Kuldīgas novada pašvaldības
aģentūra "Sociālais dienests"

Biežāk uzdotie jautājumi

Sociālo pakalpojumu nodaļa

Kā var saņemt pakalpojumus Kuldīgas novada p/a Sociālais dienests?
Pieprasot pakalpojumu, persona vai tās likumiskais pārstāvis vēršas dzīvesvietas sociālajā dienestā (novada pilsētā) vai pie sociālā darba speciālista (novada pagastā), iesniedz iesniegumu, norādot problēmu un tās risināšanai vēlamo pakalpojuma veidu, iztikas līdzekļu deklarāciju, ja pakalpojuma saņemšanai nepieciešams materiālo resursu novērtējums un iztikas līdzekļu deklarācijas sagatavošana, kā arī citus dokumentus (izziņa par personas veselības stāvokli, funkcionālajām spējām vai invaliditāti, pilnvara, uztura līgums, psihologa atzinums u.c.), atbilstoši normatīvo aktu prasībām un attiecīgā pakalpojuma veidam.

Kā saņemt aprūpi mājās?
Aprūpes mājās pakalpojums pilngadīgām personām tiek sniegts pastāvīgi vai uz laiku personām, kuras vecuma, funkcionālu traucējumu vai veselības stāvokļa dēļ nespēj nodrošināt savas pamatvajadzības un veikt nepieciešamo aprūpi dzīvesvietā.
Nepieciešams iesniegums un ģimenes ārsta izsniegta izziņa. Sociālais darbinieks apmeklēs dzīvesvietu un veiks personas fizisko un garīgo spēju izvērtējumu. Pakalpojums tiek sniegts pēc individuāli izstrādāta aprūpes plāna, nosakot nepieciešamo aprūpes līmeni un nepieciešamā pakalpojuma sniegšanas stundu skaitu. Šo pakalpojumu nodrošina biedrība “ Latvijas Samariešu apvienība”.
Atbildīgās personas Kuldīgā – Inese Jaunzeme (27020734) vai Daiga Ezerniece (20293012).
Katrā pašvaldībā pie sava sociālā darbinieka, kurš izskaidros kārtību.

Ja ir vientuļa vecmāmiņa , kuru nevar atstāt vienu mājās bez uzraudzības, ko darīt?
Tiek piedāvāts Senioru dienas aprūpes centra pakalpojums, lai dienas laikā nodrošinātu uzraudzību personām, kuras sasniegušas vecuma pensijas piešķiršanai noteikto vecumu, kurām nepieciešama sociālā aprūpe un rehabilitācija sociālo prasmju un kognitīvo spēju saglabāšanai. Pakalpojumu nepiešķir personai, kura noslēgusi uztura līgumu (tiek vērtēts uztura līguma saturs saskaņā ar saistošo noteikumu 112.10. apakšpunktu) vai kura saņem 2., 3. vai 4. aprūpes līmeņa aprūpes mājās pakalpojumu.
Tāpat tiek piedāvāts Drošības pogas pakalpojums, lai nodrošinātu attālinātu personas diennakts uzraudzību, kura vecuma vai funkcionālo traucējumu dēļ var nonākt bezpalīdzīgā stāvoklī, izmantojot speciālu aprīkojumu saziņai ar operatoru zvanu centrā.

Cik maksā pansionāti (Ilgstošas sociālās aprūpes iestādes) Kuldīgas novadā?
Pansionātu (Ilgstošas sociālās aprūpes iestādes) dienas maksas ir sākot no 24,59 līdz 28.50 eur/d. Ir pansionāti, kuriem ir konkrēta mēneša maksa. Mēneša maksa var mainīties. Visu informāciju var iegūt pie savas pašvaldības sociālā darbinieka, kas noskaidros konkrēto situāciju konkrētam cilvēkam.

Kā zināt, cik būs jāmaksā par vecāku ilgstošo sociālo aprūpi iestādē?
Pati persona no pensijas sedz 85% no pakalpojuma maksas, pārējo sedz apgādnieki vai sociālais dienests. Bet no sākuma tiek veikta apgādnieku ienākumu izvērtēšana.

Kur iespējams saņemt pilnvaru, ja vēlos izņemt mātes/tēva pensiju pasta nodaļā?
Pilnvaru var iegūt vēršoties savas pašvaldības bāriņtiesā.

