeita, mākslas terapeita un pārējiem speciālistiem. Taču pats svarīgākais ir savstarpējās sarunas un atbalsts, ko viens otram var sniegt „Spēka Avots” programmas dalībnieki, neatkarīgi  no tā, vai tie ir pacienti vai pacienta tuvinieki.   Kā rāda aptaujas anketas (2018./ 2019.g.), tad kopumā programmās piedalījušies 78% pacientu un tikai 22% gadījumu arī tuvinieki. Kā uzsver biedības „Dzīvības koks” vadītāja, šāda situācija, iespējams, ir saistīta ar vairākiem iemesliem. Pirmkārt, vēl nav kļuvis pašsaprotami, ka pacientam blakus, protams- iespēju robežās, vienmēr ir tuvinieks, jo „divas galvas vienmēr ir gudrākas”. Līdz ar to bieži rodas nesaprašana, ko ārsts teicis, kā teicis, ko tas nozīmē, jo stresa dēļ pacients ne vienmēr visu saprot, ne vienmēr zina, ko pajautāt. Otrkārt, tuvinieks pašam nav informācijas, kā rīkoties, kā palīdzēt, un bezpalīdzība ir tā, kas liek norobežoties no jautājumiem, ko nevaram tieši ietekmēt… Treškārt, cīņa ar slimību ir katra paša lieta, ko es tur jaukšos, labāk nogaidīšu… „Visi minētie pieņēmumi ir kļūdaini, jo vēzis, tāpat kā jebkura cita smaga hroniska slimība, ienes korekcijas un izmaiņas dzīvē, kas skar ne tikai pacientu, bet arī tuvinieku. „Gatavojot programma, esmu atradusi daudz pētījumu par tādiem tematiem kā „Vēzis un seksualitāte”, „Vēzis un ģimene” u.c., pie mums nez kāpēc par to nerunā, it kā pēc onkoloģiskas slimības normāla dzīve beidzas un punkts. Tā nav. To pierāda tendences citur pasaulē. Ļoti ceru, ka arī pie mums normāli būs runāt par vēzi un to, ka dzīve turpinās arī pēc šīs slimības”, uzsver Gunita Berķe.   Aptaujas anketā programmas dalībniekiem tika jautāts, kur viņi saņēmuši informāciju par psihosociālās rehabilitācijas programmu. Lielākā daļa atbildējuši, ka informācija uzzināta no sev pazīstama cilvēka, kas iepriekš bijis programmā, kā arī biedrības mājas lapā. Tāpat svarīgs informācijas avots ir ārsts (ārstējošais; ģimenes ārsts), vai informācija uzzināta ārstniecības iestādē.   Onkoloģisko pacientu atbalsta biedrība „Dzīvības koks” lūdz katram dalībniekam izvērtēt savu psihoemocionālo un fizisko stāvokli. Anketu apkopojums parāda, ka pēc programmas būtiski samazinās negatīvās izjūtas; samazinās bailes, ka slimība atgriezīsies; rodas izpratne par to, kāpēc tuvinieki rīkojas tā un ne citādi; samazinās vēlme izolēties no sabiedrības; palielinās vajadzība būt fiziski aktīvam un dzīvot pēc iespējas normālu dzīvi.  Lūdzot novērtēt, kuri programmas elementi ir  vissvarīgākie, atzīmētas ir fiziskās aktivitātes, savstarpējās sarunas, grupu darbs, lekcijas un individuālās konsultācijas.   Rehabilitacijas programmas „Spēka Avots” pasniedzēja un psiholoģe Elita Keiša uzsver, ka viņasprāt svarīgākais ir tas, ka cilvēks var izmainīt savu redzējumu uz dzīvi sešu dienu laikā. Ja sākumā ir bailes un neziņa, tad piekdienā, kas ir pēdējā pilnā diena programmā, redzams, ka cilvēks ir pilnībā mainījies, jo saņēmis pozitīvu impulsu un lādiņu pilvērtīgai dzīvei turpmāk.   Psihosociālās rehablitācijas programmas cilvēkiem pēc onkoloģiskas slimības tiek realizētas no 2009.gada, kopš 2018.gada tā ir valsts apmaksāta programma, kuras mērķis ir mazināt „onkoloģiskās slimības ēnu” pār dzīvi, kā arī veicināt pilnvērtīgu un kvalitatīvu dzīvi pēc vēža. Līdz šim notikušas 92 programmas, kurās piedalījušies gandrīz 2000 cilvēku. Lai nodrošinātu programmas, iesaistījušies vismaz 40 pasniedzēji un lektori.   2020. gadā paredzētas 26 programmas: → Programmu saraksts: http://www.dzivibaskoks.lv/lv/programmas-2020; → Anketas pieteikumam: https://anketa.dzivibaskoks.lv/   Kontaktinformācija: → „Dzīvības koks”, tel. 67625339, e-pasts: dzivibaskoks@dzivibaskoks.lv   Onkoloģisko pacientu atbalsta biedrība „Dzīvības koks” dibināta 2004. gadā, un tā ir vadošā nevalstiskā organizācija Latvijā, kas apvieno onkoloģiskos pacientus un viņu tuviniekus. Biedrības mērķis ir aizstāvēt pacientu intereses nacionālā un starptautiskā līmenī, lai arī Latvijas pacientiem būtu iespēja saņemt kvalitatīvāku veselības aprūpi. „Dzīvības koks” ir Eiropas līmeņa organizāciju „Europa Donna”, „European Cancer Patient Coalition”, „European Network of Gynaecological Cancer Advocacy Groups”, “Myeloma Patients Europa” un Eiropas Plaušu vēža pacientu interešu aizstāvības grupas biedrs.    

    Vecāki, kuri audzina pusaudžu vecuma bērnus, tiek laipni aicināti izmantot iespēju būt kopā vienā atbalstošā domubiedru grupā, kurā saņemsiet atbildes uz sev svarīgiem un aktuāliem jautājumiem par sava pusaudža audzināšanu. Informatīvā plakāta DRUKAS versija ŠEIT → Vecāku atbalsta grupa

2019. gadā Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) un pētījumu centrs SKDS veica aptauju, lai noskaidrotu Latvijas iedzīvotāju viedokli par etniskajām attiecībām Latvijā. Aptaujas dati liecina, ka vislielāko distanci Latvijas iedzīvotāji ietur ar čigāniem jeb romiem: 33% iedzīvotāju negribētu strādāt kopā ar romiem, 47% negribētu romus savā ģimenē, bet 36% nevēlētos dzīvot romiem kaimiņos. Apmēram 40% atzīst, ka viņiem ar romiem ir bijusi negatīva pieredze.   Kurzemē, kur, salīdzinot ar pārējo Latvijas teritoriju, dzīvo ievērojami vairāk romu, tikai 32% iedzīvotāju ar romiem kontaktējas ikdienā. Tomēr 42% kurzemnieku norādījuši, ka viņiem ar romiem bijusi negatīva pieredze.   Gan Kurzemē, gan Latvijā kopumā divām trešdaļām iedzīvotāju šādas negatīvas pieredzes nav, tomēr attieksme pret cittautiešiem un sevišķi romiem ir ārkārtīgi piesardzīga. Ko tas nozīmē romiem ikdienā un vai problēmu var atrisināt, atsakoties no vārda “čigāns”, stāsta kuldīdzniece Rasma Zavicka.   Sniedzot intervijas, man ir nācies ar jautātāju apspriest gan labo, gan slikto, bet publiskajā telpā nereti tiek atspoguļots tikai pozitīvais – re, kāda forša romu meitene, kā viņai viss sanāk, viss taču ir kārtībā! Bet tas ir nepareizi, jo diskriminācijas noklusēšana nelauž stereotipus. Diskriminācija mūsu sabiedrībā ilgstoši ir bijusi un, lai kā negribētos to atzīt, vēl kādu laiku būs. Lai gan situācija palēnām uzlabojas un cilvēku tolerance aug, aizspriedumi, kas valdījuši gadsimtiem ilgiem, nav atmetami vienā dienā un pat ne vienā desmitgadē. Pats grūtākais, saskaroties ar diskrimināciju, ir bailes, ka viss sliktais, kas ar cilvēku notiek, ir saistīts nevis ar viņa zināšanām, profesionalitāti vai personību, bet gan ar etnisko piederību. Gan skolā, gan uzsākot darba gaitas, man vienmēr ir bijusi iekšēja vajadzība sevi maksimāli labi parādīt, izdarīt vairāk nekā citiem, jo es vienmēr esmu jutusies sliktāka, nepilnvērtīga, par kaut ko vainīga. Veselīgi domājot, tā nebūtu jābūt, taču šis iekšējais diskomforts, ko rada apkārtējo aizspriedumi, ir ļoti iegājies un izskaust to ir sarežģīti. Un tomēr klupšanas akmens nav meklējams šodienas darba devēju vai kaimiņu attieksmē. Viss sākas skolā.   Man paveicās – skolā sāku iet pie sirsnīgas un iecietīgas klases audzinātājas. Viņai nebija svarīgi, ka neesmu latviete, viņa pret visiem bērniem izturējās vienādi. Bet paralēlklasē mācījās divi čigānbērni, brālis un māsa – viņu dzīve skolā bija neizturama, jo paralēlklases audzinātājai bija sava attieksme, kas līdz ar to izveidojās arī pārējiem klases bērniem, kuri pirms tam pat nezināja, kas ir čigāns. Brāli un māsu tik ļoti terorizēja, ka pēc pāris gadiem viņi no skolas aizgāja. Nereti dzirdam pārmetumus, ka romi ir slinki, negrib mācīties. Bet es nevaru tam piekrist – ir ļoti grūti, ja esi viens pret visu pasauli.   Arī man skolas laikā ir nācies piedzīvot pazemojumus. Es to nestāstīju vecākiem, negribēju, lai viņi justos sāpināti. Mamma ļoti gribēja, lai bērni mācītos, lai mums būtu izglītība un labākas iespējas, nekā bija viņiem ar tēti. Es skolā biju starp teicamniekiem, izcilniekiem, un tad atkal sākās problēmas – ja tu labi mācies, tātad esi skolotāju mīlulītis. Man tomēr izdevās iegūt draugus. Tas ir ļoti atkarīgs no katra cilvēka, vai bērnības traumām izdodas tikt pāri, vai arī tu tur iestrēgsti. Tieši problēmas skolā ir iemesls, kāpēc ir tik daudz mazizglītotu romu. Ja tev jau no pirmās dienas stāsta, ka tu nekas neesi un neko nesasniegsi, tas iedragā pašcieņu un nogalina vēlmi mācīties. Savukārt bez izglītības pieaugušajam zūd konkurētspēja darba tirgū. Un, ja vēl sejā rakstīts, ka neesi latvietis, tevi neņem pat gadījuma darbos.   Darba pieredze man arī ir veidojusies veiksmīgi, taču ilgu laiku mani pavadīja bailes. Redzēju, kā gāja manai mammai – viņa piesakās darbā, bet, tiklīdz viņu ierauga, tā pasaka, ka vieta ir aizņemta. Vairums darba devēju labprātāk ņems darbā dzērāju latvieti nekā kārtīgu cittautieti. Arī es, ejot uz darba interviju, mēģināju sagatavoties atteikumam: loģiski spriežot, pieredzes trūkuma dēļ, bet patiesībā aiz bailēm, ka mani nepieņems, jo esmu čigāniete. Turklāt darbā, kas saistīts ar kasu sistēmu, ar naudu, sākumā visu laiku baidījos – ja būs kādas nesakritības, viss tiks norakstīts uz to, ka čigāni ir zaglīgi un krāpjas. Par laimi, tā nenotika. Taču daudzi čigānu jaunieši nevar iegūt darba pieredzi, jo viņiem šī iespēja netiek dota.   Ko darīt, lai situāciju mainītu uz labu? Manā dzimtajā Kuldīgā savulaik vienā pamatskolā bija izveidotas speciālas romu klases – dažāda vecuma bērni visi vienā čupiņā mācījās lasīt. Priecājos, ka tās ir likvidētas, jo tas nav veids, kā iekļaut bērnus sabiedrībā. Ja astoņgadīgais un četrpadsmitgadīgais kopā mācās lasīt, pārējiem tas ir tikai iemesls paņirgāties. Reāls atbalsts būtu pieaugušo izglītošana. Daļai romu vecāku, kas auguši padomju laikos, kad bija kolhozi un fabrikas ar gadījuma darbiem, joprojām ir sajūta, ka gan jau kaut kā galā tiks. Bet bērns aiziet uz skolu, pirmajās dienās sakaujas, jo viņu apsaukā, un vecāki pasaka – nevajag tev to skolu. Tad ir vērts ar šo ģimeni strādāt sociālajam darbiniekam. Daļa romu vecāku sākumā izrādīs zināmu pretestību, viņi paši varbūt nemaz neprot lasīt, taču ir jādomā, kā šos vecākus uzrunāt. Tāpat vajadzētu strādāt arī ar latviešu bērniem un viņu vecākiem. Bērni ir nežēlīgi, skolas vide nereti pārvēršas par izdzīvošanas spēli, un tas neattiecas tikai uz romiem. Tur būtu jāiesaistās skolas vadībai. Bērniem ir jāsaprot, ka ikvienai rīcībai ir atbilstošas sekas. Un ir jāstrādā arī ar skolotājiem. Iecietība ir jāveido, jo citādais ne vienmēr ir slikts. Bailes no atšķirīgā nāk no pieaugušajiem, bērni tikai atdarina to, ko redz un dzird.   Mūsu sabiedrība kļūst multikulturāla, taču mēs neesam tam gatavi. Manai mammai ir 60 gadu, un viņai ir grūti pierast, ka čigānus tagad sauc par romiem. Nav jau svarīgi, kā tevi nosauc. Svarīga ir intonācija, kā tas tiek pateikts. Var ieviest visas iespējamās regulas, bet, ja dzīvē nekas nemainās, tam nav nozīmes. Vienlaikus es ticu, ka mēs saņemam to, ko dodam. Stāsts ir ne tikai par “viņiem”, bet arī par mums pašiem. Arī romiem ir savi aizspriedumi un, kā izturēsies pret citiem, to arī saņemsi atpakaļ. Mana miera osta ir vecāku mājas. Viņi mani vienmēr ir atbalstījuši un iedrošinājuši. Romi ir ļoti viesmīlīgi un izpalīdzīgi cilvēki. Starp mums ir daudz talantīgu cilvēku, lielisku mūziķu un amatnieku, taču izglītības trūkuma dēļ talants nereti tā arī paliek ēnā. Ja mums lūdz palīdzību, mēs palīdzam, nepētot, kam. Un ļoti ceram to pašu saņemt pretī.   Normunds Rudevičs, Starptautiskās Romu Apvienības prezidents Romiem ir tiesības būt līdztiesīgiem pilsoņiem starp citiem valstī dzīvojošiem pilsoņiem, taču romu tiesību ievērošanu ir iespējams panākt tikai tad, ja tiks uzsākta cīņa ar dziļi iesakņojušos romu tēlu jeb stereotipu. Latvijā un Eiropā romi ienāca 15. gadsimtā. Kopš tā laika literatūrā, ieskaitot sava laika zinātnisko literatūru, kurai vēlāk sekoja prese, nepārtraukti tika izplatīts apmelojošs tēls, kas izraisīja sabiedrības neuzticību un bailes un līdz ar to daudzu cilvēku izslēgšanu no darba tirgus, mājokļu aprites, iespējas saņemt kvalitatīvu veselības aprūpi un izglītību.   Iespējams, tik daudz stereotipu nav ne par vienu citu tautu. Romi sabiedrībā tiek uzskatīti par nabadzīgiem, netīriem un nodriskātiem, tumšādainiem, slinkiem, meļiem un zagļiem, pat bērnu zagļiem, krāpniekiem, naidīgiem, vardarbīgiem, bīstamiem, epidēmiju pārnēsātājiem, nikniem, atpalikušiem, bezatbildīgiem, nicīgiem, bez tēvzemes un jekādas stabilas reliģijas, protams, bez morāles, parazītiska dzīvesveida piekritējiem, mantkārīgiem, mūsdienās arī sociālo pabalstu spekulantiem, noturīgiem pret jebkāda veida integrāciju. Tomēr romu tauta tiek uzskatīta arī par skaistu un valdzinošu, muzikālu, viesmīlīgu, īpaši meistarīgu zīlēšanā, pareģošanā un maģijā, senu zināšanu nesēju, brīvību un dabu mīlošu, iedvesmojošu un dumpīgu. Pavisam nesen romi tikuši pie vēl dažiem “modernākiem” apzīmējumiem, proti, upuris, grēkāzis, hroniski vajāts, margināls, pasīvs un bezatbildīgs pilsonis, citiem vārdiem sakot, mazsvarīgs kopš dzimšanas. Taču ir svarīgi saprast, ka romi, tāpat kā visi pārējie Latvijas iedzīvotāji, nav ne labāki, ne sliktāki, un mūsu mērķis ir atbrīvoties no stereotipiem. Informatīvā kampaņa “Atvērtība ir vērtība” tiek īstenotas Sabiedrības integrācijas fonda projekta “Dažādības veicināšana” (Nr. 9.1.4.4./16/I/001) ietvaros. Finansējums piešķirts 85% apmērā no Eiropas Sociālā fonda un 15% finansē Latvijas valsts. Atbildīgais par tekstu: Normunds Pīlips Projektu nodaļa Diskriminācijas novēršanas programmas koordinators      

