Jau kopš 2014. gada Kuldīgas novada p/a “Sociālais dienests” darbojas sociālais darbinieks pieaugušām personām, kurām zudušas sociālās prasmes vai arī tās ir nepietiekošas, lai cilvēks spētu iekļauties apkārtējā sabiedrībā. Kuldīgā darbu ar šo mērķgrupu veic sociālā darbiniece Daiga Zemke.

Sociālā darbiniece D. Zemke uzsver, ka sociālā problēma ir pretrunas starp cilvēka dzīves vajadzībām un to apmierināšanas iespējām konkrētā sociālajā sistēmā, kā rezultātā pazeminās cilvēka sociālās funkcionēšanas spējas.

Sociālā darbiniece savu darbu var sadalīt vairākos virzienos; darbs ar atkarīgām personām, darbs ar ilgstošajiem bezdarbniekiem, darbs ar personām, kurām ir zemas sociālās prasmes un iemaņas, vardarbībā cietušām un vardarbību veikušām personām. Speciāliste apgalvo, ka visbiežāk  pie viņas nonāk cilvēki, kuriem vairs nav kur iet un lūgt palīdzību. Šie cilvēki ir pazaudējuši dzīvesvietu, ģimeni, darbu un veselību. Daudzi cilvēki redzot šīs personas saka: “pats vainīgs!” Tomēr, ne vienmēr mēs esam stipri pret valsts nesakārtoto ekonomikas politiku, iedzīvotāju neaizsargātību, pret bankas politiku, īpašumu izkrāpšanu un personu negodīgumu. Lai “remdētu” savus pārdzīvojumus kāda sabiedrības daļa risinājumus saredz alkoholā un citās apreibinošās vielās, jo tad taču visu var vieglāk pārciest!

Atkarībai, tāpat kā daudzām citām slimībām, ir bioloģiski, fiziski un sociāli cēloņi, un tie ir vienlīdz respektējami visu slimību gadījumos. Nevarētu būt tā, ka vienā gadījumā slimību ārstē, bet citā – no tās  kaunas, saka narkologs Dr. med. h.c. Jānis Stradiņš. Ir gadījumi, ka personas ir spiestas uzturēties patversmē, lai risinātu savas dzīves svarīgākos jautājumus. Šis darbs nebūtu iespējams bez Evanģēlisko kristiešu draudzes Kabiles pagastā „Zilais Krusts” patversmes vadītāja Agra Reiņa atsaucības, sadarbības un sapratnes.

D. Zemke vērš uzmanību uz to, ka viņas kā speciālista uzdevums ir sekmēt pieaugušo personu sociālo problēmu risināšanu, iesaistot atbalsta sistēmās un attīstot personas iekšējos resursus. Šo uzdevumu nespēju veikt bez paša klienta vēlēšanās dzīvē kaut ko mainīt.

Strādājot ar pieaugušām personām, visbiežāk viņu problēmas ir:

1. sociālās funkcionēšanas spēju trūkums;
2. pieejamo mājokļu trūkums;
3. nepietiekama kvalifikācija(izglītība, darba iemaņas);
4. atkarību problēmas;
5. slikts veselības stāvoklis;
6. nepietiekama motivācija;
7. kredīti un nenokārtotas fiktīvu uzņēmumu esamība;
8. sabiedrības stereotipi, kas veicina šo personu atstumtību.

Lai palīdzētu klientiem, svarīgi ir attīstīt mentora pakalpojumu. Sociālais mentors ir persona, kas veido izpratni par sadzīves organizēšanu un pamatvajadzību nodrošināšanu, attīsta sociālās prasmes, kas ir priekšnosacījums, lai cilvēks spētu integrēties sabiedrībā. Vājas sociālās prasmes, zemas vajadzības un atkarības ir visbiežākie iepriekšminēto sociālo problēmu cēloņi.

Sociālā darbiniece D. Zemke saka, ka viņa ļoti vēlētos, lai arī Kuldīgas novada uzņēmēji iesaistītos kopīgā darbā – darbā ar atkarīgām, no ieslodzījuma vietām atbrīvotām personām, bezpajumtniekiem. Lai arī tas prasa uzņēmību un pacietību, uzskatu, ka jādod iespēja arī šiem cilvēkiem sevi parādīt no labās puses un pat mainīties!

Speciāliste slavē, ka jau otro gadu pilngadīgas personas, kas cietušas no emocionālas, fiziskas, seksuālas vardarbības un vardarbības draudiem Kuldīgā un Kuldīgas novadā var saņemt psihologa un jurista pakalpojumus. Lielai drosmei ir jābūt, lai saņemtos savu sāpi kādam pastāstītu un lūgtu palīdzību. Dažos gadījumos, vardarbība iet līdzi cilvēkam jau no pašas bērnības un atstāj iespaidu arī uz visu turpmāko cilvēka dzīvi. Problēmas nav risinātas, jo trūkuši resursi, informācija, drosme lai kaut ko mainītu.

Lai mazinātu vardarbību ģimenē, ir būtiski palīdzēt ne tikai cietušajiem, bet arī strādāt ar varmākām, mācot viņus rīkoties nevardarbīgi. Ir pierādīts, ka atbalsta un rehabilitācijas pasākumi no vardarbības ģimenē cietušajiem ilgtermiņā nebūs efektīvi, ja vardarbību veikušās personas nemainīs savu uzvedību. No 2015. gada personas, kas ir vardarbīgas, nespēj tikt galā ar dusmām un ierasto vardarbīgas uzvedības modeli, var saņemt individuālas un grupas nodarbības pie psihologa un sociālā darbinieka, kā arī var iesaistīties grupu nodarbībās, kuras vada pieredzējuši speciālisti.

Visbeidzot, vēlos atgādināt, ka dzīve no mums neprasa kādas konkrētas īpašības, bet prasa māku izvēlēties starp labo un ļauno, atšķirt labo no ļaunā. Cilvēks vienmēr ir kādas izvēles priekšā, viņam ir dota šī brīvās izvēles iespēja. Cienīsim to!

Kuldīgas novada p/a “Sociālais dienests”

Sociālā darbiniece darbā ar pieaugušām personām

Daiga Zemke, tālr.27020736, daiga.zemke@kuldiga.lv