SABIEDRĪBAI NOZĪMĪGAS TIESĪBU AKTU IZMAIŅAS, KURAS SPĒKĀ STĀSIES NO 2017. GADA

Valsts kanceleja sadarbībā ar nozaru ministrijām apkopojusi būtiskākos jaunos tiesību aktus un to grozījumus, kas stājas spēkā 2017. gada 1. janvārī un skar lielu sabiedrības daļu, ieviešot dažādas izmaiņas. Lai Kuldīgas novada iedzīvotājus iepazīstinātu ar grozījumiem, kas skar sociālo jomu, Kuldīgas novada p/a “Sociālais dienests” ir izveidojis īsu apskatu. Apkopojumā ir tikai daļa no normatīvajiem aktiem, kas stājas spēkā nākamajā gadā. Ar pilnīgi visiem likumiem un noteikumiem var iepazīties likumi.lv.  Ja rodas jautājumi par kādu no tiesību aktiem, Jūs varat sazināties ar attiecīgās ministrijas komunikācijas speciālistu, kurš sniegs plašāku skaidrojumu un atbildes uz jautājumiem.

Sociālā joma

Minimālā mēneša darba alga būs 380 eiro To paredz grozījumi MK noteikumos Nr. 656 “Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu”.

Pārrēķinās pensijas, kuras piešķirtas 2011. gadā. Pārrēķinot pensijas, tās palielināsies cilvēkiem, kuri pensijas sāka saņemt ekonomiskās krīzes laikā, piemērojot negatīvu kapitāla indeksu. Turpmāk indekss būs pozitīvs. Pensiju pārrēķins notiks automātiski, un senioriem papildus nekas nav jādara. To paredz grozījumi likumā “Par valsts pensijām”. Ģimenes valsts pabalsts par ceturto un nākamajiem bērniem būs 50,07 eiro mēnesī pašreizējo 34,14 eiro vietā – 4,4 reizes lielāks nekā par pirmo bērnu ģimenē. Lai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) varētu veikt nepieciešamās izmaiņas informācijas sistēmās, paredzēts pārejas periods. Proti, VSAA no 2017. gada 1. janvāra pārrēķinās pabalsta 7 apmēru, un starpību izmaksās ne vēlāk kā līdz 2017. gada 1. maijam. To paredz grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā.

Pagarinās bezdarbnieka pabalsta piešķiršanas kvalifikācijas periodu – sociālās apdrošināšanas iemaksām bezdarba gadījumam būs jābūt veiktām ne mazāk kā 12 mēnešus pēdējo 16 mēnešu periodā  (šobrīd 9 mēneši 12 mēnešu periodā) pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas. Personai, kura bezdarbnieka statusu būs ieguvusi līdz 2017. gada 31. martam, tiesības uz bezdarbnieka pabalstu noteiks saskaņā ar līdzšinējo tiesisko regulējumu, kas ir spēkā līdz 2016. gada beigām. Tādējādi šiem cilvēkiem, lai pretendētu uz bezdarbnieka pabalstu, būs jābūt veikušiem sociālās iemaksas vismaz 9 mēnešus 12 mēnešu periodā.  To paredz grozījumi likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”.

Vienam no adoptētājiem, kurš adoptējis ārpusģimenes aprūpē esošu bērnu vecumā līdz trīs gadiem, piešķirto 10 kalendāra dienu atvaļinājumu apmaksās 80 % apmērā no vidējās apdrošināšanas iemaksu algas. To paredz grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”.

Pabalsts aizbildnim par bērna uzturēšanu līdz sešu gadu vecumam būs 95 eiro, par bērna uzturēšanu no septiņiem līdz 18 gadiem –114 eiro. To paredz grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr.1643 “Kārtība, kādā piešķir un izmaksā pabalstu aizbildnim par bērna uzturēšanu”.

Atlīdzība par adoptējamā bērna aprūpes nodrošināšanu būs 171 eiro. To paredz grozījumi MK noteikumos Nr.1534 “Kārtība, kādā piešķir un izmaksā atlīdzību par adoptējamā bērna aprūpi”.