No 2020. gada 1. janvāra stājas spēkā likums, kas nosaka, ka katrā mājoklī nepieciešams izvietot dūmu detektoru. Kuldīgas novada pašvaldība sniegs iespēju maznodrošinātām un trūcīgām personām, kā arī daudzbērnu ģimenēm iegādāties detektoru un saņemt kompensāciju par šo pirkumu.   Pašvaldības finansiālais atbalsts būs ne vairāk kā 10 EUR. To piešķirs tikai viena detektora iegādei un uzstādīšanai vienā dzīvesvietā. Šī kompensācija pienāksies trūcīgām un maznodrošinātām personām/ģimenēm, kā arī ”3+ Ģimenes kartes” īpašniekiem (par lojalitātes kartes nokārtošanu info skatīt ŠEIT  → https://www.godagimene.lv/par-karti/ ).   Lai saņemtu pašvaldības finansiālo atbalstu, ne vēlāk kā līdz 2020. gada 30. novembrim personai vai vienam no ģimenes locekļiem jāvēršas Kuldīgas novada Sociālajā dienestā vai sava pagasta pārvaldē ar iesniegumu. Iesniegumā cilvēks apliecinās, ka ir trūcīgs vai maznodrošināts, vai arī ”3+ Ģimenes kartes” īpašnieks. Tam pievienojams izdevumus apliecinošs dokuments – čeks, kvīts, rēķins vai maksājuma uzdevums par detektora iegādi un uzstādīšanu. Iesnieguma veidlapu var saņemt Sociālajā dienestā un pagastu pārvaldēs, tā pieejama arī mājaslapā → https://socialais.kuldiga.lv/wp-content/uploads/2020/01/Dumu_detektori_veidlapa-1.pdf   Visos pašvaldībai piederošajos dzīvokļos, kuru īrnieki nav uzstādījuši detektorus paši, detektoru uzstādīšanu tehniski nodrošinās SIA ”Kuldīgas komunālie pakalpojumi” vai pagastu pārvaldes. Ar detektoru uzstādīšanu saistītās izmaksas iekļaus komunālo pakalpojumu rēķinā. Arī šādos gadījumos trūcīgas un maznodrošinātas personas/ģimenes, kā arī ”3+ Ģimenes kartes” īpašnieki varēs saņemt kompensāciju viena detektora uzstādīšanai līdz 10 EUR.     Teksts: www.kuldiga.lv Foto: www.vugd.gov.lv    

  Kuldīgas novada pašvaldības aģentūra “Sociālais dienests” AICINA DARBĀ SOCIĀLĀ DARBA SPECIĀLISTU Prasības pretendentam: vai 2. līmeņa augstākā izglītība sociālajā darbā ar kvalifikāciju sociālās palīdzības organizators vai sociālais darbinieks. Par pretendentiem tiks uzskatīti arī augstākās izglītības programmas “sociālais darbinieks” studenti, tomēr iegūta sociālā darbinieka vai sociālās palīdzības organizatora kvalifikācija tiks uzskatīta par priekšrocību. Labas komunikācijas prasmes, empātija. Izpratne par Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības sniegšanas pamatprincipiem Latvijā; Izpratne par ģimeņu, personu, dažādu sociālo grupu sociālajām vajadzībām. Prasme identificēt un analizēt klientu sociālās problēmas, to cēloņus un sekas. Izpratne par resursu veidošanu un piesaisti sociālo problēmu risināšanai. Teicamas latviešu valodas zināšanas. Zināšanas vismaz vienā svešvalodā tiks uzskatītas par priekšrocību; Iemaņas darbā ar MS Office programmām, internetu un e-pastu. Pieredze darbā ar programmu SOPA tiks uzskatīta par priekšrocību; B kategorijas transportlīdzekļa vadītāja apliecība. Pieredze sociālās palīdzības organizēšanā, sociālajā darbā vai sociālā darba prakse tiks uzskatīta par priekšrocību;   Galvenie pienākumi: identificēt ģimeņu, personu, sociālo grupu sociālās problēmas un vajadzības; novērtēt ģimeņu sociālo riskus un personu funkcionalitāti. informēt klientus par viņu tiesībām uz sociālo palīdzību un sociālajiem; pakalpojumiem, sniegt konsultācijas par problēmu risināšanas veidiem; organizēt sociālo palīdzību vai veikt sociālo darbu ar dažādām personu grupām Kuldīgas novada pagastu teritorijās; organizēt sociālos pakalpojumus iedzīvotājiem; analizēt klientu sociālo vidi un veidot resursus sociālo problēmu risināšanai. Datu un informācijas apstrāde programmā SOPA.     Atalgojums: no 820 eiro pirms nodokļu nomaksas.   CV, motivācijas vēstuli un izglītības dokumenta kopiju jeb izziņu no augstākās izglītības iestādes līdz 06.01.2020. sūtīt uz maruta.jautaike@kuldiga.lv  vai iesniegt personīgi Kuldīgas novada pašvaldības aģentūrā “Sociālais dienests” Dzirnavu ielā -9, Kuldīgā Plašāka informācija pa tālruni: 63350604,27020732

No 2019. gada 3. decembra Kuldīgā savu darbību sāk jauna Anonīmo Alkoholiķu grupa, jeb AA. Anonīmie Alkoholiķi ir vīriešu un sieviešu sadraudzība, kurā viņi dalās savā pieredzē, spēkā un cerībās, lai atrisinātu savu kopējo problēmu un palīdzētu citiem atveseļoties no alkoholisma.     Vienīgā prasība piederībai ir vēlēšanās atmest dzeršanu. AA nav ne iestāšanās, ne dalības maksas. Biedri paši sevi uztur, pateicoties saviem ziedojumiem. AA nav saistīti ar sektām, konfesijām, politiku, organizācijām vai iestādēm. Sapulču dalībnieku mērķis ir palikt skaidrā un palīdzēt sasniegt skaidrību citiem alkoholiķiem. Anonimitāte ir AA Tradīciju garīgais pamats, vienmēr atgādinot, ka principiem jābūt svarīgākiem par personībām. Kontakpersona Kuldīgā: Liene 29799415. Sapulces notiek otrdienās (par pulksteņa laiku iepriekš vienojoties), Latvijas Apvienotā metodistu Baznīcas telpās Policijas ielā 8, Kuldīgā.    

No 22. līdz 29. novembrim 18 HIV profilakses punkti visā Latvijā, tajā skaitā arī Kuldīgas, pievienojas Eiropas iniciatīvai un piedalās Eiropas testēšanas nedēļā, lai veicinātu Latvijas iedzīvotāju izpratni par HIV un hepatītu testu veikšanas nepieciešamību un savlaicīgas infekcijas atklāšanas nozīmi.   Jau septīto gadu pēc kārtas, novembra pēdējā nedēļā visā Eiropā tiek atzīmēta Eiropas testēšanas nedēļa. Ar saukli “Testē. Ārstē. Novērs.”, apvienojoties nevalstiskajām organizācijām, valsts institūcijām un idejiskajiem līderiem visā Eiropā, Testēšanas nedēļā piedalās arī 18 Latvijas HIV profilakses punkti, kas speciāli šim notikumam paplašinājuši savu ikdienas darbību, pagarinot darba laikus un organizējot izbraukuma testēšanas aktivitātes. Eksprestestu veikšana punktos ir bezmaksas, anonīma un konfidenciāla, turklāt apmeklētājs pirms un pēc testa veikšanas saņem speciālista konsultāciju.   Testēšanas nedēļas mērķis ir veicināt iedzīvotāju izpratni par HIV un B, C hepatītu testēšanas nepieciešamību, testu veikšanu un savlaicīgas infekcijas atklāšanas nozīmi. Laicīga HIV infekcijas diagnostika ir ļoti svarīga, jo personai, zinot savu HIV testa rezultātu un saņemot ārstēšanu, samazinās iespēja, ka tā inficēs citus līdzcilvēkus.   Kuldīgā HIV testu bez maksas un anonīmi ir iespējams veikt:  Sociālā atbalsta – resursu centrā, Liepājas ielā 37, Kuldīgā (ieeja no sētas puses).   Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) veiktā pētījumā aprēķināts, ka šobrīd HIV inficēto personu skaits Latvijā varētu būt par trešdaļu lielāks nekā identificēts līdz šim, tas nozīmē, ka liela daļa inficēto personu nemaz nezina par savu HIV statusu. Ir svarīgi šos gadījumus agrīni atklāt un savlaicīgi uzsākt ārstēšanu, kas ne vien ievērojami uzlabo pacienta dzīvildzi un dzīves kvalitāti, bet arī novērš infekcijas tālāku izplatīšanos. Turklāt HIV infekcijas ārstēšana Latvijā visām HIV inficētajām personām ir pieejama bez maksas, neatkarīgi no imūnšūnu skaita. Arī B un C hepatīta ārstēšanai pieejami efektīvi jaunākās paaudzes medikamenti.   Plašāka informācija par testu veikšanas punktiem un to darba laikiem visā Latvijā atrodama Slimību profilakses un kontroles centra mājas lapā: https://spkc.gov.lv/lv/tavai-veselibai/hiv-profilakses-punkti.   Informācija un kontakti ŠEIT → Test_ned_kalendars_2019  

  Bērniņa piedzimšana parasti ir gaidīts un priecīgs notikums, tomēr neizbēgami tam līdzi nāk arī sava deva grūtību, kas var aizēnot prieku.   – Satraukums, vai manam bērniņam viss ir labi, vai es esmu labs vecāks? – Bailes, vai pareizi viņu aprūpēju un audzinu? – Vilšanās, ka izsapņotais skaistais laiks ar mazo bērniņu reizēm var izrādīties tik ļoti grūts, neziņa, kā rīkoties sarežģītos mirkļos. – Dusmas un izmisums, jo ir tik daudz viedokļu par to, kā ir jādara un jādzīvo! – Skumjas, ka viss nu ir savādāk un nekad vairs nebūs , kā agrāk. Šo visu piedzīvot ir normāli, ja vien šīs emocijas nesamilzt un nekļūst par jauno vecāku ikdienas sastāvdaļu.   Īpaši apmācītas un sagatavotas vecāku atbalsta personas PEP mammas dodas pie ģimenes uz mājām, lai uzklausītu, atbalstītu un sniegtu iedrošinājumu viņu jaunajā mammas/tēta lomā. Dažreiz dzīvē nevajag gudru padomu. Pietiek ar ausīm, kuras sadzird un sirdi, kura saprot.   Mammas Ieguvumi: ♥ Iespēja pārrunāt šobrīd aktuālās tēmas, kas skar Tavu BŪŠANU ar bērniņu (ēdināšana, tavs un mazuļa miegs, mazuļa raudāšana u.c.) ♥ Iespēja saņemt individuālu emocionālo atbalstu (sakārtot domas par to, kā tu jūties, kas tevi satrauc) ♥ Iespēja par sev svarīgo runāt Jums ar mazuli ērtā un drošā vidē (mājā vai dzīvoklī) 1,5 h garumā     Apstājies savā skrējienā un parūpējies par savu emocionālo labsajūtu! Tu esi svarīga!       Ja jūti, ka esi emocionāli un fiziski nogurusi, zvani PEP mammai apmācībā Ingai Mālniecei (28325904) un pēc abpusējas vienošanās, PEP mamma Tev steigsies palīgā!     Informatīvā materiāla DRUKAS VERSIJA BUKLETS_PEP_mamma  

Aicinām Kurzemē dzīvojošās personas ar garīga rakstura traucējumiem (GRT) pieteikties projekta “Kurzeme visiem” ietvaros pieejamajiem bezmaksas sociālajiem pakalpojumiem. Atgādinām, ka projekta apmaksāti pakalpojumi ir pieejami, ja ir veikta personas individuālo vajadzību izvērtēšana, saņemts izstrādātais atbalsta plāns un persona ir uzrakstījusi iesniegumu par pakalpojuma piešķiršanu savas dzīvesvietas sociālajā dienestā.   Lai veicinātu personu ar GRT patstāvīgu dzīvi sabiedrībā, projekta “Kurzeme visiem” ietvaros apmaksājam šādu sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu saņemšanu: aprūpi mājās; īslaicīgu sociālo aprūpi; speciālistu konsultācijas un individuālo atbalstu; atbalsta grupas un grupu nodarbības; pakalpojumus dienas aprūpes centros; pakalpojumus specializētajās darbnīcās; pakalpojumus grupu dzīvokļos.   Garīga rakstura traucējumi jeb GRT ir psihiskas saslimšanas vai garīgās (intelektuālās) attīstības traucējumi, kas ierobežo cilvēka spējas strādāt un aprūpēt sevi, taču,  saņemot nepieciešamo atbalstu, GRT netraucē cilvēkam dzīvot pilnvērtīgu dzīvi. GRT ir depresija, šizofrēnija, Dauna sindroms, autisms, stresa radīti traucējumi, veģetatīvā distonija un citi.   Atbalsta plāns ir projekta “Kurzeme visiem” ietvaros izstrādāts personas individuālais sociālās aprūpes vai sociālās rehabilitācijas plāns, kas pamatojas uz individuālo vajadzību izvērtējumu. Kurzemē individuālās vajadzības izvērtētas un atbalsta plāni izstrādāti kopumā 326 personām ar GRT, savukārt pakalpojumus līdz šī gada novembrim saņēmušas 58 pašvaldībās dzīvojošās personas ar GRT.   Projekta “Kurzeme visiem” īstenošanu līdz 2023.gadam līdzfinansē Eiropas Sociālais fonds (85%) un Latvijas valsts (15%). Līdzīgi projekti tiek īstenoti arī pārējos Latvijas plānošanas reģionos un to kopējais mērķis ir radīt Latvijā tādu sociālo pakalpojumu un atbalsta sistēmu, kas sniedz sabiedrībā balstītus pakalpojumus un maksimāli samazina ilgstošas sociālās aprūpes iestādēs esošo personu skaitu.     Vairāk informācijas par projektu un tajā pieejamajiem pakalpojumiem projekta mājas lapā: www.kurzemevisiem.lv   Papildu informācijai aicinām sazināties ar projekta “Kurzeme visiem” vadītāju Ingu Kalniņu, tālr. 27008743, inga.kalnina@kurzemesregions.lv       Informāciju sagatavoja: Laura Homka projekta “Kurzeme visiem” sabiedrisko attiecību speciāliste laura.homka@kurzemesregions.lv

Izprotot deinstitucionalizācijas nozīmi Latvijā un nepieciešamību veidot sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus, Kuldīgas novada pašvaldība 2016. gadā kā sadarbības partneris iesaistījās Kurzemes plānošanas reģiona īstenotajā projektā “Kurzeme visiem”. Piedalīšanās projekta pasākumu īstenošanā, t.sk. Kurzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plāna izstrādē, izgaismoja piemērotas infrastruktūras pieejamības problēmu Kuldīgas novadā pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem un bērniem ar funkcionāliem traucējumiem.   Oktobrī Kuldīgas novada pašvaldība ir noslēgusi vienošanos par Eiropas Savienības fonda projekta “Sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu infrastruktūras izveide Kuldīgas novadā” īstenošanu (Nr. 9.3.1.1/19/I/007). Projekta mērķis ir izveidot infrastruktūru, lai attīstītu sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem un bērniem ar funkcionāliem traucējumiem Kuldīgas novadā, mazinot institucionālās aprūpes risku. Lai sasniegtu šo mērķi un nodrošinātu projekta mērķa grupu individuālo un sociālo problēmu risināšanu, pašvaldība atjaunos un aprīkos ēku Liepājas ielā 14, Kuldīgā, kā arī ēku L. Paegles ielā 12, Kuldīgā.   Ēkā Liepājas ielā 14 vienuviet nodrošinās tādus sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus kā dienas aprūpes centrs bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, dienas aprūpes centrs ar atbalstu aprūpē un dienas centrs bez atbalsta aprūpē pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem, kā arī divas specializētas darbnīcas pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem.   Savukārt L. Paegles ielā 12 izveidos un aprīkos grupu dzīvokļus ar atbalstu aprūpē pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem.   Nodrošinot šo pakalpojumu pieejamību, cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem varēs socializēties, saņemt dažādu speciālistu konsultācijas, nodarbības, praktisku palīdzību pašaprūpē un sociālo prasmju uzlabošanā, kā arī apgūt funkcionālajiem traucējumiem atbilstošas darba iemaņas. Sniedzot grupu dzīvokļu pakalpojumu, tiks nodrošināts mājoklis un individuāls atbalsts sociālo problēmu risināšanā, prasmju un iemaņu attīstīšanā, lai cilvēks varētu uzsākt pastāvīgu dzīvi, spēt iesaistīties nodarbinātības aktivitātēs vai darba tirgū.   Savukārt bērni ar funkcionāliem traucējumiem un viņu likumiskie pārstāvji varēs saņemt bērnu attīstībai un funkcionālo traucējumu mazināšanai nepieciešamos pasākumus – attīstošās nodarbības, individuālās speciālistu konsultācijas, atbalsta grupas u.c.   Projekta attiecināmās izmaksas ir 2 269 443.13 EUR, tostarp ERAF finansējums 1 208 216.00 EUR un valsts budžeta dotācija – 68 527.71 EUR.     Teksts: www.kuldiga.lv Foto: Ričards Sotaks Pārpublicēja: Vineta Brūdere-Sedliņa  

Šī gada 12.decembrī plkst. 17.15 gaidīsim potenciālos aizbildņus, adoptētājus un audžuģimenes, kā arī citus interesentus uz pirmo sarunu vakaru “Izaugt ģimenē”, kas notiks “Sociālā atbalsta-resursu centrā”, Liepājas ielā 37, Kuldīga.   Pasākumā ikvienam būs iespēja kopā ar grupas vadītāju uzzināt vairāk par bērna uzņemšanu ģimenē, kā arī  tikties un iepazīt esošas audžuģimenes pieredzi.   Izglītojošos pasākumus “Izaugt ģimenē” organizē Sociālo pakalpojumu aģentūras Kurzemes reģiona ģimeņu atbalsta centrs “Liepāja” projekta “Kurzeme visiem” ietvaros un ir plānoti vismaz divi pasākumi katrā Kurzemes reģiona pašvaldībā.   Iepriekšēja pieteikšanās: 26011395 (Ineta)

