Sociālā palīdzība

 Sociālā palīdzība

Sociālā palīdzība ir naudas vai mantisks pabalsts, kura piešķiršana balstās uz materiālo resursu novērtēšanu ģimenēm (personām), kurām trūkst līdzekļu pamatvajadzību apmierināšanai.

Pamatvajadzības — ēdiens, apģērbs, mājoklis, veselības aprūpe, obligātā izglītība.

Sociālās palīdzības mērķis ir sniegt materiālu atbalstu krīzes situācijā nonākušām trūcīgām un maznodrošinātām ģimenēm (personām), lai apmierinātu to pamatvajadzības un veicinātu darbspējīgo personu līdzdarbību savas situācijas uzlabošanā.

Sociālo palīdzību sniedz, pamatojoties uz ģimenes (personas), materiālo resursu – ienākumu un īpašuma novērtējumu, individuāli paredzot katra klienta līdzdarbību.

Materiālo resursu novērtējums paredz noteikt ģimenes (personas) atbilstību trūcīgas vai maznodrošinātas ģimenes statusam.

Trūcīgas ģimenes statuss

Trūcīgas ģimenes (personas) statusu var saņemt, ja ģimenes (personas) vidējie ienākumi (pēc ienākuma nodokļa nomaksas) uz katru ģimenes locekli nepārsniedz:

128.06 euro un ja:

– tai nepieder naudas līdzekļu uzkrājumi lielāki par 128.06 euro, vērtspapīri vai īpašums;

– tā nav noslēgusi uztura līgumu;

– tā nesaņem ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas sniegtos pakalpojumus vai tā neatrodas ieslodzījumā;

– persona ir reģistrējusies Nodarbinātības valsts aģentūrā kā bezdarbnieks, izņemot gadījumu, ja persona ir:

1) invaliditātes pensijas, vecuma pensijas vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmēja;
2) sieviete grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma laikā, viens no bērna vecākiem vai cita persona bērna kopšanas periodā;
3) viens no bērna invalīda vecākiem, ja bērns nesaņem piemērotus aprūpes pakalpojumus;
4) persona vecumā no 15 gadiem, kura iegūst izglītību klātienē vispārējās vidējās vai profesionālās vidējās izglītības iestādē vai ir pilna laika studējošais augstskolā.

Par īpašumu netiek uzskatīti:
– nekustamais īpašums vai tā daļa, kur savu dzīvesvietu deklarējis un dzīvo iesniedzējs un pārējās personas, kurām ir kopīga saimniecība ar iesniedzēju;

 

– zemes īpašums, kas kopā ar augstāk minētajā punktā minētā īpašuma sastāvā esošo zemi nepārsniedz 5 ha ģimenei (personai), kā arī šim nekustamajam īpašumam funkcionāli piederīgas saimniecības ēkas (piemēram, garāža, kūts, klēts, šķunis, pagrabs, pirts, dārza māja) vai ne vairāk kā divas saimniecības ēkas uz nomātas zemes;

 

– viena ēka vai tās daļa (dzīvoklis), kura, pamatojoties uz pašvaldības būvinspektora atzinumu, atzīta par dzīvošanai nederīgu tās tehniskā stāvokļa dēļ, un nav pazīmes, ka īpašumā tikušas veiktas darbības, kas liecina par ieguldījumiem kapitālā remonta veikšanai;

 

– viens nekustamais īpašums vai tā domājamā daļa, ar kuru īpašnieks nevar rīkoties (atsavināt) no viņa gribas neatkarīgu apstākļu dēļ;

 

-viens nekustamais īpašums, kurā deklarēts un dzīvo pirmās pakāpes radinieks (tēvs, māte, dēls vai meita), vai arī vecvecāki vai mazbērni;

 

– viens mehāniskais transportlīdzeklis, kuram ir zvērināta tiesas izpildītāja uzlikts aizliegums visa veida darbībām, ja nav objektīvu iespēju risināt parādsaistību jautājumu un persona sadarbojas ar ZTI;

 

-viens mopēds vai motorollers katram ģimenes loceklim;

 

-mehāniskā transportlīdzekļa piekabes;

 

– bērna nekustamais īpašums un naudas līdzekļu uzkrājumi kredītiestādēs, ja nav bāriņtiesas atļaujas ar tiem rīkoties;

 

– dzīvokļa vai mājas iekārta, apģērbs, sadzīves priekšmeti, bērnu piederumi, kā arī cita manta un priekšmeti, kas pieder iesniedzējam un pārējām personām, kurām ir kopīga saimniecība ar iesniedzēju, un uz kuru nevar vērst piedziņu pēc izpildu dokumentiem saskaņā ar Civilprocesa likuma 1. pielikumu, izņemot minētā pielikuma 3. punktā norādītos naudas līdzekļus;

 

– kapitāla daļas un akcijas, ja maksātnespējas procesa dēļ vai atbilstoši citu kompetentu institūciju nolēmumam īpašniekam nav iespēju gūt ienākumus no šā īpašuma vai rīkoties ar to vai ja 12 mēnešu periodā nav gūti ienākumi saimnieciskās darbības apturēšanas dēļ;

 

– skaidras naudas līdzekļu uzkrājums un naudas līdzekļu uzkrājums vai atlikums kredītiestādē vai pasta norēķinu sistēmā, kas veidojies no ienākumiem vai kontā saņemtajiem maksājumiem (tai skaitā atgūtais parāds, citas personas sniegtais materiālais konkrētam mērķim), kas pārskata perioda beigās nepārsniedz 128, 06 euro ģimenei (personai).

 

Trūcīgas ģimenes (personas) statusu nepiešķir, ja persona vai kāds no ģimenes locekļiem sešu mēnešu periodā pirms šo noteikumu 3. punktā minētā iesnieguma iesniegšanas ir uzdāvinājis savu nekustamo īpašumu citai personai.

 

Maznodrošinātas ģimenes statuss

Atbilstību maznodrošinātas ģimenes (personas) statusam izvērtē analoģiski trūcīgas ģimenes statusam un piešķir pēc iepriekš minētās kārtības, ja ģimenes (personas) vidējie ienākumi (pēc ienākuma nodokļa nomaksas) uz katru ģimenes locekli nepārsniedz:

285,00 euro ģimenēm (personām), kurās visi ģimenes locekļi ir pensionāri un/vai invalīdi;

255,00 euro ģimenēm, kurās ir nepilngadīgi bērni;

235,00 euro ģimenēm (personām), kurās nav nepilngadīgu bērnu un kāds no ģimenes locekļiem ir darbspējas vecumā bez noteiktas invaliditātes.

 

Informatīvais buklets_Sociālā palīdzība