Sociālo pakalpojumu kvalitātes uzlabošana Kuldīgas novadā

Sociālo pakalpojumu kvalitātes uzlabošana Kuldīgas novadā
(vien.nr.lDP/1.5.1.3.2/09/APIA/SIF/003/14)
..
..

PROJEKTS
“SOCIĀLO PAKALPOJUMU KVALITĀTES UZLABOŠANA KULDĪGAS NOVADĀ”
(vien.nr.1DP/1.5.1.3.2/09/APIA/SIF/003/14)
Kontaktpersona Anda Šlakorciņa
Tālr. 633 50603

Projekta īstenošanas laiks ir no 01.10.2010. līdz 31.08.2011., tā kopējais finansējums ir 29 999.87 LVL. 85% no projekta finansē Eiropas Savienība ar Eiropas Sociālā fonda starpniecību un 3% finansē Latvijas valsts. Apakšaktivitāti administrē Valsts kanceleja sadarbībā ar Sabiedrības integrācijas fondu.
Ru
.31.08.2011.

Ir noslēdzies projekts „Sociālo pakalpojumu kvalitātes uzlabošana Kuldīgas novadā”, kuru no 01.10.2010. līdz 31.08.2011. īstenoja Kuldīgas novada pašvaldības aģentūra „ Sociālais dienests” Projekta mērķis bija veikt Kuldīgas novadā sniegto sociālo pakalpojumu kvalitātes novērtēšanu un uzlabošanu, nodrošinot iedzīvotājus ar iespēju saņemt kvalitatīvus sociālos pakalpojumus. Projekta laikā, pamatojoties uz Zviedrijā gūto pieredzi, tika izstrādāti sociālo pakalpojumu kvalitātes kritēriji, pēc kuriem sociālo pakalpojumu sniedzēji veica pašnovērtējumu, veiktas apmācības, izstrādāts metodiskais materiāls, kā arī veikta aģentūras iekšējo procesu aprakstu izveidošana un elektroniskās datu apstrādes un uzglabāšanas programmas SOPA darbības uzlabošana. Sadarbībā ar Kuldīgas novada attīstības aģentūru tika izstrādāts sociālo pakalpojumu kvalitātes uzlabošanas plāns un Kuldīgas novada sociālo pakalpojumu attīstības stratēģija. Šie dokumenti kalpos sociālo pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai un projekta ilgtspējas nodrošināšanai turpmāk.
Augusta beigās projekta rezultātu izvērtēšanas pasākumu ietvaros, Aģentūras darbinieki devās uz Rēzeknes pašvaldības Sociālās aprūpes pārvaldi, lai iepazītos ar pārvaldē ieviesto un sertificēto kvalitātes vadības sistēmu, kura aptver sociālās aprūpes un sociālās palīdzības pakalpojumus Rēzeknes pilsētas pašvaldībā, ievērojot standarta ISO 9001:2008 prasības. Šis sociālo pakalpojumu sniedzējs ir viens no retajiem, kuram tiek nodrošināta šāda veida kvalitātes vadība. Kvalitāte sākas no sīkumiem, tā ir paradumu maiņa, nepārtraukta sevis disciplinēšana un pilnveidošana. Tāpēc kvalitātes vadības sistēmas ieviešana pirmajā brīdī šķiet nevēlama. Ieviest kvalitātes vadības sistēmu nav viegli, tas prasa milzīgu apņemšanos un ik viena organizācijas darbinieka vēlēšanos ievērot noteiktos procesus, kā arī izpratni par sistēmas nepieciešamību un mērķiem. Kā uzsvēra Rēzeknes pašvaldības sociālās aprūpes pārvaldes kvalitātes vadības sistēmu speciāliste Ilona Kozlova, jautāta par veiksmīgu sistēmas ieviešanu: „Visā šajā procesā ļoti svarīga ir komunikācija.Tā ir vajadzīga īstajā laikā un īstajā vietā!” Speciāliste atzina, ka gatavoties kvalitātes vadības sistēmas ieviešanai pārvalde jau sākusi kopš 2003.gada, sakārtojot dokumentāciju, iekšējos normatīvos aktus, līdz brīdim, kad radās iespēja īstenot ESF projektu 2010.gadā.
Kvalitātes vadības sistēmas ieviešana varētu būt arī viens no aģentūras mērķiem talākā nākotnē, jo īstenotā projekta rezultāti ir labs pamats, lai neaizmirstu par sociālo pakalpojumu kvalitāti arī turpmāk.

.20.06.2011.