Kuldīgas novada pašvaldības aģentūra “Sociālais dienests” informē, ka ir izmaiņas sociālā darba speciālistu pieņemšanas laikos Turlavas un Laidu pagastos. Turpmāk klientu pieņemšanas dienas abos pagastos tiks organizētas vienu reizi nedēļā. Laidos un Sermītē tās būs pirmdienas, bet Turlavā – ceturtdienās. Klientus, saskaņā ar iepriekšējo pierakstu, gaidīs gan sociālās palīdzības organizatore Daiga Korpfa, gan sociālā darbiniece Dina Šimpermane.   Sociālās palīdzības organizatore Daiga Korpfa gaidīs tos apmeklētājus, kuriem ir nepieciešams nokārtot trūcīgas/maznodrošinātas ģimenes statusu un saņemt materiālo palīdzību.   Savukārt sociālā darbiniece Dina Šimpermane uz konsultācijām gaidīs tos pagasta iedzīvotājus, kuriem ir nepieciešami sociālie pakalpojumi vai atbalsts sociālo problēmu risināšanā, kas nav saistīts ar materiālās palīdzības sniegšanu.   Lai veicinātu konsultāciju kvalitāti, sociālā darba speciālistiem ir svarīgi sagatavoties un ieplānot laiku, kuru speciālists var veltīt tieši konkrētam apmeklētājam, tāpēc klientu pieņemšana noteiktajās dienās tiek organizēta pēc iepriekšēja pieraksta.     Kuldīgas novada p/a “Sociālais dienests” jau iepriekš ir informējis, ka pakāpeniski visos novada pagastos tiek ieviestas izmaiņas, kad sociālā darba speciālistu darbs pagastos tiek organizēts pa divām teritorijām, un tiek nodalītas divas atšķirīgas profesionālās kompetences un atbildības jomas – sociālais darbs un sociālā palīdzība. Šobrīd šī darba organizācija ir ieviesta Padurē un Īvandē, Ēdolē un Gudeniekos, Turlavā un Laidos, kā arī Kurmāles pagasta Vilgālē un Priedainē.  Šī darba organizācija sociālā darba speciālistiem ļauj vairāk pievērsties sociālajam darbam, padarot sociālos pakalpojumus un dažādas sociālā atbalsta aktivitātes pagasta iedzīvotājiem vairāk pieejamas.     Kuldīgas novada p/a “Sociālais dienests” Direktores vietniece Anda Šlakorciņa

  Šogad sociālajā dienestā tika ieviesta vēl nebijusi, individuāla pieeja klientu informēšanā par sociālās palīdzības jautājumiem, jo nav noslēpums, ka sabiedrībā valda dažādi mīti un pieņēmumi par sociālās palīdzības sniegšanas mērķiem, kas var saņemt palīdzību, kā izvērtē atbilstību trūcīgam vai maznodrošinātajam statusam. Tāpat, sociālie darbinieki ikdienā novēro, ka iedzīvotājiem nav pilnīgas izpratnes kā atšķiras valsts nodrošinātā sociālā palīdzība, kuru koordinē Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) un, kā pašvaldības sociālā dienesta sniegtā palīdzība. Joprojām iedzīvotājiem nav skaidrs, ka pabalsti nav vienīgais kā sociālais dienests var palīdzēt, lai risinātu problēmas, bet daudz efektīgāk un ilgtermiņā būtu piesaistot sociāloas pakalpojumus.   Ja arī Tev ir neskaidri jautājumi par sociālo palīdzību, nekautrējies un droši piesakies uz informatīvu tikšanos un sociālie darbinieki Tev pastāstīs, izskaidos un Tu varēsi uzdot sev interesējošus jautājumus.   Ja mūsu piedāvājums Tevi ir ieinteresējis, piesakies pie sociālās darbinieces Daigas Ezernieces pa tālr. 63350600; mob. 20293013 vai e-pastā daiga.ezerniece@kuldiga.lv vai pie sociālās palīdzības organizatores Anetes Orniņas pa tālr. 63350600; mob. 20293012 vai e-pastā anete.ornina@kuldiga.lv    

Lai atbalstītu un motivētu potenciālos aizbildņus, adoptētājus un audžuģimenes, projekta “Kurzeme visiem” ietvaros visās Kurzemes pašvaldībās tiks rīkoti vismaz divi izglītojoši pasākumi – sarunu rīti un vakari “Izaugt ģimenē”.  Uz pasākumu tiks gaidīts ikviens interesents, kurš vēlas kļūt par aizbildni, adoptētāju, audžuģimeni, vai viesģimeni, vai interesē jautājumi par bērniem, kuri palikuši bez vecāku aprūpes.   Pasākumos ikvienam būs iespēja uzzināt informāciju, kas ir aizbildnis, adoptētājs un audžuģimene un kā par tādu kļūt, kā arī iepazīt jau bērnus uzņemošo ģimeņu pieredzi. Izglītojošos pasākumus  vadīs gan speciālisti, kas strādā ar bērnus uzņemošajām ģimenēm, gan ģimenes, kuras jau līdz šim savā aprūpē uzņēmušas bez vecāku gādības palikušus bērnus.   Izglītojošos pasākumus “Izaugt ģimenē” organizē Sociālo pakalpojumu aģentūras Kurzemes reģiona ģimeņu atbalsta centrs “Liepāja” un tie ir plānoti katrā Kurzemes reģiona pašvaldībā. Pirmajos sarunu vakaros Liepājā 27.septembrī un Aizputē 30.septembrī kopumā piedalījušies 23 interesenti, savukārt oktobrī potenciālie aizbildņi, adoptētāji un audžuģimenes tiks aicinātas uz sarunu vakariem Priekulē, Rucavā un Mērsragā.   Šobrīd plānotais sarunu vakaru norises kalendārs pieejams https://agenturakurzeme.lv un http://kurzemevisiem.lv  mājas lapās.   Par projektu “Kurzeme visiem” Projekts “Kurzeme visiem”  tiek īstenots, lai palielinātu ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību dzīvesvietā personām ar invaliditāti un bērniem. To no 2015. līdz 2023.gadam ar Eiropas Sociālā fonda un valsts finansējuma atbalstu gandrīz 6,6 miljonu eiro apmērā īsteno Kurzemes plānošanas reģions sadarbībā ar pašvaldībām, to bērnu sociālās aprūpes centriem un valsts sociālās aprūpes centru “Kurzeme”.  Vairāk par projektu: www.kurzeme.lv un Kurzemes plānošanas reģiona mājas lapā.   Par Sociālo pakalpojumu aģentūras Kurzemes reģiona ģimeņu atbalsta centru “Liepāja” Kurzemes reģiona ģimeņu atbalsta centrs “Liepāja”, Brīvības iela 9, Liepājā un citur Kurzemē, nodrošina dažādus sociālus pakalpojumus (ģimenes asistents, agrīnās intervences pakalpojums), kā arī nodrošina atbalsta pakalpojumus audžuģimenēm, aizbildņiem, adoptētājiem (atbalsta grupas, psihologa konsultācijas); nodrošina topošo adoptētāju un audžuģimeņu mācības.     Informāciju sagatavoja: Laura Homka Projekta “Kurzeme visiem” sabiedrisko attiecību speciāliste Laura.homka@kurzemesregions.lv

Pēc neilgas pauzītes, Ēdoles pagastā atsāksies jauno vecāku atbalsta grupa “Sargeņģelis”, kura programmu un  nodarbību saturu ir izstrādājis centrs “Dardedze”. Nodarbībās vecāki darbojas kopā ar saviem bērniem un paralēli tiek pārrunātas dažādas aktuālas tēmas – par bērna attīstību konkrētā vecumposmā, par aprūpi, kā veicināt drošu piesaisti, par barošanu, zobu nākšanu, kā nomierināt mazuli, par midzināšanas paņēmieniem, bērna drošību, podiņmācību, higiēnu un citiem tematiem. Kopā rotaļāsimies un, atbalstot viens otru, mācīsimies no citu pieredzes.   Atbalsta grupā piedalās mamma un/vai tētis kopā ar bērnu. Tiksimies 2 reizes mēnesī. Katras nodarbības ilgums 2 stundas. Pirmā tikšanās 2019. gada 18. oktobrī plkst. 10.00   Grupas vadītāja: sociālā darbiniece Ligita  Bergmane Tikšanās vieta: Ēdoles pagasta pārvalde, 2. stāvs (sociālā darbinieka kabinets)   Lūgums potenciālajiem dalībniekiem pieteikties līdz 17. oktobrim!   Plašāku informāciju var iegūt un pieteikties zvanot uz telefonu 22013423 (Ligitai) vai rakstīt: ligita.bergmane@kuldiga.lv, vai nākt  personīgi Ēdoles pagasta pārvaldē, Dārza 6 pie sociālās darbinieces.    

Kā ierasts, ar rudens iestāšanos, Kuldīgas novada p/a “Sociālais dienests”  uzsāk pašpalīdzības grupas sievietēm.  Grupu norises laiks un vieta ir nemainīga – katru trešdienu, Dzirnavu ielā 9, Kuldīgā, 2. stāva zālē.   Pirmā pašpalīdzības grupas tikšanās notiks 2. oktobrī plkst. 16:00, Dzirnavu ielā 9, Kuldīgā, sociālā dienesta 2. stāva zālē.    Tikšanās pašpalīdzības grupā  tiek organizētas vienu reizi nedēļā. Tās dod iespēju sievietēm satikties  ārpus mājas, tādējādi veicinot sieviešu socializāciju, sadarbību un vēlmi aktīvi līdzdarboties. Paralēli tam „iziešana no mājām” palīdz paaugstināt sieviešu pašnoteikšanos, veicina ieņemt aktīvu pozīciju, lai risinātu sadzīviskas, profesionālas un personiskas grūtības. Grupas tikšanās reizēs sievietes tiekas ar interesantiem cilvēkiem, nodarbojas ar rokdarbiem un dalās savā pieredzē.   Ja informācija Tevi uzrunāja – piesakies pie sociālās darbinieces Daigas Zemkes (sociālā dienesta 2. stāvā, 1. kabinetā), vari arī pieteikties piezvanot  (27020736) vai atrakstot e-pastu: daiga.zemke@kuldiga.lv      

Pēc neilga pārtraukuma šodien atkal atsākās grupu nodarbības Kuldīgas sociālā dienesta Dienas centrā, kuras tiek organizētas projekta “Kurzeme visiem” deinstitucionalizācijas procesa ietvaros. Grupas nodarbības no 26. septembra līdz gada nogalei, kopumā 10 nodarbības, vadīs sociālās darbinieces Inese Jaunzeme un Vineta Brūdere-Sedliņa. Grupu nodarbības cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem aizsākās 2018. gadā un kopumā no pirmās nodarbības dienas notikušas jau 20 tikšanās. Katrā nodarbībā tiek apskatīta kāda noteikta tēma, piemēram, par ikdienā veicamajiem darbiem, pašaprūpi, higiēnu, par sava budžeta plānošanu, par sava tēla veidošanu, izskatu un apģērba kultūru, u.tml. Grupu nodarbības tiek organizētas ar mērķi veicināt personu ar garīga rakstura traucējumiem socializāciju, vieglāku iekļaušanos apkārtējā sabiedrībā, pat darba tirgū. Pirmajā nodarbībā grupas dalībnieki izstrādāja jaunās grupas iekšējās kārtības noteikumus, katram dalībniekam bija jāizdomā un jāuzraksta viens grupas noteikums uz iepriekš sagatavotas ziedlapiņas, kuras vēlāk tika salīmētas vienā kopējā ziedā. Izrādās, ka grupas noteikumu izstrāde nav tik viegls un pašsaprotams uzdevums, jo liek sakoncentrēt uzmanību un prast noformulēt domu.   Pirmajā grupas nodarbībā dalībnieki vairāk strādāja radoši un vienā no aktivitātēm mācījās izteikt atzinību, jeb komplimentu savam grupas biedram. Pozitīvu vārdu teikšana otram cilvēkam  vairo  pozitīvas emocijas un ceļ ne tikai savu motivāciju, bet arī pašapziņu otrā. Kritika un norādes motivē ievērot precizitāti, termiņus un iekļauties izvirzītajos kritērijos, bet tā arī mazina iekšējo vēlmi patiesi iesaistīties un drīzāk liek izpildīt tikai prasīto minimumu, tādēļ viens no grupas noteikumiem turpmāk būs pozitīvas atzinības izteikšana citam grupas biedram. Uzslava motivē citādākā veidā. Tā liek ne tikai labi justies, bet arī censties izdarīt vairāk par prasīto, veicina iesaistīšanos un radošu pieeju.   Šīs dienas lielākais uzsvars arī tika likts uz radošumu un pašizpausmi, tādēļ grupas dalībniekiem bija jāstrādā vienoti kā vienai saliedētai komandai. Izmantojot mākslas terapijas elementus dalībnieki krāsoja un analizēja savas sajūtas un plānoja nākotnes vīzijas par savu vietu grupā. Mākslas terapijā cilvēks tiek aicināts savas domas, jūtas un vajadzības uzzīmēt, uzgleznot, izveidot no māla vai plastilīna, salikt kā kolāžu no attēliem vai atrast citu piemērotu mākslinieciskās izteiksmes veidu. Mākslas terapijā tiek izmantoti gan vārdi, gan bezvārdu „valoda” – māksla. Mākslas terapijā svarīgs ir radošais process un tā rezultāts, pārdomas un arī saruna.   Nākošajā Dienas centra grupas nodarbībā tiks skatīta tēma par ikdienā biežāk lietojamo dokumentu lietošanu, uzglabāšanu, utt. Kā atzina grupas dalībnieki, tad katra tēma viņiem šķiet noderīga un interesanta, jo nekad nevar zināt, kad un kā jauniegūtās zināšanas var noderēt.     Vairāk foto skatīt GALERIJĀ ⇒ https://socialais.kuldiga.lv/gallery/kuldigas-dienas-centra-atsakas-projekta-kurzeme-visiem-grupu-nodarbibas/     Teksts: Vineta Brūdere-Sedliņa Foto: Vineta Brūdere-Sedliņa un Ineses Jaunzeme  

Šī gada 17.septembrī uz tikšanos Mērsragā pulcējās projekta “Kurzeme visiem” vadības komanda un partneri, lai pārrunātu projekta ieviešanas aktualitātes, dalītos pieredzē un labajā praksē dokumentu noformēšanā.   Sanāksmi atklāja projekta “Kurzeme visiem” vadītāja Inga Kalniņa, kura informēja par projekta aktualitātēm, paveikto vasaras periodā, kā arī  turpmāk plānoto. Projekta ietvaros nepieciešamo atbalstu un sociālos pakalpojumus turpināja saņemt projekta mērķa grupas – bērni ar funkcionāliem traucējumiem (FT) un viņu vecāki, kā arī personas ar garīga rakstura traucējumiem (GRT). Vasarā sekmīgi noslēgušās konsultācijas potenciālajiem aizbildņiem, adoptētājiem un audžuģimenēm, ko gada laikā vēlējās un saņēma 27 cilvēki, kas ir aizdomājušies par adopciju, kļūšanu par aizbildņiem vai audžuģimeni. Lai turpinātu veicināt ārpusģimenes aprūpē esošo bērnu nonākšanu ģimenēs, projekta ietvaros potenciālo aizbildņu, adoptētāju un audžuģimeņu iedrošināšanai no septembra līdz pat nākamā gada vasarai visās Kurzemes reģiona pašvaldībās tiks organizēti sarunu rīti un vakari. Augusta sākumā, lai veicinātu bērnu ar FT un viņu ģimeņu integrāciju sabiedrībā, tika organizēta nometne visai ģimenei – “Piedzīvojumu akadēmija”, kur aktīvi, radoši un vērtīgi laiku pavadīja kopumā 30 nometnes dalībnieki no visas Kurzemes.   Turpinājumā par komunikācijas ar pašvaldības iedzīvotājiem nozīmību atgādināja projekta sabiedrisko attiecību speciāliste Laura Homka, savukārt ar labo praksi iepirkumu, līgumu un dokumentu noformēšanā iepazīstināja projekta “Kurzeme visiem” juriste Līga Neilande.   Tikšanās laikā dalībnieki iepazinās arī ar Ventspils un Liepājas pilsētu un Mērsraga novada pašvaldības pieredzi projekta aktivitāšu ieviešanā un labo praksi dokumentu glabāšanā.   Projekts “Kurzeme visiem” tiek īstenots, lai palielinātu ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību dzīvesvietā personām ar invaliditāti un bērniem. Tā ietvaros sociālos pakalpojumus var saņemt bērni ar invaliditāti un to vecāki, kā arī personas ar garīga rakstura traucējumiem (GRT). 2018. gadā “Kurzeme visiem” ietvaros sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus 14 Kurzemes pašvaldībās saņēmušas 50 personas ar GRT, 154 bērni ar FT un 47 bērnu vecāki.   Pasākuma dienas kārtība un prezentācijas pieejamas tiešsaistē.   Par projektu “Kurzeme visiem” Projektu “Kurzeme visiem” no 2015. – 2023.gadam ar Eiropas Sociālā fonda un valsts finansējuma atbalstu gandrīz 6,6 miljonu eiro apmērā īsteno Kurzemes plānošanas reģions sadarbībā ar pašvaldībām, to bērnu sociālās aprūpes centriem un valsts sociālās aprūpes centru “Kurzeme”.     Informāciju sagatavoja: Laura Homka Projekta “Kurzeme visiem” sabiedrisko attiecību speciāliste  

Nereti tieši pusaudžu vecāki jūtas apmulsuši un nezina, kā veidot attiecības ar saviem bērniem, kuri vienā brīdī jūtas gana pieauguši un neatkarīgi, lai patstāvīgi pieņemtu lēmumus, citā – apjukuši, nepārliecināti un vēlas saņemt vecāku palīdzību un atbalstu. Lai sniegtu vecākiem izpratni par to, kas pusaudžiem šajā vecumposmā ir svarīgs, kas ar viņiem notiek un kā vecākiem veidot veiksmīgu sadarbību ar saviem bērniem, lai viņi kļūtu par nobriedušiem un veselīgiem pieaugušajiem,  ir izstrādāta apmācību programmu pusaudžu vecākiem “Ceļvedis, audzinot pusaudzi” (CAP).   Ceļveža desmit posmi: Ievads CAP programmā. Pusaudžu un vecāku tiesības, pienākumi un atbildība. Vecāku un pusaudžu savstarpējās attiecības un komunikācija. Veselīgs dzīvesveids. Pusaudžu seksualitāte. Pusaudžu sociālā kompetence. Emociju pašregulācija. Rūpes par sevi. Disciplinēšana. Dzīves prasmes.   Apmācību grupas dalībniekiem ir iespēja apgūt programmu, saņemot gan nepieciešamo teorētisko materiālu, gan arī praktiskās iemaņas. Programma ietver dažāda veida darbu grupās, dalīšanos pieredzē un mājasdarbus.   Mērķauditorija: vecāki, kuri audzina pusaudzi (vecums no 12 – 16 gadiem) Apmācības sāksies: 2019. gada 26. septembrī. Laiks: 17.30 – 19.30 Nodarbību datumi: 26.09., 03.10., 10.10., 17.10., 22.10., 31.10., 07.11., 14.11., 21.11., 28.11. Vieta: Kuldīgas novada p/a “Sociālais dienests” “Sociālā atbalsta – resursu centrs” Liepājas ielā 37, Kuldīgā (ieeja no sētas puses, 1. stāvā) Nodarbības vada: sociālā darbiniece Agnese Inapša Uzziņām: agnese.inapsa@kuldiga.lv;  tel.nr. 27020739   GAIDAM TEVI!  

