Labklājības ministrija 30. septembrī Kuldīgā organizēja informatīvo sanāksmi reģiona pašvaldību atbildīgajām amatpersonām, kas atbild un ir iesaistītas sociālās politikas veidošanā, sociāliem darbiniekiem un sociālā darba sektora vadītājiem un citiem sociālās jomas profesionāļiem.

Informatīvajā seminārā Kuldīgas Mākslas namā Labklājības ministrijas pārstāvji skaidroja par deinstitucionalizācijas procesu Latvijā un to, ka šobrīd ir aizsācies pilngadīgu personu ar garīga rakstura traucējumiem, bāreņu un bez vecāku gādības palikušu bērnu, kas atrodas bērnu aprūpes iestādē, un bērnu ar funkcionāliem traucējumiem, kas dzīvo ģimenē, individuālo vajadzību vērtēšana, kuru veic šim mērķim apmācīti sociālie darbinieki. Labklājības ministrija informē, ka vērtēšanas kritēriji un individuālā izvērtējuma metodika ir nepieciešama, lai speciālistu komandas plānošanas reģionu uzdevumā kvalitatīvi un pēc vienotiem principiem izvērtētu deinstitucionalizācijas mērķa grupas personu individuālās vajadzības, noteiktu nepieciešamo pakalpojumu apjomu un izstrādātu individuālos atbalsta plānus, kā arī apkopotu informāciju par valsts ilgstošas aprūpes institūcijām un bērnu aprūpes iestādēm, to infrastruktūru un tajās esošajām pilngadīgajām personām ar garīga rakstura traucējumiem un bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem, kas atrodas bērnu aprūpes iestādē.

Labklājības ministrijas speciālisti seminārā atklāja, ka no 2017. gada 1. janvāra plānots uzlabot Eiropas Savienības (ES)  atbalstītās pārtikas pakas un higiēnas pakas ģimenēm ar bērniem. Turpmāk (no 2017. gada 1. janvāra) ar Eiropas Atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām (Fonds) palīdzību nodrošinās papildu atbalstu trūcīgām un krīzes situācijā nonākušām ģimenēm ar bērniem vecumā līdz diviem gadiem.

To paredz valdībā apstiprinātie grozījumi Ministru kabineta noteikumu projektā Darbības programmas “Pārtikas un pamata materiālās palīdzības sniegšana vistrūcīgākajām personām 2014.-2020. gada plānošanas periodā” īstenošanas noteikumi.

LM paredzējusi nodrošināt:

• trīs veidu pārtikas preču komplektus šādām bērnu vecuma grupām: 7 – 12 mēneši, 13 – 18 mēneši, 19 – 24 mēneši;
• četru veidu higiēnas preču komplektus šādām bērnu vecuma grupām: 0 – 6 mēneši, 7 – 12 mēneši, 13 – 18 mēneši, 19 – 24 mēneši.

Tiesības saņemt papildu fonda komplektus būs ģimenēm, kurās ir bērns vecumā līdz 2 gadiem un kurām pašvaldība izsniegusi izziņu par ģimenes atbilstību trūcīgas ģimenes statusam, jeb izziņu par ārkārtas vai krīzes situāciju ģimenē.

Fonda papildu pārtikas komplektu saturam izraudzīti pārtikas produkti, ievērojot katra produkta uzturvērtību un piemērotību izdalīšanai, derīguma termiņu ilgumu, kā arī apstākli, ka to uzglabāšanai nav nepieciešams speciāls temperatūras režīms – mākslīgie papildu ēdināšanas maisījumi zīdaiņiem un maziem bērniem, biezputras, augļu un dārzeņu biezeņi, biezeņi ar gaļu un sausiņi.

Papildu pārtikas komplektus paredzēts dalīt šādā apjomā: 1 komplektu katrā vecuma grupā, ja pašvaldība izsniegusi trūcīgā izziņu uz 1 mēnesi, 2 komplektus katrā vecuma grupā, ja trūcīgā izziņa izsniegta uz 3 mēnešiem, 4 komplektus katrā vecuma grupā, ja trūcīgā izziņa ir uz 4 – 6 mēnešiem, 2 komplektus katrā vecuma grupā, ja izsniegta krīzes vai ārkārtas situācijas izziņa.

Papildu higiēnas preču komplektos iekļautas – ziepes, matu šampūns, krēms, zobu birste, autiņbiksītes, marlītes un mitrās salvetes ādas kopšanai!

