27. un 31. maijā Kuldīgas novada pašvaldības aģentūrā “Sociālais dienests” norisinājās profesionālās kvalifikācijas celšanas apmācības sociālā darba speciālistiem “Kognitīvi biheiviorālā pieeja sociālā darba praksē”. Mācībās piedalījās gan sociālie darbinieki no Kuldīgas novada p/a “Sociālais dienests”, gan arī Kuldīgas novada pagastu pārvalžu sociālie darbinieki, kā arī sociālā darbiniece no Saldus pašvaldības aģentūras “Sociālais dienests”. Profesionālās pilnveides kursus vadīja sociālais darbinieks, supervizors ar vairāku gadu profesionālo pieredzi, kā arī starptautisku grupu vadīšanas pieredzi Kārlis Viša. Kā galvenie apmācību mērķi tika izvirzīti: apgūt praktiskus Kognitīvi biheiviorālās pieejas psihosociālās konsultēšanas un procesa vadības metodes sociālā darba praksē darbā ar sociālo gadījumu.

Kognitīvi biheiviorālā terapija izveidojusies, apvienojoties diviem terapijas virzieniem: kognitīvajai terapijai (angļu val. cognitive – izziņa) un biheiviorālajai terapijai (angļu val. behaviour – uzvedība). Terapijas procesā tiek izzināts, saprasts esošais (grūtības radošais) uzvedības modelis un, atbilstoši cilvēka vajadzībām, mērķiem, izveidots jauns.

Kā atzīst paši apmācību dalībnieki un par aktualitāti liecina arī vispārējā sociālā darba situācija Latvijā, tad sociālo dienestu klienti pamatā ir ģimenes ar pastāvīgām sociālās rīcībspējas grūtībām un pirmspensijas vecuma personas bez darba un pastāvīgiem ienākumiem, kas ilgstoši ir materiālās palīdzības saņēmēji un nespēj funkcionēt patstāvīgi. Funkcionalitātes grūtību loks šādiem klientiem ir komplicēts – ir vērojamas grūtības parūpēties par savām vajadzībām un saimnieciskās dzīves vadīšanu, grūtības iekļauties algota darba attiecībās, apgrūtināta spēja un zemas prasmes bērnu audzināšanā un aprūpē. Problēmu komplicētība paredz dažādu profesionāļu iesaistīšanos un starpprofesionāļu sadarbību, kā arī nepieciešamo resursu piesaisti problēmu risināšanā.

Apmācības tika organizētas pamatojoties uz sociālo gadījumu praktisku analīzi ar mērķi iegūtās zināšanas prast integrēt konkrētajos sociālajos gadījumos. Nodarbības tika plānotas kā praktisko prasmju un iemaņu attīstīšana izmantojot interaktīvas, simulācijas un lomu spēļu metodes, pēc kurām sekoja padziļināta profesionālā refleksija ar iespēju apmācībās piedzīvoto „pārnest” praksē.

Apmācībās apskatīto tēmu izklāsts:

• Kā atšķirt un nodalīt „Kognitīvi biheiviorālā pieeja sociālā darba praksē” no citā pieejām. Pieejas domāšanas un prakses veidi.
• Kognitīvā pieeja un praktiskās darba metodes;
• Biheiviorālā pieeja un praktiskās darba metodes;
• Prakse un metožu pielietošana: sociālo darbinieku kvalifikācijas attīstīšanā – praktisks treniņš. Millera 9 stadiju ieviešana darbā ar klientu;
• Metodikas apkopojums un analīze ņemot vērā mērķa grupas (klientu) vajadzībās. Kognitīvi biheiviorālās pieejas ieviešana sociālā gadījuma vadīšanas kontekstā. Pieejas iespējas un ierobežojumi.
• Metožu un ieteikumu apkopojuma prezentēšana, kā šo konsultēšanas pieeju atspoguļot sociālā darba uzskaites, kvalitātes un rezultatīvo rādītāju kontekstā.

Kā atzina paši sociālie darbinieki, tad svarīgākais nav tas, kas notiek ar klientu (cilvēku) šobrīd, bet gan tas, kā cilvēks pats to uztver un saprot, un tas nozīmē, ka izturēšanās traucējumu cēloņus nosaka ne tik daudz tas, kas ar cilvēku notiek, bet galvenokārt tas, ko viņš pats par to domā.

Kognitīvi biheiviorālā terapija vērsta uz to, lai klients varētu pazīt deformētas, sagrozītas domā­šanas un disfunk­cionālas izturēšanās modeļus. Ar sistemātiskām pārrunām, ap­spriešanu un rūpīgi strukturētu biheiviorālu uzdevumu klientam palīdz novērtēt un modificēt gan viņa kļūdainās domas, gan disfunkcionālo uzvedību.

Kognitīvi biheiviorālā terapija bieži ir efektīva, lai palīdzētu klientam pārvarēt specifiskas problēmas – depresiju, bailes, nemieru jeb trauksmi, ēšanas traucējumus, somatiskās problēmas utt.

Kognitīvi biheiviorālā psihoterapija piemērota šādos gadījumos:

•  Ja cilvēks izjūt trauksmi, bailes, ir panikas lēkmes, diagnosticēta veģetatīvā distonija
• Dažādas fobijas;
• Sociālā trauksme;
• Depresija, nomākts garastāvoklis;
• Ēšanas traucējumi (anoreksija, bulīmija);
• Obsesīvi kompulsīvie traucējumi – uzmācīgas domas kopā ar rituālām darbībām (piem. mantu vākšana kā apmātība);
• Pārlieku liels kautrīgums, zems pašvērtējums, nedrošība;
• Atkarības problēmas;
• Arī citos gadījumos, precīzāku informāciju par palīdzēšanas iespējām sniegs sociālais darbinieks.

Informāciju sagatavoja: Vineta Brūdere-Sedliņa