Gudenieku pagastā jau visu šo gadu norisinās sociāls projekts “Kopienas dārzs”, kurā aktīvi darbojas čaklie dārza kopēji ar savām vadītājām, sociālajām darbiniecēm Ievu Bērendi un Ligitu Bergmani.  Darbi Gudeniekos nerimst ne mirkli! Visu vasaru dalībnieki čakli ir kopuši savas pavasarī veidotās dobes, pārsējuši nesadīgušās bietes, ravējuši un lolojuši, gatavojuši gardu ogu dzērienu, vārījuši Vīru zapti un cepuši raušus.   Tomēr, arī Kopienas dārzā reizēm sanāk pa kādam atpūtas mirklim un vienā no tādiem, dalībnieki pabija Cīravas Mežaparkā, kur tika vārīta dārzeņu zupa no pašu audzētiem dārzeņiem. Šī bija tā reize, kad nobaudīt arī nodarbībā gatavoto Vīru zapti un reiz nodarbībā gatavoto ogu dzērienu.   Foto no atpūtas pasākuma skatīt galerijā ⇒ https://socialais.kuldiga.lv/gallery/kopienas-darza-aktivisti-atpusas-un-vara-darzenu-zupu/     Teksts un foto: Ieva Bērende un Ligita Bergmane

Kuldīgas novada pašvaldības aģentūra “Sociālais dienests” informē, ka Kurmāles pagastā no 2019. gada septembra tiek mainīta kārtība, kādā sociālā darba speciālisti pieņem apmeklētājus un turpmāk sniedz sociālo atbalstu iedzīvotājiem.   Turpmāk, ja Priedaines un Vilgāles iedzīvotājiem vajadzēs risināt jautājumus, kas saistīti ar trūcīgā/maznodrošinātā statusa iegūšanu vai materiālo atbalstu (pabalsti), pieņems sociālā darbiniece Gunta Alkšņuzara. Savukārt, ja iedzīvotājiem būs nepieciešami sociālie pakalpojumi vai atbalsts sociālo problēmu risināšanā, kas nav saistīts ar materiālās palīdzības sniegšanu, būs jāvēršas pie sociālās darbinieces Agritas Svilpes. Abas sociālās darbinieces vienu dienu nedēļā apmeklētājus pēc iepriekšēja pieraksta gan Priedainē, gan Vilgālē pieņems šādos pieņemšanas laikos:   Jaunā kārtība ir saistīta ar profesionālās kompetences un atbildības nodalīšanu starp sociālā darba speciālistiem, apvienojot divas apkalpojamās teritorijas. Šādas izmaiņas, kad sociālā darba speciālistu darbs pagastos tiek organizēts pa divām teritorijām, un tiek nodalītas divas atšķirīgas profesionālās kompetences un atbildības jomas – sociālais darbs un sociālā palīdzība, pakāpeniski tiks ieviestas visā Kuldīgas novadā. Tas nepieciešams, lai pagastu iedzīvotāji varētu saņemt kvalitatīvāku, viņu vajadzībām atbilstošu sociālo atbalstu, bet sociālā darba speciālisti varētu racionāli plānot savu darba laiku un apjomu, kā arī pilnveidot savas profesionālās zināšanas katram savā jomā.   Šāda darba organizācija Kuldīgas novada pagastu teritorijās ļaus vairāk ieviest tādas sociālā atbalsta aktivitātes, kas vērstas uz sociālo problēmu cēloņu novēršanu un sociālo gadījumu risināšanu. Savukārt iepriekšējais pieraksts ir svarīgs, lai sociālā darba speciālists var ieplānot atbilstošu konsultācijas ilgumu un klientam nebūtu lieki jāgaida. Iepriekšējais pieraksts veicina apmeklētāju konfidencialitāti, un konsultācija var noritēt veiksmīgāk.   Kuldīgas novada p/a “Sociālais dienests” Direktores vietniece Anda Šlakorciņa

Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija sadarbībā ar Daugavpils jauniešu biedrību “D-Juno”, Kurzemes NVO centru un Vācijas  Ārlietu ministrijas atbalstu organizē nu jau otro Sociālo inovāciju hakatonu, kas šoreiz notiks Kuldīgā. Tas būs 48 h garš ideju maratons, kurā profesionālu mentoru – ekspertu vadībā komandām būs iespēja radīt jaunus, dzīvotspējīgus, uz modernajām tehnoloģijām balstītus sociālā biznesa projektus, ko pasākuma noslēgumā vērtēs investori un uzņēmējdarbības eksperti. Hakatons norisināsies no 11. līdz 13. oktobrim Kuldīgas Jauniešu mājā. Lai veicinātu sabiedrības saliedētību, hakatonā aicināti pulcēties dalībnieki no visiem Latvijas reģioniem, un pasākums norisināsies trīs valodās – latviešu, angļu un krievu.   Ja kāds pie sevis vai kopā ar domubiedriem lolo kādu sociālās inovācijas ideju, taču nav vēl radis tai gatavu biznesa koncepciju un komandu, vai arī, ja kādam nav ideju, taču ir prasmes IT, moderno tehnoloģiju, mārketinga un grafiskā dizaina jomā un interese tās pielietot biznesā ar mērķi padarīt labāku pasauli, tad Sociālo inovāciju hakatons būs īstā vieta, lai savus sapņus un ieceres beidzot pārvērstu realitātē.   Hakatonā aicinātas pulcēties individuālas personas vai domubiedru grupas līdz 6 cilvēkiem no visas Latvijas – ikviens sociālo inovāciju jomā domājošais, uzņēmumu pārstāvji, jaunie uzņēmēji, programmētāji, 3D mākslinieki, grafiskie dizaineri, biznesa un finanšu speciālisti, studenti vai vienkārši entuziasma pilni ideju ģeneratori.   Dalība Sociālo inovāciju hakatonā ir bez maksas, taču vietu skaits ierobežtos – tikai 40 dalībniekiem. Lai kļūtu par hakatona dalībnieku, ir jāpasteidzas līdz 22. septembrim aizpildīt pieteikuma anketu, kas atrodama tīmekļa vietnē www.sua.lv, kur arī pieejama hakatona programma, informācija par mentoriem.   Piektdienas, 11. oktobra, vakarā katrs dalībnieks vai domubiedru grupa, kam ir sava sociālās inovācijas ideja, prezentēs to pārējiem hakatona dalībniekiem. Pēc tam dalībnieki savstarpēji izvēlēsies, pie kuru ideju attīstīšanas strādāt turpmākās 48 stundas un veidos komandas. Sestdien, 12. oktobrī, komandas strādās kopā ar mentoriem – dažādu nozaru speciālistiem, kuri iecerētajām uzņēmējdarbības idejām palīdzēs formēt biznesa modeli un izvēlēties piemērotākos tehnoloģiskos, dizaina un mārketinga risinājumus. Svētdien, 13.oktobrī, komandas prezentēs savus gatavos projektus žūrijai – Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkla pārstāvjiem un citiem ekspertiem, kuri pasākuma noslēgumā noteiks izcilāko, inovatīvāko un dzīvotspējīgāko sociālā biznesa ideju, kuras autori saņems hakatona galveno balvu.   Galveno balvu uzvarētāju komandai piešķirs British Council pārstāvniecība Latvijā, un tā būs starptautiska pieredzes apmaiņas vizīte pie sociālajiem uzņēmējiem ārvalstīs. Būs arī simpātiju balvas, bet pats galvenais – bez ieguvumiem mājās neviens nedosies! Pat ja komanda neiekļūst laureātu vidū, vai kāda dalībnieka ideja netiks attīstīta tālāk, hakatons ikvienam dos vērtīgas zināšanas un prasmes biznesa modelēšanā, jaunas idejas, kontaktus, potenciālos savas uzņēmējdarbības partnerus un kolēģus, kā arī  lielisku iespēju prezentēt savu biznesa ideju uzņēmējdarbības ekspertiem.   Sociālo inovāciju hakatons notiek ar Vācijas Ārlietu ministrijas, British Council pārstāvniecības Latvijā, Kuldīgas novada pašvaldības, Kuldīgas novada Bērnu un jauniešu centra, SEB bankas, uzņēmuma “MILZU!”, Latvijas Biznesu Eņģeļu Tīkla un viesnīcas “Jēkaba Sēta” atbalstu.     INFO DRUKAS VERSIJA ŠEIT ⇒ Socialo inovaciju hakatons A4 LV       Papildu informācija:  Līga Ivanova, liga@sua.lv, 26464686 www.sua.lv      

  Pagājušajā nedēļā aizvadīta Sociālās uzņēmējdarbības vasaras akadēmija Cēsīs, Ruckas muižā, kuras laikā tika iedvesmoti jauniem darbiem  sociālās uzņēmējdarbības vēstnieki un arī asociācijas biedri. Dalību vasaras akadēmijā ņēma arī Kuldīgas novada sociālā dienesta speciāliste Sarmīte Segliņa, kura papildus savam ikdienas darbam aktīvi darbojas kā sociālās uzņēmējdarbības vēstniece Kurzemes reģionā. S. Segliņa dalījās iespaidos par vasaras akadēmijā redzēto un dzirdēto:   – Apzinājām mūsu bailes un vēlmes sociālās uzņēmējdarbības attīstībai – Redzējām, kā praktiski darbojas Sociālais uzņēmums “Visi Var” un Cerību spārni Siguldā – Uzzinājām par visaktuālākajiem jaunumiem par Labklājības Ministrijas un Sociālālo uzņēmumu komisijas darbu – Apzinājām Cēsu pašvaldības perspektīvu un izaicinājumus saistībā ar sociālo uzņēmējdarbību – Iepazināmies un iedvesmojāmies viens no otra – Identificējām mūsu personīgos resursus un biznesa modeli – Uzzinājām par interesantām sociālās uzņēmējdarbības idejām Amerikā – Mācījāmies par mediju lietojumu savā labā.     Sakām lielāko paldies mūsu sadarbības partneriem British Council Latvia, ka šīs norises ir bija iespējamas, bet tāpat arī liela pateicība Eva Viļķina, Agnese Frīdenberga, Juris Cebulis, Labklājības ministrija, Design Elevator products, Start Strong, Biedrība “ZINIS”, Dace Indrika    Otrajā rindā, 3. no labās sociālās uzņēmējdarbības vēstniece Sarmīte Segliņa (Kuldīga)   Teksts un foto:  socialauznemejdarbiba.lv    

Tuvojoties jaunajam skolas gadam, ģimenes Kuldīgas novadā var pretendēt uz finansiālu un materiālu atbalstu, kuru paredz Kuldīgas novada Domes saistošie noteikumi Nr. 2015/21 “Par sociālās palīdzības pabalstiem Kuldīgas novadā”. Pabalsts paredzēts obligātās izglītības, vidējās un vidējās profesionālās izglītības programmu audzēkņiem, un tos var saņemt trūcīgas vai maznodrošinātas ģimenes.   Pabalsta apmērs mācību līdzekļu iegādei ir EUR 36.00 vienam skolēnam. Tiesības saņemt pabalstu ir personām, kuras deklarējušas savu faktisko dzīvesvietu Kuldīgas novada administratīvajā teritorijā. Kā papildus atbalstu ģimenēm Kuldīgas novada pašvaldība nodrošinās brīvpusdienas visiem novada skolēniem līdz pat 12. klasei – valsts apmaksā brīvpusdienas audzēkņiem no 1. līdz 4. klasei, bet pašvaldība – no 5. līdz 12. klasei, kā arī brīvpusdienas var saņemt piecus un sešus gadus vecie bērni, kuri apgūst obligāto pirmsskolas izglītības programmu kādā no bērnudārziem vai skolu pirmsskolas grupām. Lai atbalstītu profesionālo skolu audzēkņus, kuri deklarēti Kuldīgas novada administratīvajā teritorijā un, kuri atbilst trūcīgas vai maznodrošinātas ģimenes statusam, pabalstu skolēnu ēdināšanai (brīvpusdienām) var nokārtot Kuldīgas novada p/a “Sociālajā dienestā” vai pagastos dzīvojošie iedzīvotāji, pie pagastā strādājošā sociālā darbinieka, iesniedzot rakstisku iesniegumu, līdzi ņemot apliecinājumu (izziņu) no izglītības iestādes, kurā apliecināts, ka audzēknis turpina mācīties. Pabalsts tiek pārskaitīts pakalpojuma sniedzējam atbilstoši noslēgtajam līgumam.   Ģimene atzīstama par trūcīgu, ja tās vidējie ienākumi katram ģimenes loceklim mēnesī pēdējo triju mēnešu laikā nepārsniedz EUR 128.06. Savukārt ģimene, kurā ir nepilngadīgi bērni, par maznodrošinātu uzskatāma, ja tās vidējie ienākumi katram ģimenes loceklim mēnesī pēdējo triju mēnešu laikā nepārsniedz EUR 255.00, kā arī tā atbilst citiem valstī noteiktajiem kritērijiem. Lai nokārtotu trūcīgas vai maznodrošinātas ģimenes statusu un saņemtu sociālo palīdzību, ir jāvēršas Kuldīgas novada p/a „Sociālais dienests”, Dzirnavu ielā 9, Kuldīgā vai pagastu iedzīvotājiem pie sava sociālā darbinieka, pirms tam sazinoties ar speciālistu un vienojoties par konkrētāku tikšanās laiku.   Informāciju par sociālo palīdzību var saņemt: Tālrunis 63350107 vai 63350600, e-pasts: soc.dienests@kuldiga.lv   Iedzīvotāju pieņemšana tiek organizēta:  pirmdienās 9.00 – 12.00; 13.00 – 18.00; ceturtdienās 9.00 – 12.00; 13.00 – 17.00.   Klientu pieņemšana tiek organizēta klientu pieņemšanas laikos pēc iepriekšēja pieraksta!   Palīdzība ģimenēm no Eiropas atbalsta fonda Eiropas Atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām darbības ietvaros no šī gada 1. janvāra ir izdarīti grozījumi, kas paredz, ka Eiropas Atbalsta fonda atbalstu papildus var saņemt arī maznodrošinātas personas vai ģimenes, kuru vidējie ienākumi mēnesī nepārsniedz EUR 242,00, līdzšinējo EUR 188,00 vietā. Atbalsta fonda ietvaros ir pieejami Eiropas Savienības atbalstītie mācību piederumu komplekti vai skolas soma.   Kas var saņemt komplektus? Persona vai ģimene, kas saņēmusi pašvaldības sociālā dienesta izdotu izziņu: par atbilstību trūcīgas personas statusam, kas apliecina, ka persona vai ģimene ir nonākusi krīzes situācijā, kas apliecina, ka persona vai ģimene atzīta par maznodrošinātu (tās vidējie ienākumi mēnesī nepārsniedz 242 EUR) – no 01.01.2019.       Informāciju sagatavoja: Vineta Brūdere-Sedliņa    

Vecu cilvēku aprūpe — ne vienmēr tik viegla, kā gribētos! Lai gan vecāki ir paši tuvākie un mīļākie cilvēki, kuru labā jau neko negribētos žēlot, tomēr vecu cilvēku aprūpe prasa daudz spēka — gan fiziski, gan emocionāli. Vecumā cilvēki mēdz piedzīvot dažādas pārmaiņas. Viņu ķermenis var vairs neklausīt, viņu prāts var nebūt tik skaidrs. Viņu emocijas var nebūt tik pozitīvas, kā agrāk. Ne visi seniori var samierināties ar pārmaiņām un sajūtu, ka bērniem viņi tagad ir jāaprūpē, tāpēc Kuldīgas sociālais dienests jau otro reizi organizē tikšanos ar senioru apgādniekiem, lai dalītos ar tiem praktiskā informācijā un sniegtu atbalstu, pasargājot no izdegšanas riska.

2019. gada 16.jūlijā Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu attīstības padome apstiprinājusi grozījumus “Kurzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas (DI) plānā 2017.–2020.gadam”, kas izstrādāts projekta “Kurzeme visiem” ietvaros. Grozījumi bija nepieciešami, lai pašvaldības varētu saskaņot tajās dzīvojošo bērnu ar funkcionāliem traucējumiem (FT) un pilngadīgu personu ar garīga rakstura traucējumiem (GRT) vajadzības ar pašvaldību iespējām un turpinātu iesāktos darbus sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu infrastruktūras attīstībai.   Veiktie grozījumi saglabā DI plānā iepriekš nospraustos mērķus, tāpēc Kurzemē līdz 2023.gadam 288 bērni ar FT un 350  personas ar GRT saņems nepieciešamos sabiedrībā balstītos sociālos pakalpojumus pēc iespējas tuvāk savai dzīvesvietai, savukārt 35 personas ar GRT no valsts sociālās aprūpes centra “Kurzeme” sāks dzīvi pašvaldībās.   2017.gadā izstrādātais un pērn apstiprinātais Kurzemes plānošanas reģiona DI plāns ir attīstības plānošanas dokuments, kas paredz sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pilnveidi un nepieciešamās infrastruktūras attīstību Kurzemē, lai bērniem ar FT un personām ar GRT būtu pieejams nepieciešamais atbalsts, sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumi pēc iespējas tuvāk viņu dzīvesvietai.   Ar grozīto Kurzemes reģiona deinstitucionalizācijas plānu un tajā iekļautajiem infrastruktūras risinājumiem iespējams iepazīties tiešsaistē.   Deinstitucionalizācijas procesu Kurzemē plāno un ievieš Kurzemes plānošanas reģions projekta “Kurzeme visiem” ietvaros sadarbībā ar pašvaldībām, to bērnu sociālās aprūpes centriem un valsts sociālās aprūpes centru “Kurzeme”.  Valsts mērogā deinstitucionalizācijas procesa ieviešanu koordinē Labklājības ministrija un to īsteno visā Latvijā – Kurzemes, Latgales, Vidzemes, Zemgales un Rīgas plānošanas reģionos.       Informāciju sagatavoja: Laura Homka Projekta “Kurzeme visiem” sabiedrisko attiecību speciāliste Laura.homka@kurzemesregions.lv  

12. jūlijā Kuldīgas novada Gudenieku pagastā noritēja kārtējā “Kopienas dārzs” nodarbība. Visi dalībnieki čakli pastrādāja. Nodarbība sākās ar dārza ravēšanu un ogu lasīšanu, arī zirņu novākšanu. Pēc tam visi devās uz virtuvīti pagasta kultūras namā, kur tika cepta apgrieztā ogu kūku, gatavots ogu dzēriens ziemai, kā arī visiem bija tas gods nodegustēt vienas no “Kopienas dārzs” vadītājas Ligitas Bergmanes pagājušajā gadā gatavoto dzērienu. Vēl tika vārīts upeņu,ērkšķogu ievārījumu.   “”Kopienas dārzā” viss notiek”, saka tā idejas autore, sociālā darbiniece Ieva Bērende. Par projekta gaitām sekojam līdzi jau no agra pavasara un turpināsim to darīt!               Teksts un foto: Ieva Bērende

Bērna vadīta ēšana ir metode, kas sagrauj mītu, ka vienīgais veids, kā sākt mazuļa iepazīšanos ar pieaugušo ēdienu, ir biezenīši un ēdināšana ar karotīti.   Tiekamies ar sertificētu dūlu, zīdīšanas konsultanti Ilzi Kuduliņu 11.07. plkst.10.30 – 12.00   Kuldīgas sociālajā dienestā, Dzirnavu iela 9, 2. stāva zālē Piesakies pa tālruni 28325904 pie Ingas Mālnieces   Dalības maksa 12.00 Eur   Mēs tevi gaidīsim!  

