Sociālā palīdzība

 Sociālā palīdzība

 

Sociālā palīdzība ir naudas vai mantisks pabalsts, kura piešķiršana balstās uz materiālo resursu novērtēšanu ģimenēm (personām), kurām trūkst līdzekļu pamatvajadzību apmierināšanai.

Pamatvajadzības — ēdiens, apģērbs, mājoklis, veselības aprūpe, obligātā izglītība.

Sociālās palīdzības mērķis ir sniegt materiālu atbalstu zemu ienākumu mājsaimniecībām, lai nodrošinātu ienākumus garantētā minimālā ienākumu sliekšņa līmenī un segtu ar mājokļa lietošanu saistītos izdevumus, kā arī sniegt atbalstu atsevišķu izdevumu apmaksai un krīzes situācijās.

Sociālo palīdzību sniedz, pamatojoties uz ģimenes (personas), materiālo resursu – ienākumu un īpašuma novērtējumu, individuāli paredzot katra klienta līdzdarbību.

Materiālo resursu novērtējums paredz noteikt ģimenes (personas) atbilstību trūcīgas vai maznodrošinātas ģimenes statusam.

 

Trūcīgas mājsaimniecības statuss

 

Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 33. pantā no 2021. gada 1. janvāra noteikts:

  • trūcīgas mājsaimniecības minimālais ienākumu slieksnis ir 272 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 190 eiro pārējām personām mājsaimniecībā.

 

→ Likumā noteikts, ka mājsaimniecība ir vairākas personas, kuras dzīvo vienā mājoklī un kopīgi sedz izdevumus, vai viena persona, kas saimnieko atsevišķi.

 

 

Maznodrošinātas mājsaimniecības statuss

 

Atbilstību maznodrošinātas mājsaimniecības statusam izvērtē analoģiski trūcīgas mājsaimniecības statusam:

  • maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksnis ir 354 eiro pirmajai un vienīgajai personai mājsaimniecībā un 248 eiro pārējām personām mājsaimniecībā.