Kur vērsties, lai nokārtotu īpašās kopšanas pabalstu?
Jāvēršas pie sava ģimenes ārsta un jājautā, vai ir iespējams iegūt pirmās grupas invaliditāti un īpašās kopšanas pabalstu.

Vai iespējams Sociālajā dienestā nomāt vai saņemt (uz laiku) tehniskos palīglīdzekļus?
Lai saņemtu valsts finansētus tehniskos palīglīdzekļus, nepieciešams atzinums no ģimenes ārsta par palīglīdzekļu nepieciešamību un iesniegums no personas. Dokumenti iesniedzami vai nosūtāmi pa pastu Vaivaru tehnisko palīglīdzekļu centram. Palīglīdzekļus var arī iznomāt Latvijas Sarkanajā krustā Liepājas ielā 35, Kuldīgā, tālrunis 26513347 un Vaivaru tehnisko palīglīdzekļu centrā. Par Valsts tehnisko palīglīdzekļu saņemšanu skatīt https://vtpc.lv/

Visu informāciju var iegūt pie savas pašvaldības sociālā darbinieka, kas izskaidros konkrēto situāciju konkrētam gadījumam.

Esmu bez dzīvesvietas. Vai sociālais dienests var palīdzēt iegūt dzīvokli?
Kuldīgas novada pašvaldības aģentūra “Sociālais dienests” nevar piešķirt dzīvokli. Personai jāraksta iesniegums Kuldīgas novada Domes Nekustamo īpašumu nodaļas Dzīvokļu komisijai (633 50078, 27091574) par uzņemšanu dzīvojamās platības īres rindā pašvaldībā, vai jārod iespēja patstāvīgi īrēt dzīvojamo platību.

Vīrs lieto alkoholu. Kā Jūs varat palīdzēt pārtraukt lietot alkoholu?
Sociālais dienests nevar kādam likt pārtraukt lietot alkoholu. Taču var palīdzēt risināt atkarību problēmas, ja personai pašai ir vēlēšanās dzīvē kaut ko mainīt. Ja personai nepieciešama palīdzība, var tikties ar sociālo darbinieku un uzklausīt padomus, kā rīkoties alkohola vai citu atkarību problēmu gadījumā. Kuldīgā otrdienu vakaros Liepājas ielā 37 no plkst. 18.30 darbojas Anonīmo alkoholiķu atbalsta grupa.

Esmu nonācis krīzes situācijā un palicis bez dzīvesvietas. Kā jūs varētu man palīdzēt?
Sociālajā dienestā tiek sniegts naktspatversmes pakalpojums , lai nodrošinātu īslaicīgu izmitināšanu krīzes situācijā. Patversme atrodas Kabiles pagasta “Mācītājmājā”. Tiek nodrošināta gultasvieta un ēdiens, kamēr atrisināsiet krīzes situāciju.

Kas ir ģimenes asistents?
Asistents atver durvis neatkarīgai dzīvei, dod iespēju cilvēkam ar ļoti smagu vai smagu invaliditāti dzīvot aktīvi, nepaliekot ieslodzītam četrās sienās. Asistents palīdz tikt galā ar dažādām dzīves situācijām, palīdz pārvietoties ārpus mājokļa cilvēkam, kurš funkcionālo traucējumu dēļ pats nespēj, piemēram, nokļūt pie ārsta, uz darbu, teātri un citur. Valsts apmaksātā asistenta uzdevums nav tīrīt māju, palīdzēt nomazgāties dušā vai taisīt ēst, to dara aprūpētājs. Asistents palīdz ārpusmājas aktivitātēs.

Kas jādara, lai saņemtu asistenta pakalpojumu?
Jāvēršas savas pašvaldības sociālajā dienestā pie sociālā darbinieka, jāiesniedz iesniegums, norādot savus personas datus un vēlamā asistenta personas datus. Sociālais darbinieks izvērtēs jūsu sniegto informāciju, izvērtēs asistenta atbilstību un pieņems lēmumu par asistenta pakalpojuma piešķiršanu.

Sociālās palīdzības nodaļa

Kas jāņem līdzi, lai saņemtu trūcīgu vai maznodrošinātu mājsaimniecības statusu?
Strādājošām personām jāiesniedz izziņa no darba vietas par iepriekšējo trīs mēnešu algas apmēru, nestrādājošām personām jābūt reģistrētām NVA kā bezdarbniekiem. Bērniem, kuri vecāki par 15 gadiem, nepieciešama izziņa no izglītības iestādes, kā arī jāiesniedz visu mājsaimniecībā dzīvojošo personu kontu pārskati par pilniem iepriekšējiem trīs mēnešiem.

