Vasara ir intensīvs atvaļinājumu laiks, kas nozīmē, ka daudzi izbrauc no valsts un dodas atvaļinājuma baudīšanā uz ārvalstīm. Tāpat, vasara ir laiks, kad iedzīvotāji izvēlās papildus peļņu gūt ārvalstīs sezonas darbos un tas nozīmē, ka vairāk un vairāk nākas domāt par savu drošību esot citā valstī.

“Sabiedrības attieksme pret cilvēku tirdzniecību joprojām ir uzskatāma par salīdzinoši vieglprātīgu. Pat ja par cilvēku tirdzniecību ir dzirdēts, tad skeptiski vērtē tās klātbūtni vai uzskata, ka “ar mani jau nekas tāds nenotiks”, ” akcentēja Iekšlietu ministrijas nacionālā koordinatore cilvēku tirdzniecības novēršanas jautājumos Lāsma Stabiņa.

Darba meklētāji bieži vien neizvērtē darba piedāvājumus un potenciālos darba devējus, neveic piesardzības pasākumus, lai sevi pasargātu, nenoslēdz darba līgumus vai paraksta līgumus, kas sagatavoti valodā, kuru nesaprot, nezina savas tiesības konkrētajā valstī, kā rezultātā personas – gan sievietes, gan vīrieši – tiek maldinātas, apkrāptas un gaidītā darba vietā tiek piespiestas veikt mazkvalificētu darbu par niecīgu atlīdzību vai bez tās, vai tiek iesaistītas prostitūcijā. Pēdējos gados identificēti 22 cilvēku tirdzniecības upuri, kas tika pakļauti darbaspēka ekspluatācijai Latvijā un ārvalstīs.

Darbaspēka ekspluatācija uzskatāma par vienu no visbiežāk identificētajām cilvēku tirdzniecības formām ES, atsevišķās valstīs, kā piemēram, Lielbritānijā, darbaspēka ekspluatācija pat prevalē pār seksuālo izmantošanu. L. Stabiņa vērsa uzmanību uz joprojām nepietiekamo izpratni sabiedrībā par cilvēku tirdzniecības riskiem, uz nepieciešamību nodrošināt regulārās informatīvās aktivitātes, kas kādam var būt izšķirošas, pieņemot lēmumu doties uz ārvalstīm labākas dzīves un peļņas meklējumos vai nonākot situācijā, kad jāmeklē palīdzība un atbalsts.

Teksts: cilvektirdznieciba.lv

Foto: Vineta Brūdere-Sedliņa un cilvektirdznieciba.lv