28. un 29. jūnijā Kuldīgas novada p/a “Sociālais dienests” un Kuldīgas novada pagastu pārvalžu sociālie darbinieki devās pieredzes apmaiņā uz Latgali.

Krāslavas novada pašvaldības sociālā dienesta vadītājas vietniece Ineta Celitāne (attēlā pa labi), īsumā iepazīstināja ar sociālā dienesta darbību, sociālo darbinieku un sociālo aprūpētāju darba apjomu, kā arī ar Kuldīgas novada speciālistiem dalījās par sociālās palīdzības sniegšanas veidiem krāslaviešiem. Salīdzinājumā ar Kuldīgas novadā pieejamo sociālo palīdzību trūkumā nonākušajiem iedzīvotājiem, tad I. Celitāne pastāstīja, ka sociālās palīdzības iespējas Krāslavā ir samērā ierobežotas. Trūkumā nonākušie var pretendēt vien uz pabalstu garantētā minimālā ienākuma līmeņa nodrošināšanai (GMI) un dzīvokļu pabalstu kurināmā iegādei vai centrālās apkures daļēju izdevumu atmaksu. Dzirdētais liek atkal aizdomāties par sociālo nevienlīdzību Latvijā starp reģioniem, par ko aizvien biežāk dzirdam gan vietējo politiķu diskusijās, gan ES speciālistu pārmetumos Latvijai.

Kuldīgas novada sociālie darbinieki pieredzes apmaiņā viesojās arī Jēkabpils sociālajā dienestā, kur patīkami pārsteigti bija, ka šeit darbojas arī, tā sauktais, ielu sociālais darbs. Ielu sociālais darbinieks vairāk ir atbildīgs par šļirču izdali un izlietoto savākšanu no narkotisko vielu lietotājiem. Šļirču izdale notiekot divos konkrētos punktos pilsētā. Jēkabpilī darbojas arī  Zemā sliekšņa centrs (ZSC), kurš izveidots 2002. gadā. Centra klienti ir narkotiku, alkohola, azartspēļu atkarīgie. ZSC kabinetā tiek veikta eksprestestēšana, konsultēšana, ārstniecisko iestāžu piemeklēšana katram klientam individuāli, šļirču, adatu maiņa intravenoziem narkotiku lietotājiem – HIV/AIDS izplatīšanas ierobežošanai Jēkabpils pilsētas iedzīvotāju vidū.

Viesošanās laikā Latgalē un sarunās ar kolēģiem tika pārrunāti arī aktuālie jautājumi, kuri skar deinstitucionalizācijas (DI) jautājumus valstī un to, kas konkrētajā reģionā tiek veikts un plānots, lai īstenotu DI konceptu.

/Piedruja. Otrā Daugavas krastā jau Baltkrievijas robeža/

Teksts: Vineta Brūdere-Sedliņa

Foto: no sociālā dienesta arhīva