Kuru personu materiālais stāvoklis tiek izvērtēts, pieprasot sociālos pabalstus (mājokļa pabalstu, veselības aprūpes pabalstu u.c.) un trūcīgu vai maznodrošinātu statusu?
Visu. Tiek izvērtētas visas mājsaimniecībā dzīvojošās personas.

 Kas ir mājsaimniecība?
Personas, kuras dzīvo vienā mājoklī un kopīgi sedz jebkādus izdevumus.

Vai mājsaimniecības personām ir jābūt radniecībai vai deklarētām vienā adresē?
Nē, par mājsaimniecību uzskata jebkuras faktiski kopā dzīvojošas personas, neatkarīgi no radniecības vai deklarētām dzīvesvietām.

Vai ir nozīme, kurā vietā tiek saņemta sociālā palīdzība (pabalsti)?
Sociālā palīdzība tiek sniegta pēc iespējas tuvāk mājsaimniecības dzīvesvietai. Mūsu novadā sociālo palīdzību var saņemt personas, kuras deklarējušas un faktiski dzīvo Kuldīgas novadā. Kuldīgas iedzīvotājiem pēc sociālās palīdzības jāvēršas Kuldīgā, Skrundas iedzīvotājiem – Skrundā, bet pagastu iedzīvotājiem pie sava pagasta sociālā darbinieka.

Vai sociālo palīdzību var pieprasīt Kuldīgā, ja persona dzīvo kādā no Kuldīgas pagastiem?
Jā, ja pastāv pamatots iemesls nevērsties pie savas teritorijas darbinieka, persona drīkst pieteikties uz konsultāciju Kuldīgā.

Vai pirms ierašanās sociālajā dienestā nepieciešams pieteikt konsultāciju?
Jā, klienti tiek apkalpoti tikai pēc iepriekšēja pieraksta. Lūdzam ierasties precīzi noteiktajā laikā, lai neapdraudētu savu veselību saistībā ar infekcijas risku, kā arī tiktu nodrošināta personu konfidencialitāte.

Vai ir iespēja iesniegt dokumentus attālināti?
Jā, dokumentus var iesniegt attālināti, bet iesakām ierasties klātienē. Konsultācijas laikā darbinieki izskatīs dokumentus, pārrunās jūsu situāciju. Novērots, ka iesniedzot dokumentus attālināti, lēmuma pieņemšanas laiks ir ilgāks, līdz tiek novērstas visas nepilnības un iegūta papildu informācija.

Cik ilgā laikā tiek pieņemts lēmums?
Lēmums tiek pieņemts mēneša laikā. Taču, ja darbinieks konstatē, ka pastāv novēršamas nepilnības pozitīva lēmuma pieņemšanai, lēmuma pieņemšanas termiņu var pagarināt līdz četriem mēnešiem, par to informējot iesniedzēju.

Vai darbinieki apseko palīdzības pieprasītāja dzīvesvietu? Kāpēc nepieciešama dzīvesvietas apsekošana?
Jā. Dzīvesvietas apsekošana nepieciešama materiālo resursu novērtēšanai, kā arī veicot sociālo darbu ar klientu. Apsekošanā, izvērtējot materiālos resursus, netiek vērtēta mājokļa aprīkojuma vērtība, bet gan uzmanība vērsta uz sadzīves apstākļiem un sniegto ziņu patiesumu.

Kādas ir sekas, ja persona atsakās atļaut sociālā darba speciālistam apsekot savu dzīvesvietu?
Sociālās palīdzības pabalstu un statusu piešķiršana tiek atteikta, jo nevar veikt mājsaimniecības izvērtējumu.

Kādas ir sekas, ja klients sniedz nepatiesas ziņas, maldina sociālo darbinieku vai neziņo par situācijas izmaiņām?
Klients, iesnieguma aizpildīšanas brīdī, rakstiski tiek informēts, ka nepatiesu ziņu sniegšanas, sociālā darbinieka maldināšanas vai izmaiņu noklusēšanas gadījumā, var tikt ierosināta prettiesiski izmaksāto sociālās palīdzības pabalstu atgūšana no klienta.

