Sociālā palīdzība

Kuldīgas novadā iedzīvotājiem tiek sniegta sociālā palīdzība un piešķirts arī materiāls atbalsts, izmaksājot valsts noteiktos obligātos un pašvaldības brīvprātīgās iniciatīvas pabalstus. Sociālās palīdzības pabalsti tiek piešķirti saskaņā ar valstī noteikto kārtību, savukārt brīvprātīgās iniciatīvas pabalstus nosaka pašvaldība saviem iedzīvotājiem. Pabalsti tiek piešķirti mājsaimniecībām, kuras ir deklarējušas dzīvesvietu un faktiski dzīvo Kuldīgas novada pašvaldības administratīvajā teritorijā.

 

*LAPAS SADAĻA IR IZSTRĀDES PROCESĀ, VAIRĀK PAR SOCIĀLO PALĪDZĪBU SKATĪT SAISTOŠAJOS NOTEIKUMOS*

Trūcīgas un maznodrošinātas mājsaimniecības statuss

Trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksnis 425 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 298 eiro pārējām personām mājsaimniecībā.

Maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksnis 553 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 387 eiro pārējām personām mājsaimniecībā.

Garantētā minimālā ienākuma pabalsts

materiāls atbalsts naudas izteiksmē minimālo ikdienas izdevumu apmaksai. Garantēto minimālo ienākumu slieksnis ir 22% no Minimālo ienākumu mediānas.

GMI pabalsta lielumu nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 809, kuros noteikts, ka GMI mājsaimniecības pirmajai personai ir 187 eiro, bet katrai nākošai personai 131 eiro.

Mājokļa pabalsts

mērķis  atbalstīt iedzīvotājus ar zemākiem ienākumiem, kuriem ir grūtības segt izdevumus par mājokli, piemēram, īri, apsaimniekošanas maksu, apkures, elektrības vai ūdens rēķinus.

Mājokļa pabalsta apmērs ir atkarīgs no katras konkrētās situācijas un var atšķirties, jo katrai mājsaimniecībai ir atšķirīga dzīvojamā platība, izdevumi par mājokli, kā arī mājsaimniecības kopējie ienākumi. To aprēķina kā starpību starp GMI sliekšņu summu mājsaimniecībai, kas reizināta ar attiecīgu koeficientu, un normatīvajos aktos noteiktajiem izdevumiem par mājokli un mājsaimniecības kopējiem ienākumiem.

Mājokļa pabalstu var pieprasīt mājsaimniecība, kura dzīvo īpašumā esošā vai īrētā mājoklī un tur ir deklarējusi savu dzīves vietu. Ja mājoklis tiek īrēts, ir jābūt noslēgtam īres līgumam par nekustamā īpašuma lietošanu.

Mājsaimniecības materiālo situāciju izvērtē un mājokļa pabalstu aprēķina un piešķir: uz trim kalendāra mēnešiem, ja mājsaimniecībā ir vismaz viena persona darbspējīgā vecumā; vai uz sešiem kalendāra mēnešiem, ja mājsaimniecībā nav nevienas personas darbspējīgā vecumā.

Pabalsts veselības aprūpei

piešķir personai, kura Sociālajā dienestā iesniegusi veselības aprūpes izdevumus attaisnojošus dokumentus vai dokumentus veselības aprūpes pakalpojumu samaksai, kuri iesniegšanas brīdī nav vecāki par 12 (divpadsmit) mēnešiem un to kopsumma ir ne mazāka par 25,00 euro.

Pabalstu piešķir stacionārai medicīniskai palīdzībai, ambulatorai medicīniskai palīdzībai, neatliekamai medicīniskai palīdzībai, vakcinācijai, obligātās veselības pārbaudei, zobu ārstēšanai un protezēšanai, endoprotezēšanai. Pabalstu medikamentiem pēc ārsta izrakstītas receptes piešķir ne vairāk kā 100 euro kalendāra gadā, redzes korekcijai bērnam – optisko briļļu iegādei un ārstniecisko lēcu iegādei – ne vairāk kā 100 euro kalendāra gadā.

Personai jāiesniedz maksājumus apliecinošo dokumentu kopijas, nepieciešamības gadījumā uzrādot to oriģinālus.

Pabalsta apmērs ir līdz 250,00 euro personai kalendāra gadā.