“Kas nepieciešams un kā pēc iespējas ātrāk palīdzēt bērnam labi un komfortabli iejusties ģimenes vidē ?” – ar šādu jautājumu pie speciālistiem bezmaksas konsultācijās 7 Kurzemes pašvaldībās vērsušies potenciālie aizbildņi, adoptētāji un audžuģimenes. Lai veicinātu bērnu skaita samazināšanos institūcijās un to nonākšanu ģimenēs, iespēja saņemt apmaksātas psihologa, jurista un sociālā darbinieka konsultācijas tika nodrošināta Kurzemes plānošanas reģiona īstenotā projekta “Kurzeme visiem” ietvaros. Konsultācijas gada laikā vēlējās un saņēma 27 cilvēki, kas ir aizdomājušies par adopciju, kļūšanu par aizbildņiem vai audžuģimeni.   “Bieži no kļūšanas par aizbildi, adoptētāju vai audžuģimeni attur nevis finansiāli iemesli, bet gan uztraukums un bailes no nezināmā, piemēram, neskaidrības par likumisko procesu norisi. Tāpēc sadarbībā ar biedrību “Piecas izaugsmes formulas” no pērnā gada aprīļa līdz šī gada jūnijam nodrošinājām iespēju interesentiem konsultēties ar 3 speciālistiem – psihologu, sociālo darbinieku un juristu, kuri ar savām zināšanām un pieredzi var sniegt nozīmīgu atbalstu,” skaidro Inga Kalniņa, Kurzemes plānošanas reģiona projekta “Kurzeme visiem” vadītāja.   Visbiežāk no piedāvātajiem speciālistiem potenciālie aizbildņi, adoptētāji un audžuģimenes izvēlējušies konsultēties ar psihologu – kopumā sniegtas 28 konsultācijas 49 stundu garumā. Šī speciālista atbalsts galvenokārt bijis nepieciešams, lai censtos pārvarēt satraukumu par bērna ienākšanu ģimenē vai saņemtu atbildes par pieņemamā bērna audzināšanu un savstarpējām attiecībām. Savukārt 17 konsultācijās ar sociālo darbinieku 28 stundu garumā lielākoties runāts par bērna dažādajiem vajadzību līmeņiem un to, kā sniegt bērnam nepieciešamo atbalstu, pelnīto uzmanību un patiesu maigumu. Potenciālie aizbildņi, adoptētāji un audžuģimenes devušies arī pie jurista, lai kopumā 14 konsultācijās 28 stundu garumā runātu par jautājumiem, kas saistīti ar juridisko atbildību par bērnu.   “Konsultāciju apmeklētāji norādījuši,  ka ir saņēmuši noderīgu informāciju gan par to, kā noris process bērna uzņemšanai ģimenē, gan ar ko sākt. Tas dod cerību, ka mums izdevies spert nelielu soli, lai bērnu skaits institūcijās tomēr samazinātos,” piebilst. I. Kalniņa.   Potenciālajiem adoptētājiem, aizbildņiem un audžuģimenēm arī turpmāk būs pieejams atbalsts.  Kurzemē pašlaik darbojas 4 Ārpusģimenes atbalsta centri – Kuldīgā, Liepājā, Talsos un Ventspilī, kas nodrošina apmācības un sniedz psihosociālo atbalstu audžuģimenēm, aizbildņiem, viesģimenēm un adoptētājiem. Savukārt projekta “Kurzeme visiem” ietvaros atbalsts turpmāk tiks nodrošināts, organizējot informatīvus, izglītojošus un motivējošus pasākumus. “Konsultācijās potenciālie aizbildņi un audžuģimenes ir norādījuši, ka vēlētos satikt esošās audžuģimenes un uzklausīt viņu vērtīgo pieredzi. Arī mēs uzskatām, ka jau esošie aizbildņi, adoptētāji un audžuģimenes var sniegt nozīmīgu atbalstu un iedrošinājumu, lai izšķirīgais lēmums – uzņemt bērnu savā ģimenē – tiktu pieņemts. Šobrīd veicam nepieciešamos gatavošanās darbus, lai jau drīzumā Kurzemē šādas tikšanās varētu organizēt,” noslēgumā piezīmē I.Kalniņa.   Projekts “Kurzeme visiem”  tiek īstenots, lai palielinātu ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību dzīvesvietā personām ar invaliditāti un bērniem. To no 2015. – 2023.gadam ar Eiropas Sociālā fonda un valsts finansējuma atbalstu gandrīz 6,6 miljonu eiro apmērā īsteno Kurzemes plānošanas reģions sadarbībā ar pašvaldībām, to bērnu sociālās aprūpes centriem un valsts sociālās aprūpes centru “Kurzeme”.  Vairāk par “Kurzeme visiem” var uzzināt: www.kurzemevisiem.lv   Izziņai: Projekta “Kurzeme visiem” ietvaros sadarbībā ar biedrību “Piecas izaugsmes formulas” kopumā sniegtas 59 (28 psihologa,  14 jurista un 17 sociālā darbinieka) konsultācijas 105 stundu apjomā 27 potenciālajiem aizbildņiem, adoptētājiem un audžuģimenēm 7 Kurzemes pašvaldībās – Dundagas, Kuldīgas, Pāvilostas, Saldus un Talsu novados, kā arī Liepājas un Ventspils pilsētās.     Publikācijas autors: Laura Homka, projekta “Kurzeme visiem” sabiedrisko attiecību speciāliste

Aicinām pakalpojumu sniedzējus sadarboties ar Kuldīgas novada pašvaldības aģentūru “Sociālais dienests” pēdu aprūpes pakalpojuma nodrošināšanā personām, kuras noteiktas diagnozes, funkcionālo traucējumu vai sociālo apstākļu dēļ nespēj pašas saviem spēkiem veikt pēdu aprūpi. *** Ar pakalpojuma specifikāciju varat iepazīties šeit⇒ pedu aprupe_tehniska specifikacija. Piedāvājumu aicinām iesniegt līdz 15.07.2019.,izmantojot šādu pakalpojuma piedāvājuma formu⇒ piedavajuma veidlapa_pedu aprupes pakalpojumam. *** Piedāvājumi iesniedzami personīgi vai ar pastu: Kuldīgas pašvaldības aģentūrai “Sociālais dienests”, Dzirnavu ielā –9, Kuldīgā, LV-3301 vai elektroniskā veidā apliecināti ar elektronisko parakstu, sūtot uz soc.dienests@kuldiga.lv. *** Kontaktpersona: sociālā darbiniece Madara Baranovska, tālr.63350605, 20293014, e-pasts: madara.baranovska@kuldiga.lv

  Prasības pretendentam: • 2. līmeņa augstākā izglītība sociālajā darbā ar kvalifikāciju sociālais darbinieks. • Labas komunikācijas prasmes, empātija. • Izpratne par Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības sniegšanas pamatprincipiem Latvijā; • Izpratne par ģimeņu, personu, dažādu sociālo grupu sociālajām vajadzībām. • Prasme identificēt un analizēt klientu sociālās problēmas, to cēloņus un sekas. • Izpratne par resursu veidošanu un piesaisti sociālo problēmu risināšanai. • Teicamas latviešu valodas zināšanas. Zināšanas vismaz vienā svešvalodā tiks uzskatītas par priekšrocību; • Iemaņas darbā ar MS Office programmām, internetu un e-pastu. Pieredze darbā ar programmu SOPA tiks uzskatīta par priekšrocību; • B kategorijas transportlīdzekļa vadītāja apliecība. • Pieredze sociālās palīdzības organizēšanā, sociālajā darbā vai sociālā darba prakse tiks uzskatīta par priekšrocību; Galvenie pienākumi: • veikt sociālo darbu ar dažādām personu grupām Kuldīgas novada pagastu teritorijās; • identificēt ģimeņu, personu, sociālo grupu sociālās problēmas un vajadzības; • novērtēt ģimeņu sociālo riskus un personu funkcionalitāti. • informēt klientus par viņu tiesībām uz sociālo palīdzību un sociālajiem; pakalpojumiem, sniegt konsultācijas par problēmu risināšanas veidiem; • organizēt sociālos pakalpojumus iedzīvotājiem; • analizēt klientu sociālo vidi un veidot resursus sociālo problēmu risināšanai. Atalgojums: no 700 eiro pirms nodokļu nomaksas. CV un motivācijas vēstuli gaidīsim līdz 1.07.2019. e pastā: maruta.jautaike@kuldiga.lv ❗❗❗Plašāka informācija pa tālruni: 63350604,27020732    

Lai sniegtu atbalstu Kurzemes bērniem ar invaliditāti un viņu ģimenēm,  projekta “Kurzeme visiem” ietvaros ir pieejami vairāki apmaksāti sociālie pakalpojumi, kuriem var pieteikties savas pašvaldības sociālajā dienestā. Vēršam uzmanību, ka sociālās aprūpes pakalpojumi pieejami ikvienam Kurzemē dzīvojošam bērnam ar funkcionāliem traucējumiem (FT), kas saņēmis Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (VDEĀVK) atzinumu par īpašas kopšanas nepieciešamību, savukārt sociālās rehabilitācijas pakalpojumi pieejami projektā jau iepriekš izvērtētajiem bērniem.   Kurzemes bērniem ar FT, kuriem piešķirts VDEĀVK atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību, projekta “Kurzeme visiem”  ietvaros pieejami sociālās aprūpes pakalpojumi gan bērna dzīvesvietā, gan pie “atelpas brīža” pakalpojuma sniedzēja. Sociālās aprūpes pakalpojums bērniem līdz 4 gadu vecumam pieejams līdz 50 stundām nedēļā un 5 – 17 gadus veciem bērniem – līdz 10 stundām nedēļā. Savukārt projekta apmaksātu  “atelpas brīža” jeb īslaicīgas aprūpes pakalpojumu bērni ar invaliditāti un viņu ģimenes var izmantot līdz pat 30 diennaktīm gadā. Līdz šim aprūpes pakalpojumam pieteikušās  25 un “atelpas brīža” pakalpojumam – 46 bērnu ģimenes.   Projekta ietvaros līdz šim jau izvērtētajiem 277 bērniem ar FT ir iespēja izmantot apmaksātus sociālās rehabilitācijas pakalpojumus atbilstoši katram bērnam izstrādātajā individuālajā atbalsta plānā norādītajam.  Turklāt pašlaik vecākiem ir iespēja izvēlēties pakalpojuma sniedzēju, pie kura bērns varētu saņemt nepieciešamos sociālās rehabilitācijas pakalpojumus. Līdz šim iespēju saņemt pakalpojumus projekta ietvaros izmantojuši aptuveni puse izvērtēto bērnu ar FT ģimeņu un visbiežāk pieprasīti sociālās rehabilitācijas pakalpojumi dažādu terapiju veidā.   Lai saņemtu projekta “Kurzeme visiem” ietvaros pieejamos sociālos pakalpojumus, vecākiem jādodas uz savas pašvaldības sociālo dienestu un jāraksta iesniegums. Pēc iesnieguma saņemšanas pašvaldības sociālais dienests pieņem lēmumu un informē par pakalpojumu piešķiršanu.   Plašākai informācijai par projektā pieejamajiem pakalpojumiem aicinām sazināties ar savas pašvaldības sociālo dienestu.   Projekts “Kurzeme visiem” tiek īstenots, lai palielinātu ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību dzīvesvietā personām ar invaliditāti un bērniem. Tā ietvaros sociālos pakalpojumus var saņemt bērni ar invaliditāti un to vecāki, kā arī personas ar garīga rakstura traucējumiem (GRT). 2018.gadā “Kurzeme visiem” ietvaros sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus 14 Kurzemes pašvaldībās saņēmušas 50 personas ar GRT, 154 bērni ar FT un 47 bērnu vecāki.   Par projektu “Kurzeme visiem”   Projektu “Kurzeme visiem” no 2015. – 2023.gadam ar Eiropas Sociālā fonda un valsts finansējuma atbalstu gandrīz 6,6 miljonu eiro apmērā īsteno Kurzemes plānošanas reģions sadarbībā ar pašvaldībām, to bērnu sociālās aprūpes centriem un valsts sociālās aprūpes centru “Kurzeme”.   Vairāk par projektu: https://www.kurzemesregions.lv/projekti/socialas-joma/kurzeme-visiem/           Informāciju sagatavoja: Laura Homka Projekta “Kurzeme visiem” sabiedrisko attiecību speciāliste Laura.homka@kurzemesregions.lv

15. maijā Kuldīgas novada asistentiem tika sagādāta iespēja baudīt kaut nelielu atelpas brīdi vieslektora Tālivalža Viļņa vadībā. Seminārs norisinājās Kuldīgas māksas namā. Lekcija varēja notikt pateicoties Kuldīgas novada sociālajam dienestam un Slimību profilakses un kontroles centram, kurš īsteno Eiropas Sociālā fonda projektu “Slimību profilakses un kontroles centra organizēti vietēja mēroga pasākumi sabiedrības veselības veicināšanai un slimību profilaksei pašvaldībās”, Nr. 9.2.4.2/16/I/106.     Foto: Lelde Rozevska Teksts: Vineta Brūdere-Sedliņa

3. maijā visā Kuldīgas novadā laikapstākļi atgādināja nevis pavasari, bet gan drīzāk agru ziemas sākumu un ik pa laikam sniga, bet tas neatturēja Gudenieku pagasta projekta “Kopienas dārzs” dalībniekus un vadītājus nākt kopā un darboties ar zemes darbiem.   Gudeniekos mājo sīksti łaudis un ar stipru gribu. Kā jau katru piektdienu ierasts, arī 3. maijā kopā sanāca  projekta “Kopienas dārzs” dalībnieki un ar savām vadītājām, sociālajām darbiniecēm Ievu Bērendi un Ligitu Bergmani stādīja agros kartupeļus, sīpolus, sēja zirņus, pupas, dilles, asteres un lauvmutītes. Gudeniekos nesūdzas par grūtībām, viņi iet un dara! → Arī turpmāk ziņosim par jauno projektu Gudenieku pagastā ←     Teksts: Vineta Brūdere-Sedliņa Foto: Ieva Bērende

“Gudenieku pagastā top kopienas dārzs”, saka sociālā darbiniece Ieva Bērende. Sociālā darbiniece studiju laikā izlolojusi ideju par vietējās kopienas iedzīvotāju iesaisti strādāšanai kopā, kas šobrīd tiek realizēts projektā “Kopienas dārzs”. Projektā ir aicinātas piedalīties tās personas, kuras ilgākā laika periodā saņem sociālo palīdzību pašvaldībā.   Kopienas dārza ideja nav inovācija, taču Kuldīgas novadā šāds projekts aizsāksts pirmo reizi. Latvijā iedzīvotāji nav pieteikami informēti par urbāno dārzkopību, tapēc ir svarīgi tam pievērst uzmanību un par to runāt vairāk. Ja nu kādam ir jautājums, kas tad īsti ir Kopienas dārzs, te būs neliela definīcija:   – – – Kopienas dārzs ir pašvaldības vai privātajā zemesgabalā ierīkots dārzs, kurš sastāv no vairākām individuālām vai koplietošanas dārzeņu dobēm. Dārzeņu audzēšana kopienas dārzā kalpo ne tikai kā svaigo dārzeņu avots, bet papildus veicina kopienas (apkaimes) piederības sajūtas stiprināšanu, sociālo integrāciju un palīdz cilvēkiem būt fiziski aktīviem, uzlabojot kā fizisko veselību, tā arī labsajūtu. – – –     Teksts: Vineta Brūdere-Sedliņa Foto: Ieva Bērende  