Kopš šī gada marta mēneša tiek īstenota projekta aktivitāte „Sociālo pakalpojumu kvalitātes uzlabošana Kuldīgas novadā” Tās ietvaros tiek noteikti un aprakstīti Aģentūras darba kvalitātes uzlabošanai svarīgākie procesi, sadarbībā ar Kuldīgas attīstības aģentūru, tiek izstrādāta Kuldīgas novada sociālo pakalpojumu attīstības stratēģija. Īpaša uzmanība tika pievērsta elektroniskās sociālās palīdzības administrēšanas programmas SOPA darbības uzlabošanai, kas projektā bija paredzēts kā viens no sociālo pakalpojumu kvalitātes uzlabošanas pasākumiem. Tā mērķis bija tikties ar elektronisko pakalpojumu uzņēmumu SIA „ZZ Dats” pārstāvi minētās programmas izmantošanas, uzlabošanas un pielāgošanas iespēju noskaidrošanai un precizēšanai. Tikšanās laikā tika apspriesti tādi programmas darbības uzlabošanas risinājumi, kā sasaiste ar ārējiem valsts reģistriem, datu bāzēm, pašvaldības sociālās palīdzības uzskaite un aprēķināšana, datu atlasīšana, klientu uzskaite, pārskatu un atskaišu veidošana, datu saņemšanas ātruma uzlabošana u.c.
Paralēli sociālo pakalpojumu kvalitātes uzlabošanas pasākumiem, projekta ietvaros tiek organizēts 6 semināru cikls Kuldīgas novada sociālo pakalpojumu sniedzēju pārstāvjiem. Semināru ciklā ir iekļautas tādas tēmas, kā Sociālais darbs ar atkarīgām personām mazā kopienā, sociālais darbs ar varmākām, profesionālā psihosociālā klientu konsultēšana, sociālais darbs ar grupu. Semināru ciklu ir unikālu padarīja tēma Naratīvās pieejas izmantošana sociālajā darbā ar ģimenēm un bērniem. Šī pieeja Latvijā nav plaši izmantota. Ar metodi un tās izmantošanu Zviedrijā, Kuldīgas novada sociālos darbiniekus iepazīstināja Ilze Norman, ģimenes terapeite no Zviedrijas. Semināru cikls ir saistīts ar jaunu sociālā darba pieeju un metožu apgūšanu, kas projekta ietvaros izstrādātajā sociālo pakalpojumu kvalitātes uzlabošanas plānā tika iekļauta kā viena no nepieciešamajām rīcībām sociālo pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai.
Šīs projekta aktivitātes turpināsies arī vēl jūlija mēnesī. Augustā notiks projekta rezultātu izvērtēšana un noslēguma ziņojuma sagatavošana.

.21.03.2011.

Sadarbībā ar Kuldīgas novada pašvaldības aģentūru “Kuldīgas attīstības aģentūra” projekta 4. aktivitātes ietvaros ir izstrādāts Kuldīgas novada sociālo pakalpojumu kvalitātes uzlabošanas pasākumu plāns 2012.-2014. Plāns tika izstrādāts, balstoties uz sociālo pakalpojumu kvalitātes novērtēšanā un sociālo pakalpojumu saņēmēju aptaujā iegūto informāciju. Plāns tika izstrādāts ar domu, ka tas ir saistošs ik vienam sociālo pakalpojumu sniedzējam, kurš Kuldīgas novadā sniedz reģistrētus, nereģistrētus sociālos vai tiem līdzvērtīgus pakalpojumus. Plāns ir veidots tā, lai tas kalpotu kā instruments plānveidīgai sociālo pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai un vienalicīgi kā metodiskais materiāls pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai. Plānā iekļautie uzdevumi un rīcības atspoguļo veidus un metodes, kuras ietver pakalpojumu kvalitātes nodrošināšanu.
Plāna ieviešanas laiks ir trīs gadi. Tā rezultātu novērtēšanu paredzēts balstīt uz sociālo pakalpojumu sniedzēju novērtējumu par noteiktajiem kvalitātes kritērijiem. Līdzīgi, kā projekta 2. aktivitātes ietvaros, reizi gadā tiks aktualizēta kvalitātes novērtēšanas veidlapa, iekļaujot jautājumus par konkrētajā gadā plānotās rīcības izpildi atbilstoši plānā iekļautajiem kvalitātes kritērijiem.
Šobrīd ir uzsākta projekta 5. aktivitāte “Sociālo pakalpojumu kvalitātes uzlabošanas pasākumu plāna ieviešana”, kuras laikā paredzēts veikt tādus pasākumus, kā rekomendāciju sagatavošana sociālo pakalpojumu sniedzējiem, Aģentūras kvalitātes vadības procesu apraksta sagatavošana, metodiskā materiāla sagatavošana, organizēta tikšanās ar ZZ Dats pārstāvjiem par šobrīd izmantotās elektroniskās datu bāzes uzlabošanas iespējām, kā arī Kuldīgas novada sociālo pakalpojumu attīstības stratēģijas izstrāde sadarbībā ar Kuldīgas attīstības aģentūru. Aktivitātes ilgums ir 5 mēneši.
Paralēli notiek gatavošanās intensīvu apmācību organizēšanai Kuldīgas novada sociālo pakalpojumu pārstāvjiem projekta 6.aktivitātes ietvaros.

