24. novembrī Kuldīgas novada pašvaldības aģentūras “Sociālais dienests” Pakalpojumu nodaļas vadītāja Sarmīte Embrika, sociāla darbiniece Maira Baumane, sociālās palīdzības organizatore darbā ar ukraiņiem Baiba Kaminska-Freiberga un sociālā darbiniece Ilze Balode piedalījās starptautiskā konferencē “No vardarbības brīva rītdienas sabiedrība”.

Konferences atklāšanas runu teica Diāna Jakaite, Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece, Andris Zellis, Valsts policijas priekšnieka vietnieks, Īmera Frīla, Īrijas vēstniece, Nīderlandes vēstniecības pārstāve, Aurēlija Ruajē-Gunēna, Francijas vēstniece, Kristians Helts, Vācijas vēstnieks, Iluta Lāce, centra Marta vadītāja.

Vēstnieki dalījās pieredzē par savā valstī sasniegto un iecerēto cīņā pret vardarbību ģimenē. Īrijas vēstniece pastāstīja, ka Īrijā ir nosprausts mērķis sasniegt 0 toleranci jautājumā pret vardarbību. Tika uzsverts tas, ka šādu mērķi var sasniegt, ja visa sabiedrība vienojas. Īrijā situāciju ļoti palīdzējusi uzlabot Stambulas konvencijas ratifikācija. Arī pārējie vēstnieki pieminēja, cik būtiska ir Sambulas konvencijas ratificēšana. Francijas vēstniece daudz runāja par sieviešu tiesībām visās dimensijās – veselība, īpaši uzsverot, ķermeņa autonomiju, kā tiesības uz abortu, vardarbība. Francijas lozungs ir “Sievietes dzīvība ir brīvība”! Savukārt Vācijas vēstnieks akcentēja, visu dzimumu tiesības, arī vīriešu. Vācija ir viena no pirmajām valstīm, kas 2018. gada 1. februārī parakstīja konvenciju pret vardarbību.

I. Lāce savā uzrunā uzsvēra, ka divu gadu laikā, kad bija valstī noteiktie ierobežojumi sakarā ar Covid-19 pandēmiju, par 40% audzis klientu skaits, kuri cietuši gan no emocionālas, gan fiziskas vardarbības. Beidzoties pandēmijai nav novērots būtisks klientu skaita kritums. Kā svarīgs juridisks lēmums ir jauns regulējums tiesā no 2021. gada jūlija, kur tiesa var piespriest vardarbības mazināšanai piespiedu mehānismu, kā uzvedību koriģējošas konsultācijas gan individuālas, gan grupu nodarbībās.

Darbs konferencē tika sadalīts divos paneļos. Pirmā paneļa tēma – vai atpazīstam vardarbību: cietušā sadzirdēšana un vardarbības veicēja saukšana pie atbildības. Kalvis Okmanis, centrāla statistikas pārvaldes pārstāvis, pastāstīja un uzskatāmi parādīja apkopotos datus par vardarbību 2020. gadā. Anda Švinka, “SKAPLBES” padomes priekšsēdētāja, pastāstīja par atbalstu un konsultācijām, ko sniedz darbinieki krīzes tālruņu centrā. Valsts policijas pārstāve Ksenija Kudlajeva savukārt uzsvēra pozitīvos likuma grozījumus, kas paredz, ka no 17. februāra 2022. gada likumā “Par policiju” ir izmaiņas, kas dod tiesības pieņemt lēmumu par nošķiršanu bez aizsargājamās personas rakstiska pieteikuma. Kā arī informēja par šā gada pirmo deviņu mēnešu datiem, kur no 6737 reģistrētiem notikumiem par iespējamo vardarbību, 2733 gadījumos ir nosūtīti ziņojumi sociālajiem dienestiem, bet 466 gadījumos ir pieņemts policijas lēmums par nošķiršanu.

Otrajā panelī savā pieredzē dalījās tādi ārvalstu eksperti kā – Sāra Bensone (Īrija), detektīve Šineida Grīna (Īrijas Gardas policija)), Hloja Odiro (Tieslietu ministrijas krimināllietu un apžēlošanas lietu direkcijas tiesnese Francija), Marija K. Basoli (Parīzes advokātu kolēģijas advokāte), un Arno Akermans (tiesību zinātņu profesors, Nīderlande). Katra pārstāvja ziņojums par savas valsts pieredzi iezīmēja, ka nopietnas sekas ir atstājusi Covid-19 pandēmija, kad bija lieli ierobežojumi un ļoti pieauga vardarbību gadījumi ģimenēs. Bija problemātiski tos apzināt un savlaicīgi sniegt palīdzību. Francijas pārstāves pastāstīja par labo piemēru ar uzlabotiem ziņošanas veidiem, kur cietušai personai nav jādodas uz policiju, bet ziņojumu var aizpildīt dažādās iestādēs kā, piemēram, sociālā dienestā, slimnīcā, aptiekā utt. A. Akermans dalījās pieredzē par labo praksi Holandē, kur ir iestrādes par cietušo atlīdzības mehānismu, kad tiek veikta izmaksa no īpaša fonda, bet pēc tam iekasēts no vainīgās personas.

Paldies par iespēju piedalīties konferencē un uzklausīt tik daudz dažādu ekspertu viedokļus un dzirdēt dažādu valstu pieredzi cīņā pret vardarbību!

Tekstu sagatavoja:
Sociālā darbiniece
Ilze Balode