Iedzīvotāji jautā, vai Kuldīgā neatjaunos reiz bijušo publisko pirti, kur par lētāku naudu iedzīvotāji varēja saņemt higiēnas pakalpojumu. Kuldīgas sociālais dienests jau sen ir izvērtējis higiēnas pakalpojuma nepieciešamību un pašvaldības saistošajos noteikumos par sociālajiem pakalpojumiem Kuldīgas novadā ietvēris arī iespēju saņemt higiēnas pakalpojumu (veļas mazgāšanai un dušas izmantošanai).   Kuldīgas novada p/a „Sociālais dienests” kā ārpakalpojumu no pakalpojumu sniedzējiem pērk higiēnas pakalpojumu un pakalpojums tiek sniegts, lai nodrošinātu personu vajadzību pēc personīgās higiēnas, veicinot personas (ģimenes) socializēšanos un integrāciju sabiedrībā. Sociālā dienesta pakalpojumu var saņemt personas, kurām sadzīves apstākļu vai nepietiekamo sociālo prasmju dēļ nav iespējams nodrošināt savu un ģimenes locekļu personisko higiēnu. Lai saņemtu higiēnas pakalpojumu nepieciešams: personas iesniegums. Tiesības saņemt pašvaldības finansētu pakalpojumu ir personām (ģimenēm), kurām, pamatojoties uz sociālā darbinieka atzinumu sadzīves apstākļu dēļ nav iespējams nodrošināt savu un ģimenes locekļu personisko higiēnu.   Tie Kuldīgas novada iedzīvotāji, kuriem sociālais dienests nav piešķīris higiēnas pakalpojumu, pakalpojumu var saņemt par īpaši zemu samaksu un pakalpojumu nodrošina Latvijas Sarkanais krusts, kā arī Kuldīgas Apvienotā metodistu baznīca.   Higiēnas pakalpojumu punktu atrašanās vietas un darba laiks: Latvijas Sarkanā krusta Kurzemes komiteja, Liepājas ielā 35. Higiēnas pakalpojumu šeit var saņemt darba dienās no plkst. 9:00 līdz 13:00. Dušas pakalpojuma cena Latvijas Sarkanā krusta Kuldīgas filiālē maksā 2,13 eiro. Kuldīgas Apvienotā metodistu baznīca, Policijas ielā 8. Higiēnas pakalpojumu šeit var saņemt otrdienās no plkst. 10:00 līdz 16:30 un ceturtdienās no plkst. 12:00 līdz 19:00. Dušas pakalpojums šeit izmaksā vien 1,00 eiro.  Kontaktpersona, ar kuru sazināties neskaidrību gadījumā Anitra Dieziņa (25902888).   Teksts: Vineta Brūdere-Sedliņa

Pagājušajā nedēļā Kuldīgas novada p/a “Sociālais dienests” sāka atbalsta grupas jauniešu vecākiem “CAP” – cełvedis audzinot pusaudzi. Šoreiz vecāku atbalsta grupa tiek organizēta ārpus pilsētas un katru trešdienu no 3. aprīļa līdz 5. jūnijam norisināsies Kurmāles pagastā.   Dažādi sociālie pakalpojumu gan Kuldīgas pilsētā, gan pagastos tiek organizēti tā, lai tie būtu pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai un klientam pieejamāki. Viens no šādiem pakalpojumiem ir (CAP) Ceļvedis audzinot pusaudzi – izglītojoša un atbalstoša apmācību programma pusaudžu vecākiem.   Kurmāles pagastā, Vilgālē “Pagastmājā” apvienojoties ar Snēpeles pagastu katru trešdienu no 3. aprīļa līdz 5. jūnijam šādu pakalpojumu saņem 9 vecāki. Pakalpojums sevī ietver 10 grupu nodarbības, kurās vecāki var dalīties savā pieredzē, atbalstīt viens otru, saņemt zināšanas un prasmes, kas ir būtiski ietekmē bērnu audzināšanu tieši pusaudžu vecumposmā.   Pakalpojuma (CAP) programmas mērķis ir sekmēt pozitīvu bērnu emocionālo attīstību, kas iespējama tad, ja vecākiem ir pietiekamas zināšanas, atbalsts un prasmes bērnu emocionālajā audzināšanā. Ar vien vairāk pārliecināmies, ka tieši emocionālajai audzināšanai ir tik būtiska nozīme tam, vai bērns izaugs laimīgs vai nē,  spējīgs sevi pilnvērtīgi realizēt vai nē, bet ne vienmēr šo nozīmi apzināmies. Ne vienmēr spējam saprasties ar bērnu dažādos viņa vecumposmos. Tāpēc šādi pakalpojumi ir ļoti nepieciešami un paliek arī arvien vairāk pieprasītāki.   Teksts: Agrita Svilpe

12. aprīlī Gudenieku pagastā norisinājās 1. nodarbība sociālo prasmju apgūšanas un veicināšanas darbnīcā “Kopienas dārzs”. Darbnīcas “Kopienas dārzs” norisināsies līdz pat Ziemassvētkiem un tajās čakli darbosies un jaunas prasmes apgūs gan Gudenieku pagasta, gan Ēdoles pagasta sociālā dienesta redzeslokā esošie klienti.   Pirmajā tikšanās reizē 10 dalībnieki no Gudenieku un Ēdoles pagastiem kopā ar darbnīcas vadītājām sociālajām darbiniecēm Ievu Bērendi un Ligitu Bergmani iejutās Lieldienu gaisotnē – dalījās olu krāsošanas pieredzē, praktiski krāsoja olas, izmantojot dabas materiālus un dabīgas krāsvielas, ripināja olas, kā arī pacienāja ar krāsotajām olām citus Gudenieku iedzīvotājus, kuri piedalījās baznīcas apkārtnes sakopšanas talkā.   Darbnīcas “Kopienas dārzs” ietvaros ir plānotas 15 nodarbības, kuru laikā tiks iekopts neliels dārzs, tiks kopīgi audzēti dārzeņi, tiks apgūtas prasmes ievākt un apstrādāt izaudzētās un savā apkārtnē savvaļā  ievāktās veltes. Kopīgi tiks vāktas tējas, gatavots ievārījums, vārīta zupa, gatavota piparkūku mīkla un noslēgumā – kopīgi ieskandināti Ziemassvētki.   Nodarbības paredzētas  sociālā darbinieka klientiem- dažādām personu grupām, kurām ir sociālo prasmju trūkums, nespēja apzināties savas vajadzības, zems vajadzību līmenis, atkarības vai citas problēmas.   Vairāk foto GALERIJĀ → https://socialais.kuldiga.lv/gallery/gudenieku-pagasta-aizsak-vel-nebijusu-socialu-projektu-kopienas-darzs/       Teksts: Ligita Bergmane Foto: Ieva Bērende

Swedbank internetbankā ir ieviesta jauna iespēja klientiem, kuri ir pašvaldību Sociālo dienestu klienti, – nosūtīt savu konta pārskatu, kas ir apstiprināts ar bankas e-Zīmogu, uz pašvaldības Sociālā dienesta īpaši izveidotu e-pastu krātuvi. Tādējādi klientam, kuram ir internetbanka, nav nepieciešams Swedbank pieprasīt drukāta formāta izziņu par konta pārskatu un to nogādāt Sociālā dienesta sociālā darba speciālistam.   Risinājums ir ieviests, paplašinot sadarbības iespējas ar Latvijas pašvaldībām un, piedāvājot izmantot pašvaldībām un to klientiem ērtu risinājumu. Klientam, ieejot savā internetbankā, tikai jāizvēlas konta pārskata periods un tālāk jāizvēlas, uz kuru – Rīgas vai citas pašvaldības Sociālo dienestu – konta pārskatu nosūtīt, pārējā informācijas aprite notiks automātiski un nosūtītais konta pārskats tiks saglabāts pašvaldības datu sistēmā un izmantots, klientam vēršoties pašvaldības Sociālajā dienestā pēc sociālās palīdzības vai sociālajiem pakalpojumiem, skatīt info grafikā ↓   Risinājums ļauj mums strādāt videi draudzīgi un ietaupīt diezgan daudz papīra, par ko priecīgas noteikti būs visas iesaistītās puses. Swedbank šo projektu realizēja sadarbībā ar SIA ZZ Dats, kas piedāvā pašvaldībām Latvijā IT programmatūru darbam ar sociālās palīdzības administrēšanu (SOPA).   Infografikas DRUKAS IESPĒJA → SWED  

Šodien Kuldīgas sociālā dienesta Dienas centrā atsākās projekta “Kurzeme visiem” atbalsta grupu nodarbības cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem (GRT). Šīs dienas aktualitāte bija pārrunāt  par pieklājības normām sabiedrībā, īpašu uzsvaru liekot uz sasveicināšanās kultūru un veidiem. Grupas dalībniekiem interesantākais  šķita aplūkot kā cilvēki sasveicinās dažādās pasaules valstīs.  Visi grupas dalībnieki atzina, ka Latvijā visbiežāk ir redzējuši, ka cilvēki sasveicinoties sarokojas vai arī sasveicinoties vīrietis noņem cepuri.   Tāpat tika pārrunāts par pieklājību virtuālajā vidē, jeb sociālajos tīklos. Gandrīz visi apliecināja, ka virtuālajā vidē jābūt īpaši piesardzīgiem, jo nekad nevar zināt vai virtuālais draugs tiešām ir tas, par ko tas uzdodas. Radošajās darbnīcās grupas dalībnieki izveidoja katrs savu sociālo tīklu profilu, līmējot, zīmējot un veidojot aprakstu uz papīra lapas. Katrs savu veikumu prezentēja grupā, attīstot un pilnveidojot analizēšanas prasmes.     Teksts un foto: Vineta Brūdere-Sedliņa

Kā savu ideju un vēlmi palīdzēt pasaulei pārvērst veiksmīgā uzņēmējdarbībā? Vai sociālā uzņēmējdarbība var būt peļņu nesošs bizness? Tie ir aktuālākie jautājumi, kas izaicina sociālo uzņēmējus ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē. Lai rastu uz tiem atbildes, Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija sadarbībā ar British Council pārstāvniecību Latvijā 24. maijā aicina uz Sociālās uzņēmējdarbības forumu 2019, kas tiek veltīts tēmai BIZNESA MODEĻI, jo ikviena veiksmīga uzņēmuma pamatā ir pārdomāts biznesa modelis.   Saturs Forums iesāksies ar iedvesmojošiem pasaules pieredzes stāstiem par dažādiem, inovatīviem sociālā biznesa modeļiem un to, cik nozīmīga sociālajā uzņēmējdarbībā ir sadarbība ar tradicionālo biznesu. Foruma otrajā daļā būs iespēja apmeklēt vienu no trim praktiskajām darba grupām, kas sniegs unikālu iespēju ielūkoties Latvijas sociālo uzņēmumu “ģērbtuvēs” – realitātē, izzinot to biznesa modeļus un ārēji neredzamo ikdienu. Ar mērķi attīstīt sadarbību starp sociālajiem un tradicionālajiem uzņēmumiem un sniegt pieredzē balstītas uzņēmējdarbības zināšanas, darba grupās piedalīsies arī tradicionālā biznesa pārstāvji. Forums noslēgsies ar sociālo uzņēmumu prezentāciju konkursu /pitch/ par 2000 EUR investīciju, kurā uzvarētāju noteiks auditorijas balsojums.   Dalībnieki Pasākumā aicināti pulcēties esošie un topošie sociālie uzņēmēji, biznesa eksperti, tradicionālie uzņēmēji, kam ir svarīga sociālā atbildība, biznesa inkubatoru, pašvaldību un nevalstisko organizāciju pārstāvji, politikas veidotāji, augstskolu mācībspēki, studenti un ikviens, kurš vēlas iesaistīties labākas pasaules veidošanā.   Ko sagaidīt no Foruma? Iedvesmu un idejas sava sociālā biznesa uzsākšanai vai darbības uzlabošanai Zināšanas un prasmes veiksmīga sociālā biznesa modeļa radīšanai Jaunus kontaktus un partnerības starp sociālajiem un tradicionālajiem uzņēmējiem Iespēju apspriest sava sociālā biznesa ideju un iegūt ekspertu atzinumus par to Jaunas idejas tradicionālo uzņēmumu sociālās atbildības projektiem   Forums norisināsies no plkst.9:00 līdz 18:00 Latvijas Universitātes jaunatklātajā Zinātņu mājā, Jelgavas ielā 3, Rīgā. Plašāka informācija un Foruma programma www.sua.lv/forums-2019/.   Pasākums notiek ar British Council pārstāvniecības Latvijā, SEB bankas, labdarības veikalu tīkla “Otrā Elpa”, Latvijas Universitātes, Attīstības finanšu institūcijas “Altum”, Eiropas Investīciju bankas Institūta, ASV vēstniecības Latvijā, laikraksta “Dienas Bizness”, restorāna “Kaļķu Vārti” un Pure Chocolate atbalstu.           Papildu informācija: Līga Ivanova (tālr. +371 26464686; e-pasts liga@sua.lv)     Teksts un foto: Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija

12. martā Kuldīgas novada pašvaldības aģentūrā „Sociālais dienests” norisinājās informatīvs seminārs par pēdējā laikā aktuālo uzņēmējdarbības veidu, kurš sakņots sociālos mērķos, – sociālo uzņēmējdarbību. Pasākuma idejas autore un semināra organizatore ir sociālās uzņēmējdarbības vēstniece Kuldīgas un Talsu novados Sarmīte Segliņa. Pasākums tika organizēts sadarbībā ar Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociāciju un British Council pārstāvniecību Latvijā. S. Segliņa ikdienā strādā par vecāko grāmatvedi Kuldīgas novada Sociālajā dienestā, bet pārējā laikā dedzīgi aizstāv sociālās uzņēmējdarbības idejas un mērķus. Viņa ievadīja semināru, liekot saprast, cik tomēr mēs vēl maz zinām par šo uzņēmējdarbības veidu. S. Segliņa uzsvēra, ka, ja parasts uzņēmums, kādus mēs visbiežāk zinām, iegūto peļņu īpašniekiem izmaksā dividendēs, tad sociālā uzņēmuma peļņa tiek investēta sabiedriskā labuma nodrošināšanai. Sociālo uzņēmējdarbību raksturo labdarības pazīmes, apvienojot gan labdarību, gan saimniecisko darbību. Nodarbojoties ar sociālo uzņēmējdarbību, uzņēmējiem ir vieglāk pievērst sabiedrības un preses uzmanību, gūt atbalstu no līdzīgām ieinteresētām personām, vieglāk piesaistīt ieguldījumus, jo to pakalpojumi un produkti ir pielāgoti indivīda, vides, sabiedrības vajadzībām vai risina sociālas problēmas. “Sociālajam uzņēmējam ir jādeg par savu ideju, ja tā nav, tad nekas neizdosies”, saka Sarmīte Segliņa. Tika uzsvērts, ka ar sociālo uzņēmumu palīdzību Kuldīgas novadā vairāk būtu nepieciešami pakalpojumi bērniem pēc ārpusģimenes aprūpes, kā piemēram, pusceļa mājas, sociālo prasmju darbnīcas utt. Tāpat jādomā par jauniem pakalpojumiem senioriem, kā piemēram, senioru grupu dzīvokļi, jo nav noslēpums, ka šobrīd saskaramies ar problēmu – vientulība, pat atstāšana novārtā. Vides aizsardzības un saglabāšanas jomā nepieciešami uzņēmumi, kas ar savu peļņu būtu gatavi sakārtot degradētās teritorijas un vides objektus novadu pagastos. S.Segliņa kā rendeniece saskata sociālā uzņēmuma izveides nepieciešamību Rendā, kas varētu sniegt pakalpojumus vai ražot preces un kā mērķi izvirzīt Īvandes upes 3 ūdenskritumu apkārtnes labiekārtošanu, kur nākotnē varētu ierīkot radošo kvartālu pasākumu organizēšanai, tirgus izveidei, veselīga dzīvesveida popularizēšanai, tūristu piesaistīšanai. Semināra laikā Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas pārstāves D.Lapkis un S.Segliņa pārrunāja nākotnes idejas ar Rendas pagasta pārvaldes vadītāju K. Kuzminu par Rendas pagasta attīstības iespējām, Rendas skolas ēku izmantošanas iespējām un nākotnes sadarbības iespējām ar uzņēmējiem no galvaspilsētas.  S. Segliņa savā uzrunā aicināja ikvienu pievērst uzmanību sabiedrības aktualitātēm, jo tieši tā dzimst jaunas idejas, un būt aktīviem, izmantot piedāvātās atbalsta iespējas. Šobrīd sociālo uzņēmumu darbības uzsākšanai un attīstīšanai pieejami dažādi atbalsta veidi, sākot ar izglītojošajiem pasākumiem līdz ievērojamam materiālajam atbalstam. Populārākie, ESF projekts “Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai”, kur no 2018.-2022. gadam jaunajiem sociālajiem uzņēmumiem ir iespēja saņemt grantu līdz 20000 eiro, vecākajiem – līdz 200000 eiro, Kuldīgas novadā pieejams LIAA Kuldīgas biznesa inkubatora atbalsts, kur topošie uzņēmēji iegūst zināšanas un materiālo atbalstu, kā arī dažādas citas iespējas darbības uzsākšanai un nodrošināšanai. Taču sociālajiem uzņēmumiem ilgtermiņā ir jāspēj nodrošināt peļņu un finansiālu dzīvotspēju. Pateicoties S. Segliņas iniciatīvai, uz Kuldīgas Sociālo dienestu bija uzaicināta Starptautiskā sociālās uzņēmējdarbības akseleratora „New Door” līdzdibinātāja un Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas padomes locekle Diāna Lapkis. Diāna ir projektu vadības un mārketinga speciāliste. Viņai ir vairāku gadu pieredze darbā ar starptautiskajiem tirgiem, zināšanas Diāna guvusi šajā jomā gan Latvijā, gan ārvalstīs.  Ikdienā Diāna vada projektu vadības un eksporta nodaļu elektronikas ražošanas uzņēmumā, pasniedz lekcijas par sociālo uzņēmējdarbību un aktīvi konsultē jaunus un topošus sociālos uzņēmējus. Kopš 2013. gada „New Door” darbojas ar mērķi palīdzēt un sniegt atbalstu jaunajiem uzņēmējiem, piedāvājot tiem dinamiskas apmācības īpaši pielāgotas sociālā biznesa jaunuzņēmumiem, uz attīstību virzītus uzņēmējdarbības instrumentus un domāšanas veida ievirzi, mentoru atbalstu, starptautisku un vietējo ekspertu konsultācijas, izglītot uzņēmumus sociālās korporatīvās atbildības jomā, rīkot starptautiskus pieredzes apmaiņas pasākumus. D. Lapkis vēlreiz uzsvēra sociālās uzņēmējdarbības atšķirības, jo šeit svarīgākais par naudu un peļņas gūšanu ir sociālo mērķu sasniegšana. D. Lapkis seminārā informēja par Sociālās uzņēmējdarbības likuma darbību, kurā ir noteikti gan kritēriji sociālā uzņēmuma statusa iegūšanai, gan valsts atbalsts šāda veida uzņēmējdarbībai, kādām mērķa grupām tie nepieciešami, kā arī par pieejamiem atbalsta instrumentiem. Sociālajiem uzņēmējiem paredzētas dažādas priekšrocības un atbalsts saimnieciskās darbības veikšanai, tajā skaitā nodokļu atvieglojumi. Likumā definēts, ka sociālais uzņēmums ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA), kurai piešķirts sociālā uzņēmuma statuss un kura veic labvēlīgu sociālo ietekmi radošu saimniecisko darbību (piemēram, sociālo pakalpojumu sniegšana, iekļaujošas pilsoniskas sabiedrības veidošana, izglītības veicināšana, atbalsts vides aizsardzībai un saglabāšanai, dzīvnieku aizsardzība vai kultūras daudzveidības nodrošināšana). Lektore uzskaitīja vairākus sociālās uzņēmējdarbības veiksmes stāstus, no kuriem vairāki ir dzimuši tieši Kurzemē. Piemēram, Liepājas Mūzikas, Mākslas un Dizaina vidusskolas absolventa Valtera Krētaiņa ideja par patiesi unikālu un inovatīvu projektu “Solis pa solim”, kas ir speciāli radīta palīgierīce bērniem ar kustību traucējumiem. Uzņēmums Wooly Organic, kas ražo dabai saudzīgas bērnu rotaļlietas no bioloģiskā tekstila. Uzņēmums BlindArt izstrādā oriģinālus dizaina produktus, kuru īstenošanā tiek iesaistīti cilvēki ar redzes traucējumiem, kas veido grāmatas, traukus, spilvenus, pufus un citus dizaina priekšmetus, kas veiksmīgi tiek pārdoti ne tikai Latvijā, bet arī citās valstīs.  Uzņēmums YourMove ir darba platforma, kas savieno profesionāļus ar pasaules pieredzi ar darba devējiem Latvijā, kas šo pieredzi spēj novērtēt un atbilstoši atalgot un līdzi ar to atgriezt Latvijā cilvēkus no ārzemēm. Svaigi.lv – uzņēmums izveidojis virtuālo tirgu, kas saved kopā saimnieku, ražotāju ar pircēju un piegādā produktus ar zināmu izcelsmi patērētājam. Semināra izskaņā D. Lapkis citēja ebreju tiesību zinātnieka Maimonīda (12 gs.) atziņu „Augstākais labdarības veids ir palīdzēt cilvēkam atrast darbu, pašam to nodarbināt vai atbalstīt cilvēku sava uzņēmuma dibināšanā, lai viņam nevajadzētu būt atkarīgam no citiem”. Ja iedzīvotājiem radušās idejas vai nepieciešama informācija par sociālo uzņēmējdarbību, tie aicināti vērsties pie sociālās uzņēmējdarbības vēstnieces Sarmītes Segliņas, tālrunis 26491820.       Teksts: Vineta Brūdere-Sedliņa un Sarmīte Segliņa Foto: Vineta Brūdere-Sedliņa