Kādi ir galvenie kritēriji materiālās situācijas izvērtēšanai?
Ienākumi, uzkrājumi, nekustamie īpašumi, transportlīdzekļi, darbspējīgas personas reģistrācija NVA kā bezdarbniekam.

Par kādu periodu ienākumi tiek vērtēti?
Tiek izvērtēti ienākumi par pilniem 3 mēnešiem pirms iesnieguma iesniegšanas. Piemēram, iesniegums tiek iesniegts augustā. Sociālajā dienestā jāiesniedz kontu pārskati, darba devēja izziņa, izziņa par ienākumiem no saimnieciskās darbības par periodu no 1. maija līdz 31. jūlijam.
Taču ir virkne ienākumi, kas tiek vērtēti 12 mēnešu periodā.

Kurus ienākumus vērtē 12 mēnešu periodā?
Ienākumi no sava īpašuma pārdošanas, LAD maksājumi, ienākumi no vērtspapīriem, ienākumi no autoratlīdzības, loteriju, izložu un azartspēļu laimesti, ātrā kredīta aizdevumi, ienākumi no kapitāla, pārmaksātās valsts sociālās aprosināšanas iemaksas, kas ir atmaksātas, citi ienākumi, izņemot regulāros ienākumus.

Vai ienākumos tiek ieskaitīti citu fizisku personu ieskaitījumi?
Jā, arī citu personu ieskaitījumi kontā tiek uzskatīti par ienākumiem. Tie ir finanšu līdzekļi, ar kuriem palīdzības pieprasītājs var rīkoties un nodrošināt savas vajadzības.

Vai ienākumos tiek ieskaitītas skaidras naudas iemaksas savā kontā?
Jā, arī skaidras naudas iemaksas tiek ieskaitītas ienākumos, ja nav pierādāms tās izcelsmes avots. Visbiežāk skaidras naudas iemaksas tiek iegūtas neoficiāla rakstura darbā.

Kas tiek vērtēts kā uzkrājums?
Par uzkrājumu uzskata naudas līdzekļu uzkrājumu vai atlikumu kredītiestādē vai pasta norēķinu sistēmā, kas veidojas no ienākumiem vai kontā saņemtajiem maksājumiem (tai skaitā atgūts parāds, citas personas sniegtais materiālais atbalsts), kas pārskata perioda beigās pārsniedz 272 eiro mājsaimniecībai. Uzkrājuma summa ir vienāda jebkura lieluma mājsaimniecībai. Mājsaimniecība, kurai pieder uzkrājums, nevar saņemt sociālo palīdzību.

Kādi nekustamie īpašumi var pieder mājsaimniecībai, kura vēlas saņemt sociālo palīdzību?
Netiek ņemts vērā mājsaimniecības vienīgais īpašums, kur savu dzīvesvietu deklarējis un dzīvo iesniedzējs un pārējās personas, kurām ir kopīga saimniecība ar iesniedzēju. Izņēmums ir otrs īpašumā esošs nekustamais īpašums, kurā dzīvo un deklarējušies palīdzības pieprasītāja pirmās pakāpes radinieki, kuriem nepieder cits nekustamais īpašums.
Mājsaimniecībai var piederēt līdz 5 ha zemes īpašums, kā arī šim nekustamajam īpašumam vai tā daļai funkcionāli piederīgas saimniecības ēkas vai ne vairāk kā divas saimniecības ēkas uz nomātas zemes.

Vai var būt vairāki mazi zemes īpašumi, kuru platība kopumā nepārsniedz 5 ha?
Jā, zemes īpašums var būt gan kopā ar nekustamā īpašuma sastāvā esošo zemi, kur ģimene deklarēta, gan tā var būt viena vai vairākas atsevišķas platības, kuru summa nepārsniedz  5 ha.

Kāpēc tiesiskā valdījumā un lietošanā esošs nekustamais īpašums tiek uzskatīts par īpašumu?
Persona ir īpašnieks, bet nav izpildīts likumā noteiktais pienākums ierakstīt īpašumu zemesgrāmatā. Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma izpratnē par īpašumu tiek uzskatīti īpašumā, tiesiskā valdījumā un lietošanā esošs īpašums.

Vai saņemot sociālo palīdzību ir noteikti ierobežojumi īpašumā esošiem transportlīdzekļiem?
Jā, mājsaimniecībai var pieder ne vairāk kā viens transportlīdzeklis. Ja mājsaimniecībā ir divi vai vairāk bērni, var piederēt divi transportlīdzekļi.