Papildu higiēnas komplektus paredzēts dalīt šādā apjomā: 1 komplektu katrā vecuma grupā, ja pašvaldība izsniegusi trūcīgā izziņu uz 1 vai 3 mēnešiem, 2 komplektus katrā vecuma grupā, ja trūcīgā izziņa ir uz 4 – 6 mēnešiem, 1 komplektu katrā vecuma grupā, ja izsniegta krīzes vai ārkārtas situācijas izziņa.

Vienlaikus turpmāk paredzēts mācību piederumu komplektus bērniem vecumā no 5 līdz 16 gadiem sadalīt divos veidos, attiecīgi nosakot katram veidam specifisku saturu:

• piederumu komplekts bērniem vecumā no 5 līdz 10 gadiem;
• piederumu komplekts bērniem vecumā no 11 līdz 16 gadiem.

Informatīvās sanāksmes 2. daļā biedrība “Patvērums “Drošā māja”” Kuldīgā organizēja semināru – diskusiju “Bēgļi – Latvijā un pasaulē”. “Patvērums “Drošā māja”” vadītāja Sandra Zalcmane seminārā uzsvēra, ka ir būtiski paplašināt speciālistu redzesloku attiecībā uz patvēruma meklētājiem vispār un izskaidrot būtiskākās atšķirības starp bēgļa statusu ieguvušajiem un alternatīvā statusa ieguvušajiem.

Kuldīgas novada pašvaldības speciālistu viedoklis par patvērumu meklētājiem ir daudzveidīgs un nenoliedzami, lielu lomu spēlē masu mediju izplatītā informācija, kā arī dažādi pieņēmumi, pat maldīgi mīti. “Patvērums “Drošā māja”” speciālisti uzsver, ka iedzīvotāju un kopumā sabiedrības zināšanas par aktuālajiem migrācijas procesiem, patvēruma sistēmu, bēgļu un personu ar alternatīvo statusu uzņemšanas un integrācijas jautājumiem Latvijā  ir nepietiekams.

Lai kaut nedaudz kuldīdznieku uzskatus par patvēruma meklētājiem mainītu, uz Kuldīgu no centra “Mucenieki” bija atvesti 14 patvērumu meklētāji, no kuriem daži pirms pāris dienām bija saņēmuši alternatīvo statusu, kurš Latvijā ļauj uzturēties vienu gadu, bet pēc tam seko atkārtota izvērtēšana un lemšana par atkārtotu statusa izsniegšanu.

Kuldīgas Mākslas namā ar speciālistiem tikās centra “Mucenieki” patvēruma meklētāji un alternatīvā statusa ieguvušie, viņu mentori un sociālie darbinieki, kā arī tulki. Kā vienu no būtiskākajām problēmām Latvijā sīrietis uzsver tieši nodarbinātības jautājumu, iztikas nodrošināšanu ģimenei, kā arī mājokļa jautājumu. “Patvērums “Drošā māja”” speciālisti skaidro, ka šobrīd Latvijā nav sakārtoti vairums sociālas dabas jautājumi, kas attiecas, piemēram, uz patvēruma meklētāju veselības saglabāšanu un arī pienācīgu zobārstniecības nodrošināšanu. Sandra Zalcmane dalījās dzirdētajā, ka kāds patvēruma meklētājs no centra “Mucenieki” žēlojies par to, ka Latvija viņam sabojājusi smaidu. Šobrīd situācija ir tāda, kāda tā ir un Latvijas viesiem sāpošie zobi vienkārši tiek izrauti, jo ārstēšanai naudas ir nepietiekami.

Tikšanas laikā viesiem bija iespēja uzdot sev interesējošus jautājumus klātesošajiem speciālistiem, taču saprotamais mulsums bija pārāk spēcīgs, lai doto iespēju izmantotu. Vairākkārt no patvērumu meklētāju vidus atskanēja vārdi: “Paldies, ka uzņēmāt mūs Latvijā!” vai arī: “Paldies, šeit mēs jūtamies droši!”

→ Vairāk foto ŠEIT: http://www.patverums-dm.lv/lv/seminars-diskusija-kuldiga

Foto: no “Patvērums “Drošā māja”” arhīva

Teksts: sagatavots sadarbībā ar

Labklājības ministrija,

“Patvērums “Drošā māja””,

“Latvijas Sarkanais krusts”

Atbildīgā par materiāla ievietošanu: Vineta Brūdere-Sedliņa