„Ceļvedis, audzinot pusaudzi” (CAP) Nereti tieši pusaudžu vecāki jūtas apmulsuši un nezina, kā veidot attiecības ar saviem bērniem, kuri vienā brīdī jūtas gana pieauguši un neatkarīgi, lai patstāvīgi pieņemtu lēmumus, citā – apjukuši, nepārliecināti un vēlas saņemt vecāku palīdzību un atbalstu. Lai sniegtu vecākiem izpratni par to, kas pusaudžiem šajā vecumposmā ir svarīgs, kas ar viņiem notiek un kā vecākiem veidot veiksmīgu sadarbību ar saviem bērniem, lai viņi kļūtu par nobriedušiem un veselīgiem pieaugušajiem,  ir izstrādāta apmācību programmu pusaudžu vecākiem “Ceļvedis, audzinot pusaudzi” (CAP). Ceļveža desmit posmi:  Ievads CAP programmā.  Pusaudžu un vecāku tiesības, pienākumi un atbildība. Vecāku un pusaudžu savstarpējās attiecības un komunikācija.  Veselīgs dzīvesveids.  Pusaudžu seksualitāte.  Pusaudžu sociālā kompetence.  Emociju pašregulācija.  Rūpes par sevi. Disciplinēšana.  Dzīves prasmes.  Apmācību grupas dalībniekiem ir iespēja apgūt programmu, saņemot gan nepieciešamo teorētisko materiālu, gan arī praktiskās iemaņas. Programma ietver dažāda veida darbu grupās, dalīšanos pieredzē un mājasdarbus.  Mērķauditorija: Vecāki, kuri audzina pusaudzi (vecums no 12 – 16 gadiem) Apmācības sāksies: 2019. gada 25. martā.Laiks: 17.30 – 19.30Nodarbību datumi: 25.03., 28.03., 01.04., 04.04., 08.04., 11.04., 15.04., 18.04., 22.04., 25.04. Vieta: Kuldīgas novada p/a “Sociālais dienests” “Sociālā atbalsta – resursu centrs” Liepājas ielā 37, Kuldīgā (ieeja no sētas puses, 1. stāvā) Nodarbības vada: sociālā darbiniece Agnese Inapša Pieteikšanās: līdz 20.03.2019. pie sociālās darbinieces Agneses Inapšas agnese.inapsa@kuldiga.lv  vai pa tālruni 27020739

22. februārī bijušās Kuldīgas pamatskolas telpās Kuldīgā, Ventspils ielā 16, tika atklāts Kurzemes ārpusģimenes aprūpes atbalsta centrs “AIRI vecākiem”. Oficiālo atklāšanu ar uzrunu sāka Ilze Paleja, Latvijas SOS bērnu ciematu asociācijas direktore, kura sīkāk pastāstīja par organizācijas darbību, mērķiem, vēsturi, kā arī jaunizveidotā atbalsta centra uzdevumiem. “Ārpusģimenes aprūpes atbalsta centrs “AIRI vecākiem” ir domāts kā resurss visām šajā reģionā dzīvojošajām audžuģimenēm, aizbildņiem un adoptētājiem. No vienas puses, airi simbolizē palīdzību ikvienai ģimenei, taču AIRI abreviatūra nozīmē – attīstība, izglītība, resursi, informācija,” pastāstīja I. Paleja. “Mums Latvijā ir pieci “AIRI vecākiem” centri – Rīgā, Bauskā, Valmierā, bet nesen nākuši klāt centri Gulbenē, kā arī šodien – Kuldīgā,” uzsvēra SOS bērnu ciematu asociācijas vadītāja. Tikmēr Kurzemes ārpusģimenes aprūpes atbalsta centra “AIRI vecākiem” vadītāja Ilona Talente pastāstīja par centra tapšanas procesu, lai tas varētu vērt savas durvis topošajiem klientiem. “Jau pašā sākumā izjutām Kuldīgas novada pašvaldības un darbinieku atsaucību. Man ir ļoti liels prieks par Kuldīgu,” pauda I. Talente. Atklāšanā piedalījās vairāku Kurzemes pašvaldību bāriņtiesu pārstāvji. Kuldīgas novada pašvaldības vārdā centra kolektīvu sveica izpilddirektore Ilze Dambīte-Damberga, gandarītas par centra atvēršanu Kuldīgā bija Kuldīgas novada Bāriņtiesas priekšsēdētāja Inta Sūna un viņas vietniece Vija Astaševska, kā arī ar siltiem vārdiem jaunatklātā centra darbinieces uzmundrināja Kuldīgas novada Sociālā dienesta direktores vietniece Anda Šlakorciņa. Par jauku dāvanu parūpējās kompānija “Omniva”, kas ārpusģimenes aprūpes atbalsta centram dāvināja desmitiem galda un rotaļu spēles. Pēc apsveikumiem un laba vēlējumiem sekoja neliela ekskursija, visiem ciemiņiem izrādot mājīgā un saulainā centra telpas. Informāciju sagatavoja: Kārlis Komarovskis, sabiedrisko attiecību speciālists

Labklājības ministrija (LM) nosūtījusi vēstuli plānošanas reģioniem un pašvaldībām, lai pateiktos par kvalitatīvo darbu un nozīmīgo ieguldījumu sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu attīstībā. Projektu* ietvaros pašvaldības ir veikušas mērķa grupas personu apzināšanu un laika periodā līdz 2018.gada 31.decembrim visā Latvijā sekmīgi nodrošinājušas sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanas uzsākšanu 650 bērniem ar funkcionāliem traucējumiem (FT) un 285 personām ar garīga rakstura traucējumiem (GRT).  LM norāda: “Paveiktais ir veicinājis ne tikai snieguma ietvara uzraudzības rādītāju izpildi, bet arī, nodrošinot sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus cilvēkiem ar GRT un bērniem ar FT, sniedz palīdzību un atbalstu Latvijas neaizsargātākajām sabiedrības grupām un lauž aizspriedumus un aplamus stereotipus par šo cilvēku spējām sekmīgi iekļauties sabiedrībā. Esam patiesi gandarīti, ka ar savu nesavtīgo darbu veicināt humānas, iekļaujošas un mūsdienīgas sabiedrības veidošanos.” LM pateicību saņēmušas 7 lielas un mazas Kurzemes reģiona pašvaldības – Liepājas un Ventspils pilsētas, kā arī Kuldīgas, Rucavas, Saldus, Skrundas un Talsu novadi. *Kurzemē ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamība  dzīvesvietā personām ar invaliditāti un bērniem tiek palielināta projekta “Kurzeme visiem” ietvaros. To īsteno Kurzemes plānošanas reģions sadarbībā ar pašvaldībām, to bērnu sociālās aprūpes centriem un valsts sociālās aprūpes centru “Kurzeme”. Latvijā sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu attīstību koordinē Labklājības ministrija, un to īsteno visā Latvijā – Kurzemes, Latgales, Vidzemes, Zemgales un Rīgas plānošanas reģionos. Informāciju sagatavoja: Laura Homka projekta “Kurzeme visiem” sabiedrisko attiecību speciāliste

8. februārī, Kuldīgā, Dzirnavu ielā 18 tika atklāts dienas centrs senioriem, kurā Latvijas Samariešu apvienība sadarbībā ar Kuldīgas novada Sociālo dienestu piedāvās senioriem, kam nepieciešama uzraudzība, sociālā aprūpe un rehabilitācija sociālo prasmju un kognitīvo spēju saglabāšanai, iespēju pavadīt laiku speciālistu vadībā. Dienas centrā katru darba dienu varēs uzturēties ap 15 senioru. Samariešu atbalsts mājās dienesta vadītājs Viesturs Kleinbergs centra atklāšanā pauda prieku par to, ka Kuldīgas novada pašvaldība domā par senioru dzīves kvalitātes uzlabošanu un ir uzticējusies Latvijas Samariešu apvienībai kopīgi veidot Kuldīgā dienas aprūpes centru senioriem. “Bez pašvaldības atbalsta šāda centra  nebūtu, un pašvaldība arī finansēs šī centra darbību,” sacīja V. Kleinbergs. Viņš pateicās Samariešu apvienības Kurzemes nodaļas vadītājai Lolitai Grīnvaldei par ieguldīto darbu senioru dienas centra veidošanā un novēlēja centra darbniecēm ar atbildību izturēties pret savu darbu, bet senioriem – dienas centrā labi pavadīt laiku. Kuldīgas novada Domes priekšsēdētājas vietnieks Viktors Gotfridsons pauda gandarījumu par sadarbību ar Latvijas Samariešu apvienību, uzslavējot biedrību par tās sniegto sociālo pakalpojumu augsto kvalitāti. Pašvaldības izpilddirektore Ilze Dambīte-Damberga novēlēja, lai jaunajā dienas centrā ir daudz laimīgu klientu, lai katrs, kurš šeit atnāk, jūtas labi, lai dienas ir interesantas, piepildītas ar saturu, ar labām domām un lai pakalpojums, ko novada seniori šeit saņems, ir ļoti labā kvalitātē. Kuldīgas novada Sociālais dienests uzsver, ka senioru dienas centra pakalpojums ir radīts gan pašu senioru, gan viņu tuvinieku atbalstam. Vajadzību pēc šāda pakalpojuma Sociālā dienesta darbinieki saskatījuši, saskaroties ar tuviniekiem, kuri ir norūpējušies, ka viņu ģimenēs dzīvojošie seniori jūtas vientuļi un nesaprasti. Tuvinieki vērsušies Sociālajā dienestā, lai risinātu bažas par to, ka kāds no vecākiem vai vecvecākiem ir jāatstāj viens, kamēr visi pa dienu ir devušies savās gaitās. Latvijā nav daudz pašvaldību, kas piedāvā šāda veida pakalpojumu, tāpēc tuvinieki – jau pieaugušie bērni, mazbērni – īpaši aicināti interesēties un izmantot šī pakalpojuma sniegtās iespējas. Latvijas Samariešu apvienības Kurzemes nodaļas vadītāja Lolita Grīnvalde atklāja, ka pakalpojumam jau pieteikušies pirmie desmit klienti. Viņa aicināja tuviniekus, kuri apsver domu par šī pakalpojuma nepieciešamību kādam no saviem vecākiem vai vecvecākiem, droši nākt uz dienas centru, apskatīt telpas, iepazīties ar centra ikdienu un aprunāties ar centra darbiniecēm. Latvijas Samariešu apvienība piedāvās divas sociālās rehabilitācijas programmas atbilstoši senioru individuālajām vajadzībām – nepilnas dienas jeb četru stundu programmu, pilnas dienas jeb astoņu stundu programmu, attiecīgi pielāgojot aktivitāšu klāstu un laika plānojumu. Četras vai astoņas stundas Dienas centrā varēs uzturēties tie seniori, kuriem vieniem pašiem mājās uzturēties nav ieteicams. Šis pakalpojums ļaus sirmgalvja tuviniekiem doties savās ikdienas gaitās un strādāt, jūtoties droši, ka radinieks būs pieskatīts, drošībā, turklāt varēs aktīvi un radoši darboties speciālistu vadībā. Latvijas Samariešu apvienības darbinieki parūpēsies, lai seniori būtu aprūpēti, nodarbināti un paēduši, vasarās notiks arī pastaigas svaigā gaisā. Dienas centrā ir nodalītas telpas diendusai, atpūtai un aktivitātēm, ir materiāli brīvā laika nodrošināšanai – galda spēles, grāmatas, preses izdevumi. Tiks nodrošināts praktisks atbalsts vai asistēšana cilvēka pašaprūpes nodrošināšanā (noģērbšanās, apģērbšanās, personīgās higiēnas ievērošana, ēšana u.tml.), kā arī atbilstoši katra cilvēka vajadzībām tiks piesaistīti tādi speciālisti kā fizioterapeits, psihologs un veselības aprūpes speciālists. Fizioterapeits tiks iesaistīts arī vingrošanas programmas izstrādē. Pieteikties var kā privāti, tā arī ar novada Sociālā dienesta nosūtījumu. Lai saņemtu informāciju par kārtību, kādā tiek piešķirts un nodrošināts senioru Dienas centra pakalpojums, jāvēršas Kuldīgas novada Sociālajā dienestā, Dzirnavu ielā 9. Informāciju var saņemt arī pa tālruni 27020746 (sociālā darbiniece Ieva Rancāne) vai 27020734 (Inese Jaunzeme). Pieprasot pakalpojumu, sociālajiem darbiniekiem būs vajadzīgs seniora parakstīts iesniegums un ģimenes ārsta vai ārsta psihiatra izsniegta izziņa, kurā norādīta diagnoze, atzinums par kontrindikāciju neesamību, kā arī norādes par lietojamajiem medikamentiem. Pēc tam tiks norunāta tikšanās ar pašu senioru, lai izvērtētu viņa individuālās vajadzības un saprastu, kādā apjomā pakalpojums piešķirams. Kā nosūtījums pakalpojuma saņemšanai Dienas centrā tiks izsniegts Sociālā dienesta sagatavots lēmums. Ar Sociālā dienesta nosūtījumu senioriem būs jāveic neliels līdzmaksājums, kas sastāda vien 10 procentus no izdevumiem. Par četrām stundām tie būs 1,20 EUR, bet astoņu stundu programmā – 1,45 EUR. Maznodrošinātām un trūcīgām personām pakalpojums paredzēts bez maksas. Lai saņemtu pakalpojumu bez Sociālā dienesta starpniecības, jāzvana pa tālruni 25691384 (Latvijas Samariešu apvienības Kurzemes nodaļas vadītāja Lolita Grīnvalde). Bez Sociālā dienesta lēmuma pakalpojums būs par pilnu cenu – par četrām stundām būs jāmaksā 12 EUR, bet par pilnu dienu jeb astoņām stundām – 14,50 EUR. Informāciju sagatavoja: Kristīne Duļbinska, Mārketinga un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Kuldīgas novada pašvaldība Foto autori: Ričards Sotaks un no Latvijas Samariešu apvienības arhīva

    Kuldīgas novada p/a “Sociālais dienests” ir uzstādīta pasta kastīte, kur ir iespējams atstāt savu ierosinājumu vai citu atsauksmi par sociālā dienesta darbu, pakalpojumu pieejamību, kvalitāti utt.    