No 2017. gada 1. aprīļa palielinās valsts atbalstu apgādnieku zaudējušiem bērniem – apgādnieka zaudējuma pensijas, valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta un atlīdzības par apgādnieka zaudējumu minimālos apmērus. Par bērnu līdz 7 gadu vecuma sasniegšanai minimālais apmērs būs 92,5 eiro (bērnam ar invaliditāti kopš bērnības – 106,72 eiro ), pēc bērna 7 gadu vecuma sasniegšanas – 111 eiro. VSAA pārskatīs pabalsta apmēru un par periodu no 1. aprīļa to izmaksās ne vēlāk kā 2017. gada 30. septembrī. To paredz  grozījumi likumā “Valsts sociālo pabalstu likums”, likumā „Par valsts pensijām”, likumā „Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām”.

No 2017. gada 1. oktobra Pensiju indeksācijā piemēros 50 % no apdrošināša nas iemaksu algas reālā pieauguma procentiem. To paredz grozījumi likumā „Par valsts pensijām”.

 

Informāciju sagatavoja: Labklājības ministrija
Egils Zariņš
Komunikācijas nodaļa

 

Tieslietas

 

Lai novērstu bērnu pamattiesību pārkāpšanu, pieņemti vairāki būtiski grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā, kas paredz paplašināt valsts garantēto uzturlīdzekļu saņēmēju loku, vienkāršot uzturlīdzekļu izmaksas procedūru, noteikt uzturlīdzekļu parādnieku transportlīdzekļa, kuģu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegumu un ieviest jaunu kārtību parādnieku datu publiskošanā.

Izmaiņas:

spēkā no 2017. gada 1. februāra

Informāciju par uzturlīdzekļu parādniekiem publiskos portālā www.latvija.lv Turpmāk informācija par parādnieku persona varēs iegūt tikai tādā gadījumā, ja būs zināms parādnieka vārds, uzvārds un personas kods.

spēkā no 2017. gada 1. aprīļa:

1.) uzturlīdzekļu izmaksas uzsākšana no Uzturlīdzekļu garantiju fonda notiks trīs mēnešu laikā līdzšinējo 9 mēnešu laikā. Ja starp vecākiem nepastāvēs strīds, uzturlīdzekļus varēs saņemt Ministru kabineta noteiktajā minimālajā apmērā administratīvā procesa ietvaros uzreiz vēršoties Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijā (UGFA);

2.) parādnieks ar UGFA varēs noslēgt vienošanos par maksājumu veikšanu arī nepilnā apmērā, ja uzturlīdzekļi tiek maksāti administratīvā procesa ietvaros un parādnieks nespēj nodrošināt minimālos uzturlīdzekļus pilnā apmērā;

3.) uzturlīdzekļu parādnieki nevarēs vadīt transportlīdzekli un kuģi, ja viņa vietā

4.) uzturlīdzekļus maksās valsts un viņš nav noslēdzis vienošanos par parāda atmaksu vai nepilda noslēgto vienošanos trīs secīgus mēnešus. Vienlaikus UGFA izvērtēs tiesību izmantošanas aizlieguma samērīgumu – vai tas nevarētu radīt būtisku kaitējumu parādnieka, no viņa atkarīgas personas

5.) vai cita viņa aprūpē esoša bērna interesēm. Tiesību izmantošanas aizliegums būs atceļams, ja tā piemērošanas laikā iestāsies kādi no apstākļiem, kas nav savienojami ar turpmāku aizlieguma piemērošanu.

spēkā no 2017. gada 1. septembra

valsts uzturlīdzekļus izmaksās personām līdz to 21 gada vecumam, ja tā turpina iegūt pamatizglītību, vidējo izglītību, arodizglītību vai speciālo izglītību Latvijas Republikā.

 

Informāciju sagatavoja: Tieslietu ministrija
Ksenija Vītola
Komunikācijas un tehniskā nodrošinājuma nodaļa