Pabalsts bērna izglītībai

Pabalstu piešķir par bērnu, kurš iegūst obligāto izglītību

  • skolas piederumu iegādei 50,00 euro vienu reizi kalendāra gadā;
  • ēdināšanas izdevumu (pusdienu) apmaksai, ko pārskaita pakalpojuma sniedzējam katru mēnesi mācību gada laikā;
  • ēdināšanas izdevumu apmaksai vienu reizi kalendāra gadā bērnu un jauniešu nometnēs, ko pārskaita pakalpojuma sniedzējam.

Pabalsts personai bez deklarētās dzīvesvietas

Vienreizēju materiālo pabalstu personai bez deklarētās dzīvesvietas piešķir līdz valstī noteiktajam garantētā minimālā ienākuma sliekšņa apmēram.

Pabalstu piešķir, izvērtējot personas ienākumus un veicot personas individuālo vajadzību un resursu novērtējumu.

Pabalsts krīzes situācijā

lai saņemtu pabalstu krīzes situācijā, mājsaimniecība trīs mēnešu laikā no krīzes situācijas rašanās iesniedz Sociālajā dienestā iesniegumu un dokumenta kopiju (uzrādot oriģinālu), kas apliecina krīzes situācijas faktu, kā arī citus dokumentus, kuri nepieciešami lēmuma pieņemšanai, ja tie nav valsts vai pašvaldības rīcībā.

Ja personai nav iespējams saņemt un Sociālajā dienestā iesniegt dokumentu, kas apliecina krīzes situācijas faktu, pirms lēmuma par pabalsta krīzes situācijā piešķiršanu Sociālā dienesta sociālā darba speciālists veic katastrofas vai citu ārējo notikumu izraisīto seku ietekmes uz mājsaimniecības spēju nodrošināt pamatvajadzības izvērtējumu un sagatavo atzinumu, kas tiek ņemts vērā, pieņemot lēmumu par pabalsta krīzes situācijā piešķiršanu.

Pabalstu krīzes situācijā piešķir:

  • dabas vai cilvēku izraisītās katastrofas gadījumā – valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmērā, ja katastrofa skārusi dzīvojamo vidi, bet 50 % apmērā no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas, ja katastrofa skārusi dzīvojamās vides palīgēkas;
  • gadījumos, kad saskaņā ar sociālā darbinieka atzinumu, citu ārēju notikumu dēļ personai vairs nav iespēju izmantot ierastos problēmu risināšanas veidus, pati saviem spēkiem tā nespēj pārvarēt šo notikumu radītās sekas un tai ir nepieciešama materiāla palīdzība – 50 % apmērā no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas;
  • mājsaimniecībai, kurai saistībā ar valstī izsludinātu ārkārtēju situāciju ir ievērojami samazinājušies vai zaudēti ienākumi, regulāra ienākuma avota zaudēšanas vai līdzekļu izmaksas apturēšanas dēļ, un tā nespēj nodrošināt savas pamatvajadzības, mājsaimniecībai piešķir vienreizēju pabalstu 200 euro apmērā un 80 euro katrai mājsaimniecībā dzīvojošai personai. 80 euro katrai mājsaimniecībā dzīvojošai personai tiek izmaksāti 3 mēnešus.

Pabalsts sociālās rehabilitācijas uzdevumu vai sociālās situācijas risināšanai

tiesības saņemt pabalstu sociālās rehabilitācijas uzdevumu vai sociālās situācijas risināšanai ir mājsaimniecībai, pamatojoties uz sociālā darbinieka veiktu mājsaimniecības vajadzību un resursu izvērtējumu, ja pēdējo 12 mēnešu laikā sagatavots sociālās rehabilitācijas plāns.

Pabalstu piešķir sociālās rehabilitācijas plānā ietverto uzdevumu un sagaidāmo rezultātu īstenošanai vai sociālās situācijas risināšanai mājsaimniecībai līdz 250,00 euro kalendāra gadā.

Pabalsts vidējās un vidējās profesionālās izglītības ieguvei

tiesības saņemt pabalstu vidējās un vidējās profesionālās izglītības ieguvei ir vidējās un vidējās profesionālās izglītības programmas izglītojamajam līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai, kura dzīvesvieta deklarēta Kuldīgas novada administratīvajā teritorijā.

Pabalstu piešķir:

  • skolas piederumu iegādei 50,00 euro vienu reizi kalendāra gadā;
  • pusdienu apmaksai.