2019.gada 1. februārī Latvijas Samariešu apvienība, kas pašlaik sniedz aprūpi mājās Kuldīgas novadā, sadarbībā ar Sociālo dienestu piedāvās senioriem Dienas centra pakalpojumu Kuldīgā, Dzirnavu ielā 18.   Kādēļ šāds Dienas centrs senioriem ir nepieciešams?   Cilvēka dzīve “apmet lielu kūleni”, kad nākas saskarties ar savu vai savu tuvinieku nespēju veikt ikdienas pienākumus, dzīvot ierasto dzīvi un pašam par sevi parūpēties. “Tas ir jauns un emocionāli grūts posms gan paša seniora, gan tuvinieku dzīvē. Ir neziņa par to, kas būs, jaunas rūpes, uztraukums. Tāpēc svarīgi šajā laikā saglabāt gaišas domas, gribasspēku, dzīves alkas, vēlēšanos uzveikt slimību vai turpināt dzīvot pēc iespējas kvalitatīvāk. Nepieciešama tuvinieku un draugu mīlestība, psiholoģisks un praktisks, kā arī medicīnisks atbalsts. Tas daudzos gadījumos nes pozitīvu rezultātu, un cilvēki ar nelielām korekcijām spēj pilnvērtīgi turpināt savu dzīvi,” skaidro Latvijas Samariešu apvienības direktors Andris Bērziņš. Tādēļ Kuldīgā tiek veidots jauns un mājīgs Dienas centrs, kur cilvēki, kam nepieciešama uzraudzība, sociālā aprūpe un rehabilitācija sociālo prasmju un kognitīvo spēju saglabāšanai, varēs pavadīt laiku speciālistu vadībā.   Kuldīgas novada Sociālais dienests uzsver, ka šis pakalpojums ir radīts gan pašu senioru, gan viņu tuvinieku atbalstam. Vajadzību pēc šāda pakalpojuma Sociālā dienesta darbinieki ir saskatījuši, saskaroties tieši ar tuviniekiem, kuri ir norūpējušies, ka viņu ģimenēs dzīvojošie seniori jūtas vientuļi un nesaprasti. Tuvinieki ir vērsušies Sociālajā dienestā, lai risinātu bažas par to, ka kāds no vecākiem vai vecvecākiem ir jāatstāj viens, kamēr visi pa dienu ir devušies savās gaitās. Latvijā nav daudz pašvaldību, kas piedāvā šāda veida pakalpojumu, tāpēc tuvinieki – jau pieaugušie bērni, mazbērni – īpaši aicināti interesēties un izmantot šī pakalpojuma sniegtās iespējas.   Pieskatīs četras vai astoņas stundas dienā   Latvijas Samariešu apvienība piedāvās divas sociālās rehabilitācijas programmas atbilstoši senioru individuālajām vajadzībām – nepilnas dienas jeb četru stundu programmu, pilnas dienas jeb astoņu stundu programmu, attiecīgi pielāgojot aktivitāšu klāstu un laika plānojumu. Četras vai astoņas stundas Dienas centrā varēs uzturēties tie seniori, kuriem vieniem pašiem mājās uzturēties nav ieteicams. Šis pakalpojums ļaus sirmgalvja tuviniekiem doties savās ikdienas gaitās un strādāt, jūtoties droši, ka radinieks būs pieskatīts, drošībā, turklāt varēs aktīvi un radoši darboties speciālistu vadībā. Latvijas Samariešu apvienības darbinieki parūpēsies, lai seniori būtu aprūpēti, nodarbināti un paēduši, vasarās notiks arī pastaigas svaigā gaisā. Dienas centrā būs nodalītas telpas diendusai, atpūtai un aktivitātēm, ir materiāli brīvā laika nodrošināšanai – galda spēles, grāmatas, preses izdevumi. Tiks nodrošināts praktisks atbalsts vai asistēšana cilvēka pašaprūpes nodrošināšanā (noģērbšanās, apģērbšanās, personīgās higiēnas ievērošana, ēšana u.tml.), kā arī atbilstoši katra cilvēka vajadzībām tiks piesaistīti tādi speciālisti kā fizioterapeits, psihologs un veselības aprūpes speciālists. Fizioterapeits tiks iesaistīts arī vingrošanas programmas izstrādē. Samariešu apvienības speciālisti konsultēs senioru tuviniekus dažādu problēmjautājumu risināšanā.   Pieteikšanās – ar Sociālā dienesta nosūtījumu vai bez tā   Dienas centrā katru darba dienu varēs uzturēties ap 15 senioru. Pieteikties varēs kā privāti, tā arī ar novada Sociālā dienesta nosūtījumu. Lai saņemtu informāciju par kārtību, kādā tiek piešķirts un nodrošināts senioru Dienas centra pakalpojums, jāvēršas Kuldīgas novada Sociālajā dienestā, Dzirnavu ielā 9. Informāciju var saņemt arī pa tālruni 27020746 (sociālā darbiniece Ieva Rancāne) vai 27020734 (Inese Jaunzeme).   Pieprasot pakalpojumu, sociālajiem darbiniekiem būs vajadzīgs seniora parakstīts iesniegums un ģimenes ārsta vai ārsta psihiatra izsniegta izziņa, kurā norādīta diagnoze, atzinums par kontrindikāciju neesamību, kā arī norādes par lietojamajiem medikamentiem. Pēc tam tiks norunāta tikšanās ar pašu senioru, lai izvērtētu viņa individuālās vajadzības un saprastu, kādā apjomā pakalpojums piešķirams. Kā nosūtījums pakalpojuma saņemšanai Dienas centrā tiks izsniegts Sociālā dienesta sagatavots lēmums.   Ar Sociālā dienesta nosūtījumu senioriem būs jāveic neliels līdzmaksājums, kas sastāda vien 10 procentus no izdevumiem. Par četrām stundām tie būs 1,20 EUR, bet astoņu stundu programmā – 1,45 EUR. Maznodrošinātām un trūcīgām personām pakalpojums paredzēts bez maksas.   Lai saņemtu pakalpojumu bez Sociālā dienesta starpniecības, jāzvana pa tālruni 25691384 (Latvijas Samariešu apvienības Kurzemes nodaļas vadītāja Lolita Grīnvalde). Bez Sociālā dienesta lēmuma pakalpojums būs par pilnu cenu – par četrām stundām būs jāmaksā 12 EUR, bet par pilnu dienu jeb astoņām stundām – 14,50 EUR.   Kam paredzēts pakalpojums?   Senioriem, kuriem vieniem pašiem mājās uzturēties nav ieteicams. Pakalpojums ļaus sirmgalvja tuviniekiem doties savās ikdienas gaitās, jūtoties droši, ka radinieks būs pieskatīts, drošībā, turklāt varēs aktīvi un radoši darboties speciālistu vadībā.   Cik ilgi seniors varēs uzturēties Dienas centrā?   Dienas centrā piedāvās divas programmas: nepilnas dienas jeb četru stundu programmu un pilnas dienas jeb astoņu stundu programmu.   Cik maksās pakalpojums?   Ar Sociālā dienesta nosūtījumu – 1,20 EUR par četrām stundām un 1,45 EUR par astoņām stundām programmā – 1,45 EUR. Maznodrošinātām un trūcīgām personām – bez maksas. Bez Sociālā dienesta nosūtījuma – 12 EUR par četrām stundām un 14,50 EUR par astoņām stundām.   Kur vērsties?   Kuldīgas novada Sociālajā dienestā, Dzirnavu ielā 9 vai pa tālruni 27020746 (sociālā darbiniece Ieva Rancāne) vai 27020734 (sociālā darbiniece Inese Jaunzeme).       BAIBA PARE, Latvijas Samariešu apvienības komunikācijas speciāliste ANDA ŠLAKORCIŅA, Kuldīgas novada Sociālā dienesta vadītājas vietniece FOTO: no Samariešu apvienības arhīva        

  Sociālā dienesta kolektīvs novēl katram, lai sagaidot  Ziemassvētkus kopā ar saviem mīļajiem,  sirsniņās gaišums un prieks!    Lai mums visiem darbīgs, veselīgs un jaunu ideju pilns Jaunais 2019. gads!        

Pēc Labklājības ministrijas (LM) ierosinājuma ir papildināti nosacījumi Eiropas Savienības finansēto pārtikas, higiēnas, saimniecības preču un mācību piederumu saņemšanai, un tagad to saņēmēju loks varēs būt plašāks. To paredz otrdien, 18. decembrī, valdībā apstiprinātie Ministru kabineta grozījumi noteikumos „Darbības programmas ”Pārtikas un pamata materiālās palīdzības sniegšana vistrūcīgākajām personām 2014.-2020. gada plānošanas periodā” īstenošanas noteikumi”.   Grozījumi paredz, ka no 2019. gada janvāra Eiropas Atbalsta fonda atbalstu papildus varēs saņemt arī maznodrošinātas personas vai ģimenes, kuru vidējie ienākumi mēnesī nepārsniedz 242 eiro, līdzšinējo 188 eiro vietā. Pašvaldībās, kurās maznodrošinātas personas vai ģimenes ienākumu līmenis noteikts mazāks par 242 eiro, Fonda vistrūcīgākajām personām atbalstu varēs saņemt visas maznodrošinātās personas vai ģimenes.   Tāpat grozījumi nosaka iespēju turpmāk visām pilngadīgajām personām saņemt ne tikai Fonda līdzfinansētās pārtikas, bet arī higiēnas un saimniecības preces, ko līdz šim varēja saņemt tikai bērni vecumā līdz 18 gadiem. Savukārt ģimenes ar bērniem līdz 12 mēnešu vecumam varēs izvēlēties vienu no Fonda higiēnas preču pakām, kurās ir autiņbiksītes no 5 līdz 9 kilogramiem vai no 7 līdz 18 kilogramiem.   Tāpat kā līdz šim, pamats Fonda atbalsta saņemšanai ir pašvaldības sociālā dienesta izsniegta rakstiska izziņa. Ja Jums ir izsniegta izziņa, kurā nav ĪPAŠĀS atzīmes par fonda atbalstu, tad LŪGUMS SAZINĀTIES ar sociālo dienestu (63350107) vai pagasta pārvaldes sociālo darbinieku un vienoties par JAUNAS IZZIŅAS SAŅEMŠANU!!!   Šobrīd 28 partnerorganizācijas (nevalstiskās organizācijas, reliģiskas organizācijas un pašvaldības, pašvaldību iestādes) visā Latvijā nodrošina Fonda atbalsta paku izdali 460 vietās un izsniedz gatavas maltītes 23 zupas virtuvēs. 2018. gada pirmajos trijos ceturkšņos Fonda līdzfinansēto pārtikas, higiēnas, saimniecības preču un mācību piederumu atbalstu saņēma 60,3 tūkstoši vistrūcīgāko cilvēku, saņemot kopumā 234 tūkstošus pārtikas paku un 243 tūkstošus gatavās maltītes zupas virtuvēs. Papildus ģimenes ar bērniem saņēmušas 31 tūkstoti higiēnas un saimniecības preču paku, trīs tūkstošus pārtikas maziem bērniem paku, trīs tūkstošus higiēnas preču maziem bērniem paku, kā arī astoņus tūkstošus mācību piederumu paku.   INFOGRAFIKA PAR EIROPAS SAVIENĪBAS FONDA ATBALSTA IESPĒJĀM → ES_Palidzibas_PAKAS_2019_GALA_131218   Informācijas avots: Labklājības ministrija    

Laika periodā no 21. septembra līdz 14. decembrim Gudenieku pagastā Kuldīgas novada p/a “Sociālais dienests” organizēja sociālo atbalsta grupu, kurā aktīvi iesaistījās  9 dalībnieki (8 no Gudenieku pagasta un 1 no Ēdoles pagasta).Kopā  ir notikušas 10 nodarbības. Nodarbību laikā tika iegūtas jaunas zināšanas un prasmes par personīgo higiēnu, par veselību, par dienas režīma plānošanu un ievērošanu, par veselīgu uzturu un galda kultūru. Astoņas tikšanās reizes skolotājas  Daces Nastevičas vadībā bija veltītas dažādām muzikālām, fiziskām un radošām nodarbībām.   Dalībnieki dziedāja, vingroja, veidoja no papīra un dzijām dažādus dekorus, mācījās sadarboties, pārvarēja kautrību vai bailes radoši izpausties. Noslēguma aplī  šodien visi grupas dalībnieki apliecināja, ka ir ļoti priecīgi par doto iespēju piedalīties šādās nodarbībās un labprāt turpinātu to darīt savā pagastā. Tie, kuri dažādu iemeslu dēļ  nevarēja apmeklēt vairākas nodarbības, uzsvēra, ka ir žēl par to, ka nebija kopā ar pārējiem. Vērojot grupas dalībniekus pirmajā tikšanās reizē un pēdējā, labi varēja novērot, ka viņi ir kļuvuši drošāki, smaidīgāki, atvērtāki. Kā neiztrūkstoša atbalsta grupas nodarbības sastāvdaļa vienmēr bija arī kopīga tējas dzeršana un vienkārši, kopā būšana, jo nenoliedzami, šeit satikās dažādi cilvēki, kuri varbūt  pirms atbalsta grupas nebijas pazīstami savā starpā, bet šī bija lieliska vieta jaunu paziņu iegūšanai.   Paldies Gudenieku pagasta vadītājai par iespēju darboties gaišā, siltā telpā! Paldies Gudenieku pagasta sociālās palīdzības organizatorei Jolantai Dombrovskai par ieguldīto darbu, lai grupu organizētu un saturētu trīs mēnešu garumā.     → Attēlos redzamās personas ir devušas atļauju attēlu publicēšanai!     Teksts: Ligita Bergmane un Vineta Brūdere-Sedliņa Foto: Ligita Bergmane un Ieva Bērende    

Decembra sākumā sociālā atbalsta grupa, kurā darbojas cilvēki ar īpašām vajadzībām „Kopā būt” sniedza brīnišķīgu un skanīgu Ziemassvētku koncertu Kuldīgas muzejā. Sociālā atbalsta grupa “Kopā būt” darbojas Kuldīgas novada p/a “Sociālais dienests” Dienas centra personām ar garīga rakstura traucējumiem paspārnē. Dienas centra pakalpojums tiek sniegts, lai veicinātu personu iekļaušanos sabiedrībā, jaunu sociālo kontaktu veidošanu, personīgo resursu apzināšanos, sociālo prasmju attīstīšanu, nodrošinot personu izglītošanu, kvalitatīva brīvā laika pavadīšanas iespējas un psihosociālo atbalstu.   Dienas centra pakalpojums ietver rehabilitācijas/motivācijas programmas, kvalitatīva brīvā laika pavadīšanas iespējas un psihosociālo atbalstu. Līdztekus nodarbībām un aktivitātēm, nozīmīga vieta pakalpojuma sniegšanā ir integratīviem pasākumiem, kas tiek organizēti gan Dienas centrā, gan ārpus tā – muzeju, izstāžu, sabiedrisku pasākumu apmeklēšana, pastaigas pilsētā, izbraukumu ekskursijas, piedalīšanās dažādās sabiedriskās aktivitātēs, sadarbība un kopēji pasākumi ar citiem Dienas centriem. Klientiem ir iespēja piedalīties dažādos sporta pasākumos.   Pakalpojuma saņēmēja ieguvumi: Dienas centrā klientiem tiek organizētas daudzveidīgas nodarbības, kurās klientiem ir iespēja apgūt jaunas iemaņas un stiprināt jau apgūtās prasmes un iemaņas,sociālo iemaņu un prasmju apguve «Radošo lietu darbnīca», teātra nodarbības, mūzikas nodarbības, ārstnieciskā fizkultūra, sporta nodarbības, izglītojošas un brīvā laika pavadīšanas iespējas. Lai saņemtu pakalpojumu Dienas centrā ir nepieciešams personas iesniegums! Par Dienas centru vairāk informācijas varat iegūt pie sociālās darbiniece Inetas Eņģeles 63350605, ineta.engele@kuldiga.lv       Teksts: Vineta Brūdere-Sedliņa Foto: no Kuldīgas muzeja arhīva

Kuldīgas novada pašvaldība domes sēdē lēmusi atbalstīt palīdzību iedzīvotājiem, kuriem pensiju indeksācijas dēļ nācās zaudēt sociālās priekšrocības. 2018. gada 1. oktobrī notikusī pensiju pārrēķināšana (indeksēšana) radīja situāciju, kad senioru ienākumi pārsniedz pašvaldības noteikto maznodrošinātas ģimenes (personas) ienākumu līmeni – 255 eiro, kas senioriem liedza pretendēt uz pašvaldības sociālo palīdzību. Indeksētās pensijas senioru ienākumus nepalielina tik būtiski, lai pašvaldības sociālā palīdzība nebūtu vairs nepieciešama. Lai seniori varētu saņemt pašvaldības sociālo palīdzību (galvenokārt dzīvokļa pabalstu un pabalstu medicīnas pakalpojumu atmaksai), Kuldīgas novada Pašvaldība paaugstināja esošo maznodrošinātas ģimenes (personas) ienākumu līmeni līdz 285 eiro.   Ģimenēm ar nepilngadīgiem bērniem šobrīd nav nepieciešamas būtiskas izmaiņas attiecībā uz maznodrošinātas ģimenes ienākumu līmeni, jo šī iedzīvotāju grupa jau ir nodrošināta ar pašvaldības atbalstu brīvpusdienām, kā arī, aprēķinot vidējos ienākumus, netiek ņemts vērā ģimenes valsts pabalsts.   Grozījumi paredz noteikt augstāku maznodrošinātas ģimenes (personas) ienākumu līmeni – 285 eiro – tām ģimenēm, kurās visas pilngadīgās personas ir seniori un personas ar invaliditāti.  Pēc Labklājības ministrijas apkopotajiem datiem 2018. gadā valstī strauji pieauga pensijas indeksācijas procents – tas ir par 13.75% (27.50 eiro), bet Kuldīgas novadā par 26 eiro.   Atbilstību maznodrošinātas ģimenes (personas) statusam Kuldīgas novada sociālais dienests izvērtē individuāli, raugoties vai ģimene vai atsevišķi dzīvojoša persona atbilst pašvaldības noteiktajam ienākumu līmenim un Ministru kabineta noteiktajām prasībām. Maznodrošinātas ģimenes (personas) statuss dod iespēju saņemt pašvaldības atbalstu līdz 180 eiro vairākos sociālās palīdzības veidos. Tie ir: pabalsts centralizētās apkures apmaksai vai kurināmā iegādei, komunālo maksājumu un medicīnas pakalpojumu izdevumu segšanai.   Lai izvērtētu atbilstību maznodrošinātas ģimenes (personas) statusam, Kuldīgas pilsētas iedzīvotājiem, iepriekš pierakstoties, jāvēršas Kuldīgas novada sociālajā dienestā, Dzirnavu ielā 9, bet pagastu iedzīvotājiem – pie sava pagasta sociālā darbinieka.   Pierakstīties sociālās palīdzības saņemšanai var, zvanot: Kuldīgā – 63350107; Ēdolē – 22013423; Īvandē, Padurē – 27844910; Gudeniekos – 27885233; Kabilē – 29404212; Vilgālē – 26553069; Priedainē – 26349549; Laidos – 26620677; Pelčos – 27810191; Rendā – 28632702; Rumbā – 2862145; Snēpelē – 27843923; Turlavā – 28368352; Vārmē – 27800188.   Teksts: www.kuldiga.lv

    Pirmdiena, 19. novembris pēc Latvijas Republikas Proklamēšanas dienas būs brīvdiena. Līdz ar to ir noteiktas izmaiņas iestāžu darba laikos un sociālais dienests šinī dienā būs SLĒGTS!   Latvijas Republikas Proklamēšanas diena 18. novembris šogad iekrīt svētdienā un piemērojot likuma «Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām» normu, gadījumā, ja 18. novembris iekrīt sestdienā vai svētdienā, nākamo darba dienu nosaka par brīvdienu.