Sociālā palīdzība

 Sociālā palīdzība

 

Sociālā palīdzība ir naudas vai mantisks pabalsts, kura piešķiršana balstās uz materiālo resursu novērtēšanu ģimenēm (personām), kurām trūkst līdzekļu pamatvajadzību apmierināšanai.

Pamatvajadzības — ēdiens, apģērbs, mājoklis, veselības aprūpe, obligātā izglītība.

Sociālās palīdzības mērķis ir sniegt materiālu atbalstu krīzes situācijā nonākušām trūcīgām un maznodrošinātām ģimenēm (personām), lai apmierinātu to pamatvajadzības un veicinātu darbspējīgo personu līdzdarbību savas situācijas uzlabošanā.

Sociālo palīdzību sniedz, pamatojoties uz ģimenes (personas), materiālo resursu – ienākumu un īpašuma novērtējumu, individuāli paredzot katra klienta līdzdarbību.

Materiālo resursu novērtējums paredz noteikt ģimenes (personas) atbilstību trūcīgas vai maznodrošinātas ģimenes statusam.

 

Trūcīgas mājsaimniecības statuss

 

Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 33. pantā no 2021. gada 1. janvāra noteikts:

  • trūcīgas mājsaimniecības minimālais ienākumu slieksnis ir 272 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 190 eiro pārējām personām mājsaimniecībā;
  • maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksni katra pašvaldība ir tiesīga noteikt ne augstāku par 436 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 305 eiro pārējām personām mājsaimniecībā.

 

→ Likumā noteikts, ka mājsaimniecība ir vairākas personas, kuras dzīvo vienā mājoklī un kopīgi sedz izdevumus, vai viena persona, kas saimnieko atsevišķi.

 

 

Maznodrošinātas ģimenes statuss

 

Atbilstību maznodrošinātas ģimenes (personas) statusam izvērtē analoģiski trūcīgas ģimenes statusam , ja ģimenes (personas) vidējie ienākumi nepārsniedz:

285,00 euro ģimenēm (personām), kurās visi ģimenes locekļi ir pensionāri un/vai invalīdi;

255,00 euro ģimenēm, kurās ir nepilngadīgi bērni.