.31.01.2011.

Ir noslēgusies viena no svarīgākajām Projekta aktivitātēm – “Pašvaldības sociālo pakalpojumu kvalitātes novērtēšana”, kuras laikā tika izstrādāta sociālo pakalpojumu kvalitātes novērtēšanas anketa, veikta sociālo pakalpojumu sniedzēju novērtēšana, sociālo pakalpojumu saņēmēju aptauja. Sociālo pakalpojumu kvalitātes novērtēšanai par pamatu tika ņemti Projekta ekspertu izstrādātie kritēriji:pakalpojumu pieejamība, klientu informētība,klientu apmierinātība, vides pieejamība, konfidencialitāte, ar klientu saistītās informācijas uzlglabāšana, informācijas/dokumentu aprite, sadarbība ar citām iestādēm, metodika, profesionalitāte. Katrs kritērijs un sociālo pakalpojumu kvalitāte tika vērtēti skalā no 1- 5 punktiem, kur 1 nozīmē zemu kvalitāti, 2- apmierinoša kvalitāte, 3 – vidēja kvalitāte, 4 – laba kvalitāte, bet 5- augsta kvalitāte. Novērtējot sociālo pakalpojumu sniedzējus, apkopojot informāciju, secināms, ka kopumā Kuldīgas novadā tiek sniegti vidējas kvalitātes sociālie pakalpojumi. Vislabākais novērtējums tika konstatēts kritērijos – “Pakalpojumu pieejamība” un “Klientu informētība” , bet salīdzinoši zems novērtējums tika konstatēts kritērijos “Vides pieejamība” , ” Metodika” un “Profesionalitāte”.
Klientu aptaujā kopumā piedalījās 178 sociālo pakalpojumu saņēmēji, kuri aizpildīja aptaujas anketu, atbildot uz jautājumiem par to, kas viņuprāt raksturo sociālo pakalpojumu kvalitāti, cik lielā mērā paši ir apmierināti ar Kuldīgas novadā saņemtajiem sociālajiem pakalpojumiem un kā tie ir ietekmējuši viņu situāciju. Kopējā klientu viedoklī dominē apmierinātība ar sociālajiem pakalpojumiem. Klienti uzskata, ka saņemtie sociālie pakalpojumi ir atbalstījuši un veicinājuši problēmu risināšanu, kā arī ir informēti par sociālajiem pakalpojumiem un zin, kur savlaicīgi meklēt palīdzību.
Veicot iegūtās informācijas analīzi, ekspertu darba grupa ir izstrādājusi rekomendācijas sociālo pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai. Uz šo rekomendāciju pamatu, turpmākās Projekta aktivitātes ietvaros tiks izstrādāts sociālo pakalpojumu kvalitātes uzlabošanas pasākumu plāns.
Ar detalizētāku informāciju par sociālo pakalpojumu kvalitātes novērtēšanu, iespējams iepazīties Kuldīgas novada sociālo pakalpojumu kvalitātes izvērtējuma pārskatā.

.22.12.2010.

Projekta ietvaros decembra sākumā Aģentūras darbinieki un projektā iesaistītie konsultanti dvās pieredzes apmaiņā uz Gēteborgu Zviedrijā. Pieredzes apmaiņas laikā speciālisti iepazinās ar Gēteborgas pašvaldību sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu organizēšanas kārtību, jaunām sociālā darba metodēm, kā arī sociālo pakalpojumu kvalitāti raksturojošajiem kvalitātes rādītājiem.Tika apmeklēti: Sociālās palīdzības dienests, Vecāku konsultāciju centrs, centrs atkarīgām personām, kā arī supervīziju centrs. Jāsecina, ka Zviedrijā sociālo pakalpojumu kvalitātes noteikšanā vislielākā nozīme tiek pievērsta klientu apmierinātībai, pakalpojuma pieejamībai, kā arī darbinieku profesionalitātes uzturēšanai. ja Latvijā sociālo darbinieku supervīzijaa vēl joprojām tiek uzskatīta, kā “ekstra”, kuru taupības nolūkos var arī izslēgt no minimālajām prasībām sociālo pakalpojumu sniedzējiem, tad Zviedrijā šis kvalitātes rādītājs tiek uzskatīts par pašsaprotamu, bez kuras sociālais darbinieks nedrīkst veikt darbu. Tāpat elementārs kvalitātes radītājs zviedriem šķiet telpu iekārtojums, piem., konsultāciju telpa, konfidenciālo sarunu telpa. Ērtas, mājīgas klientiem un darbiniekie iekārtotas telpas tiek uzskatītas par nodrošinājumu kvalitatīva sociālā pakalpojuma sniegšanai. Vēl kāds svarīgs kvalitātes rā’ditājs zviedriem ir darbinieku kompetenču robežu noteikšana, korekts strapprofesionālās sadarbības modelis, kurā ir atrunātas iesaistīto institūciju kompetence un darbības konkrētos gadījumos. Ar pieredzes apmaiņas ziņojumu ir iespēja iepazīties zemāk sadaļā – Pieredzes apmaiņa.
Tuvākajā laikā tiks uzsākta sadarbība ar Kuldīgas novada sociālo pakalpojumu sniedzējiem to sniegto pakalpojumu novērtēšanā, kā arī tiks veikta sociālo pakalpojumu saņēmēju anketēšana, lai noskaidrotu viņu viedokli par sociālo pakalpojumu kvalitāti.