Vai zemnieku saimniecība vai uzņēmums tiek uzskatīts par īpašumu?
Jā, un ir kā šķērslis sociālās palīdzības saņemšanai.

Kas var pieprasīt mājokļa pabalstu?
Mājsaimniecība, kura dzīvo savā īpašumā esošā vai īrētā mājoklī Kuldīgas novadā un deklarējusi tur savu dzīvesvietu. Ja mājoklis tiek īrēts, jābūt noslēgtam īres līgumam.

Lai saņemtu mājokļa pabalstu, vai rēķiniem jābūt apmaksātiem?
Nav nepieciešami apmaksāti rēķini, taču tie var būt arī apmaksāti. Sociālajā dienestā jāiesniedz rēķini nevis maksājumu apliecinājums.

Vai parāds tiek iekļauts mājokļa pabalsta aprēķinā? Ko darīt, ja izveidojusies pārmaksa?
Nē, aprēķinā tiek iekļauta tikai kārtējā mēneša maksa. Savukārt, ja izveidojusies pārmaksa, aprēķinā kārtējā mēnešmaksa konkrētā izdevumu pozīcija netiek iekļauta. Piemēram, apkures rēķinā  kārtējā mēnešmaksas summa ir 40.00 eiro, bet izveidojusies pārmaksa 200.00 eiro apmērā, aprēķinot mājokļa pabalstu, sociālā darba speciālists pozīcijā “Apkure” iekļaus “0.00”, jo konkrētajā mēnesī personai neradīsies izmaksas pa apkuri.  Neatkarīgi no tā, ka pārmaksa veidota no klienta maksājumiem. Secināms, ka tai brīdī personai pietikuši līdzekļi rēķinu apmaksai un nav bijusi nepieciešama pašvaldības palīdzība.

Kāpēc nepieciešams sociālajā dienestā iesniegt rēķinus katru mēnesi, ja mājokļa pabalstu piešķir uz 3 vai 6 mēnešiem?
Mājokļa pabalstu piešķir uz 3 vai 6 mēnešiem, izvērtējot mājsaimniecības materiālo situāciju. Rēķini jāiesniedz katru mēnesi, lai aprēķinātu korektu mājokļa pabalsta apmēra summu, jo mājokļa pabalsta apmērs tiek noteikts, pamatojoties uz mājsaimniecības faktiskajiem izdevumiem, līdz ar to neradot parādu vai pārmaksu.

Kāpēc lēmumā netiek norādīta mājokļa pabalsta apmēra summa?
Mājokļa pabalsta apmērs ir mainīgs, atkarībā ikmēneša rēķinu summām. Līdz ar to lēmumā nevar iekļaut vienu konstantu summu.

Mājokļa pabalsts tika piešķirts uz 3 mēnešiem, bet otrajā mēnesī pabalsta apmērs bija “0”?
Jā, tā mēdz būt. Pabalstu piešķir uz konkrētu periodu, savukārt šai periodā pabalsta apmēri ir mainīgi, balstoties uz ikmēneša iesniegtajiem rēķiniem. 

 

 

Ģimeņu atbalsta centrs

Ir notikusi vardarbība ģimenē vai citur. Kur meklēt palīdzību?
Persona var rakstīt iesniegumu Valsts policijai jebkurā situācijā, ja uzskata, ka pret viņu ir izdarīts noziegums, tajā skaitā, jebkāda veida vardarbība. Palīdzību var meklēt, zvanot policijai 110.

Esmu cietusi vardarbībā. Kādu palīdzību varu saņemt sociālajā dienestā?
Pašvaldības sociālajā dienestā var saņemt valsts apmaksātos sociālās rehabilitācijas pakalpojumus dzīvesvietā, t.i., psihologa, sociālā darbinieka un jurista konsultācijas, vai institūcijā (krīzes centrā). Rehabilitācijas pakalpojumu var saņemt, vēršoties pašvaldības sociālajā dienestā (tam nav obligāti jābūt dzīvesvietas sociālajam dienestam), vai krīzes centrā.

Vai var saņemt psihologa konsultācijas bērnam, ja bērns ticis pazemots un iespaidots no vienaudžu puses, ja neesam trūcīga (maznodrošināta) ģimene?
Lai saņemtu vardarbībā cietušo sociālās rehabilitācijas pakalpojumu bērnam, kurš cietis no vardarbības, nav jābūt trūcīgas vai maznodrošinātas ģimenes statusam. Pakalpojums tiek nodrošināts neatkarīgi no ģimenes materiālā stāvokļa.

