KAD BĒRNI “NOIET NO TRASES”

Kā jums liekas, kas var noiet greizi? Viss taču ir saplānots. Bērnam piedzimstot, mēs lolojam ilūzijas par viņa nākotni. Plānojam, kurā bērnu dārzā viņš ies, kuru skolu pabeigs, par ko dzīvē kļūs…Tomēr, kad pēkšņi tiek saņemta ziņa no skolas vai kādas citas atbildīgās institūcijas, ka ar jūsu bērna uzvedību kaut kas nav kārtībā, var rasties ne visai pozitīvas emocijas. Visbiežāk dusmas, neizpratne, vilšanās, bailes, noliegums ir tās emocijas, kuras pārņem šo bērnu vecākus vai viņu likumiskos pārstāvjus.

Strādājot Kuldīgas novada pašvaldības aģentūrā “Sociālais dienests” par sociālo darbinieci, jau otro gadu savā ikdienā tiekos ar bērniem un jauniešiem, kuri nonākuši situācijās, kuras paši nespēj atrisināt. Tie ir bērni un jaunieši, kuri izdarījuši likumpārkāpumu, kā arī bērni un jaunieši, kuriem grūtības sagādā skolas apmeklēšana, uzvedība, zems sekmju līmenis un atkarību izraisošo vielu lietošana. Pieredze rāda, ka vienam jaunietim var būt vairāku šo problēmu kombinācijas.

Mans sociālā darba mērķis ir novērst vai mazināt jaunieša negatīvo rīcību un atrast veidu, kā mainīt viņa domāšanu un uzvedību caur pozitīviem piemēriem.

Saņemot informāciju no atbildīgās institūcijas par nepieciešamību iesaistīties bērna uzvedības problēmu risināšanā, sociālais darbinieks veic pilnīgu bērna un ģimenes situācijas izpēti sadarbībā ar bērna izglītības iestādes speciālistiem, ģimenes ārstu un citiem informācijas resursiem, kā arī citiem speciālistiem, kas ir iesaistīti starpprofesionāļu komandas darbā, izmantojot pašvaldībā pieejamos resursus.

Sociālais darbinieks sadarbībā ar bērnu un viņa vecākiem vai likumiskajiem pārstāvjiem sastāda individuālu uzvedības sociālās korekcijas programmu, kurā ir apkopoti ģimenei vai bērnam sniedzamie atbalsta veidi, piemēram, psihologa konsultācijas, atbalsta grupas, konsultācijas vai apmācības vecākiem, kā arī jebkura cita pašvaldībā pieejama atbalsta forma, kas atbilstoši ģimenes un bērna vajadzībām, spēs risināt šo ģimenes problēmsituāciju. Pēc individuālās programmas izveidošanas, var tikt uzsākta tās īstenošana. Programmas īstenošanu vada sociālais darbinieks, bet ar bērnu un vecākiem tiek noslēgts sadarbības līgums.

Jāuzsver, ka, sniedzot palīdzību bērniem, kuriem nepieciešama uzvedības sociālā korekcija ir jāatceras, ka tā nav tikai bērna problēma. Vai izdosies bērnu motivēt mainīt negatīvo uzvedības modeli, ieradumus, ļoti liela loma ir vecākiem un viņu izpratnei gan par savām prioritātēm, gan par to, kādu vērtību sistēmu būvējam savā bērnā. Tāpat jāatceras, ka uzvedības sociālā korekcija nav vienas nedēļas vai viena mēneša aktualitāte. Tas ir ilgstošs process, kurā pat nelielas pozitīvas izmaiņas bērnā rada goda raksta vērtu motivāciju, tikai tas ir jāpamana un jāspēj novērtēt – gan vecākiem, gan speciālistiem. Savukārt sabiedrībai ir svarīgi saprast, ka sociālā darba rezultāts nav tikai būtiski pamanāmi uzlabojumi klienta dzīvē, bet arī tas, ka situācija nav kļuvusi sliktāka.


Konsultācijas un palīdzību par bērnu un jauniešu uzvedības sociālo korekciju varat saņemt pie sociālās darbinieces Agneses Inapšas “Sociālā atbalsta – resursu centrā”, Liepājas ielā 37, 1. stāvā, kā arī zvanīt pa tālruni 63323427; 27020739; e-pasta adrese: agnese.inapsa@kuldiga.lv