.23.11.2010.

Kuldīgas novada p/a „Sociālais dienests” no šī gada 1.oktobra ir uzsākta projekta „ Sociālo pakalpojumu kvalitātes uzlabošana Kuldīgas novadā” īstenošana.
Projekta mērķis ir veikt Kuldīgas novadā sniegto sociālo pakalpojumu kvalitātes novērtēšanu un uzlabošanu, nodrošinot iedzīvotājus ar iespēju saņemt kvalitatīvus sociālos pakalpojumus.
Projekta mērķa grupa ir Kuldīgas novada sociālo pakalpojumu sniedzēji un to darbinieki. Kā sadarbības partneris projekta īstenošanā tiek piesaistīta Kuldīgas novada attīstības aģentūra, kuras loma ir sniegt konsultatīvu atbalstu, piedaloties sociālo pakalpojumu uzlabošanas plāna un sociālo pakalpojumu attīstības plāna izstrādē.
Projektā paredzētas tādas aktivitātes kā projekta administrēšana, pašvaldības sociālo pakalpojumu kvalitātes novērtēšana, pieredzes apmaiņa, sociālo pakalpojumu kvalitātes uzlabošanas plāna izstrāde, kvalitātes uzlabošanas pasākumu plāna ieviešana, apmācības, projekta rezultātu izvērtēšana un publicitātes pasākumu nodrošināšana.
Projekta rezultātā tiks izstrādāti sociālo pakalpojumu kvalitātes novērtēšanas kritēriji, izstrādāts un ieviests sociālo pakalpojumu uzlabošanas plāns, izstrādāta Kuldīgas novada sociālo pakalpojumu attīstības programma, izstrādāts metodiskais materiāls sociālo pakalpojumu sniedzējiem.
Tuvākajā laikā īstenojamās projekta aktivitātes ir apmācības „ Kvalitātes vadības pamati” 30 Kuldīgas novada sociālo pakalpojumu sniedzēju darbiniekiem, kas notiek 5.,12. un 17. novembrī, kā arī sociālo pakalpojumu kvalitātes kritēriju izstrāde. Pēc izstrādātajiem kritērijiem, Kuldīgas novada sociālo pakalpojumu sniedzējiem būs iespēja veikt pašnovērtējumu. Pamatojoties uz veikto pašnovērtējumu, tiks izstrādāts sociālo pakalpojumu kvalitātes uzlabošanas plāns, kā arī organizētas apmācības sociālo pakalpojumu sniedzēju darbiniekiem. Tuvāko aktivitāšu ietvaros jau decembrī tiks veikta arī Kuldīgas novada sociālo pakalpojumu saņēmēju aptauja, lai noskaidrotu klientu apmierinātību ar Kuldīgas novadā sniegtajiem sociālajiem pakalpojumiem.
Lai gan projekta aktivitātes ir vērstas uz sociālo pakalpojumu kvalitātes uzlabošanu, papildus pievienoto vērtību tam dod savstarpējās sadarbības veicināšana, kas arī ir svarīgs pakalpojuma sniedzēja kvalitātes rādītājs. Tas nozīmē, ka Kuldīgas novada sociālo pakalpojumu sniedzēji var iesaistīties šajā projektā ar priekšlikumiem, pieredzi, kā arī ir aicināti paust savu izpratni par sociālo pakalpojumu kvalitāti, tās uzlabošanas iespējām.
Projekta īstenošanas laiks ir no 01.10.2010. līdz 31.08.2010., tā kopējais finansējums ir 29 999.87 LVL. 85% no projekta finansē Eiropas Savienība ar Eiropas Sociālā fonda starpniecību un 3% finansē Latvijas valsts. Apakšaktivitāti administrē Valsts kanceleja sadarbībā ar Sabiedrības integrācijas fondu.