Vai iespējams saņemt psihologa pakalpojumus pusaudzim par valsts līdzekļiem, ja neesam sociālā dienesta redzeslokā?
Ja pusaudzis atnāks uz sarunu ar sociālo darbinieku un saņems nosūtījumu pie psihologa vai psihologs sniegs atzinumu/ nosūtījumu, ka pakalpojums ir nepieciešams, tad jā, tas ir iespējams.

Vai vecākiem, kuru bērns ir cietis no prettiesiskām darbībām, saņemot sociālās rehabilitācijas pakalpojumu dzīvesvietā, ir tiesības izvēlēties psihologu?
Vecāki var izvēlēties no tiem sociālās rehabilitācijas pakalpojuma sniedzējiem – psihologiem, ar kuriem pašvaldība noslēgusi attiecīgu līgumu (MK noteikumu Nr.1631 12. punkts).

Vai sociālais darbinieks nogādā klientu līdz rehabilitācijas pakalpojuma sniegšanas vietai?
Klientam iespēju robežas pašam ir jāspēj nokļūt līdz rehabilitācijas pakalpojuma sniegšanas vietai. Protams, ar izņēmumiem, izvērtējot situāciju, sociālais dienests var sniegt iespēju nogādāt līdz tai.

Kas ir VALSTS NODROŠINĀTĀ JURIDISKĀ PALĪDZĪBA un kas to var saņemt?
Valsts nodrošināto juridisko palīdzību var saņemt civillietās un noteikta veida administratīvajās lietās (bāriņtiesas lēmuma par bērna tiesību un tiesisko interešu aizsardzību pārsūdzēšanas ietvaros). Tiesības uz valsts nodrošināto juridisko palīdzību ir personām, kuras ir: trūcīgas vai maznodrošinātas; vai atrodas pilnā valsts vai pašvaldības apgādībā (piemēram, dzīvo pansionātā); vai atrodas krīzes stāvoklī, ko izraisījuši būtiski no personas neatkarīgi apstākļi (piemēram, tas, ka persona cieš no vardarbības un tai nepieciešama tūlītēja aizsardzība).

Vai uz konsultāciju Ģimeņu atbalsta centrā man kā vecākam vienmēr jāierodas ar savu pusaudzi?
Ne vienmēr. Situācijas mēdz būt ļoti dažādas – vecāks var uz pirmo konsultāciju ierasties viens, lai pastāstītu problēmu/grūtību, pēc tam sociālais darbinieks veiks individuālu sarunu ar pusaudzi. Un tomēr, ir gadījumi, kad tieši uz pirmo konsultāciju vecāks un bērns ierodas kopā, un vēlāk darbinieks biežāk tiekas ar pusaudzi individuāli, nepieciešamības gadījumā pieaicinot vecāku. Jāatceras, ka, lai nepilngadīgais saņemtu kādu sociālo pakalpojumu, nepieciešama bērna likumiskā pārstāvja piekrišana un rakstisks iesniegums.

Kā rīkoties, ja es negribu, ka mans bērns viens dodas uz sociālo dienestu?
Vecākam ir tiesības neļaut bērnam veikt individuālas sarunas ar sociālo darbinieku. Tomēr jāatceras, ka sociālais darbs ar klientu balstās uz savstarpēju uzticēšanos. Darbinieks vienmēr rīkojas klienta, tai skaitā bērna, interesēs. Konsultācijā uzzinātā informācija tiek izmantota tikai, lai izzinātu un uzlabotu ģimenes situāciju un sniegtu nepieciešamo palīdzību.

Vai sociālie darbinieki piedāvā bērniem, vecākiem izglītojošas nodarbības?
Klientiem tiek piedāvātas radošo un sociālo prasmju nodarbības, kurās tiek apgūtas/stiprinātas prasmes, uzzināta lietderīga informācija.