Lai saņemtu pabalstu skolas piederumu iegādei, Sociālajā dienestā jāiesniedz iesniegums un mājsaimniecībai iesnieguma iesniegšanas brīdī jāatbilst trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusam.

Lai saņemtu pabalstu pusdienu apmaksai, Sociālajā dienestā jāiesniedz iesniegums un mājsaimniecībai iesnieguma iesniegšanas brīdī jāatbilst kādam no šiem statusiem:
  • trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statuss;
  • daudzbērnu ģimenes statuss, kuru apliecina spēkā esoša Latvijas Goda ģimenes apliecība.
Pabalstu pusdienu apmaksai piešķir uz periodu, kamēr mājsaimniecība atbilst pabalsta saņemšanas nosacījumiem, bet ne ilgāk kā līdz mācību gada beigām. Pabalsts tiek izmaksāts pakalpojuma sniedzējam pēc iesniegta rēķina.

Pabalsts pusdienām pirmsskolas izglītības iestādē

tiesības saņemt pabalstu pusdienām pirmsskolas izglītības iestādē ir par bērnu, kurš apmeklē Kuldīgas novada pirmsskolas izglītības iestādi līdz obligātās izglītības ieguves uzsākšanai, ja bērns un bērna likumiskais pārstāvis ir deklarējis savu dzīvesvietu un faktiski dzīvo Kuldīgas novada administratīvajā teritorijā.

Lai saņemtu pabalstu, Sociālajā dienestā jāiesniedz iesniegums un mājsaimniecībai iesnieguma iesniegšanas brīdī jāatbilst kādam no šiem statusiem:

  • trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statuss;
  • daudzbērnu ģimenes statuss, kuru apliecina spēkā esoša Latvijas Goda ģimenes apliecība.

Pabalstu piešķir uz periodu, kamēr mājsaimniecība atbilst pabalsta saņemšanas nosacījumiem, bet ne ilgāk kā līdz 31. augustam. Pabalsts tiek izmaksāts pakalpojuma sniedzējam pēc iesniegta rēķina.

Ja bērns neapmeklē pirmsskolas izglītības iestādi, bērna likumiskā pārstāvja pienākums ir informēt izglītības iestādi par bērna prombūtni, atsakot ēdināšanas pakalpojumu*.

Sociālajam dienestam ir tiesības pārtraukt vai atcelt piešķirto pabalstu, ja tiek konstatēts, ka piešķirtais pabalsts tiek izmantots nelietderīgi – netiek pildīts šo saistošo noteikumu 14. punkts (attiecināms augstāk ar *).

Apbedīšanas pabalsts

tiesības saņemt apbedīšanas pabalstu ir personai, kura uzņēmusies tādas personas apbedīšanu, kuras pēdējā deklarētā dzīvesvieta ir bijusi Kuldīgas novada administratīvajā teritorijā.

Apbedīšanas pabalsta apmērs tiek noteikts kā starpība starp 500,00 euro, kas ietver neatliekamo apbedīšanas pakalpojumu izmaksas un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras izmaksātā apbedīšanas pabalsta summu.

Ja mirusi persona, kuras pēdējā deklarētā dzīvesvieta ir bijusi Kuldīgas novada administratīvā teritorija, bet nav personas, kura uzņemtos apbedīšanu, apbedīšana tiek organizēta par pašvaldības līdzekļiem saskaņā ar līgumu par apbedīšanas pakalpojuma sniegšanu.

Pabalsts autonomā ugunsgrēka dūmu detektora iegādei un uzstādīšanai

tiesības saņemt pabalstu autonomā ugunsgrēka dūmu detektora iegādei un uzstādīšanai ir mājsaimniecībai, kurai iesnieguma iesniegšanas brīdī ir spēkā esošs kāds no šiem statusiem:

  • trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statuss;
  • daudzbērnu ģimenes statuss, kuru apliecina spēkā esoša Latvijas Goda ģimenes apliecība.

Pabalsta apmērs ir ne vairāk kā 10,00 euro vienu reizi viena detektora iegādes un uzstādīšanas izdevumu kompensēšanai vienā (faktiskās dzīvesvietas) adresē Kuldīgas novada administratīvajā teritorijā.

Lai saņemtu pabalstu, Sociālajā dienestā jāiesniedz iesniegums, kuram pievienots izdevumus apliecinošs dokuments (čeks, kvīts, rēķins, maksājuma uzdevums) par detektora iegādi un uzstādīšanu.