Sociālā palīdzība

 Sociālā palīdzība

Sociālā palīdzība ir naudas vai mantisks pabalsts, kura piešķiršana balstās uz materiālo resursu novērtēšanu ģimenēm (personām), kurām trūkst līdzekļu pamatvajadzību apmierināšanai.

Pamatvajadzības — ēdiens, apģērbs, mājoklis, veselības aprūpe, obligātā izglītība.

Sociālās palīdzības mērķis ir sniegt materiālu atbalstu krīzes situācijā nonākušām trūcīgām un maznodrošinātām ģimenēm (personām), lai apmierinātu to pamatvajadzības un veicinātu darbspējīgo personu līdzdarbību savas situācijas uzlabošanā.

Sociālo palīdzību sniedz, pamatojoties uz ģimenes (personas), materiālo resursu – ienākumu un īpašuma novērtējumu, individuāli paredzot katra klienta līdzdarbību.

Materiālo resursu novērtējums paredz noteikt ģimenes (personas) atbilstību trūcīgas vai maznodrošinātas ģimenes statusam.

Trūcīgas ģimenes statuss

Trūcīgas ģimenes (personas) statusu var saņemt, ja ģimenes (personas) vidējie ienākumi (pēc ienākuma nodokļa nomaksas) uz katru ģimenes locekli nepārsniedz:

128.06 euro un ja:

– tai nepieder naudas līdzekļu uzkrājumi lielāki par 128.06 euro, vērtspapīri vai īpašums;
– tā nav noslēgusi uztura līgumu;
– tā nesaņem ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas sniegtos pakalpojumus vai tā neatrodas ieslodzījumā;
– persona ir reģistrējusies Nodarbinātības valsts aģentūrā kā bezdarbnieks, izņemot gadījumu, ja persona ir:

1) invaliditātes pensijas, vecuma pensijas vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmēja;
2) sieviete grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma laikā, viens no bērna vecākiem vai cita persona bērna kopšanas periodā;
3) viens no bērna invalīda vecākiem, ja bērns nesaņem piemērotus aprūpes pakalpojumus;
4) persona vecumā no 15 gadiem, kura iegūst izglītību klātienē vispārējās vidējās vai profesionālās vidējās izglītības iestādē vai ir pilna laika studējošais augstskolā.

Par īpašumu netiek uzskatīti:
– nekustamais īpašums vai tā daļa, kur savu dzīvesvietu deklarējis un dzīvo iesniedzējs un pārējās personas, kurām ir kopīga saimniecība ar iesniedzēju;

– ēka (būve), kuras lietošanas veids, saskaņā ar zemsgrāmatas datiem, ir dārza māja vai vasarnīca un kuru ģimene (persona) neizmanto kā mājokli, kā arī ēka vai tās daļa (dzīvoklis), kas gājusi bojā stihiskā nelaimē (ugunsgrēks, plūdi) un tajā nav iespējams dzīvot uz remonta laiku līdz 2 gadiem;

– viens nekustamais īpašums, kas ir neapbūvēts zemesgabals, kura kadastrālā vērtība vai novērtējums kadastrā ir mazāks par 3600.00 euro;

– kā patstāvīgs īpašuma objekts reģistrēta viena nedzīvojamā ēka (kūts, dzīvnieku novietne), kurā tiek turēti mājlopi ģimenes patēriņam;
– bērna nekustamais īpašums un naudas līdzekļu uzkrājumi kredītiestādēs, ja nav bāriņtiesas atļaujas ar tiem rīkoties;
– dzīvokļa vai mājas iekārta, apģērbs, sadzīves priekšmeti, bērnu piederumi, kā arī cita manta un priekšmeti, kas pieder iesniedzējam un pārējām personām, kurām ir kopīga saimniecība ar iesniedzēju;
– viens automobīlis un /vai viena automašīnas piekabe vai viens motocikls,kas ir ģimenes īpašumā, kā arī viens velosipēds, mopēds vai motorollers katram ģimenes loceklim;

– viens traktors ar jaudu līdz 82 zirgspēkiem un viena traktortehnikas piekabe, ko ģimene izmanto lauksaimniecības produktu ražošanai ģimenes patēriņam;
– kapitāla daļas un akcijas, ja maksātnespējas procesa dēļ vai atbilstoši citu kompetentu institūciju nolēmumam īpašniekam nav iespēju rīkoties ar šo īpašumu.

Maznodrošinātas ģimenes statuss

Atbilstību maznodrošinātas ģimenes (personas) statusam izvērtē analoģiski trūcīgas ģimenes statusam un piešķir pēc iepriekš minētās kārtības, ja ģimenes (personas) vidējie ienākumi (pēc ienākuma nodokļa nomaksas) uz katru ģimenes locekli nepārsniedz:

255 euro ģimenēm, kurās ir nepilngadīgi bērni un ģimenēm (personām) vai kurās visi ģimenes locekļi ir pensionāri un/vai invalīdi;
un
235 euro ģimenēm(personām), kurās nav nepilngadīgu bērnu un kāds no ģimenes locekļiem ir darbspējas vecumā bez noteiktas invaliditātes.

Informatīvais buklets_Sociālā palīdzība