Kā un kādas ģimenes var saņemt atbalsta un izglītojošas nodarbības vecākiem “Sarunas par bērnu audzināšanu”?
Atbalsta un izglītojošas nodarbības vecākiem piešķir ģimenei, kurā ir bērns līdz 18 gadu vecumam, nokomplektējot grupu. Nodarbības tiek sniegtas ar preventīvu mērķi, lai vecākiem sniegtu zināšanas un prasmes bērna audzināšanā. Pakalpojumu piešķir, pamatojoties uz personas iesniegumu un sociālā darbinieka veiktu personas individuālo vajadzību un resursu izvērtējumu. (KNP/2021/12 “Par sociālajiem pakalpojumiem Kuldīgas novadā” 3.3. apakšnodaļa).

Kādos jautājumos es varu vērsties pie sociālā darbinieka, kurš strādā ar ģimenēm un bērniem?
Ja vecāki, audzinot bērnus, saskārušies ar grūtībām bērnu audzināšanā, disciplinēšanā, ja bērni atsakās apmeklēt skolu, ir cietuši no vardarbības ģimenē vai ārpus ģimenes, var vērsties un lūgt palīdzību.
Tāpat, ja ģimenes ir nonākušas krīzes situācijās (vecāku šķiršanās, tuvinieka smaga slimība vai nāve u.c.), pēc atbalsta var vērsties Ģimeņu atbalsta centrā. Ģimenēm, kurās ir alkohola, narkotiku, azartspēļu u.c. atkarību gadījumi būtu ieteicams uzsākt sadarbību ar sociālo darbinieku, lai kopīgi ar speciālistu meklētu risinājumus.

Kāpēc nepieciešama apsekošana mājās? Es tak neko no sociālā dienesta neprasu.
Sociālie darbinieki, kuri strādā ar ģimenēm, kurās ir bērni, apsekojot ģimeni viņas dabiskajā vidē (mājās), var labāk izvērtēt dažādus apdraudējumu riskus, ģimenes mijiedarbību, ģimenes locekļu saskarsmi u.tml.
Jā, apsekošana dzīvesvietā var būt plānota un var būt arī ar ģimeni iepriekš nesaskaņota. Iepriekš nesaskaņoti sociālais darbinieks pie ģimenes var ierasties gadījumos, ja saņemta informācija, ka vecāki nepilnvērtīgi rūpējas par bērniem. Pirms plānotajiem apsekojumiem sociālie darbinieki ar klientu iepriekš sazinās, lai saskaņotu to norises laiku.

Vai sociālais darbinieks ir tiesīgs izpaust informāciju, kas tiek pārrunāta apmeklējuma laikā?
Arī sociālajā darbā ir savs ĒTIKAS kodekss, kurā ir noteikti sociālā darba ētiskie principi, un viens no šiem principiem ir – ievērot privātās dzīves, konfidencialitātes, kā arī informācijas atbildīgas izmantošanas principus.
Lai veidotos veiksmīga sadarbība starp sociālo darbinieku un iedzīvotāju, kuram ir nepieciešama palīdzība dažādu sociālo problēmu risināšanā, klientam un sociālajam darbiniekam ir noteiktas tiesības un pienākumi, kuras būtu jāievēro, lai nonāktu pie vislabvēlīgākā problēmas risinājuma.

Manam bērnam sociālajā dienestā ir izveidota nepilngadīgā profilakses lieta. Vai tas ietekmēs iespējas nākotnē mācības turpināt kādā no izvēlētajām tālākizglītības skolām?
Nē. Izglītības iestādēm nav piekļuve sociālā dienesta klientu lietām. Ja laikā, kad jaunietis iestājas izvēlētajā augstskolā, nepilngadīgā profilakses lieta ir slēgta, sociālais dienests izglītības iestādei par jaunieti informāciju nesniedz. Ja laikā, kad jaunietis iestājas izvēlētajā izglītības iestādē, augstskolā, nepilngadīgā profilakses lieta ir atvērta, sociālais dienests var lūgt izglītības iestādei sniegt informāciju par jaunieša uzvedību, sekmēm, iesaisti izglītības ieguves procesā un kavējumiem, bet dienests nesniedz tās rīcībā esošo informāciju par jaunieti.

Vai gadījumā, ja bērns pēc devītās klases pabeigšanas kādu iemeslu dēļ nav ieguvis apliecību par pamatizglītības programmas apguvi, var neturpināt izglītības iegūšanu?
Nē. Izglītības likuma 4. pants paredz, ka obligāta ir no piecu gadu vecuma bērnu sagatavošana pamatizglītības ieguvei un pamatizglītības iegūšana vai pamatizglītības iegūšanas turpināšana līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai (Izglītības likuma 4. pants).