9. FEBRUĀRĪ SPĒKĀ STĀJĀS GROZĪJUMI LR LIKUMĀ “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā”
Šā gada 12. janvāri Saeima 3. lasījumā pieņēma likumprojektu “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” (turpmāk – likums), kas stājās spēkā vakar – 9. februārī. Likumā ir iekļauti 30 grozījumi, no kuriem būtiskākie paredz:
- precizēt 13 terminu skaidrojumus (definīcijas) sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības jomā, tajā skaitā nosakot jaunus jēdzienus: “klienta aprūpes līmenis”, “psihosociāla rehabilitācija”, “apgādnieks”, “profesionālās piemērotības noteikšana”, “krīzes situācija”;
- noteikt, ka novērtējot klienta materiālos resursus par ienākumu netiek uzskatīts ģimenes valsts pabalsts;
- ilgstošas sociālās aprūpes pakalpojumu pakāpeniskai deinstitucionalizācijai, paredzot ierobežot līdz 6 mēnešiem valsts finansētas institucionālās aprūpes periodu bāreņiem un bez vecāku gādības esošajiem bērniem vecumā līdz 2 gadiem;
- noteikt deleģējumu Ministru kabinetam noteikt valsts finansētas ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas pakalpojuma sniegšanā iesaistītā personāla skaitu un kvalifikāciju;
- noteikt, ka par valsts budžeta līdzekļiem personas ar invaliditāti un personas ar prognozējamu invaliditāti ir tiesīgas saņemt profesionālās piemērotības noteikšanu kā atsevišķu pakalpojumu un profesionālo rehabilitāciju;
- noteikt jaunu pakalpojumu – par valsts budžeta līdzekļiem psihosociālo rehabilitāciju ir tiesīgas saņemt personas ar onkoloģisku slimību un to ģimenes locekļi, kā arī paliatīvā aprūpē esošie bērni un viņu ģimenes locekļi (stājas spēkā no 01. 01. 2018.);
- noteikt valsts budžeta atbalstu pašvaldībām, lai nodrošinātu nepieciešamos pasākumus sabiedrībā balstīto pakalpojumu piešķiršanai tām personām, kuras izvēlas izbeigt VSAC pakalpojumu saņemšanu, kā arī attiecībā uz bērniem, kuri atstās ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju un nonāks aprūpē pie aizbildņa vai audžuģimenē (stājas spēkā no 01.01. 2019.);
- noteikt, ka valsts piedalās ar sociālā darba speciālistu profesionālās kompetences pilnveides nodrošināšanu pašvaldībās saistīto izdevumu finansēšanā 50 % apmērā atbilstoši ikgadējā valsts budžeta likumā piešķirtajām apropriācijām;
- precizēt personas ienākumu avotus, no kuriem tiek aprēķināta samaksa par personas uzturēšanos ilgstošas sociālās aprūpes institūcijā (piemēram, no atlīdzības par nelaimes gadījumu darbā);
- noteikt uzdevumu Labklājības ministrijai izstrādāt sociālo pakalpojumu kvalitātes un efektivitātes novērtēšanas kritērijus un vadlīnijas sociālās palīdzības piešķiršanai;
- noteikt tiesības Sociālās integrācijas valsts aģentūrai Eiropas Savienības politiku instrumentu ietvaros noteikt profesionālo piemērotību bezdarbniekiem, kuri bijuši bez darba vismaz 12 mēnešus un saņēmuši Nodarbinātības valsts aģentūras nosūtījumu uz profesionālās piemērotības noteikšanu; sniegt profesionālās rehabilitācijas pakalpojumus personām ar garīga rakstura traucējumiem, kurām nav noteikta invaliditāte vai prognozējama invaliditāte;
- precizēt nosacījumus sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrēšanai Sociālo pakalpoju sniedzēju reģistrā;
- noteikt pašvaldības sociālajam dienestam pienākumu iesaistīties ārpusģimenes aprūpē esoša bērna vajadzību novērtēšanā un pēc patstāvīgas dzīves uzsākšanas vismaz divu gadu garumā veikt sociālās situācijas izmaiņu novērtēšanu un nodrošināt nepieciešamo atbalstu;
- noteikt pašvaldību sociālajiem dienestiem un bērnu ilgstošās aprūpes institūcijām pienākumu regulāri sniegt informāciju bāriņtiesai gadījumos, kad bērns ievietots aprūpes iestādē;
- noteikt tiesības pašvaldību sociālajiem dienestiem pieprasīt un bez maksas saņemt informāciju, kura nepieciešama dienestam noteikto uzdevumu – veikt sociālo darbu ar ģimenēm un personām, izvērtēt klientu vajadzības un resursus, sniegt sociālo palīdzību, izpildei;
- ieviest sociālās aprūpes klientu grupēšanu 4 līmeņos, definējot katru aprūpes līmeni, nosakot, ka klientiem sociālās aprūpes pakalpojums jāorganizē atbilstoši viņiem noteiktajam aprūpes līmenim (stājas spēkā no 01. 12. 2017.);
- noteikt, ka lēmumu par pakalpojuma sniegšanas pārtraukšanu institūcijas vadītājs var pieņemt arī tādā gadījumā, ja cita pašvaldība (ne tā, kura pieņēma lēmumu par ievietošanu) ne vēlāk kā mēnesi pirms pakalpojuma sniegšanas pārtraukšanas rakstveidā apliecinājusi VSAS/SAC vadītājam, ka tās administratīvajā teritorijā pēc rakstveida vienošanās ar attiecīgo personu tai tiks nodrošināta izmitināšana un nepieciešamie sociālie pakalpojumi;
- noteikt, ka personai, naudas summa, kas paliek tās rīcībā pēc ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas pakalpojuma apmaksas, nedrīkst būt mazāka par 15 procentiem no tai izmaksājamās pensijas vai atlīdzības, vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēra (stājas spēkā ar 01.01. 2020.);
- noteikt, ka par VSAC/SAC klienta tiesību nodrošināšanu un šim nolūkam nepieciešamo institūcijas darba organizēšanu ir atbildīgs ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas vadītājs;
- noteikt, ka ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas vadītājs vai viņa pilnvarota persona var pieņemt lēmumu par nepieciešamību noteiktā laika periodā ierobežot personas tiesības brīvi pārvietoties, ja šādas uzraudzības nepieciešamība, pamatojoties uz personas veselības stāvokli, noteikta viņas individuālajā rehabilitācijas vai aprūpes plānā;
- noteikt, ka sociālās palīdzības mērķis ir sniegt materiālu atbalstu trūcīgām, maznodrošinātām un krīzes situācijā nonākušām ģimenēm (personām), lai nodrošinātu to pamatvajadzības un veicinātu darbspējīgo personu līdzdarbību savas situācijas uzlabošanā;
- noteikt, ka pašvaldība, neizvērtējot ģimenes (personas) ienākumus, var piešķirt ģimenei (personai) pabalstu krīzes situācijā (aizstāj līdzšinējo pabalstu ārkārtas situācijā).
Ar likuma grozījumiem precizēts sociālās palīdzības mērķis – ne tikai sniegt materiālu atbalstu trūcīgām, maznodrošinātām un krīzes situācijā nonākušām ģimenēm (personām), lai nodrošinātu to pamatvajadzību apmierināšanu, bet vienlaikus arī veicināt darbspējīgo personu līdzdarbību savas situācijas uzlabošanā.
Informācijas avots: LR Labklājības ministrija